Elektroniskās identifikācijas un parakstīšanās rīka Smart-ID izstrādātājs SK ID Solutions paplašina digitālās identitātes pakalpojumu pieejamību. Turpmāk Smart-ID būs pieejams arī Beļģijā, kļūstot par piekto valsti, kurā risinājums ir pieejams.

Paplašināšanās Beļģijā kļūs par būtisku ieguvumu arī Latvijas uzņēmumiem.

Līdz ar darbības uzsākšanu turpmāk arī Beļģijas iedzīvotājiem tiks piedāvāta vienkārša un droša identifikācijas rīka pieejamība identitātes apliecināšanai banku lietotnēs, publiskajos pakalpojumos un dažādās dokumentu platformās. Lai uzsāktu pakalpojumu sniegšanu Beļģijas tirgū, SK ID Solutions sadarbojās ar identitātes pakalpojumu uzņēmumu Trust1team, kas sniedz identifikācijas pakalpojumus bankām, valsts iestādēm un veselības aprūpes organizācijām visā Eiropā.

Smart-ID ieviešana Beļģijā ir būtisks ieguvums ne vien vietējiem lietotājiem un uzņēmumiem, bet arī uzņēmumiem no citām valstīm, tostarp Latvijas un Baltijas reģiona, jo Smart-ID Beļģijā darbosies un izskatīsies tieši tāpat kā Baltijas valstīs.

“Grindeks” koncerns 2020.gadā sasniedzis vēsturiski straujāko apgrozījuma un peļņas kāpumu - konsolidētie, provizoriskie finanšu dati liecina, ka koncerna apgrozījums sasniedza 187,0 milj. eiro, kas ir par 45,6 milj. eiro vai 32% vairāk nekā 2019. gadā. 2020. gada koncerna peļņa bija 19 milj. eiro, kas ir par 5,6 milj. eiro vai par 42% vairāk nekā 2019. gadā.

2020. gadā “Grindeks” koncerns stiprināja savas pozīcijas globālā farmācijas tirgū un saražoto produkciju eksportēja uz 93 valstīm kopā par 176,1 milj. eiro. Savus produktus koncerns farmācijas tirgū piedāvā ar diviem zīmoliem – “Grindeks” un “Kalceks”.

AS “Grindeks” valdes priekšsēdētājs Dr. chem. Juris Hmeļņickis pērno gadu raksturo kā nozīmīgu pārmaiņu un sasniegumu gadu: “2020. gadā mēs sākām ieviest jaunu Biznesa stratēģiju līdz 2025. gadam un spērām ļoti svarīgus soļus, lai mainītu biznesa organizāciju, darba kultūru un “Grindeks” zīmolu. Turklāt viss notika sarežģītajā, globālajā situācijā, ko ietekmēja Covid-19 pandēmija. Koncerna komandas saliedētais darbs un spēja pielāgoties negaidītiem apstākļiem palīdzēja sasniegt līdz šim augstākos apgrozījuma un peļņas rādītājus. Mūsu mērķi 2021. gadam arī ir ambiciozi, un līdz šim paveiktais dod drošu pārliecību par “Grindeks” koncerna nākotnes iespējām.”

Beļģija no 9.jūnija atkal ļaus atkal atvērt ēdināšanas un izklaides vietu iekštelpas grupām, kurās būs līdz 200 cilvēku, otrdien paziņoja premjerministrs Aleksandrs de Kro.

Kafejnīcu un restorānu ārtelpas tika atkal atvērtas sestdien pēc gandrīz septiņu mēnešu pārtraukuma, bet teātri un kinoteātri ir palikuši slēgti.

''Mēs esam spēruši milzu soļus uz priekšu" vakcinācijas kampaņā, sacīja premjers, attaisnojot ilgi gaidītos atvieglojumus.

Beļģija plāno līdz 9.jūnijam savakcinēt pret Covid-19 80% no iedzīvotājiem, kas vecāki par 65 gadiem, un mazaizsargātus cilvēkus.

Premjers piebilda, ka būs nepieciešams "saglabāt situācijas kontroli intensīvās aprūpes nodaļās", kur pacientu skaitam nevajadzētu pārsniegt 500.

