Finanšu grūtībās esošā Kirgizstāna gatavojas dārgam tiesas procesam, kas vērsts pret baņķieri un jaundibinātās Eināra Repšes biedrības locekli Valēriju Belokoņu, turklāt valsts nevar atļauties to zaudēt. Tajā pat laikā arī atkāpšanās no apsūdzībām nav pieļaujama, ņemot vērā politiskos riskus.

Briestošās tiesvedības centrā ir Latvijā zināmais baņķieris un uzņēmējs Valērijs Belokoņs, kurš Anglijā ir pazīstams kā jaunais filantrops un futbola kluba līdzīpašnieks. Savukārt Kirgizstānā Belokoņa publiskais tēls nav tik spožs – šajā valstī viņu gaida tiesas prāva par naudas atmazgāšanu, turklāt baņķiera vārds Kirgizstānā tiek saistīts ar vienu no valsts, iespējams, visnīstākajiem personāžiem – Maksimu Bakijevu, bijušā Kirgizstānas prezidenta dēlu, raksta Eurasianet.org.

Kirgizstānu baņķieris «iekaroja», 2008. gadā dibinot banku Manas Bank, taču pēc tam, kad tika gāzts Kirgizstānas prezidenta Kurmanbeka Bakijeva valdība 2010. gadā, Manas Bank ātri vien nonāca jaunās valdības redzeslokā. Jaunā valdība pārņēma banku un nomainīja tās vadību, vēlāk izvirzot apsūdzības pret Belokoņu un Bakijeviem par bankas izmantošanu naudas atmazgāšanai.

Augstākās tiesas (AT) Civillietu tiesu palāta daļēji apmierinājusi Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūras/Latvijas Autoru apvienības (AKKA/LAA) prasību pret a/s Latvijas Neatkarīgā televīzija (LNT), kā arī LNT pretprasību.

AT piedzina no LNT autoratlīdzību 376,89 tūkst. Ls apmērā par muzikālo darbu izmantošanu laika periodā no 2001.gada 1.janvāra līdz 2008.gada 31.decembrim, kā arī tiesāšanās izdevumus un samaksāto valsts nodevu 2,12 tūkst. Ls un izdevumus advokāta palīdzības samaksai 4,54 tūkst. Ls.

Tiesa arī atzina tiesības AKKA/LAA līdz sprieduma izpildei saņemt no LNT 6% gadā no tiesas piedzītās autoratlīdzības summas. Pārējā daļā prasība tika noraidīta.

Arī LNT pretprasību tiesa apmierināja daļēji. Tā atzina par noslēgtu licences līgumu par tiesībām izmantot autoru muzikālos darbus LNT programmās 2005.gada 19.aprīļa redakcijā, nosakot tā darbības termiņu līdz 2012.gada 31.decembrim. Maksājamās atlīdzības lielums ir 1,6 % no LNT ikgadējiem ienākumiem par muzikālo darbu izmantošanu 35% apmērā no kopējā raidlaika.

Ja tuvāko nedēļu laikā valdība neradīs risinājumu komerctelevīziju problēmām, kas saistītas ar nacionālo apraidi, telekompānija LNT kopā ar Latvijas Raidorganizāciju asociāciju paredzējušas rīkot piketu pie Ministru kabineta vai Saeimas, kā arī nepārraidīt ziņas, norāda telekompānijas LNT pārdošanas direktors Guntars Traubergs.

Kā stāsta Traubergs, šonedēļ LNT vēl paredzēta tikšanās Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā. Nav saņemta konkrēta atbilde no Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas. LNT kopā ar Latvijas Raidorganizācijas asociāciju tuvākajā laikā plāno tikties arī ar ministru prezidentu Valdi Dombrovski (V) vai citiem augsta līmeņa politiķiem.

Paralēli notiek gatavošanās piketam pie Ministru kabineta vai Saeimas, kas varētu notikt tuvāko nedēļu laikā, ko paredzēts pastiprināt, nepārraidot ziņu izlaidumus.

Precīzu laiku, kad LNT pieņems lēmumu par palikšanu vai iziešanu no nacionālās apraides, kļūstot par maksas kanālu, Traubergs vēl neprognozē.

Krīze Anglijas futbola klubā Blackpool saasinājusies, nākot klajā jaunām apsūdzībām strīdā starp kluba priekšsēdētāju un prezidentu, vēsta The Guardian.

Blackpool priekšsēdētājs Karls Oistons (Karl Oyston) publiskojis atklātu vēstuli, dodot prettriecienu kluba prezidentam Valērijam Belokoņam - Latvijas uzņēmējam, kuram pieder 20% kluba akciju.

Taču fani ir arvien vairāk noraizējušies par kluba nākotni: tam ir tikai 11 reģistrēti spēlētāji, bet nav vārtsarga.

Belokoņs pagājušajā nedēļā aicināja Oistonu ģimeni domāt vispirms par futbolu, nevis naudu. Pēc viņa teiktā, ar Oistonu gadību no Blackpool aizplūduši 24 miljoni Lielbritānijas sterliņu mārciņu. Tagad K. Oistons vērsies pret šo paziņojumu, vēstulē, kas publicēta kluba interneta vietnē, norādot, ka tas ir Belokoņs, kurš pieprasa 24 miljonus mārciņu no kluba.

Veicot akciju emisiju, kas tika izsludināta šā gada 8.oktobrī, Baltic International Bank SE ir piesaistījis trīs jaunus akcionārus: ārvalstu investorus no Šveices un Apvienotajiem Arābu Emirātiem (AAE).

Darījuma rezultātā Bankas pamatkapitālam piesaistīti 12 miljoni eiro.

Akciju emisijas ietvaros Baltic International Bank SE izlaida jaunas kapitāla daļas. Visas emitētās jaunās akcijas ir apmaksātas. Pēc emisijas reģistrācijas Uzņēmumu reģistrā jauns bankas apmaksātais akciju kapitāls sastādīs vairāk nekā 48 miljonus eiro. Sadarbībā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK) notiek palielinātā kapitāla iekļaušana bankas normatīvos. Pēc emisijas reģistrācijas Uzņēmuma reģistrā, banka sniegs plašāku paziņojumu.

