Guntaram Kokorevičam piederošais uzņēmums Enerģijas risinājumi iegādājies 10% uzņēmuma Bioinvest kapitāldaļu no uzņēmuma Inpo 3, tādējādi pastarpināti kļūstot par vienīgo Bioinvest īpašnieku, liecina šodien izplatīts paziņojums.

Noslēdzoties šim darījumam, 90% Bioinvest kapitāldaļu pieder uzņēmumam Vides investīcijas, savukārt 10% kapitāldaļu – uzņēmumam Enerģijas risinājumi.

Uzņēmums Bioinvest dibināts 2003.gadā. Iepriekš tika ziņots, ka Bioinvest iegādājies Latvijas atkritumu apsaimniekošanas nozares uzņēmuma L&T 100% kapitāla daļu no Somijas sadzīves un bīstamo atkritumu apsaimniekošanas un profesionālās tīrīšanas uzņēmuma Lassila&Tikanoja.

Pagājušajā nedēļā atkritumu apsaimniekotāja SIA Zaļā josta iegādājās citu atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu Vides pakalpojumu grupa (VPG). Vides pakalpojumu grupas vienīgais īpašnieks ir SIA Bioinvest.

Nule kā noslēdzies Somijas sadzīves un bīstamo atkritumu apsaimniekošanas un profesionālās tīrīšanas uzņēmumam Lassila&Tikanoja piederošā Latvijas atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma L&T iegādes darījums.

Noslēdzoties darījumam, kuru līdzfinansēja Nordea banka, 100% atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma L&T kapitāla daļu pieder uzņēmumam Bioinvest. Nordea piešķīrusi finansējumu SIA Bioinvest 9,4 miljonu eiro apmērā.

Pēc pirkšanas un pārdošanas darījuma noslēgšanās, notikušas arī izmaiņas uzņēmuma L&T vadībā. Turpmāk šo uzņēmumu vadīs Ieva Jansone, kas iepriekš bija atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma Vides pakalpojumu grupa vadītāja.

«Būtiskas izmaiņas uzņēmuma L&T darbībā nākotnē nav gaidāmas. Izmaiņas nav sagaidāmas arī personāla sastāvā, jo esošā komanda ir pierādījusi sevi kā savas jomas profesionāļus, sasniedzot labus uzņēmuma darbības rādītājus. Mēs kopā centīsimies panākt, lai uzņēmums turpinātu izaugsmi gan galvaspilsētā, gan valsts reģionos,» norāda I.Jansone.

Konkurences padome (KP) pieņēmusi lēmumu atļaut SIA Bioinvest iegādāties un iegūt izšķirošu ietekmi pār SIA L&T. Lēmums pieņemts, jo apvienošanās rezultātā būtiski nesamazināsies konkurence, kā arī neizveidosies vai nenostiprināsies dominējošais stāvoklis jebkurā konkrētajā tirgū, kurā darbojas apvienošanās dalībnieki, liecina padomes sniegtā informācija.

KP lēmumā norāda, ka apvienošanās dalībnieku darbības virzieni nepārklājas. SIA Bioinvest galvenie darbības veidi ir citur neklasificētas finanšu pakalpojumu darbības, izņemot apdrošināšanu un pensiju uzkrāšanu, holdingkompāniju darbība. Savukārt SIA L&T – atkritumu savākšana (izņemot bīstamos atkritumus) un citas ēku un ražošanas objektu tīrīšanas un uzkopšanas darbības.

Viena apvienošanās dalībnieka sniegtie pakalpojumi nav aizvietojami ar otra tirgus dalībnieka sniegtajiem pakalpojumiem, lēmumā secina KP. SIA Bioinvest iegūstot 100% izšķirošu ietekmi pār L&T, viens tirgus dalībnieks nomainīs otru, un tirgus daļas nevienā konkrētajā tirgū nemainīsies, jo abi uzņēmumi darbojas atšķirīgos konkrētajos tirgos.

Atkritumu apsaimniekošanas nozarē iespējama nozīmīga tirgus koncentrācija, jo SIA Vides pakalpojumu grupa (VPG) varētu pārņemt konkurentu un šīs nozares līderi SIA L&T. Neoficiāli tiek minēts, ka darījuma summa varētu būt ap 14 miljoniem eiro.