Pašlaik intensīvajā aprūpē ir apmēram 700 pacientu, bet viņu skaits ir stabili krities pēdējās divas nedēļas.

Berlīnē un Frankfurtē stāsies spēkā stingrāki pulcēšanās ierobežojumi un tiks ierobežots bāru un kafejnīcu darbalaiks, otrdien paziņojušas varasiestādes.

Berlīnē stingrāki pulcēšanās ierobežojumi būs spēkā naktī no plkst.23 līdz plkst.6, kad būs atļauts pulcēties maksimums pieciem cilvēkiem no dažādām mājsaimniecībām.

Dienā ārpus telpām joprojām būs atļauts pulcēties līdz 50 cilvēkiem, bet telpās - līdz desmit cilvēkiem. Līdz šim telpās drīkstēja pulcēties līdz 25 cilvēkiem.

Bāriem, restorāniem un veikaliem ļauts strādāt vēlākais līdz plkst.23.

Izņēmumi būs aptiekas un degvielas uzpildes stacijas, bet tajās vairs nedrīkstēs naktī tirgot alkoholu.

Ierobežojumu mērķis ir izskaust privātas un nelegālas ballītes, ko Berlīnes varasiestādes uzskata par galveno dzinuli jauna koronavīrusa izplatībā.

Jaunie ierobežojumi stāsies spēkā sestdien un ilgs vismaz līdz 31.oktobrim.

Latvijā 80 valsts ceļu posmos notiek būvdarbi un ieviesti satiksmes ierobežojumi, informē VSIA "Latvijas Valsts ceļi" (LVC).

Piektdienas pēcpusdienā intensīva satiksme var būt jūras piekrastes virzienos, kā arī Pierīgā. LVC aicina rēķināties ar papildu laiku ceļā un plānot braucienus savlaicīgi.

Dienvidkurzemes piekrastē sestdien notiks Zvejnieksvētki, arī tur jārēķinās ar lielāku transporta plūsmu.

Ar satiksmes ierobežojumiem jārēķinās uz Vidzemes un Daugavpils šosejām, kā arī uz daudziem reģionālajiem autoceļiem.

Dodoties brīvdienu braucienos, LVC aicina autovadītājus ieskatīties remontdarbu kartē LVC mājaslapā "www.lvceli.lv", kur atzīmēti visi aktuālie satiksmes ierobežojumi uz valsts autoceļiem.

Lielākie ierobežojumi uz valsts galvenajiem autoceļiem:

Lai nostiprinātu "Tex Mex" tirgus līdera pozīcijas Latvijā un Eiropā, "Paulig" investējis 45 miljonus eiro jaunas tortilju rūpnīcas izveidē Beļģijā, informē uzņēmumā.

Uzņēmums jauno tortilju rūpnīcu atklājis blakus "Paulig" esošajām ražotnēm Rūselarē, Beļģijā, un tādējādi "Paulig" veicis lielākās investīcijas ārpus Somijas. Rūpnīca ražo tortiljas zīmoliem "Santa Maria", "Poco Loco", kā arī privātajām preču zīmēm.

Paredzēts, ka jaunā ražotne palielinās uzņēmuma ražošanas jaudu par 27 000 tonnām tortilju gadā.

“Šīs 45 miljonu eiro investīcijas veicina turpmāko izaugsmi un nostiprina mūsu kā Tex Mex kategorijas tirgus līdera pozīcijas Eiropā. Šī kategorija Eiropā strauji aug, un mūsu jaunā tortilju rūpnīca Rūselarē ļauj mums plaši izmantot tās sniegtās iespējas. Mūsu mērķis ir dubultot uzņēmuma Tex Mex biznesu Eiropā, un jaunajai rūpnīcai ir izšķiroša nozīme, lai tas būtu iespējams,” saka Rolfs Ladau, Paulig izpilddirektors.

Circle K Biznesa pakalpojumu centrs Rīgā paplašina pakalpojumu sniegšanu Rietumeiropā, uzsākot nodrošināt klientu servisa, finanšu, degvielas treidinga un citus biznesa pakalpojumus arī Šveicē, Vācijā, Beļģijā, Nīderlandē un Luksemburgā.