Viktors Bolbats, Baltic International Bank valdes priekšsēdētājs, komentējot notikušo darījumu norāda: “Bankas akciju emisija un ārvalstu investoru piesaiste ir rets un īpašs notikums Latvijas banku sektorā. Tā apliecina investoru pārliecību par finanšu pakalpojumu tirgus perspektīvām, Baltic International Bank līdzšinējā darba augsto novērtējumu, kā arī sniedz iespēju strādāt jaunos reģionos un attīstīt finanšu pakalpojumus mērķa tirgos. Latvijas bankas piedalās vienotā Eiropas tirgū, konkurē un attīstās. Būtiski, ka laikā, kad Latvijas ekonomika saskārusies ar dažādiem izaicinājumiem pandēmijas ietekmē, piesaistītais ārvalstu kapitāls sniedz svarīgu signālu par ārvalstu investori interesi par Latviju un Latvijas uzņēmumiem, kā potenciāli konkurētspējīgiem pasaulē. Bankai piesaistītais kapitāls dod iespēju atbalstīt uzņēmējdarbības attīstību gan Latvijā, gan ārpus tās. Esam gandarīti par jauno akcionāru pievienošanos Bankas īpašnieku sastāvam”

Saņemot Konkurences padomes (KP) atļauju, savu darbību turpinātu gan TV3, gan LNT, norāda Modern Times Group (MTG) vadītājs Baltijas valstīs Kaspars Ozoliņš, raksta Dienas bizness.

Šobrīd viens no būtiskākajiem notikumiem sabiedriskajā telpā ir iecerētā TV3 īpašnieka MTG un AS Latvijas Neatkarīgā televīzija (LNT) apvienošanās darījums. Šobrīd iesaistītās puses gaida KP lēmumu, jo tā noteiks, vai šādu darījumu var īstenot. «No MTG puses darījums ir biznesa lēmums,» DB norāda K. Ozoliņš, vēršot uzmanību uz situāciju mediju nozarē un LNT finansiālo situāciju, kas tuvākajā laikā, iespējams, varēja beigties ar fiasko. Ja TV3 ir stratēģiskais investors MTG, kas krīzes situācijā var sniegt palīdzīgu roku, tad LNT gadījumā, kad tā menedžments ir izpircis kompānijas akcijas, aina ir cita. Ja vienu dienu LNT paziņotu, ka beidz savu darbību, tad pastāvēja pārāk liels risks, ka šo nišu aizstās ārvalstu TV kanāli, kas atstātu negatīvu ietekmi uz vietējo TV saturu. Tāpat jāņem vērā, ka jauna TV kanāla izveidē vajadzētu gan ievērojamus līdzekļus, gan talantus. «Tāpēc mums bija labāk, ka varam iegādāties šo uzņēmumu, lai tirgū varam un spējam konsolidēt savus spēkus,» skaidroja K. Ozoliņš, uzsverot, ka Baltijā MTG ir ilgtermiņa spēlētājs. Tāpat darījums ir izdevīgāks no saimnieciskā viedokļa, kad MTG investē LNT un turpina attīstīt gan TV3, gan LNT.

Zviedru mediju koncerns Modern Times Group (MTG) ir noslēdzis LNT iegādes darījumu; liecina MTG paziņojums medijiem. «Jā, no 1.jūnija LNT īpašnieks ir MTG,» DB apliecināja MTG Baltijas direktors Kaspars Ozoliņš.

Tādējādi MTG Broadcasting AB Latvijā, atbilstoši Konkurences padomes (KP) datiem, realizēs izšķirošu ietekmi pār SIA TV3 Latvia, VIASAT AS, SIA Star FM, kā arī pār AS Latvijas Neatkarīgā Televīzija, kas realizē izšķirošu ietekmi SIA TV5, SIA Latvijas Ziņu Kanāls un SIA Mūzikas Kanāls.

LNT valdē un padomē darbosies tikai MTG darbinieki, atklāja K. Ozoliņš, paskaidrojot, ka viņš no 1.jūnija ir arī LNT ģenerāldirektors. LNT finanšu direktors ir Mārcis Balodis (MTG), bet izpilddirektors ir Guntars Traubergs (LNT).

Lai LNT grupa varētu turpināt veiksmīgi darboties, tiks veidota stratēģiskā padome, kurā būs LNT darbinieki, tostarp līdzšinējais LNT šefs Andrejs Ēķis. Tādējādi MTG grupa pārņem no 1.jūnija LNT biznesa vadību un konsolidē tā finanšu rādītājus. Detalizēta informācija par darījuma detaļām netiek sniegta.

Draugiem TV ir iesniegusi Konkurences padomē (KP) iesniegumu lietas ierosināšanai par TV3 un LNT darbībām. Pēc TV3 dalībnieka Modern Times Group (MTG) publiskā paziņojuma par LNT iegādi un LNT vadības nomaiņu, LNT uzsāka vērst pret Draugiem TV pēc satura tādus pašus pasākumus kā TV3, Db informēja draugiem.lv runasvīrs Jānis Palkavnieks.

Viņš paskaidroja, ka TV3 un LNT retranslācijas aizliegumu pamato ar uzskatu, ka nacionālo programmu retranslēšanai ir nepieciešama piekrišana, lai gan likumā ir noteikts pretējais.

«Neskatoties uz to, ka ar likumu ir noteikts, ka gan programmu izplatīšanai interneta vidē, gan, izmantojot kabeli, ir vienādi noteikumi, TV3 un LNT, slēpjoties aiz šķietama Autortiesību likuma pārkāpuma, cenšas aizliegt Draugiem TV veikt darbības, kuras Draugiem TV prasa likums. Draugiem TV retranslēšanas pienākumu uzliek likums,» atzīmēja draugiem.lv runasvīrs.

Draugiem TV 2011.gada nogalē uzsāka programmu TV3 un LNT retranslāciju. Neilgi pēc retranslācijas uzsākšanas, TV3 izvirzīja Draugiem TV pretenzijas, prasot pārtraukt programmas TV3 retranslēšanu, jo Draugiem TV nav saņēmusi TV3 piekrišanu šādai retranslēšanai. Draugiem TV paskaidroja TV3, ka retranslēšanai piekrišana nav vajadzīga.

AS «Latvijas neatkarīgā televīzija» (LNT) ieķīlājusi vairākas sev piederošās preču zīmes, nodrošinot prasījumu 500 miljonu eiro apmērā, liecina informācija «Firmas.lv».

