Centrālās vēlēšanu komisijas statistika liecina, ka starp Rīgas domes deputātu kandidātiem atrodams arī liels skaits dažādu uzņēmumu pārstāvju.

Tā vēlēšanās startē gan valdes priekšsēdētāji, gan valdes locekļi, gan direktori, gan citi augstākā līmeņa uzņēmumu darbinieki.

Lūdzām daļai no viņiem sniegt atbildes uz diviem jautājumiem:

1. Vai šis ir Jūsu pirmais starts politikā?

2. Kādēļ izlēmāt iet politikā? Kāda ir Jūsu motivācija un kādi ir plāni?

^{(Partijas sakārtotas secībā, kādā tās atrodamas cvk.lv)}

Atbildes:

- Politisko partiju apvienība Saskaņas Centrs, Partija Gods kalpot Rīgai

Deņiss Jeļizarovs, dzimšanas gads: 1981, dzīves vieta: Rīga, tautība: nav norādīta

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores vietnieks noziedzības apkarošanas jomā Kaspars Čerņeckis pārcelts VID Nodokļu parādu piedziņas pārvaldes direktora amatā, līdz ar to patlaban ģenerāldirektora vietnieka noziedzības apkarošanas jomā amats ir vakants, šodien preses konferencē par veiktajiem pasākumiem VID darbības efektivitātes uzlabošanai un korupcijas risku mazināšanai sacīja dienesta ģenerāldirektore Ināra Pētersone.

Kopumā dažādas rotācijas skar 39 VID darbiniekus, tajā skaitā, 22 dažāda līmeņa vadītājus - 18 struktūrvienību vadītāji līdz 11.maijam tiks pārcelti citos VID amatos, bet vēl četri līdz 23.maijam sāks darbu ārpus VID.

No pārējiem 17 rotācijā iesaistītājiem VID darbiniekiem 14 cilvēki tiks pārcelti citos amatos VID, bet trīs - darbā ārpus VID.

Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK) informēja, ka uz Tieslietu ministrijas iestādēm tiek pārcelti pieci līdzšinējie Finanšu policijas darbinieki - Māris Kaminskis, Jurģis Kijoneks, Aivijs Lagzdiņš, Viesturs Burkovskis un Miks Indāns. Šie darbinieki turpmāk strādās Ieslodzījuma vietu pārvaldes Tiesvedības daļā un Tiesiskā regulējuma daļā. «Abas daļas pamatā strādā ar nacionālajām un starptautiskajām institūcijām, kā arī piedalās normatīvo aktu izstrādē,» piebilda tieslietu ministrs.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) jaunveidojamā Nodokļu un muitas pārvalde, kā arī Iekšējās drošības pārvalde no nākamā gada darbu sāks ar vadītāja pienākumu izpildītājiem, piektdien žurnālistiem pastāstīja VID ģenerāldirektore Ilze Cīrule.

Tostarp Nodokļu un muitas pārvaldes direktora pienākumu izpildītāja amats piedāvāts pašreizējam Muitas policijas vadītājam Kasparam Podiņam. Šis amats viņam piedāvāts uz laiku, taču kā stabila pozīcija - jaunveidojamās struktūras direktora vietnieka amats.

Nodokļu un muitas pārvaldes otrs direktora vietnieks atkarībā no izvērtēšanas rezultātiem būs Dairis Aniņš vai Jānis Boroviks. Kopumā jaunajā vienībā paredzētas 328 štata vietas.

Savukārt Iekšējās drošības pārvaldes direktora pienākumu izpildītāja amats piedāvāts Natālijai Dolgovai, kurai kā stabila pozīcija piedāvāts Pirmstiesas izmeklēšanas daļas vadītājas amats. Šajā struktūrā iecerētas 29 amata vietas.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka vietnieka korupcijas novēršanas jautājumos amats pagaidām būs vakants, aģentūra LETA noskaidroja KNAB.

Amats būs vakants līdz turpmākam KNAB priekšnieka rīkojumam, norādīja birojā.

Citus komentārus KNAB nesniedz, līdz ar to nav zināms, kādā veidā tiks meklēts bijušās KNAB priekšnieka vietnieces Ilzes Jurčas pēctecis.

Jau ziņots, ka pēc karjeras valsts pārvaldē Jurča nolēmusi doties izdienas pensijā un pēdējā viņas darba diena bija 27.aprīlis.

