Šā gada sākumā diskusijas par tiesnešu neatkarību pārņēma Latvijas publisko telpu, bet, diemžēl, koncentrējās ap personālijām un konfliktu starp varas atzariem. Tomēr, praksē gūtie novērojumi liecina, ka problēmas saknes ir dziļākas.

Tiesu varas neatkarību nevar garantēt nekāds, pat progresīvs, ideāls regulējums, ja pašiem tiesnešiem nebūs gribas un apņēmības pildīt savus amata pienākumus tā, kā melns uz balta rakstīts likumā: neatkarīgi, pakļaujoties tikai likumam, sargājot cilvēka pamattiesības. Un, protams, šāda tiesnešu nostāja bez ierunām būtu jārespektē visām ietekmīgām un mazāk ietekmīgām iestādēm.

Lai arī būtu netaisnīgi apgalvot, ka visi izmeklēšanai labvēlīgi tiesnešu lēmumi ir nepamatoti pēc būtības, vai nekad un neviens izmeklēšanas tiesnesis nav apmierinājis procesā iesaistītās personas tiesiski pamatotu sūdzību, tomēr līdz iepriekš aprakstītajai ideālajai situācijai Latvijas Republikas tiesām joprojām ir ļoti tālu.

Satversmes tiesa ir atzinusi, ka apstrīdētās normas saistībā ar tiesnešu algu «iesaldēšanu» neatbilst Satversmei.

Lēmumā norādīts, ka tiesnešu neatkarība ir saistīta ar vairākām garantijām. Visas garantijas ir cieši saistītas, un, ja kaut viena no tām tiekot nesamērīgi ierobežota, tiekot pārkāpts tiesnešu neatkarības princips un līdz ar to apdraudēta tiesas pamatfunkciju veikšana un cilvēka tiesību un brīvību nodrošināšana.

Tai pat laikā Satversmes tiesa atzina, ka tiesneši nedzīvo sociālā vakuumā, un arī uz viņiem attiecas valstī pastāvošā konkrētā situācija. Tādēļ aizliegums samazināt tiesnešu atalgojumu nevar būt absolūts. Satversmes tiesa norādīja kritērijus, kas jāievēro, samazinot tiesnešu atalgojumu, proti, tiesnešu atlīdzību samazināt ir iespējams vienīgi ar likumu īpašos izņēmuma gadījumos un īslaicīgi, kamēr valsts finansiālais un ekonomiskais stāvoklis ir sevišķi smags.

Satversmes tiesa (ST) šodien atzina, ka tiesnešu atalgojuma sistēma neatbilst valsts pamatlikumam.

Papildināta visa ziņa

Savā spriedumā ST norādīja, ka tiesnešu darba samaksas faktiskā vērtība nenodrošina tiesnešu finansiālo drošību.

ST uzsvēra, ka likumdevējam, lemjot par tiesnešu darba samaksas atbilstību, ir jānodrošina tas, lai tiesnešu neatkarības principam atbilstu ikviena tiesneša darba samaksa neatkarīgi no tiesas līmeņa vai tiesneša amatā nostrādātā laika.

Spriedumā arī tika norādīts, ka apstrīdētajās normās tiesneša amats atlīdzības ziņā ir samērots ar valsts tiešās pārvaldes iestādes juridiskās struktūrvienības vadītāja amatu. Tomēr, samērojot minētos amatus, nav ņemtas vērā tiesneša un juridiskās struktūrvienības vadītāja atšķirīgās funkcijas, statuss un atbildība.

Ceturtdien, 6. septembrī, Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja savstarpēji saistītos grozījumus Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā un likumā «Par tiesu varu», informē Tieslietu ministrija

Tie turpmāk piešķir tiesības Tiesnešu disciplinārkolēģijai nosūtīt tiesnesi profesionālās darbības ārpuskārtas novērtēšanai un attiecīgi Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijai pilnvaras veikt tiesneša profesionālās darbības ārpuskārtas novērtēšanu, pamatojoties uz Tiesnešu disciplinārkolēģijas lēmumu.