Kopumā LNT ieķīlājusi 20 preču zīmes - «5», «TV5», «Kriminal+», «Kriminal+», «Večer@22', »Večer Novostjei«, »Večer Novostjei. Novostj«, »Patriotu nedēļa«, »Bez Cenzuri«, »Labvakar, Latvija!«, »2 Izklaides kanāls«, »Mājokļa jautājums«, »Dziedošās ģimenes«, »Latvijas Princese«, »Latvijas Zelta talanti«, »Eņģeļi pār Latviju«, »Labestības diena«, »Zvaigžņu lietus«, »LNT Ziņas« un »LNT Telekompānija«.

Šā gada 14.gada novembrī reģistrētais komercķīlas akts liecina, ka LNT ieķīlājis arī preču zīmi »Degpunktā«, kurai uz Komercķīlas līguma noslēgšanas datumu - šā gada 20.oktobri - beidzies reģistrācijas termiņš Latvijas Patentu valdē. Tāpat ieķīlāta arī preču zīme »Naš kanal«, kurai uz Komercķīlas līguma noslēgšanas datumu atteikta reģistrācija Patentu valdē, bet par to ir iesniegta apelācija.

Starptautiskā mediju kompānija Modern Times Group MTG AB parakstījusi vienošanos par 100% a/s Latvijas Neatkarīgā Televīzija (LNT) iegādi. Darījuma cena pagaidām netiek atklāta.

Darījuma pabeigšanai vēl nepieciešams Latvijas Konkurences padomes apstiprinājums. Kamēr KP nesniegs savu atzinumu par apvienošanos, tikmēr plašāki komentāri par darījumu netiks sniegti, Db sacījaTV3 ģenerāldirektore Baiba Zūzena. Tāpat viņa atzina, ka līdz KP lēmuma saņemšanas, saistībā arī TV3 nekas netiks mainīts. Patalaban Konkurences padome gaida apvienošanās ziņojumu, lai varētu izvērtēt un apstiprināt šo darījumu. Lēmumu padomei ir jāpieņem četru mēnešu laikā, DB norādīja padomes pārstāve Inita Kabanova.

LNT šefa Andreja Ēķa komentāru par darījumu Db nav izdevies iegūt.

MTG Latvijā pieder arī telekanāli TV3, 3+ un TV6. Ja darījums tiks apstiprināts, tad kompāniju apvienošanas rezultātā MTG konrolēs apmēram 37 % televīziju tirgus, rēķinot pēc skatīšanās laika daļas.

Sociālo komunikāciju portāla Draugiem.lv izveidotajā interneta televīzijas platformā Draugiem TV prettiesiski izmantots nacionālo komerctelevīziju kanālu saturs, norāda LNT pārdošanas direktors Guntars Traubergs.

Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums nosaka, ka programmu retranslācijai publiskajos elektronisko sakaru tīklos nepieciešams saņemt retranslējamās programmas īpašnieka piekrišanu. Telekompānija LNT šādu atļauju Draugiem TV nebija devusi, skaidroja Traubergs.

«Kopš pagājušā gada beigām, kad Draugiem.lv, pārkāpjot Autortiesību likumu, testa režīmā iedarbināja jauno platformu, LNT vairākkārt ir vērsusies pie Draugiem.lv ar piedāvājumu noslēgt sadarbības līgumu, lai izbeigtu autortiesību pārkāpumu, taču tas tika ignorēts un LNT bija spiesta vērsties tiesā,» norādīja Traubergs.

Nākamo gadu laikā Latvijas Neatkarīgajā televīzijā (LNT) tiks pastiprināts informatīvais bloks, bet radikālu atšķirību telekanāla darbībā nebūs, sacīja Modern Times group (MTG) vadītājs Baltijas valstīs Kaspars Ozoliņš.

Raidījumā Dienas rīts viņš norādīja, ka LNT un TV3 tiks saglabātas atsevišķas redakcijas, lai tādējādi nodrošinātu viedokļu daudzveidību. Tāpat saturiskajā LNT attīstībā MTG vēlas redzēt līdžinējo telekanāla vadītāju Andreju Ēķi. «Andreju mēs redzam kā TV profesionāli, gribam redzēt saturiskajā attīstībā. Mēs Andreju satura jomā gribam redzēt mūsu komandā,» sacīja K. Ozoliņš.

MTG vadītājs arī norādīja, ka tiks sapludinātas TV3 un LNT administrācijas, lai tiktu samazinātas to izmaksas.

Db.lv jau vēstīja, ka no 1. jūlija LNT pāriet MTG sastāvā. Tādējādi MTG Broadcasting AB Latvijā, atbilstoši Konkurences padomes (KP) datiem, realizēs izšķirošu ietekmi pār SIA TV3 Latvia, VIASAT AS, SIA Star FM, kā arī pār AS Latvijas Neatkarīgā Televīzija, kas realizē izšķirošu ietekmi SIA TV5, SIA Latvijas Ziņu Kanāls un SIA Mūzikas Kanāls.

Pieaugošā spriedze Ukrainā un gaidāmās papildu sankcijas pret Krieviju draud uzcelt Baltijas mūri, kas varētu kaitēt Latvijas un būtisku finanšu centru saitēm, ziņu aģentūrai Bloomberg sacīja Baltic International Bank padomes priekšsēdētājs Valērijs Belokoņs.

«Valstī ar diviem miljoniem iedzīvotāju bizness ir apdraudēts un tam iemesls ir situācija Ukrainā,» uzskata V. Belokoņs. «Krievijas tuvums, dažu klientu izcelsmes vieta un reputācijas problēmas novedušas pie tā, ka Latvija tiek netaisnīgi apzīmēta kā augstāka riska valsts.»

«Ja Ukrainas konflikts drīzumā neatrisināsies, pastāv risks, ka situāciju varēs pielīdzināt Berlīnes mūrim, taču šajā gadījumā - Baltijas mūrim,» sacīja V. Belokoņs.

V. Belokoņs uzsvēra, ka arī nelikumīgie līdzekļi, kas gājuši caur vietējām bankām, rada Baltijas valstu banku reputācijas problēmu.

Moldova šobrīd izmeklē no Krievijas nākušus transfērus apmēram 20 miljardu dolāru apmērā, kas tikuši virzīti caur Latvijas aizdevēju. Tāpat Krājbankas un Snora bankas sabrukums 2011. gadā noveda pie civillietām un krimināllietām pret bijušajiem īpašniekiem.