1963.gadā dzimusī Jurča birojā strādāja faktiski kopš KNAB izveidošanas. KNAB izveidoja 2002.gadā, bet birojā viņa sāka strādāt 2003.gadā, kad ieņēma KNAB Valsts amatpersonu interešu konflikta novēršanas nodaļas galvenā speciālistes un nodaļas vadītājas amatu. No 1996. līdz 2003.gadam Jurča strādāja Valsts ieņēmumu dienestā, kur viņas pēdējais amats bija Korupcijas novēršanas kontroles daļas Deklarāciju un iesniegumu nodaļas vadītājas amats.

Saistībā ar noteiktajām sankcijām Krievijai sliktākajā scenārijā no Latvijas ostām visvairāk varētu ciest Ventspils osta, intervijā sacīja satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP).

Viņš minēja, ka Ventspils ostai kā bijušajai eksporta ostai sliktākajā scenārijā ir iespējams divu trešdaļu kravu samazinājums, kamēr Rīgas ostai kravu apgrozījuma kritums varētu būt 45%, bet Liepājas ostai - 20-30%.

Viņš skaidroja, ka Satiksmes ministrija visiem saviem uzņēmumiem ir lūgusi sniegt pirmreizējos novērtējumus situācijai, kāda varētu būt ietekme.

Vienlaikus Linkaits uzsvēra, ka ostas ir mazliet labākā situācijā nekā VAS "Latvijas dzelzceļš", jo Latvijas ekonomikai būs vajadzīgas izejvielas, vienalga, vai tās nāk no Krievijas vai no citām valstīm.

"Skaidrs, ka viena liela daļa šo izejvielu ienāks pa jūru, tātad tās tiks importētas un caur ostām pārkrautas. Protams, tas nenozīmē, ka ietekme nebūs būtiska. Ventspils ostai kā bijušajai eksporta ostai kritiskākajā scenārijā iespējams divu trešdaļu kravu samazinājums, Rīgas ostā - 45%, Liepājai - samazinājums starp 20% un 30%," stāstīja ministrs.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs nosūtījis Ģenerālprokuratūrai vēstuli ar lūgumu izvērtēt, vai, Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijai uzsākot kriminālprocesus pret biroja darbiniekiem, nenotiek nepamatota un prettiesiska vēršanās pret biroja amatpersonām ar mērķi ietekmēt iestādes darbību kopumā.

KNAB informējis Ģenerālprokuratūru par daudziem gadījumiem, kuros, reaģējot uz KNAB kopš 2003.gada sniegto informāciju par iespējamo nepatiesu ziņu norādīšanu amatpersonu deklarācijās, VID veiktās darbības un lēmumi norāda uz dienesta nekonsekvento rīcību amatpersonu deklarāciju pārbaudē.

Daudzām amatpersonām, tostarp ministram, kādas pašvaldības vadītājam, VID ļāvis precizēt valsts amatpersonu deklarāciju ienākumu sadaļu, pieņēmis amatpersonu iesniegumus ar lūgumu izdarīt grozījumus viņu valsts amatpersonu deklarācijās un atļāvis to darīt arī attiecībā uz iepriekšējiem gadiem vairāku simtu tūkstošu vai miljonu latu apmērā.

Prokuratūra uzrādījusi apsūdzību kādai bijušajai Valsts ieņēmumu dienesta (VID) amatpersonai par nelikumīgu informācijas vākšanu no VID datu bāzēm, aģentūru LETA informēja prokuratūrā.

VID Iekšējās drošības pārvalde kriminālprocesu sāka šogad 17.janvārī un jūnija sākumā to nodeva kriminālvajāšanai prokuratūrā.

Apsūdzība liecina, ka VID amatpersona, sistemātiski vairāku gadu garumā no VID iekšējām un lietošanā esošajām datubāzēm ieguva neizpaužamas ziņas un tās atklāja kādai fiziskai personai. Kopumā bijušajai amatpersonai inkriminēti pieci noziedzīgie nodarījumi.

Apsūdzētā persona pilnībā piekrita tai inkriminēto noziedzīgo nodarījumu apjomam, juridiskai kvalifikācijai, pilnībā atzina savu vainu noziedzīgo nodarījumu izdarīšanā un nožēloja izdarīto.

Prokurors ar apsūdzēto personu noslēdza vienošanos par vainas atzīšanu un noteica 12 000 eiro sodu.

Bijušajai Valsts prezidentei Vairai Vīķei-Freibergai bail, ko vadība varēs paveikt divu nedēļu laikā, līdz valsts budžeta grozījumu pieņemšanai, ja tā nav spējusi trīs mēnešu laikā sabalansēt budžetu un ķerties klāt strukturālām reformām.