Ar grozījumiem Tiesnešu disciplināratbildības likumā paredzēta iespēja tiesnešu disciplinārkolēģijai noteikt tiesnesim profesionālās darbības ārpuskārtas novērtēšanu disciplinārlietas ietvaros, ja, izskatot disciplinārlietu, ir radušās šaubas par tiesneša profesionalitāti. Tas būs ātrs un efektīvs veids, kādā varēs izvērtēt tiesneša profesionālās zināšanas, prasmes un kompetenci, negaidot kārtējās tiesnešu profesionālās darbības novērtēšanas laiku. Visu tiesnešu profesionālās darbības kārtējā novērtēšana tiek veikta reizi piecos gados.

Tiesnešu ētikas komisija, ko uz pirmo sēdi 7. maijā sasauca Augstākās tiesas priekšsēdētājs, par jaunizveidotās tiesnešu pašpārvaldes institūcijas priekšsēdētāju ievēlēja Visvaldi Sprudzānu, Zemgales apgabaltiesas tiesnesi, bet par vietnieci – Augstākās tiesas senatori Daci Mitu.

Ētikas komisijas locekļi, savstarpēji iepazīstoties un ieskicējot turpmāko Ētikas komisijas darbu, atzina, ka saprot lielo atbildību un cerības, ko tiesneši un arī sabiedrība likusi uz viņu darbu. Taču pieredzes, kā organizēt šādas komisijas darbu, Latvijā nav, un šobrīd vēl nav skaidras koncepcijas, kādā veidā komisija darbosies. Komisijas locekļi apzinās, ka tas darbs, ko viņi darīs, būs smags un publisks. Taču Dace Mita, ētikas komisijas priekšsēdētāja vietniece, uzskata, ka komisijas mērķim nav jābūt parādīt sabiedrībai, ka tiesneši kaut ko dara, svarīgāk, lai tiesneši savā darbā izmantotu komisijas sniegtās atziņas. Andris Guļāns, Augstākās tiesas priekšsēdētājs, Ētikas komisijai vēlēja tikt galā ar tām problēmām, kuras nav izdevies atrisināt citām tiesnešu pašpārvaldes institūcijām. Viņaprāt no Ētikas komisijas tiesneši gaida palīdzību un atbalstu, bet sabiedrība – skaidrojumu par situācijām, kas rada nesapratni. A. Guļāns Ētikas komisijas locekļus salīdzināja ar celmlaužiem, kas Latvijā sāk jaunu lietu. No tā, kā jaunievēlētajai Ētikas komisijai izdosies iesākt darbu, veidosies šīs institūcijas autoritāte.

Tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš uzskata, ka tiesnešu algu palielinājuma grafiks ir ietverts likumā, to nepildot, būtu jāpārkāpj tiesiskās paļāvības princips, tādēļ viņš šādu lēmumu nevar atbalstīt.

Otrdien, 7. oktobrī, Valdība nolēma atbalstīt vakar Ministru kabineta komitejā akceptētos grozījumus likumā Par tiesu varu, kas paredz tiesnešu un zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu amatalgas 2009. gadā atstāt nemainīgas salīdzinājumā ar šo gadu.

Ministru kabineta sēdē tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš atturējās balsojumā par grozījumiem likumā Par tiesu varu, saskaņā ar kuriem tiesnešu algas 2009. gadā netiks paaugstinātas. Tāpat G. Bērziņš Ministru kabineta locekļus informēja, ka Tieslietu ministrija ir saņēmusi arī Augstākās tiesas priekšsēdētāja I. Bičkoviča viedokli, kurš uzskata, ka paredzētie grozījumi būtiski ietekmēs tiesu varas un tiesnešu neatkarības principu, Db.lv informē Inga Saleniece, tieslietu ministra preses sekretāre.

Tiesu specializācija ļautu tiesnešiem detalizētāk iedziļināties noteiktu kategoriju lietās, tomēr atsevišķas specializētās tiesas veidot nav plānots.

Noteikti ir jāturpina tiesnešu specializācija, ietverot arī tādas jomas, kuras pagaidām vēl ir pavisam jaunas un kurās trūkst prakses, norāda tieslietu jomas speciālisti. Arī Tieslietu ministrijā (TM) akcentē: tiesnešu specializācija ir praksē pierādīts instruments, kā nodrošināt augstāku tiesas procesu un nolēmumu efektivitāti, kā arī kvalitāti gadījumos, kad lietas izskatīšanai nepieciešamas īpašas zināšanas vai īpaša apmācība.