Rūpējoties par Latvijas finanšu sektora stabilitāti un bankas klientu interešu aizsardzību, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome pirmdien ārkārtas sēdē ir pieņēmusi lēmumu apturēt finanšu pakalpojumu sniegšanu "Baltic International Bank", liecina informācija FKTK mājaslapā.

FKTK atzinusi "Baltic International Bank" par tādu finanšu iestādi, kas ir nonākusi vai nonāks finanšu grūtībās, un lēmusi neveikt "Baltic International Bank" noregulējumu, proti, neīstenot pasākumus bankas darbības stabilizēšanai.

FKTK lēmums paredz, ka 12.decembrī plkst.18 bankai pilnībā jāpārtrauc finanšu pakalpojumu sniegšana, ieskaitot klientu maksājumu izpildi. Tas nozīmē, ka no šī brīža "Baltic International Bank" karšu, internetbankas un maksājumu darbība ir apturēta. Šāds lēmums pieņemts, lai nepieļautu līdzekļu aizplūšanu no bankas un aizsargātu bankas klientu un kreditoru intereses.

FKTK savu lēmumu atzīt "Baltic International Bank" par tādu finanšu iestādi, kas ir nonākusi vai nonāks finanšu grūtībās, ir pamatojusi ar to, ka banka ilgstoši nevar nodrošināt dzīvotspējīgas stratēģijas ieviešanu. Līdzšinējā darbības stratēģija neatbilst bankas iespējām un nav īstenojama, tāpēc banka ilgstoši nenodrošina pelnītspējīgu biznesa modeli. Tāpat bankai ir nopietni iekšējās pārvaldības trūkumi, tostarp noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā.

Policijas speciālo uzdevumu vienība, izsitot ieejas durvis, šovakar ielauzusies "Baltic International Bank" ēkā Grēcinieku ielā, Vecrīgā, novēroja aģentūra LETA. Neoficiāla informācija liecina, ka kratīšanas notiek arī bankas amatpersonu dzīvesvietās.Jau z

iņots, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome pirmdien ārkārtas sēdē nolēma apturēt finanšu pakalpojumu sniegšanu šajā bankā.

FKTK lēmums paredz, ka 12.decembrī plkst.18 bankai pilnībā bija jāpārtrauc finanšu pakalpojumu sniegšana, ieskaitot klientu maksājumu izpildi. Tas nozīmē, ka no šī brīža "Baltic International Bank" karšu, internetbankas un maksājumu darbība ir apturēta. Šāds lēmums pieņemts, lai nepieļautu līdzekļu aizplūšanu no bankas un aizsargātu bankas klientu un kreditoru intereses

Pie bankas ēkas šovakar stāvēja vairākas policijas automašīnas. Ieejas durvis ir izsistas, ēkas augšējo stāvu logos deg gaisma, novēroja aģentūra LETA.

"Baltic International Bank", kuras darbība atbilstoši Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) lēmumam ir apturēta, noguldījumi ir apmēram 1580 klientiem, tostarp apmēram 700 ir Latvijas rezidenti, otrdien preses konferencē sacīja komisijas priekšsēdētāja Santa Purgaile.

Viņa skaidroja, ka lielākā daļa noguldītāju saņems visu garantēto atlīdzību. Purgaile arī atzīmēja, ka patlaban FKTK meklē risinājumu, kā bankas noguldītājiem izmaksāt garantētās atlīdzības, iespējams, ka tas tiks darīts bez citas kredītiestādes starpniecības.

Tāpat viņa skaidroja, ka pagaidām tiek precizēts, kāda ir noguldījumu kopējā summa un cik daudz būs jāizmaksā garantētajās atlīdzībās. Bankas aktīvi, pēc operatīvajiem datiem, ir pietiekami, lai pēc tam Noguldījumu garantiju fondā atmaksātu izmaksātās atlīdzības.

Pēc FKTK rīcībā esošās informācijas, 2.decembrī 280 "Baltic International Bank" klientiem bankas konta atlikums bija 0. Atbilstoši Noguldījumu garantiju likumam valsts garantē atlīdzības izmaksu par visu veidu noguldījumiem līdz 100 000 eiro. Pēc sākotnējām aplēsēm, pilnībā savus noguldījumus garantētās atlīdzības veidā saņems 1012 bankas klientu.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) ir vērsusies Eiropas Centrālajā bankā (ECB) ar lūgumu anulēt "Baltic International Bank" izsniegto licenci kredītiestādes darbībai, otrdien preses konferencē sacīja FKTK priekšsēdētāja Santa Purgaile.

Viņa norādīja, ka nevar pateikt, kad ECB pieņems lēmumu par licences anulēšanu. "Mēs esam nosūtījuši pieteikumu ECB licences anulēšanai. ECB ir savi iekšējie procesi, kuriem ir jāiziet cauri, lai pie šī lēmuma nonāktu," teica Purgaile, vienlaikus uzsverot, ka šis process neietekmēs garantēto atlīdzību izmaksas, kas tiks sāktas septiņu darba dienu laikā kopš iestājusies noguldījumu nepieejamība.

Purgaile arī sacīja, ka banka ilgstoši bija pastiprinātas uzraudzības režīmā, tai piemēroti daudz dažādi uzraudzības pasākumi. Tāpat piemēroti dažādi tiesiskie pienākumi, lai stabilizētu darbību, tomēr banka nav spējusi tos izpildīt.

Starp Baltic International Bank noguldītājiem apmēram 700 ir Latvijas rezidenti 

"Baltic International Bank", kuras darbība atbilstoši Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK)...

Tāpat Purgaile skaidroja, ka jau gada sākumā, kad banka paziņoja par jauniem investoriem, FKTK uzdeva veikt investoru izpēti, bankas stratēģijas izveidi, prezentēt bankas biznesa modeli, taču līdz šim brīdim tas netika izdarīts.

Banka ilgstoši nav spējusi īstenot dzīvotspējīgu modeli, nodrošināt pelnītspēju, uzsvēra Purgaile. Tāpat bijušas pārvaldības problēmas un nav spēts īstenot efektīvu cīņu ar finanšu noziegumu novēršanu. Purgaile sk

aidroja, ka tās ir iekšējās pārvaldības risku novērtēšanas sistēmas, kas spētu novērtēt riskus. Bankas iekšējās procedūras neatbilda tās darbības modelim.