Skarba savos izteikumos LTV raidījumā 100. pants, attiecībā uz valdības darīto (nedarīto) bija bijusī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga.

’Gribētos zināt, ko valdība un tie ļaudis, kas Saeimā, ir šajos sešos mēnešos darījuši? Lai nemēģina iestāstīt, ka pusmiljards pēkšņi tā uzkrita uz galvas,’’ teica viņa. Viņa norāda, ka šīsdienas paziņojums viņai personīgi licis sajusties apvainotai. ‘’Tas ir apvainojoši: izlikties, ka pirms vēlēšanām neko nezina... es, kā balsotājs, jutos mazliet apvainojusies.’’

Viņa atgādina, ka nu jau pat ES vadība ‘’tiešā tekstā norāda, ka Latvijas valdība nav izrādījusi gribu ķerties klāt strukturālām reformām, ka Latvijas gadījumā valdība par daudz izdod naudu un risinājums nav atņemt naudu valsts sektorā strādājošiem’’. Eksprezidente piebilst, ka soļi reformu virzienā jāsper ļoti strauji, bet tai pašā laikā viņa piebilda, ka viņai esot bail iedomāties, ko valdība sastrādāšot ‘’2 nedēļu laikā, ja 3 mēnešos nevarēja neko paveikt’’.

Latvijas politiķi, ierēdņi un citi lietu kārtotāji savās interesēs uz pārējās sabiedrības rēķina diezin vai ir ļaunāki, viltīgāki vai gudrāki savu mērķu sasniegšanā kā citviet pasaulē. Tā gan maldīgi varētu šķist, jo neviens skaļāks uzvārds aizvien nerotā strīpaina ancuka īpašnieku aiz rūtainiem aizkariem. Tomēr agri vai vēlu rēķini tiek kārtoti, un pat ietekmīgākajam cilvēkam pasaulē droši vien miegu aizdzen dažādās izmeklēšanas par viņa vēlēšanu kampaņu ASV.

Tikmēr Latvijā nupat tiesas mājienu ar mietu saņēma bijušais Rīgas brīvostas pārvaldnieks, kuram kopā ar vietnieku piestādīts rēķins teju 900 tūkst. eiro apmērā. Savukārt mūsu valsts bijušajai prezidentei pat pēc desmit gadiem tika atgādināts, ka nav labi citus par muļķiem uzskatīt arī tad, ja ļoti gribas kā amatpersonai dāvinātu pulksteni paturēt, bet maksāt par to ne.

Mūsu galvaspilsēta tikmēr atgādina dzērāja sievu, kas ģimenes saglabāšanas dēļ gatava pieciest visas vardarbīgā alkoholiķa izdarības. Sabiedrisko transportu tajā mazgā ar nanoūdeņiem un tiltus ceļ no zelta. Tai pašā laikā ielu remontus veic haotiski, sasteigti, nekvalitatīvi un pat kājāmgājēju un autobraucēju dzīvībai bīstamā veidā. Pavērojot remontdarbu veicējus, nav jābūt būvniecības ekspertam, lai saprastu, ka bieži vien darbu plānošana klibo, to izpildītāji paši lāgā nezina, ko dara, un viņiem nospļauties par rezultātu. Liekas, ka arī būvkompāniju vadītājiem tuva ir attieksme «gan jau kaut kā tiksim galā, ka tik būtu līgums». Par šādu pieeju tiem beidzot nāksies maksāt 7400 eiro dienā par termiņu neievērošanu. Tātad domes kungiem, ja vien vēlas, ir striķīši, aiz kā paraustīt vieglprātīgo un bezatbildīgo būvnieku nāsīs iekārtos riņķus.

Anonīma iniciatīvas grupa izveidojusi atbalsta kustību bijušajai Latvijas prezidentei Vairai Vīķei - Freibergai.

«Ar šo paziņojumu mēs apliecinām, ka sāksim aktīvu darbību, lai jau vistuvākajā laikā dotu izlēmīgu pretsparu nomelnotājiem. No vārdiem mēs jau vistuvākajā laikā pāriesim pie darbiem. Mēs apņemamies rīkoties, lai laikā, kad gļēvi klusē kā lielākā daļa politiķi, tā inteliģence, ar izšķirīgu rīcību aizstāvētu savu Tautas Prezidenti,» teikts izplatītajā paziņojumā. Kā pirmais solis minēta mājaslapas izveide, ko pagaidām rotā tikai V. Vīķes - Freibergas portrets un virsraksts. Paziņojumā norādīts, ka pagaidām kustība apvieno dažus simtus, bet cer, ka nākotne tie būs tūkstoši cilvēku. Db diemžēl neizdevās sazināties ar paziņojuma autoriem.