Speciālas piekritības tiesu veidošana var sadrumstalot esošo tiesu iekārtu. Jaunu, speciālu tiesu izveide noteikta veida lietu izskatīšanai, piemēram, darba strīdu, ģimenes lietu, komerclietu u.c. Latvijas apstākļos pieejamā budžeta un lietu skaita, pēc TM domām, vērtējama kritiski, jo atsevišķas tiesu iestādes izveide nav piemērotākais līdzeklis procesuāla rakstura problēmu risināšanai.

Vairāki Latvijas tiesneši atbalsta tieslietu ministra ieceri atcelt tiesnešu imunitāti administratīvo pārkāpumu lietās, informē

Tiesu administrācija.

Rēzeknes tiesas tiesneši pašreizējo kārtību uzskata par nelietderīgu laika izšķiešanu. Izskatīšanai Tiesnešu disciplinārkolēģijā tiek nosūtīti arī materiāli par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem, par kuriem piemēro brīdinājumu vai pat atbrīvo no soda. Racionālāk par šādu pārkāpumu būtu piemērot tādus pašus sodus kā visiem pārējiem autovadītājiem.

«Gadījumos, kad tiesnesis ir izdarījis pārkāpumu, kas grauj sabiedrības uzticību tiesai, piemēram, vadījis transporta līdzekli alkohola reibumā, tiesas priekšsēdētājam, pēc lēmuma par tiesneša sodīšanas stāšanās likumīgā spēkā, būtu pienākums ierosināt pret tiesnesi disciplinārlietu. Manuprāt, tas nebūtu dubultās nesodīšanas principa pārkāpums,» uzskata Rēzeknes tiesas priekšsēdētāja p.i. Aija Jermacāne.

Nākamgad un arī 2011. gadā tienešu un zemesgrāmatu tiesnešu algas, visticamāk, būs par 12 % zemākas nekā pašlaik.

To paredz valdībā atbalstītie likuma «Par tiesu varu» grozījumi.

Savukārt tiesu darbiniekiem atalgojums samazināts netiks. Tieslietu ministrs Mareks Segliņš norāda, ka tiesu darbinieku atalgojums jau šobrīd ir zems un vēl lielāka atalgojuma samazināšana nav iespējama, turklāt tas var apdraudēt tiesu darbu.

Pašlaik saskaņā ar likumu «Par tiesu varu» tiesnešu mēneša amatalgu 2007., 2008., 2009. un 2010. gadā aprēķina, ņemot vērā strādājošo 2005. gada vidējo mēneša bruto darba samaksu, koeficientu 4. 5 saglabājot nemainīgu.

Savukārt zemesgrāmatu nodaļu tiesneša mēneša amatalgu 2009. un 2010. gadā aprēķina, ņemot vērā strādājošo 2006. gada vidējo mēneša bruto darba samaksu, piemērojot koeficientu 2.5.

Satiksmes ministra Tāļa Linkaita (JKP) šonedēļ izteiktie paziņojumi par VAS «Latvijas dzelzceļš» vadību ir vērsti uz mērķtiecīgu LDz sagatavošanu privatizācijai, piektdien žurnālistiem sacīja LDz valdes priekšsēdētājs Edvīns Bērziņš.

«Redzam mērķtiecīgu darbu, kas vērsts uz LDz privatizāciju jeb nozagšanu. Pirms privatizācijas ir jāsamazina uzņēmuma vērtību, lai to varētu veiksmīgi privatizēt un šādi paziņojumi neapšaubāmi rada reputācijas riskus un grauj uzņēmuma vērtību,» teica Bērziņš.

LDz vadītājs norādīja, ka kompānijas valde lūgusi satiksmes ministru nekavējoties atsaukt paustos paziņojumus, lai novērstu tālāku kaitējumu uzņēmumam. «Tāpat tiks nosūtīti iesniegumi visām valsts institūcijām, jo redzamas mērķtiecīgas darbības, kas vērstas uz uzņēmuma novājināšanu. Ļoti ceram, ka nebūs politiskā spiediena uz LDz padomi, lai viņi kompetenti varētu izskatīt visus pārmetumus,» pauda Bērziņš.

Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs Juris Stukāns nolēmis nerosināt disciplinārlietas pret tiem tiesnešiem, kas saskaņā ar Ģenerālprokuratūras atzinumu tā dēvētajā telefona sarunu skandālā ir pārkāpuši tiesnešu ētikas kodeksa normas, liecina sniegtā informācija medijiem.

"Man nav pamata apšaubīt Ģenerālprokuratūras atzinumā izteiktos secinājumus, taču saskaņā ar Tiesnešu disciplinārās atbildības likumu attiecībā uz šiem pārkāpumiem ir iestājies noilgums, un pret tiesnešiem nevar ierosināt disciplinārlietas," atzīst J.Stukāns.

Šādu lēmumu J.Stukāns ir pieņēmis pēc Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas tiesnešu sanāksmes šī gada 1.aprīlī, kuras laikā tiesneši ir atzinuši, ka ikviens ētikas kanonu pārkāpums ir nosodāms un tiesnešu darbā nav pieļaujama rīcība, kas kompromitē tiesnesi un ir šķērslis pozitīvam priekšstatam par tiesu kopumā.

Pirms tam visiem Civillietu tiesas kolēģijas tiesnešiem bija iespēja iepazīties ar Ģenerālprokuratūras atzinumu un paust savu nostāju šajā jautājumā. Lielākā daļa tiesnešu uzskata, ka atzinumā atspoguļotie apstākļi neliecina par korektu Latvijas tiesnešu ētikas kodeksa normu ievērošanu. Tiesneši ir secinājuši, ka šobrīd tikai katrs pats var izvērtēt savu rīcību un būt sev soģis attiecībā uz desmit gadus veciem notikumiem.

Tiesu prakses apkopojumā apskatītas galvenās preču zīmju tiesību normu piemērošanas problēmas Latvijas tiesās, Db.lv informē Augstākās tiesas (AT) Komunikācijas nodaļas vadītāja Rasma Zvejniece.

Analizēti ap 200 tiesu nolēmumi, kas pieņemti posmā no 2003. – 2006. gadam trīs tiesu instancēs: Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijā, kura saskaņā ar piekritības noteikumiem izskata preču zīmju strīdus pirmajā instancē, AT Civillietu tiesu palātā, kura ir apelācijas instance, un Senāta Civillietu departamentā kā kasācijas instancē. Ņemts vērā, ka Rīgas apgabaltiesai un Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātai ir uzdotas Kopienas preču zīmju funkcijas, līdz ar to šī prakse ir samērojama ar citu ES dalībvalstu tiesu un Eiropas Kopienu tiesas praksi.

Pētījumā konstatētas vairākas problēmas, kuru risināšanā 2003.–2006. gadā tiesu prakse bijusi svārstīga vai nepārliecinoša. Grūtības galvenokārt izpaužas attiecīgo tiesību institūtu un normu izpratnē un precīzā piemērošanā atbilstoši mūsdienu prasībām, ievērojot arī Eiropas Kopienu tiesas sniegto preču zīmju materiālo tiesību normu interpretāciju.

Pretendenti uz tiesnešu amatiem Ekonomisko lietu tiesā pārstāv ļoti atšķirīgas juridiskās specialitātes, ar plašu un dažādu darba pieredzi, informē tiesnešu amata kandidātu atlases komisijas priekšsēdētāja Dzintra Balta.

Kā informēja Tiesu administrācijas tiesu iestāžu sabiedrisko attiecību speciāliste Ināra Makārova, pašlaik ir beigusies Ekonomisko lietu tiesas tiesnešu amata kandidātu atlases otrā kārta, kurā vērtēja pretendenta pieteikumā iesniegtās atbildes, pārliecinoties par pretendenta motivāciju un prasmi tās pamatot. Nākamajā kārtā tiesneša amata pretendentiem būs jākārto profesionālo zināšanu pārbaudes tests.

Lai palīdzētu sagatavoties pārbaudījumiem atlases procesā, Tiesu administrācija piedāvā Ekonomisko lietu tiesas tiesnešu amata pretendentiem mācību materiālus un video ierakstus par tēmām, kas nozīmīgas jaunā tiesneša darbā.