Izvērtējot ietekmi uz sabiedrību, FKTK nolēma neveikt bankas noregulējumu jeb bankas darbības stabilizāciju. Purgaile sacīja, ka ņemot vērā to, ka banka ir viena no mazākajām Latvijā un tai ir niecīgs klientu skaits, ietekmi uz finanšu sektoru bankas slēgšana neatstās.

Jautāta, vai Valsts policijas sāktais kriminālprocess par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju bankā ir saistīts vai jebkādā veidā sekmējis vai paātrinājis FKTK lēmumu, Purgaile sacīja, ka FKTK ir informēti par policijas darbībām, bet FKTK lēmumi būtu sekojuši neatkarīgi no policijas darbībām.

Vienlaikus Purgaile sacīja, ka nav informēta, par ko sākts kriminālprocess.Jau ziņots, ka FKTK padome pirmdien, 12.decembrī, ārkārtas sēdē nolēma apturēt finanšu pakalpojumu sniegšanu "Baltic International Bank".

Vienlaikus policijas speciālo uzdevumu vienība, izsitot ieejas durvis, pirmdienas vakarā ielauzās "Baltic International Bank" ēkā Grēcinieku ielā, Vecrīgā, novēroja aģentūra LETA. Neoficiāla informācija liecina, ka kratīšanas notika arī bankas amatpersonu dzīvesvietās.

Pēc aģentūras LETA rīcībā esošās informācijas, izmeklēšanas darbības "Baltic International Bank" notikušas kriminālprocesā par iespējamu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu lielā apmērā.

Neminot bankas nosaukumu, Valsts policijas preses pārstāve Ilze Jurēvica aģentūrai LETA apstiprināja, ka policija izmeklē kriminālprocesu par iespējamu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu lielā apmērā un pirmdien, 12.decembrī, veiktas kriminālprocesuālās darbības Rīgā.

Patlaban neviena persona nav aizturēta un policija plašākus komentārus nesniegs.

FKTK lēmums paredz, ka 12.decembrī plkst.18 bankai pilnībā bija jāpārtrauc finanšu pakalpojumu sniegšana, ieskaitot klientu maksājumu izpildi. Tas nozīmē, ka no šī brīža "Baltic International Bank" karšu, internetbankas un maksājumu darbība ir apturēta. Šāds lēmums pieņemts, lai nepieļautu līdzekļu aizplūšanu no bankas un aizsargātu bankas klientu un kreditoru intereses.

FKTK atzinusi "Baltic International Bank" par tādu finanšu iestādi, kas ir nonākusi vai nonāks finanšu grūtībās, un lēmusi neveikt "Baltic International Bank" noregulējumu, proti, neīstenot pasākumus bankas darbības stabilizēšanai.

Šādu lēmumu FKTK pieņēmusi, jo banka ilgstoši nevarēja nodrošināt dzīvotspējīgas stratēģijas ieviešanu. Līdzšinējā darbības stratēģija neatbilda bankas iespējām un nav īstenojama, tāpēc banka ilgstoši nenodrošināja pelnītspējīgu biznesa modeli. Tāpat bankai bijuši nopietni iekšējās pārvaldības trūkumi, tostarp noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā.

Likums paredz, ka piecu darbdienu laikā no dienas, kad FKTK konstatējusi bankas nespēju izmaksāt noguldījumus, jāpieņem lēmums par noguldījumu nepieejamību. Ne vēlāk kā septiņu darbdienu laikā pēc dienas, kad iestājusies noguldījumu nepieejamība, jāuzsāk garantētās atlīdzības izmaksa.

Papildu informācija klientiem būs pieejama FKTK mājaslapā.

Iepriekš šī gada martā "Baltic International Bank" ziņoja, ka vairākuma akciju īpašnieki Valērijs Belokoņs un Vilorijs Belokoņs vienojušies par daļu akciju pārdošanu Apvienoto Arābu Emirātu (AAE) šeiham Hamadam bin Halifam bin Mohammedam al Nahjanam, kurš tādējādi kļūtu par bankas lielāko akcionāru. Darījumu bija plānots pabeigt pēc Eiropas Centrālās bankas un FKTK apstiprinājuma saņemšanas, taču tāds netika saņemts.

Augustā FKTK padome piemēroja "Baltic International Bank" soda naudu 5325 eiro apmērā par revidēta gada pārskata savlaicīgu neiesniegšanu un nepubliskošanu.

"Baltic International Bank" šogad deviņos mēnešos strādāja ar zaudējumiem 7,186 miljonu eiro apmērā, kas ir 3,6 reizes vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā. Bankas aktīvi 2022.gada 30.septembrī bija 195,29 miljonu eiro apmērā, kas ir par 7,1% jeb 14,88 miljoniem eiro mazāk nekā 2021.gada beigās, kad "Baltic International Bank" aktīvi bija 210,171 miljons eiro.

Septembra beigās "Baltic International Bank" kapitāla un rezervju apmērs bija 33,519 miljoni eiro, kas ir par 8,3% mazāk nekā 2021.gada beigās.

"Baltic International Bank" pagājušajā gadā strādāja ar auditētajiem zaudējumiem 5,091 miljona eiro apmērā, kas ir 4,3 reizes vairāk nekā 2020.gadā. Savukārt bankas aktīvi 2021.gada 31.decembrī bija 210,771 miljona eiro apmērā, kas ir par 3,1% jeb 6,675 miljoniem eiro mazāk nekā 2020.gada beigās.

Bankas lielākie akcionāri 2022.gada septembra beigās bija Valērijs Belokoņs (38,13%) un Vilorijs Belokoņs (21,3%). Pēc aktīvu apmēra "Baltic International Bank" 2021.gada beigās bija 10.lielākā banka Latvijā.

"Baltic International Bank" akcionāri nepiekrīt Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) lēmumam par bankas darbības apturēšanu un vēlās turpināt darbu, pavēstīja bankas pārstāvji.

Viņi norāda, ka "Baltic International Bank" pašreiz pietiek kapitāla, un tā ir gatava strādāt arī tālāk, nepieciešamības gadījumā piesaistot jaunu kapitālu un arī jaunus akcionārus.

Bankas akcionāri apliecina, ka "banka ir labā finansiālā stāvoklī un spēj norēķināties ar visiem klientiem, neizmantojot valsts līdzekļus, jo pieejamais operatīvo līdzekļu apjoms ir pietiekams, lai nebūtu nepieciešams izmantot Noguldījuma garantijas fonda līdzekļus".