Paziņojums tapis, lai paustu patiesību, kas būšot šokējošāka par «melīgi izreklamēto ķengu grāmatu reklamētāju publiskie apgalvojumi», acīmredzot ar to domājot topošo Lato Lapsas grāmatu. Jau ziņots, ka žurnālists L.Lapsa izsludinājis ideju konkursu savas grāmatas par eksprezidenti nosaukumam, labākās idejas autoram balvā apsolot V.Vīķes-Freibergas rokassomiņu, kas esot iegādāta izsolē. Savukārt V. Vīķe - Freiberga norādīja, ka grāmata esot pasūtījuma darbs, kuras mērķis ir sēt šaubas tautā pirms vēlēšanām.

Atvadoties no Valsts prezidentes posteņa, Vaira Vīķe-Freiberga, iespējams, nepamatoti un nelikumīgi tikusi pie aptuveni 1 000 LVL vērtas dāvanas uz valsts rēķina. Par to liecina laikraksta Neatkarīgā Rīta Avīze rīcībā esošie atklātībā nonākuši dokumenti.

Neraugoties uz oficiālo atzinumu, saskaņā ar kuru pulkstenis pēkšņi bija sabojāts un tālākai ekspluatācijai nederīgs, uz eksprezidentes rokas viegli atpazīstamais pilkstenis redzams arī šogad - un nav šķitis ne sabojāts, ne galēji nolietots.

Ministru kabineta noteikumi paredz iespēju amatpersonām, pametot posteni, iepatikušās dāvanas par saviem līdzekļiem izpirkt, - to ir izmantojuši gan valdību vadītāji, gan arī prezidenti. Taču attiecībā uz pietiekami dārgo pulksteni V. Vīķe-Freiberga šo iespēju neizmantoja.

Jāpiemin, ka V. Vīķes Freibergas 2006. gada ienākumi bija bija vairāk nekā 170 tūkstoši latu, savukārt, amatu atstājot, dažādos kontos viņai bija aptuveni 35 tūkstoši latu.

Igauņu jaunuzņēmums “VOOL” piesaistījis 1,7 miljonus eiro elektroauto uzlādes ierīces masveida ražošanai.

Investīciju vākšanu vadīja riska kapitāla fonds “Specialist VC”, piesaistot vairākus nozīmīgus investorus, to skaitā bijušo Igaunijas prezidenti Kersti Kaljulaidu (Kersti Kaljulaid).

Kā liecina uzņēmuma “McKinsey” veiktais pētījums, līdz 2030. gadam Eiropā būs nepieciešami 29 miljoni privāto elektroauto uzlādes staciju. Tas ir 77 reizes vairāk nekā 2021. gadā pieejamie 375 tūkstoši uzlādes staciju. Līdz ar to būs nepieciešamas arī nopietnas izmaiņas esošajā elektrotīklā, lai sadalītu elektroenerģiju jaunajiem uzlādes punktiem.

“VOOL” radītais elektroauto uzlādes risinājums izmanto esošo elektrotīklu trīs reizes efektīvāk, neradot tajā pārslodzi un nodrošinot uzticamu un izmaksu ziņā draudzīgu uzlādes alternatīvu gan biznesa, gan privātajiem klientiem.

Godātais ministra kungs! Man bija liels pagodinājums būt par Jūsu padomnieku sabiedrības veselības jautājumos, un jāteic – vismaz 90% jautājumu par sabiedrības veselību mūsu viedokļi saskanēja, teikts ārsta Pētera Apiņa publiskajā lūgumā atbrīvot viņu no veselības ministra Hosama Abu Meri padomnieka amata.

Bija prieks strādāt Jūsu komandā brīžos, kad Jūs ar savu milzīgo enerģiju un politisko pieredzi atbalstījāt tabakas lietošanas mazināšanu, likumdošanas iniciatīvas, kas aizliedza aromatizētās vielas elektroniskajās cigaretēs, atbalstījāt iniciatīvas mazkustības un aptaukošanās pandēmijas apturēšanā, īpašu uzsvaru liekot uz bērnu un jaunatnes sportu, virzījāt alkohola ierobežojumus nevienkāršajā cīņā ar alkohola lobiju. Par to visu vēlos Jums publiski pateikties un vēlēt panākumus tālākā darbībā.