Balta paudusi gandarījumu par kandidātu plašo pieredzi, taču viņai esot pārsteigums, ka "dažos gadījumos, uzskatot sevi par atbilstošiem šim augstas kvalifikācijas amatam, kandidāti nav pievērsuši pienācīgu rūpību, lai pamatotu savu atbilstību formālajiem izglītības vai darba pieredzes kritērijiem, vai arī nav pienācīgi izlasījuši un izpildījuši otrās kārtas prasības, lai pamatotu savus secinājumus un sniegtu atbildes pēc būtības uz uzdotajiem jautājumiem".

Konkurence būvniecībā ir, vienlaikus vairākos segmentos novērojams strādājošo uzņēmumu skaita sarukums, kura iemesli meklējami neprognozējamā nākotnē vairāku gadu periodā. Piegādātāju apvienības var būt viens no veidiem, kā palielināt konkurenci, bet jādomā arī par produktivitātes celšanu nozarē.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa rīkotajā tiešsaistes diskusijā Konkurence būvniecības jomā: panākumi un izaicinājumi.

Lejupejoša tendence

“Konkurence pastāv, bet ir duāla sajūta. Publisko iepirkumu dati rāda, ka 2019., 2020. un 2021. gadā uz vienu iepirkumu būvniecībā bija pieci piedāvājumi, 2022. gadā tie bija četri un šogad jau vien trīs. Tātad konkurence 2023. gadā salīdzinājumā ar situāciju, kāda bija pirms Covid-19 pandēmijas, ir sarukusi,” situāciju analizē Latvijas Būvuzņēmēju apvienības vadītājs Gints Miķelsons. Viņš norāda uz pašu būvuzņēmēju secināto, ka lielajos un komerciāli interesantajos būvprojektos konkurence ir, jo pretendentu skaits ir seši – septiņi, savukārt vidēja lieluma projektos (līdz 5 milj. eiro) konkurence ir būtiski mazāka, jo tie dažādu iemeslu dēļ nav tik pievilcīgi. “Iespējams, ka vāja konkurence ir privātmāju būvniecības segmentā, taču tajā mūsu biedri nestrādā, tāpēc ir grūti izdarīt secinājumus,” tā G. Miķelsons.

Saeima šodien Augstākās tiesas (AT) tiesneses jeb AT senatores amatā apstiprināja bijušo Satversmes tiesas (ST) priekšsēdētāju Sanitu Osipovu.

Par Osipovu nobalsoja 51 deputāts, pret - 41, bet divi deputāti balsojumā atturējās.

AT Civillietu departamenta kopsapulce šogad atkārtoti atzina Osipovu par piemērotu AT senatores amatam, tāpēc Osipova tika atkārtoti virzīta Saeimā apstiprināšanai AT tiesneses amatā.

Uz vakanto senatora amatu Osipova tika pieteikta kā bijusī ST tiesnese atbilstoši likumam "Par tiesu varu", kas paredz iespēju uz AT tiesneša amatu pretendēt personai, kura ir bijusi ST tiesneša, starptautiskas tiesas tiesneša vai pārnacionālas tiesas tiesneša amatā un kura saņēmusi pozitīvu AT departamenta tiesnešu kopsapulces atzinumu.

Vienlaikus Saeima no Augstākās tiesas tiesnešu amatiem atbrīvoja Anitu Čerņavsku un Aivaru Keišu.

Tieslietu padome piektdien vienbalsīgi nolēma par Ekonomisko lietu tiesas priekšsēdētāju iecelt Miķeli Zumbergu, kurš līdz šim bija šīs tiesas priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs.

Zumbergs savā publiski pieejamajā tiesas darbības attīstības koncepcijā raksta, ka tiesvedība nevar būt pašmērķis, tādēļ tiesām aktīvi jāizmanto tādi instrumenti, kuri sekmē tiesisko strīdu ātrāku atrisināšanu, piemēram, izlīgums.

Viņaprāt, tas it īpaši attiecas uz Ekonomisko lietu tiesu, no kuras tiek gaidīta ātra un efektīva strīdu risināšana, tādēļ tiesnešiem nepieciešamas apmācības, lai atpazītu situācijas, kurās iespējams lietu pabeigt bez sprieduma, un lai tiesneši prastu spert arī praktiskus soļus pušu samierināšanā.