Lai kredītiestāde varētu turpināt savu darbu un nodrošināt vairāk nekā 200 darbiniekiem darba vietas, "Baltic International Bank" akcionāri ir gatavi meklēt risinājumu ar regulatoriem, kas neparedz licences anulēšanu, bet gan kapitāla turpmāku stiprināšanu un darba turpināšanu.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) pieņēmusi lēmumu par garantēto atlīdzību izmaksu kārtību "Baltic International Bank" noguldītājiem, sākot ar ceturtdienu, 22.decembri, informē FKTK pārstāvji.

Tādējādi garantēto atlīdzību izmaksas "Baltic International Bank" noguldītājiem tiks sāktas septītajā darbadienā kopš noguldījumu nepieejamības iestāšanās, kuru FKTK konstatēja ar 13.decembra lēmumu.

Baltic International Bank akcionāri nepiekrīt bankas darbības apturēšanai 

"Baltic International Bank" akcionāri nepiekrīt Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) lēmumam...

Saskaņā ar Noguldījumu garantiju likumu garantētajai atlīdzībai ir jābūt pieejamai bankas noguldītājiem ne vēlāk kā septiņu darbdienu laikā pēc dienas, kad konstatēta noguldījumu nepieejamība.

Garantēto atlīdzību izmaksai "Baltic International Bank" noguldītājiem ir nepieciešami 43,7 miljoni eiro. Garantētās atlīdzības izmaksas pilnībā veiks no Latvijas Noguldījumu garantiju fonda (NGF), un šim mērķim nebūs nepieciešami līdzekļi no valsts budžeta.

Latvijas kredītiestāžu klienti ir valsts aizsardzībā, skaidro FKTK pārstāvji. Valstī izveidotā noguldījumu garantiju sistēma šādā situācijā sniedz risinājumus, kā nodrošināt klientu noguldījumu aizsardzību. FKTK ir nodrošinājusi noguldītāju interesēm atbilstošāko risinājumu un izstrādājusi kārtību, kā tiks organizēta garantētās atlīdzības izmaksas. Garantētās atlīdzības veidā savus noguldījumus saņems 1257 vai 80% no visiem "Baltic International Bank" noguldītājiem.

Garantētās atlīdzības izmaksu FKTK nodrošinās ar Latvijas Bankas starpniecību, izmantojot Latvijas Bankas informācijas sistēmas, tādējādi nodrošinot pēc iespējas ātrāku un noguldītājiem ērtāku garantētās atlīdzības izmaksu Noguldījumu garantiju likumā noteiktajā termiņā.

Garantēto atlīdzību katram noguldītājam izmaksās vienā nedalītā maksājumā eiro valūtā ar pārskaitījumu uz "Baltic International Bank" noguldītāja vārdā atvērtu kontu citā kredītiestādē vai finanšu iestādē, kura darbojas SEPA ("Single Euro Payments Area") zonā.

"Baltic International Bank" klienti - noguldītāji varēs pieteikt sev pienākošos garantēto atlīdzību, izmantojot "Baltic International Bank" internetbankas sistēmu un iesniedzot garantētās atlīdzības pieteikumu.

Tiem bankas klientiem - noguldītājiem, kuriem nav pieejas tiesību "Baltic International Bank" internetbankai, būs iespēja trijos veidos pieteikt garantētās atlīdzības izmaksu - "Baltic International Bank" darba laikā fiziski ierodoties klātienē bankas telpās - Grēcinieku ielā 6, Rīgā, vai iesniegt pieteikumu, kas parakstīts ar drošu elektronisko parakstu un nosūtīts uz "Baltic International Bank" e-pasta adresi "[email protected]", vai arī nosūtīt notariāli apliecinātu pieteikumu pa pastu uz "Baltic International Bank" adresi - Grēcinieku ielā 6, Rīgā, LV- 1050.

Garantētās atlīdzības pieteikumus nepilngadīgā noguldītāja likumiskajam pārstāvim jāiesniedz Latvijas Bankas telpās tās darba laikā - līdz 30.decembrm (ieskaitot) Latvijas Bankas klientu kasēs Krišjāņa Valdemārā ielā 1B, Rīgā, bet no 2.janvāra Latvijas Bankas jaunajās klientu kasēs Bezdelīgu iela 3, Rīgā.

Saskaņā ar nepilngadīgā noguldītāja likumiskā pārstāvja vai personas, kura sākotnēji atvēra kontu nepilngadīgajam noguldītājam, pieteikumu garantētās atlīdzības izmaksa tiks pārskaitīta uz pieteikumā norādīto kontu, kurš atvērts uz nepilngadīgā vārda citā noguldījumu piesaistītājā un kurā esošo līdzekļu izmantošanas nosacījumi ir līdzīgi tiem, kādi bija noteikti "Baltic International Bank".

FKTK par garantētās atlīdzības (noguldījuma) pārskaitīšanu uz nepilngadīgās personas - noguldītāja kontu citā kredītiestādē nekavējoties rakstiski paziņos nepilngadīgā noguldītāja likumiskajam pārstāvim.

Vienlaikus saskaņā ar Noguldījumu garantiju likumu FKTK uzlikusi par pienākumu "Baltic International Bank" segt FKTK prasījumu izmaksātās garantētās atlīdzības apmērā.

Latvijas Noguldījumu garantiju sistēma paredz līdz 100 000 eiro garantēto atlīdzību katram noguldītājam, kuram ir tiesības uz garantēto atlīdzību. To izmaksā gan fiziskām, gan juridiskām personām par visu veidu noguldījumiem jebkurā valūtā. Garantētā atlīdzība attiecas uz bankas klientu noguldījumiem, uz noguldījumu procentiem, kas uzkrāti līdz noguldījumu nepieejamības iestāšanās dienai.

Jau ziņots, ka FKTK padome pirmdien, 12.decembrī, ārkārtas sēdē nolēma apturēt finanšu pakalpojumu sniegšanu "Baltic International Bank". Savukārt 13.decembrī pieņemts lēmums par noguldījumu nepieejamību bankā.