Diemžēl pēdējos divus mēnešus man nav bijusi iespēja ar Jums parunāties, paust savu viedokli vai uzzināt Jūsu norādījumus. Vēlos norādīt, ka padomnieka amats tikai kā amata nosaukums man nav nepieciešams. Gandrīz trīsdesmit gadus mana pamatnodarbība ir medicīnas žurnālistika, neatkarīgi vai tā ir bijusi žurnālu galvenā redaktora amatā vai vienkārša publikācija, skaidrojot latviešu valodā sabiedrības veselības, cilvēka fizioloģijas, slimību patoģenēzes, zāļu iedarbības un blakņu vai veselības organizācijas jautājumus. Latviešu valodā diemžēl maz ir ārstu, kas raksta par veselības jautājumiem, bet Veselības ministrijas un SPKC izklāsts nereti ir rakstīts samocītā birokratizētā valodā, un reti sasniedz lasītāju. Vidēji gadā rakstu 80–100 publikāciju, tā ka mans kopējais publikāciju skaits veselības jomā pārsniedz 3000 (nekad neesmu saņēmis valsts vai pašvaldību atbalstu par sabiedrības veselības publikācijām). Esmu 20 grāmatu autors un vairāk nekā 50 grāmatu (galvenokārt par medicīnu) galvenais redaktors un joprojām dažādās formās sadarbojos ar globāli nozīmīgākajiem medicīnas un veselības žurnāliem. Te man jāteic, ka Meijo klīnikā ir speciāla medicīnas publikācijas nodaļa, kurā strādā (raksta bērniem un pieaugušajiem, grūtniecēm un hroniskiem slimniekiem, slimniekiem pēc operācijām un traumām utt.) četrpadsmit ārsti (iespējams, šis skaitlis šobrīd ir nedaudz pamainījies). Angļu, bet īpaši spāņu valodā ir simtiem ārstu, kas ar saviem rakstiem izglīto dzimtajā valodā lasošus ļaudis. Lielā mērā mazais skaidrojošo publikāciju skaits Latvijā ir iemesls zemajai veselības pratībai, bet pratības neesamība ir iemesls sliktiem sabiedrības veselības rādītājiem.

Latvijas veselības aprūpes, mediķu, pacientu, farmācijas un drošības organizācijas atklātā vēstulē aicina Veselības ministriju (VM) un citas atbildīgās institūcijas nekavējoties sākt darbu pie zāļu valsts rezerves fonda izveides, aģentūru LETA informēja vēstules autori.

Parakstītajā vēstulē organizācijas aicina atbildīgās iestādes nekavējoties sākt darbu pie zāļu stratēģisko rezervju izveides, paužot gatavību līdzdarboties sistēmas izveidē.

Aicinājumu Ministru prezidentei Evikai Siliņai (JV), veselības ministram Hosamam Abu Meri (JV), iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim (JV), aizsardzības ministram Andrim Sprūdam (P) un ekonomikas ministram Viktoram Valainim (ZZS) ir parakstījusi Latvijas nacionālās zāļu apgādes asociācija, Latvijas Ārstu biedrība, Latvijas farmaceitiskās aprūpes asociācija, Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācija, Latvijas Zāļu ražotāju asociācija un Latvijas Pacientu organizāciju tīkls.

Savu 35 gadu vecumā Edgars Rinkēvičs ir piedzīvojis spožu karjeru – ilgu laiku sabijis Aizsardzības ministrijas valsts sekretāra amatā, bet brīdī, kad pie viņa viesojās Numurs, viņš tieši septiņas dienas pildīja Valsts prezidenta kancelejas vadītāja pienākumus.

Vieni viņu dēvē par pelēko kardinālu, otri uzskata, ka tieši viņa spēkos ir padarīt Valsts prezidenta politiku un izturēšanos respektējamāku un pat agresīvāku, trešie – baidās tikt atlaisti no darba. Pašam Edgaram Rinkēvičam viedoklis ir skaidrs — diez vai Latvija ir gatava tautas vēlētam prezidentam, turklāt nekas slikts nenotiktu, ja augstākā valsts amatpersona nebūt nebūtu bezpartijiska.

Valdības «sāpju bērni» – būvniecība un enerģētika, kā prioritāti Straujuma norāda izglītību, kā arī Latvijas gatavošanās darbus saistībā ar ES prezidentējošās valsts statusu.