Latvijas tiesu sistēmas kopīga problēma ir zema sabiedrības uzticēšanās. Viens no instrumentiem, kā mūsdienīga tiesa var veicināt sabiedrības uzticēšanos tai, ir pārliecinoša komunikācija ar sabiedrību, skaidrojot pieņemtos nolēmumus. Gaidāma liela sabiedrības interese par Ekonomisko lietu tiesas darbu, tādēļ tai jābūt vienai no aktīvākajām sabiedrības informēšanā, norāda Zumbergs.

Šī gada ceļu būves sezona notiek pēc plāna un iepriekš paredzētajos apjomos, taču šo ceļu būves sezonu var raksturot kā smagu un nozare būs to nostrādājusi bez peļņas, sacīja biedrības "Latvijas ceļu būvētājs" valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš.

Biedrības vadītājs skaidroja, ka pavasarī pirms šī gada ceļu būves sezonas nozarē bija satraukums, ka strauji augošo izmaksu un izejvielu nepieejamības dēļ šī ceļu būves sezona varētu arī nesākties, tomēr pēc nozares aicinājuma Satiksmes ministrijai un lielākajam pasūtītājam VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC) 2,5 mēnešu laikā tika atrasts kompromiss un panākta pagaidu vienošanās, ko darīt ar jau noslēgtajiem līgumiem, kā arī ko iesākt ar līgumiem, kas noslēgti vēl 2020. un 2019.gadā par tā laika cenām.

Bērziņš sacīja, ka iesaistītajām pusēm izdevās atrast saprātīgu risinājumu par sadārdzinājuma kompensēšanu.

Līdz ar to, atzina Bērziņš, šosezon darbi notiek pēc plāna un iepriekš paredzētajos apjomos, taču šo ceļu būves sezonu Bērziņš raksturoja kā smagu un nozare būs to nostrādājusi bez peļņas. Bērziņš norādīja, ka LVC veiktā sadārdzinājuma kompensācija uzņēmumiem ļauj tikai izvairīties no zaudējumiem, tomēr Bērziņš atzina, ka kopumā tika lauzti tikai kādi pieci līgumi, kuri noslēgti krietni iepriekš un būvnieki tos nespēja realizēt arī ar visu sadārdzinājuma kompensēšanas formulu.

Priekšlikumos grozījumiem Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likumā tiek rosināts noteikt, ka pašvaldības deputāta pilnvaras tiek apturētas, ja pret viņu sākts kriminālprocess.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) priekšlikumi šim likumprojektam paredz paplašināt regulējumu, kas attiecas uz deputāta pilnvaru apturēšanu un deputāta aizvietošanu uz laiku. VARAM rosina noteikt, ka deputāta pilnvaras tiek apturētas, ja pret deputātu Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā uzsākts kriminālprocess.

Tāpat viens no VARAM ierosinājumiem paredz, ka deputāts kā domes priekšsēdētājs ir atstādināms no amata likuma «Par pašvaldībām» noteiktajā kārtībā. Likums «Par pašvaldībām» nosaka: ja domes priekšsēdētājs nepilda likumos noteiktos pienākumus, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs pēc tam, kad ir saņemts attiecīgā domes priekšsēdētāja paskaidrojums, ar motivētu rīkojumu var atstādināt viņu no amata pienākumu pildīšanas.

SIA Doitex radījuši programmatūras moduli, kas seko līdzi klaviatūras un peles noslodzei un aicina ievērot pauzes un vingrot.

Sarunās ar paziņām un draugiem noskaidrots, ka dators ir tāds pats darba līdzeklis kā āmurs. «Zinām - uzsitīsi ar āmuru pa pirkstiem, nebūs labi. Tas pats ar datoru. Ja mēs to nepareizi lietojam, tas nodara kaitējumu,» saka Mārtiņš Bērziņš, SIA Doitex valdes priekšsēdētājs.