Tā liecina Nozare.lv rīcībā esošā informācija.

VPG padomes priekšsēdētājs un līdzīpašnieks Guntars Kokorevičs portālam Nozare.lv atteicies sniegt komentārus par iespējamo darījumu. Līdzīgi no komentāriem atteicās otru līdzīpašnieku - ekspremjera Andra Šķēles ģimenes - pārstāvis.

Savukārt L&T īpašnieces - Somijas kompānijas Lassila&Tikanoja - finanšu direktors Timo Leinonens norādīja, ka dažādas pārrunas par iespējamu nākotnes sadarbību un citiem jautājumiem dažādos ar Lassila&Tikanoja darbības jomām saistītos virzienos notiek pastāvīgi. Ja plānotas kādas nozīmīgas izmaiņas, kas būtu saistītas ar kompāniju un tās darbību arī citās valstīs, Lassila&Tikanoja ir pienākums par to informēt Helsinku biržu. Tajā šodien nekādi jaunumi netika publiskoti.

Videi kaitīgu preču un elektroiekārtu apsaimniekošanas uzņēmums SIA Zaļā josta iegādājies atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu Vides pakalpojumu grupa (VPG).

^{Papildināta ar SIA Vides pakalpojumu grupa un SIA Zaļā josta komentāriem no 3. rindkopas.}

«Izvērtējot uzņēmuma attīstības plānus un konkurentus, piedāvājām VPG īpašniekiem – Bioinvest uzņēmumam – iegādāties viņu atkritumu apsaimniekošanas biznesu, jo tas saskanēja ar mūsu iecerēm paplašināt savu darbību, lai nostiprinātos tirgū kā spēcīgs nozares dalībnieks, un Bioinvest piekrita,» skaidro Zaļā josta valdes priekšsēdētājs Jānis Lapsa.

SIA Vides pakalpojumu grupa padomes priekšsēdētājs Guntars Kokorevičs DB norādīja, ka šobrīd ir nedaudz citas prioritātes un citi projekti, un izdevies atrast sadarbības partneri un vienoties par darījumu. Jautāts, vai turpinās darbību uzņēmumā, G. Kokorēvičs norādīja, ka nē.

Pagājušajā nedēļā Uzņēmumu reģistrā ierakstītas 88 komercķīlas, bet 155 tika dzēstas, liecina Lursoft dati.

Reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 257 miljardi eiro, no kuriem ir spēkā komercķīlas ar kopējo maksimālo prasījuma summu 169 miljardi eiro. Dzēsto reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 88,2 miljardi eiro.

Pagājušajā nedēļā lielāko komercķīlu 224,9 miljonu eiro vērtībā devis Vācijas kokapstrādes uzņēmums Rettenmeier Holding AG, un to ņēmusi Commerzbank Aktiengesellsch Aft.

Otru lielāko komercķīlu aizvadītajā nedēļā devis poligrāfijas uzņēmums SIA Livonia Print – tās maksimālā prasījumu summa ir 17,8 miljoni eiro, un ķīlas ņēmējs bijusi AS Swedbank.

Trešo lielāko komercķīlu reģistrējusi plastmasas plātņu, lokšņu, cauruļu un profilu ražošanas SIA Evopipes, un ķīlas apmērs ir 13,6 miljoni eiro. Ķīlu ņēmusi AS Citadele banka.

SIA Clean R, kas iepriekš bija zināma kā SIA L & T, reģistrējusi izmaiņas dalībnieku sarakstā, liecina Lursoft dati.

Par uzņēmuma vienīgo īpašnieku kļuva 2012. gadā dibinātais SIA Vides investīcijas. Kopš 2014. gada marta Clean R kapitāldaļas piederēja SIA Bioinvest.

2014. gads atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumam bijis veiksmīgs, liecina finanšu rādītāju uzlabojums. Uzņēmuma neto apgrozījums pērn palielinājās līdz 17,839 miljoniem eiro, savukārt peļņa pēc nodokļu nomaksas sasniedza 1,302 miljonus eiro. Clean R rentabilitātes rādītājs 2014. gadā pakāpās līdz 14,75.