Latvijā uzņēmējiem ir vajadzīga stabilitāte, lai nebūtu situācijas, kad katrā budžeta veidošanas procesā tiek mainīti nodokļi, parādoties jaunām iniciatīvām, piemēram, kā iepriekš ar nodokli neveselīgai pārtikai, tā Dienas Biznesa (DB) klubā, kas apvieno ietekmīgākos Latvijas uzņēmējus, uzsvēra Ministru prezidente Laimdota Straujuma. Lai arī esošā valdība strādās līdz oktobrim, tik un tā nākamā gada valsts budžeta rāmis tai būs jāizveido. Tāpēc viņa cer, ka ministrijas nenāks ar priekšlikumiem par jaunu nodokļu iekasēšanu, jo uzņēmējiem ir jādod vismaz gads, lai sagatavotos pārmaiņām.

Valdība šobrīd aktīvi strādā pie nepieciešamajām aktivitatēm Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu programmu dēļ 2014.–2020.gadam. Ir uzstādījums ES fondu līdzekļus novirzīt ne tik daudz ceļu infrastruktūrai, bet vairāk ieguldīt zinātnē, izglītībā. Vienlaikus L. Straujuma turpmākā darbā vēlētos lielāku sadarbību ar uzņēmēju pārstāvošajām organizācijām, jo ne vienmēr ministri redz tehniskās lietas, kas tiek iestrādātas Ministru kabineta noteikumos.

Pagājušā gada augustā Latvijas Ārlietu ministrijas politiskais padomnieks Pēteris Veits uz desmit mēnešiem devās civilajā misijā uz Afganistānu, lai kara izmocītajai tautai sniegtu attīstības palīdzību. «Darbs ir ienteresants. Vienmēr ir patīkami redzēt rezultātus un citu prieku. Tas pārņem, » saka Pēteris Veits.

Lielākā daļa latviešu karavīru izvietota vienā bāzē kopā ar norvēģu spēkiem Farjabas provincē pašos Afganistānas ziemeļrietumos pie robežas ar Turkmenistānu. Paralēli militārajai misijai valstī norisinās arī civilā, kuras priekšgalā ir ANO, un Latvija tajā iesaistījās pirms gada augustā. Civilās misijas uzdevums ir piešķirt attīstības palīdzību tur, kur dien attiecīgās valsts karavīri – vispirms jāatrod, kam palīdzība visvairāk vajadzīga, tad jākoordinē projekta īstenošana. Tikai esot uz vietas un tiekoties ar vietējiem, ir iespējams izveidot projekta kritērijus, atzīst Pēteris Veits. Un tam vajadzīgs laiks. «Valstī 30 gadus ir bijis karš, province ir nomaļa, izglītības līmenis ir zems, un viena vajadzība ir lielākā par otru,» stāsta Pēteris Veits.

Maxima pārstāvji Lietuvā, līdzīgi kā viņu kolēģi Latvijā, nekomentē to, vai veikalos izjūt iedzīvotāju boikotu. Arī kaimiņvalstī Lietuvā izskanējusi šāda ideja, tomēr realitāte rāda, ka Maxima veikali Lietuvā nav kļuvuši ievērojami tukšāki, Lietuvas televīzijas LNK žurnāliste Egle Račukauskaite pauda telefonsarunā LNT 900 sekundēs.

Viņa stāstīja, ka arī Lietuvā iedzīvotāji noliek svecītes un ziedus pie Maxima veikaliem, pieminot Zolitūdes traģēdijā bojā gājušos. Savukārt Maxima Latvija vadītāja Gintara Jasinska izteikumi ceturtdien preses konferencē radījuši iedzīvotāju šasutumu un arī neizpratni. E. Račukauskaite stāstīja, ka daudzi lietuvieši piekrīt, ka G. Jasinskam vairs neesot vietas biznesā. Viņa komunikācijā ir pieļauta kļūda, un tā neesot pirmā, noskaņojumu Lietuvā skaidroja LNK žurnāliste.

Tikmēr pats G. Jasinskis, bijušais Maxima Latvija vadītājs, kuru no amata par ciniskajiem izteikumiem atlaida ceturtdienas vakarā, medijam lrytas.lt pauda, ka viņa teikto nepareizi esot interpretējuši Latvijas žurnālisti un viņš esot pārprasts.

Vairāki bijušie un vēl strādājošie AS KVV Liepājas metalurgs darbinieki atklātā vēstulē valsts augstākajām amatpersonām norāda uz sarežģītu situāciju uzņēmumā un aicina to risināt.

