Arodbiedrības kā papildu ienākumuavotu valsts budžetāpiedāvā dividenžuaplikšanu ar 10 % lielu ienākuma nodokli.
Taču premjers neredz iespēju šāda nodokļa ieviešanai ar 2009. gadu. "Arodbiedrības nebūt nav vienīgās, kuras ir izteikušas priekšlikumu aplikt ar 10% lielu nodokli dividendes, to nenoraida arī darba grupa nodokļu jautājumos pie Finanšu ministrijas,
bet Starptautiskais valūtas fonds šo likmi piedāvāja noteikt 15% apmērā," skaidro Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētāja vietnieks Egīls Baldzēns.
Viņš norāda, ka, pēc aptuvenām aplēsēm, ja būtu šis nodoklis ieviests un dividendēs izmaksātu apmēram 30% no tīrās peļņas, tad, piemēram, papildus valsts par 2007. gada rezultātiem būtu ieguvusi ap 106 milj. Ls. E. Baldzēns arī norāda, ka lielāko pelnītāju
vidū ir ne tikai bankas un valsts kompānijas, bet arī telekomunikāciju un enerģētikas uzņēmumi. E. Baldzēns uzsver, ka nodokļu darba
grupā bija runa arī par nodokļa ieturēšanu no kapitāla atsavināšanas (kapitāldaļu pārdošanas) ienākumiem, no regulāru nekustamā īpašuma un vērtspapīru darījumu ienākumiem. "Latvija ir viena no retajām Eiropas valstīm, kur dividendes netiek apliktas ar nodokli,
kamēr tā ir gan Vācijā, gan Francijā, gan citās ES dalībvalstīs, arī tik bieži par piemēru minētajā Igaunijā, kur, izmaksājot dividendes,
ir jāmaksā salīdzinoši ar Latviju augsts peļņas nodoklis — 26% apmērā,» skaidro E. Baldzēns. Viņš norāda, ka arodbiedrības iestājas par to, lai reinvestētā peļņa tāpat kā Igaunijā netiktu aplikta ar peļņas nodokli, bet nodoklis tiktu piemērots, tiklīdz nauda tiek izmaksāta
dividendēs. «Pēdējo 5 gadu laikā tīrā peļņa ir pieaugusi 7.5 reizes, kamēr darbaspēka izmaksas palielinājās tikaividēji par 56%, kas parāda šo starpību — šķēres," norāda E. Baldzēns.
Godmanis iebilst
"Lai arī Starptautiskā valūtas fonda ieteikumos ir minēta dividenžu aplikšana ar ienākuma nodokli un par to runāts arī Finanšu ministrijā, tomēr tas nevar notikt jau ar 2009. gadu, jo papildus jauna nodokļa uzlikšana ekonomiskās lejupslīdes apstākļos var radīt negatīvas sekas," tā uz arodbiedrību priekšlikumu atbildēja Ministru prezidents Ivars Godmanis. Viņš atzina, ka dividenžu aplikšanas jautājums varētu tikt skatīts tikai ar 2010. gadu. Uzņēmēji jau ir saplānojuši 2009. gadu, un tas nebūtu labi, it īpaši, ja bizness pašreizējos apstākļos var arī pamest Latviju, kā to dažs labs jau ir izdarījis, atzina I. Godmanis. Viņaprāt, šādu nodokli ir iespējams ieviest ekonomiskās stabilitātes laikā, bet ne lejupslīdes apstākļos.
Atbaidīs investorus
Dividenžu aplikšana pēc uzņēmēja Vasilija Meļņika domām vēl vairāk atbaidīs investorus no Latvijas. "Tā būtu spēles noteikumu maiņa
spēles laikā, jo investējot uzņēmējs ir rēķinājies, cik daudz varēs nopelnīt, it īpaši, ja visas izmaksas jau tāpat ir būtiski pieaugušas,"
Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē uzsvēra V. Meļņiks. Viņaprāt, ja kaut ko tādu mēģinās darīt, tad tie, kuri šobrīd lūko
attīstīties Latvijā, tostarp par ražotņu izveidi varētu pārdomāt, jo Latvijā esot problēmas arī ar profesionāliem kadriem.
Skatīja jau 2003. gadā
Šis nav pirmais gadījums, kad visaugstākajā līmenī tiek spriests par dividenžu aplikšanu ar 10% lielo ienākuma nodokļa likmi. Pirmo
reizi šis jautājums valdības līmenī tika skatīts 2002. gada nogalē, kad tābrīža premjera Eināra Repšes valdība šādu Finanšu ministrijas (tābrīža ministrs Valdis Dombrovskis) priekšlikumu noraidīja.
Atkārtoti fiziskajām personām izmaksājamo dividenžu aplikšana ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi 10% apmērā tika skatīta 2003.
gada pavasarī. Priekšlikums paredzēja izlīdzināt ienākuma nodokļa režīmu starp uzņēmumu un iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmēm, un kā arguments tika izmantota situācija, kurā īpašnieks optimizēs nodokļus — proti, īpašnieks saņem dividendes, par kurām ir samaksāts 15% lielais uzņēmumu ienākuma nodoklis, un par tām nav jāmaksā ne 25% lielais iedzīvotāju ienākuma nodoklis,
ne arī 33% augstais socnodoklis.