Medicīnā ir termins muskuļu nogurums, kas pēc ilgstoša darba ar datoru var veidoties plecu daļā un rokās. Līdzīgi veidojas arī acu nogurums un acu asarošana. SIA Doitex izstrādātās programmatūras modulis, ko instalē uz datora, seko līdzi, cik intensīvi cilvēks strādā ar datoru, mērot klaviatūras un peles noslodzi, dodot atgādinājumus par nepieciešamajām pauzēm un atpūtu, piedāvājot konkrētus vingrinājumus un uzkrājot statistiku. Programmatūra ir angļu, krievu, igauņu, lietuviešu un latviešu valodā, un uzņēmums to vienlaicīgi piedāvā visās trijās Baltijas valstīs. «Plāns ir pat tālejošāks, jo pašlaik konkurentu izstrādātās programmatūras vienkārši fiksē laiku, iesaka pauzes, bet neizmanto pēdējos pētījumus medicīnā. Viņi vairāk vai mazāk skatās darba laiku, un tas ir viss. Mēs papildus krājam intensitātes statistiku,» viņš saka. Programmatūras licences aptuvenā cena ir 19 lati - tā mainās atkarībā no nopirkto licenču skaita.

Tiesnešu algas nākamgad netiks paaugstinātas, tās paliks tādas pašas kā šogad.

To paredz 2009. gada valsts budžeta likumu pavadošajā likumprojektu paketē iekļautie likuma „Par tiesu varu” grozījumi, kurus Saeima piektdien pieņēma galīgajā lasījumā. Tie noteic, ka arī nākamgad tiesnešu amatalga tiks aprēķināta, ņemot vērā strādājošo 2005. gada vidējo bruto mēnešalgu un tai piemērojot koeficientu 4.5.

Jau izskanējis pieļāvums, ka tiesnešu algu iesaldēšana ir pretrunā ar tiesiskās paļāvības principu un likuma grozījumi, kas to paredz, varētu tikt apstrīdēti Satversmes tiesā. Tomēr, kā norāda Saeimas Juridiskais birojs, Eiropas valstu konstitucionālo tiesu spriedumi lietās par tiesnešu atalgojumu bijusi atšķirīgi. Piemēram, Lietuvas Konstitucionālā tiesa ir lēmusi, ka jebkurš mēģinājums samazināt tiesnešu algas vai sociālās garantijas ir uzskatāms par tiesu neatkarības pārkāpumu. Savukārt Čehijas Konstitucionālā tiesa ir atzinusi, ka tiesnesi nav uzskatāmi par priviliģētiem.

No 44 maksātnespējas procesiem, kurus pārbaudīja Tieslietu padomes izveidota ekspertu komisija, 12 gadījumos tika atklāti būtiski pārkāpumi, šī iemesla dēļ komisijas ziņojums tiks nodots Ģenerālprokuratūrai, šodien notikušajā Tieslietu padomes sēdē pauda Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs.

AT Civillietu departamenta tiesnesis Aigars Strupišs norādīja, ka visbiežākie pārkāpumi šajās lietās bija visu lietas materiālu un pierādījumu nepārbaudīšana, piemēram, nepārbaudot parādnieka darījumus - vai īsi pirms maksātnespējas pieteikšanas parādnieks nav atdāvinājis vai pārdevis savus īpašumus. Strupišs izcēla trīs lietas, kurās, viņaprāt, ir saskatāmi tādi pārkāpumi, ko nevar skaidrot ar dažādu likumu interpretāciju vai kompetences trūkumu.

Strupišs uzsvēra, ka gandrīz 40 no 44 lietām, kas tika apskatītas ekspertu komisijā, AT pēc protesta saņemšanas bija atcēlusi pirmās instances tiesas tiesneša lēmumu. Viņš norādīja, ka šis fakts pierāda, ka tiesu sistēmā lielākā daļā gadījumu tiek galā ar problēmām maksātnespējas jomā.

Politiķi baidās, ka tiesu sistēma varētu būt pārāk spēcīga. Kam patiesībā kalpo Saeimā sēdošie tautas kalpi, ko Latvijā nozīmē būt «savējam» politiskajām aprindām, un — vai pie mums politiķi rēķinās ar demokrātiskas valsts tradīcijām, ko var izdarīt, ja īpašumā ir medijs?

Par to visu intervijā stāsta bijušais Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētājs, tagad — AT Senāta Administratīvo lietu departamenta senators Andris Guļāns.

Ekonomikas krīze ir ieviesusi savas korekcijas daudzās jomās. Kā tā ir ietekmējusi situāciju tiesu sistēmā?