Kā vēstules autori norādīti bijušie un vēl strādājošie AS KVV Liepājas metalurgs darbinieki. Vēstule nosūtīta Valsts prezidentam Raimondam Vējonim, Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei (VL-TB/LNNK), Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai (V), kā arī Ekonomikas un Finanšu ministrijām un Saeimas frakcijām un komisijām.

Vēstulē pausts, ka investora izvēle rūpnīcai bijusi fatāla kļūda. Vēstulē investoram veltīta plaša kritika, tāpat tiek kritizēts Latvijas drošības iestāžu un valdības darbs, pretendentu izvēlē.

Vēstulē arī uzsvērts, ka uzņēmuma darbinieki nonākuši pazemojošā situācijā. Cilvēki, kuri, noticot jauno īpašnieku solījumiem, bija atstājuši pēc rūpnīcas maksātnespējas jaunatrastās darba vietas un atgriezušies darbā cehos, atkal tika izdzīti aiz vārtiem ar niecīgiem grašiem kabatā un dīvainu formulējumu, ka viņi nav izturējuši pārbaudes laiku, teikts vēstulē. Savukārt palikušajiem darbiniekiem esot samazinātas algas, sociālās iemaksas pēdējoreiz ir veiktas aprīlī, praksē parādoties bezalgas atvaļinājumi un alga aploksnēs.

Līdz šim veiktajam integrācijas darbam trūkst mērķtiecīgas koordinācijas un ilgtspējīgas plānošanas, tāpēc patvēruma meklētāju integrācijas virsvadība un koordinācija ir jānoteic kā Ministru prezidenta vai viņam tieši pakļautas amatpersonas vai institūcijas atbildība. Iebilstam pret valdības diskusijās izskanējušo priekšlikumu patvēruma meklētāju integrācijas jautājumu koordināciju deleģēt Nodarbinātības valsts aģentūrai (NVA) norāda Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas priekšsēdētājs Ilmārs Latkovskis.

Viņaprāt, patvēruma meklētāju integrācijas deleģēšana NVA būtu kļūda, informē Saeimas Preses dienests.

«Mēs vēlamies skaļi un skaidri vēlreiz norādīt Ministru prezidentei patvēruma meklētāju jautājumā neatkārtot līdzšinējā integrācijas darba hroniskās kļūdas. Jautājums ir par patvēruma meklētāju jautājuma efektīvu pārraudzību un koordināciju. Vairāku gadu pieredze rāda, ka to nevar veikt kāda viena ministrija vai tās institūcija. Patvēruma meklētāju tāpat kā integrācijas jautājumi ir jāpārrauga Ministru prezidentei tieši pakļautai amatpersonai, kura jebkurai ministrijai var pateikt - būs tā un ne citādi,» uzsver komisijas priekšsēdētājs.

Vajag savākt tikai dažus nodevējus un valdība būs gatava! Tāds būtībā ir sabiedriskās televīzijas ziņu saturs gada pēdējās nedēļās, kad izrādījās, ka Jaunupa-Rišeljē bīdītajai Kariņa valdībai trūkst balsis Saeimā.

Tieši to nozīmē apgalvojumi, ka JV vadītu valdību ir iespējams izveidot, panākot KPV LV sašķelšanu, kas katru dienu uzstājīgi skanēja valsts televīzijā un radio.

Kādēļ par visas sabiedrības līdzekļiem uzturētais sabiedriskais medijs atklāti lobē konkrētu valdības izveides variantu? Kādēļ sabiedrisko mediju neuztrauc ne nodevība, ne korupcijas riski, kad runa ir par variantu «50 plus no KPV LV atšķeltie»? Jo uz kāda pamata cer sašķelt KPV LV? Ar kādu motivāciju jaunā spēka deputāti var atbalstīt vecās Vienotības valdību?

Realitāte ir ļoti vienkārša- Strīķes rīcībā esot «mapīte», kuras dēļ Kaimiņš ir spiests «gulties zem Annas»

Runā, ka motivāciju Jurašs ar Kaimiņu saņemot no Meroni. Pārējie? Kādam esot piedāvāts amats, ja atbalstīs Vienotības valdību. Taču arī amats var būt kukulis. Tāds tas ir gadījumā, ja amats ir maksa par neētisku rīcību, kuras rezultātā tiek pieņemti tādi valsts varas lēmumi, kas dod materiālu izdevīgumu 1) kukuļa, proti, amata saņēmējam, kurš par amatu pārdod savu balsi 2) kukuļa devējiem, kuri iegūst tādu Saeimas lēmumu, kurš bez kukuļa – amata piesolīšanas – nebūtu iespējams. Tātad sanāk, ka mūsu valsts sabiedriskā televīzija, kas mudina sašķelt KPV LV, būtībā mudina uz korupciju.