2004. gada maijā dibinātais Clean R, kas 2014. gadā spēja nodrošināt teju tūkstoš darbavietas, ir iekļauts Lursoft un laikraksta Dienas Bizness kopīgi veidotajā Latvijas lielāko uzņēmumu TOP 500 sarakstā.

SIA Clean R apvienošanās ar SIA Vides pakalpojumu grupa ļāvusi kļūt par vides pakalpojumu nozares lielāko spēlētāju, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Šobrīd SIA Clean R un SIA Vides pakalpojumu grupa (VPG) apvienošanās zem viena spārna ir pilnībā pabeigta un darbinieki iestrādājušies, DB stāsta SIA Clean R valdes loceklis Guntars Levics. «Iepriekšējais gads, klasiski sakot, bijis izaicinājumiem un notikumiem bagāts. Esošais bizness apvienošanās rezultātā ir attīstījies un audzis. Esam uzvarējuši vairākos konkursos, piemēram, Stopiņu novadā. Kā jau minēju, gada beigās apvienojāmies ar VPG atdalīto daļu, kas ir visi pakalpojumi, izņemot atkritumu izvešanu, ko Konkurences padome lika nodalīt. Savukārt otrs lielākais notikums ir atkritumu šķirošanas rūpnīcas atvēršana Getliņos,» norāda G. Levics. Jāatgādina, ka par SIA Clean R, kas iepriekš bija zināma kā SIA L&T, īpašnieku pagājušā gada augustā kļuva SIA Vides investīcijas. Kopš 2014. gada marta Clean R kapitāldaļas piederēja SIA Bioinvest. SIA Clean R Lursoft un Dienas Biznesa kopīgi veidotajā Latvijas lielāko uzņēmumu TOP 500 sarakstā pērn ierindojās 415. vietā.

Pagājušajā nedēļā Uzņēmumu reģistrā (UR) ierakstītas 89 komercķīlas, bet 162 tika dzēstas, liecina UR dati.

Reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 181 miljards latu, no kuriem ir spēkā komercķīlas ar kopējo maksimālo prasījuma summu 119 miljardi lati. Dzēsto reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 62 miljardi lati.

Lielāko komercķīlu pagājušajā nedēļā devusi SIA Eco Baltia grupa, kā parādnieku norādot SIA Eko Kurzeme. Komercķīlas maksimālā prasījumu summa ir 38,56 miljoni eiro, un to ņēmusi Nordea Bank Finland.

Otru lielāko komercķīlu pagājušajā nedēļā devusi UVZ International S.a.r.l., kā parādnieku norādot metālrūpniecības un mašīnbūves AS UVZ Baltija. Komercķīlas kopējā maksimālā prasījumu summa ir 20 miljoni eiro, un tās ņēmējs – Baltikums Bank.

Satiksmes ministrija (SM), kā VAS «Latvijas dzelzceļš» akcionārs, dzelzceļa padomes locekļu amatā apstiprinājusi Andri Liepiņu un Reini Cepli, informē uzņēmumā.

Pavisam tika saņemti 44 pieteikumi uz abiem dzelzceļa neatkarīgo padomes locekļu amatiem.

A. Liepiņš ir absolvējis Rīgas Tehniskās universitātes Rīgas Biznesa skolu, iegūstot maģistra grādu biznesa vadībā, kā arī Kolumbijas Universitāti (ASV), iegūstot maģistra grādu starptautiskajās attiecībās, Latvijas Universitātē, iegūstot maģistra grādu sabiedrības vadībā un bakalaura diplomu ekonomikā. Līdzšinējā darba pieredze - AS «Latvenergo», padomes priekšsēdētāja vietnieks, audita komitejas un cilvēkresursu komitejas loceklis; VAS «Starptautiskā lidosta «Rīga»», valdes priekšsēdētājs; AS «Air Baltic Corporation», padomes priekšsēdētājs; no 2001. – 2014. gadam Ekonomikas ministrija, valsts sekretāra vietnieks.