Tie procesi, kas notiek visā valstī, ietekmē arī tiesu sistēmu, tajā strādājošos. No vienas puses, es saprotu, ka ir krīze, un mums visiem ir jādod sava artava, jācieš savi zaudējumi. Turklāt domāju, ka tiesu sistēmā strādājošie nav tik sliktā situācijā kā zemnieki vai skolotāji. Tajā pašā laikā budžeta un algu samazināšana, kas šobrīd notiek, ilgākā laika periodā atstās ļoti negatīvu iespaidu.

Tiesnešu algu un skaita stingrais regulējums liedz Augstākajai tiesai pilnvērtīgi iesaistītas taupības pasākumos un draud ar daļēju tiesas darba apstādināšanu, atklāj Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs.

I. Bičkovičs atgādināja, ka AT tiesnešu skaitu nosaka Saeima, savukārt tiesnešu algas aprēķina pēc stingras formulas, kuru var mainīt tikai valdība. Ja tas netiks izdarīts, tad AT nebūs tiesīga ne samazināt tiesnešu algas, ne tiesnešu skaitu, ja tas būs nepieciešams.

Atbildīgajām amatpersonām nemainot normatīvo aktu bāzi, AT priekšsēdis uzbūra drūmu ainu, kurā tiesnešiem jāpārtrauc veikt dažas funkcijas, jāsamierinās ar novecojušiem datoriem, netīrītām telpām un ierobežotu pieeju datu bāzēm, vai pat katru nedēļu jāņem viena bezalgas atvaļinājuma diena.

I. Bičkovičs gan uzsvēra, ka lietu izskatīšanas pārtraukšanu AT pat iedomāties nespēj, taču lietu izskatīšanas tempu šie procesi ietekmētu negatīvi. Tomēr jau tagad tiek samazināts darbs pie judikatūras un vienotas tiesu prakses veidošanas.

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, kas paredz atalgojuma palielinājumu tiesnešiem un prokuroriem.

Deputāti atbalstīja arī ierosinājumu, kas paredz mēnešalgas pieaugumu valsts iestādēs nodarbinātajām ārstniecības personām un Neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes operatīvā medicīniskā transportlīdzekļa vadītājiem.

Izmaiņas likumā nepieciešamas saistībā ar šī gada 26.oktobra Satversmes tiesas spriedumu, kurā par pamatlikumam neatbilstošām atzītas normas par tiesnešu atalgojuma noteikšanu. Patlaban rajona tiesas tiesneša mēnešalga noteikta 1966 eiro apmērā, un konstitucionālā tiesa norādījusi, ka tiesnešu darba samaksas faktiskā vērtība nenodrošina tiesnešu finansiālo neatkarību. Saskaņā ar spriedumu neatbilstošās normas spēku zaudēs nākamā gada 1.janvārī.

Klāvs Bērziņš pēc 19 tabakas nozarē pavadītiem gadiem nolēmis mesties maizes biznesā, jau teju pusgadu viņš vada vienu no lielākajām ceptuvēm Baltijā

Klāvs Bērziņš pēdējos 15 gadus ir veltījis karjeras veidošanai ārvalstīs – dzīvojis piecās zemēs, ieņēmis 10 dažādus amatus, šajā laikā nomainot 13 dzīvesvietas. Ārzemēs viņa ģimenē ir dzimuši trīs bērni. Lēmums atgriezties sievas dzimtenē Lietuvā un izveidot tur pastāvīgu dzīvesvietu pieņemts, kad meita uzdevusi jautājumu – kur īsti ir mūsu mājas? Lai arī šobrīd, būdams uzņēmuma Fazer Bacery Baltic izpilddirektors, K. Bērziņš dzīvo Kauņā, lielu daļu darba laika viņš pavada Ogrē, uzraugot maizes ceptuves darbu, attīstot produktus un plānojot kompānijas nākotnes stratēģiju. Viņa pakļautībā ir 300 darbinieki Latvijā, 270 – Kauņā un 50 – Igaunijā. K. Bērziņš atzīst, ka lielākās problēmas pēc atgriešanās ir sagādājusi bērnu integrācija valsts skolās, kurās nav tam nepieciešamā atbalsta.