Vienlaikus policijas speciālo uzdevumu vienība, izsitot ieejas durvis, pirmdienas vakarā ielauzās "Baltic International Bank" ēkā Grēcinieku ielā, Vecrīgā, novēroja aģentūra LETA. Neoficiāla informācija liecina, ka kratīšanas notika arī bankas amatpersonu dzīvesvietās.

Pēc aģentūras LETA rīcībā esošās informācijas, izmeklēšanas darbības "Baltic International Bank" notikušas kriminālprocesā par iespējamu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu lielā apmērā.

FKTK lēmums paredz, ka 12.decembrī plkst.18 bankai pilnībā bija jāpārtrauc finanšu pakalpojumu sniegšana, ieskaitot klientu maksājumu izpildi. Tas nozīmē, ka no šī brīža "Baltic International Bank" karšu, internetbankas un maksājumu darbība ir apturēta.

Šāds lēmums pieņemts, lai nepieļautu līdzekļu aizplūšanu no bankas un aizsargātu bankas klientu un kreditoru intereses.

FKTK atzinusi "Baltic International Bank" par tādu finanšu iestādi, kas ir nonākusi vai nonāks finanšu grūtībās, un lēmusi neveikt "Baltic International Bank" noregulējumu, proti, neīstenot pasākumus bankas darbības stabilizēšanai.

Šādu lēmumu FKTK pieņēmusi, jo banka ilgstoši nevarēja nodrošināt dzīvotspējīgas stratēģijas ieviešanu. Līdzšinējā darbības stratēģija neatbilda bankas iespējām un nav īstenojama, tāpēc banka ilgstoši nenodrošināja pelnītspējīgu biznesa modeli. Tāpat bankai bijuši nopietni iekšējās pārvaldības trūkumi, tostarp noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā.

Likums paredz, ka piecu darbdienu laikā no dienas, kad FKTK konstatējusi bankas nespēju izmaksāt noguldījumus, jāpieņem lēmums par noguldījumu nepieejamību. Ne vēlāk kā septiņu darbdienu laikā pēc dienas, kad iestājusies noguldījumu nepieejamība, jāuzsāk garantētās atlīdzības izmaksa.

Savukārt "Baltic International Bank" akcionāri nepiekrīt FKTK lēmumam par bankas darbības apturēšanu un vēlās turpināt darbu. Viņi norāda, ka "Baltic International Bank" pašreiz pietiek kapitāla, un tā ir gatava strādāt arī tālāk, nepieciešamības gadījumā piesaistot jaunu kapitālu un arī jaunus akcionārus.

Bankas akcionāri apliecina, ka "banka ir labā finansiālā stāvoklī un spēj norēķināties ar visiem klientiem, neizmantojot valsts līdzekļus, jo pieejamais operatīvo līdzekļu apjoms ir pietiekams, lai nebūtu nepieciešams izmantot Noguldījuma garantijas fonda līdzekļus".

Lai kredītiestāde varētu turpināt savu darbu un nodrošināt vairāk nekā 200 darbiniekiem darba vietas, "Baltic International Bank" akcionāri ir gatavi meklēt risinājumu ar regulatoriem, kas neparedz licences anulēšanu, bet gan kapitāla turpmāku stiprināšanu un darba turpināšanu.

Iepriekš šī gada martā "Baltic International Bank" ziņoja, ka vairākuma akciju īpašnieki Valērijs Belokoņs un Vilorijs Belokoņs vienojušies par daļu akciju pārdošanu Apvienoto Arābu Emirātu (AAE) šeiham Hamadam bin Halifam bin Mohammedam al Nahjanam, kurš tādējādi kļūtu par bankas lielāko akcionāru. Darījumu bija plānots pabeigt pēc Eiropas Centrālās bankas un FKTK apstiprinājuma saņemšanas, taču tāds netika saņemts.

Augustā FKTK padome piemēroja "Baltic International Bank" soda naudu 5325 eiro apmērā par revidēta gada pārskata savlaicīgu neiesniegšanu un nepubliskošanu.

"Baltic International Bank" šogad deviņos mēnešos strādāja ar zaudējumiem 7,186 miljonu eiro apmērā, kas ir 3,6 reizes vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā. Bankas aktīvi 2022.gada 30.septembrī bija 195,29 miljonu eiro apmērā, kas ir par 7,1% jeb 14,88 miljoniem eiro mazāk nekā 2021.gada beigās, kad "Baltic International Bank" aktīvi bija 210,171 miljons eiro.

Septembra beigās "Baltic International Bank" kapitāla un rezervju apmērs bija 33,519 miljoni eiro, kas ir par 8,3% mazāk nekā 2021.gada beigās.

"Baltic International Bank" pagājušajā gadā strādāja ar auditētajiem zaudējumiem 5,091 miljona eiro apmērā, kas ir 4,3 reizes vairāk nekā 2020.gadā. Savukārt bankas aktīvi 2021.gada 31.decembrī bija 210,771 miljona eiro apmērā, kas ir par 3,1% jeb 6,675 miljoniem eiro mazāk nekā 2020.gada beigās.

Bankas lielākie akcionāri 2022.gada septembra beigās bija Valērijs Belokoņs (38,13%) un Vilorijs Belokoņs (21,3%). Pēc aktīvu apmēra "Baltic International Bank" 2021.gada beigās bija 10.lielākā banka Latvijā.

Latvijas biznesmenis un Anglijas futbola kluba Blackpool līdzīpašnieks Valērijs Belokoņs Lielbritānijas Augstākajā tiesā uzvarējis citus komandas līdzīpašniekus Oistinu ģimeni, vēsta SkySports.com.

Lielbritānijas Augstākā tiesa lēmusi, ka Oistinu ģimenei būs Belokoņam jāmaksā vairāk nekā 31 miljons sterliņu mārciņu (35 miljoni eiro).

Blackpool līdzīpašnieks Belokoņs tiesājās ar futbola kluba līdzīpašniekiem Oistonu ģimeni, jo viņi esot pārskaitījuši miljoniem mārciņu Blackpool līdzekļu uz citām sev piederošām kompānijām, izsniedzot nenodrošinātus bezprocentu aizdevumus un izmaksājot sev direktoru algas.

Kā tiesā norādīja advokāti, Oistonu ģimene mazākuma akcionāram Belokoņam un viņa nozīmētajiem valdes locekļiem Kasparam Vārpiņam un Normundam Malnačam liedza pieņemt būtiskus lēmums un nesniedza informāciju, turklāt viņš nevarēja saņemt savu daļu peļņas.