Latvijas ekspremjeram Valdim Dombrovskim savā jaunajā Briseles amatā būs iespēja vai nu izdarīt ļoti daudz, vai neizdarīt neko.

Noslēgumam pietuvojies viens no sava veida realitātes šoviem, kam vismaz daļa Latvijas sabiedrības sekoja gluži vai ar aizturētu elpu. Šī neoficiālā šova nosaukums varētu būt «Kādu amatu Briselē dabūs Dombrovskis». Spekulācijas, minējumi, līdzjutēju un vienkārši vērotāju kaislības sita augstu vilni. Šopavasar dažiem nācās norīt vilšanos par to, ka V. Dombrovskis no cīņas ar Žanu Klodu Junkeru par Eiropas Komisijas (EK) prezidenta posteni izstājās, tomēr prieka dzirksti visā stāstā nesa tā paša Ž. K. Junkera sacītais, ka V. Dombrovska vieta jaunajā EK sastāvā būšot cieši blakus EK prezidentam. Šo mēnešu laikā V. Dombrovskim vismaz runu līmenī tika pielaikoti dažādi amati – no Eiropas Padomes vadītāja līdz Enerģētikas savienības komisāram, lai gan viņš pats bija izteicies, ka vēlētos būt atbildīgs par ekonomiku un finansēm. Tagad intriga ir atrisinājusies, kļuvis skaidrs, ka V. Dombrovskim ir piešķirts viens no septiņiem EK viceprezidentu portfeļiem ar atbildību eiro un sociālā dialoga jomā.

Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite parakstījusi dekrētus, ar kuriem pieņēmusi izglītības un zinātnes ministres un kultūras ministres atlūgumus un atbrīvojusi no amata vides ministru.

Lūgumu atbrīvot no amatiem izglītības un zinātnes ministri Jurgitu Petrauskieni, kultūras ministri Liānu Ruoķīti-Jonsoni un vides ministru Ķēstuti Navicku premjerministrs Sauļus Skvernelis prezidentei iesniedza trešdien. Iepriekš viņš norādīja, ka uzticas šiem ministriem un neuzskata, ka viņi slikti strādājuši, bet ar ministru nomaiņu vēlas dot jaunu impulsu reformām.

Dekrēti par izglītības ministri un vides ministru stājas spēkā no šodienas, bet par kultūras ministri - no 21.decembra. Kā norādījusi pati Ruoķīte-Jonsone, viņa lūgusi prezidentei laiku, lai pabeigtu iesākto kultūras stratēģijas izstrādi.

Līdz jaunu ministru iecelšanai prezidente izglītības un zinātnes ministra pienākumus uzticējusi pildīt satiksmes ministram Rokam Masjulim, bet vides ministra pienākumus - enerģētikas ministram Žīgimantam Vaičūnam.

Bauskas novada pašvaldība nosūtījusi vēstuli Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai. Tajā vēstīts par problēmām pasažieru pārvadājumos maršrutā Rīga – Bauska, vēsta reģionālais medijs Bauskas Dzīve.

Pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Andra Matuļenko informējusi, ka vēstule ministru prezidentei nosūtīta novada iedzīvotāju interešu aizstāvības nolūkā. Vēstules par sabiedriskā transporta pakalpojumu problēmām nosūtītas arī Satiksmes ministrijai, Valsts policijai, Sabiedriskā transporta padomei, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, arī valsts SIA «Autotransporta direkcijai» (ATD).

Pašvaldība lūdz palīdzību rast risinājumu ilgstošai problēmai pasažieru pārvadājumos, kurus veic SIA «Sabiedriskais autobuss» (SA). Tajā pausta neizpratne par ATD bezdarbību jautājuma risināšanā ar SA. Vēstulei pievienotas laikraksta «Bauskas Dzīve» publikācijas ar pasažieru sūdzībām un aprakstiem par pakalpojuma zemo kvalitāti. Pievienoti arī AS «Rīgas starptautiskā autoosta» un SIA «Bauskas autoosta» dokumenti par reisu regularitāti, kavējumiem. Nosūtītas arī iedzīvotāju sūdzības.