Uzņēmējs Valērijs Belokoņs plāno celt Pilsētu, kuras iemītniekiem būs iespēja paildzināt mūžu vidēji par desmit gadiem. «Tas nav nedz pārmērīgi dārgi vai fantastiski – tas vienkārši ir saprātīgi,» pauž uzņēmējs.

«Man ir projekts. Es gribu uzcelt Pilsētu! Varbūt tas skan neparasti, taču ik gadu no Latvijas aizbrauc 15-20 tūkstoši cilvēku, tā ir viena neliela pilsēta. Mana Pilsēta nebūs tikai vieta, kur pārdos nekustamo īpašumu. Tajā būs gan mājas, kur ģimenēm dzīvot, gan darba vietas, gan labiekārtota sociālā vide ar iespējām mācīties un atpūsties,» plānos intervijā Latvijas Avīze iepazīstināja V.Belokoņs.

«Projekts ir paredzēts biznesam, taču labā – ekonomikas nozīmē. Tam nav jānes zaudējumi un jākaulē dotācijas. Tas ir briesmīgākais, kad aprod dzīvot ar dotācijām un pabalstiem. Ja Latvijā viss notiktu, kā mums pilsoņiem, labpatiktos, tad es būvētu vienkārši kādu viesnīcu vai pārdodu nekustamo īpašumu, bet šajā projektā gribu uzcelt pabeigtu sociālo vidi,» ieceres klāstīja uzņēmējs.

Uzņēmumu reģistrs reģistrējis liegumu a/s Latvijas Naftas Tranzīts (LNT) kapitāldaļām.

Liegums noteikts ar Rīgas apgabaltiesas lēmumu, apmierinot a/s LNT akcionāru a/s Ventbunkers un Global Oil Services Limited lūgumu par prasības nodrošināšanu pret iespējamām Jāņa Hāzes, Aivara Gobiņa, Aritas Lindes, Rudolfa Meroni, Ginta Laiviņa - Laivenieka, Alvja Hāzes un Anstisa Deivida Gaja (Anstis David Guy) nelikumīgām darbībām, informē a/s Latvijas Naftas tranzīts pārstāvis Aleksandrs Niklass.

Tiesa aizliegusi minētām personām pieteikt Uzņēmumu reģistrā izmaiņas a/s LNT padomes un valdes sastāvā bez Komercreģistrā reģistrētās LNT valdes atbilstoši Komerclikuma prasībām sastādīta un parakstīta akcionāru saraksta, kas ietver informāciju par akcionāriem, kuri piedalījušies LNT akcionāru sapulcē, kurā lemts par attiecīgajām izmaiņām. No 2011. gada 23. janvāra LNT valdes locekļa statusā vada Aleksejs Ovods.

Augstākās tiesas (AT) Senāta Civillietu departaments, izskatot biedrības Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūra/Latvijas Autoru apvienība (AKKA/LAA ) un a/s Latvijas Neatkarīgā televīzija (LNT) kasācijas sūdzības, nolēma atteikties ierosināt kasācijas tiesvedību lietā.

Līdz ar šo Senāta rīcības sēdes lēmumu stājas spēkā AT Civillietu tiesu palātas pagājušajā gadā pasludinātais spriedums, ar kuru daļēji tika apmierināta AKKA/LAA prasība un no LNT piedzīta autoratlīdzība par muzikālo darbu izmantošanu par laika periodu no 2001.gada 1.janvāra līdz 2008.gada 31.decembrim 376,89 tūkst. Ls apmērā un atzīts par spēkā esošu abu pušu starpā noslēgto licences līgumu par tiesībām izmantot autoru muzikālos darbus LNT programmās, nosakot šī līguma termiņu līdz šā gada 31.decembrim.

Tāpat spriedumā tika norādīts, ka maksājamās atlīdzības apmērs ir 1,6% no LNT ikgadējiem ieņēmumiem par muzikālo darbu izmantošanu 35% apmērā no kopējā raidlaika. Senāta lēmums nav pārsūdzams.

Baņķierim un Anglijas futbola kluba Blackpool līdzīpašniekam Valērijam Belokoņam šobrīd nav plānu iegādāties telekompāniju Latvijas Neatkarīgo televīziju (LNT), raksta Latvijas Avīze.

«Nevaru viennozīmīgi komentēt darījumus, nezinot, par ko radīsies interese rīt, taču šodien LNT pirkšana nav darba kārtībā. Rudens pusē tikos ar News Corp. pārstāvjiem, un viņi bija ieinteresēti pārdošanā. Toreiz privātā sarunā viņi apvaicājās, vai mēs pirktu. Šādās reizēs tradicionāli atbild - jautājums par cenu. Taču pašlaik nekādu plānu attiecībā uz LNT nav,» skaidroja V. Belokoņs.

Db jau rakstīja, ka pirms neilga laika izskanēja runas par iespējamo LNT pārdošanu, viens no potenciālajiem pircējiem neoficiāli tika minēts V. Belokoņs.

Nacionālā radio un televīzijas padome (NRTP) secinājusi, ka raidījumu vadītājs Haralds Burkovskis ir pārkāpis likumu, vadot ziņu raidījumus un arī ierunājot reklāmas. Nākamnedēļ tiks lemts par tālāko lietas virzību.

Izrādās, ka NRTP jau ziemā spriedusi par šo jautājumu un raidorganizācijām nosūtītas vēstules, skaidrojot, ka H.Burkovskis nevar vienlaikus vadīt ziņu raidījumus un ierunāt reklāmas, ziņo diena.lv.

Tagad telekompānijai LNT un, iespējams, arī Latvijas radio tiks nosūtītas jaunas vēstules un būs jāsniedz paskaidrojumi, bet NRTP var lemt arī par soda sankcijām, pastāstīja NRTP locekle Dzintra Geka. Viņa noraida H.Burkovska laikrakstam Diena sniegto skaidrojumu, ka LNT raidījums TOP 10 esot šovs: «Mūsu juristi norādīja, ka tas ir analītisks ziņu raidījums. Viņš nav nekāds šovmenis.» Dz.Geka arī norādīja, ka padomes lēmums nekādā gadījumā nav politisks: «Ja kādam glauda pa spalvai, tad viss ir kārtībā, bet, tiklīdz glauda pret spalvu, tā apgalvo, ka tas ir politiski angažēts lēmums».