Līdz ar jaunu valstu pievienošanu uzņēmums meklē dažāda līmeņa un specializācijas darbiniekus.

Vācijā un Benelux valstīs Circle K biznesa centrs sācis apkalpot mazumtirdzniecības tīklu, ko uzņēmums no Total Energies iegādājās šī gada 1. janvārī, savukārt Šveicē tiek nodrošināti pakalpojumi Circle K degvielas treidinga uzņēmumam. Šos uzņēmumus biznesa centrs Rīgā atbalsta ar dažādiem pakalpojumiem, sākot no iepirkumiem līdz finanšu un grāmatvedības pakalpojumiem.

Circle K biznesa centrs ir viens no lielākajiem biznesa centriem Rīgā un lielākais Circle K grupā. Šobrīd tajā strādā aptuveni 800 cilvēku, kas sniedz augstas pievienotās vērtības pakalpojumus vairākās valodās Baltijas un Skandināvijas valstīs, Īrijā, Polijā, Ziemeļamerikā un tagad arī Šveicē, Vācijā, Beļģijā, Nīderlandē un Luksemburgā.

Eiropā likvidēts plašs mākslas darbu viltotāju tīkls, kas pārdeva neīstus Endija Vorhola, Benksija, Pablo Pikaso un citu slavenu mākslinieku darbus ar līdzvainīgu izsoļu namu starpniecību, paziņojušas Itālijas varasiestādes.

Izmeklēšana sākta pret 38 personām, tai skaitā sešām personām Spānijā, Francijā un Beļģijā.

Pārpludinot mākslas tirgu ar viltotiem darbiem, šis tīkls varētu būt nodarījis ekonomisku kaitējumu 200 miljonu eiro apmērā, paziņojušas Itālijas varasiestādes.

Itālijas Kultūras ministrija pirmdien paziņoja, ka Itālijā, Francijā, Spānijā un Beļģijā konfiscēti 2100 viltoti mākslas darbi. Starp viltojumiem ir vairāk nekā 30 slavenu mākslinieku darbu kopijas, tai skaitā Vorhola, Amedeo Modiljāni, Benksija, Pikaso, Žuana Miro, Vasilija Kandinska, Henrija Mūra un Gustava Klimta darbu viltojumi.

Policijas operācijas laikā tika atklāts viltotāju tīkls Spānijā, Francijā un Beļģijā, kas izgatavoja šos darbus, paziņoja Eiropas Savienības (ES) Aģentūra tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās "Eurojust".

Kā liecina ANO un Pasaules Bankas apkopotā statistika, tad 2007. gadā Latvija patiešām bija Austrumeiropas Šveice.

2007. gadā Latvija pēc finanšu pakalpojumu eksporta (327,2 USD uz vienu iedzīvotāju) bija 13. vietā pasaulē, apsteidzot Vāciju un ASV. Virs mums bija Luksemburga, Malta, Bermudu salas, Šveice, Īrija, Singapūra, Apvienotā Karaliste, Seišelu salas, Kipra, Austrija, Norvēģija un Beļģija, bet zem mums bija visa pārējā pasaule.

2008. gada nogalē Parex izzuda no šīs pasaules, taču mēs, mūsu bērni un mazbērni turpināsim maksāt šīs bankas privāto īpašnieku parādus līdz mūža beigām (tāds bija tā laika valdības lēmums). Tikai arī bez Parex dīvainajiem (kamēr nav notiesājoša sprieduma, nelietošu viņiem atbilstošu korektāku terminu) investoriem. 2015. gadā Latvija pēc finanšu pakalpojumu eksporta (259,9 USD uz vienu iedzīvotāju) bija 19. vietā pasaulē, jau atpaliekot gan no Vācijas, gan ASV, bet apsteidzot Lietuvu. Virs mums bija Luksemburga, Malta, Singapūra, Īrija, Kipra, Bermudu salas, Šveice, Apvienotā Karaliste, Beļģija, Norvēģija, Zviedrija, Nīderlande, Islande, Libāna, ASV, Panama, Austrija un Vācija.

Latvijas valsts autoceļu tīklā remontdarbu dēļ lielākie satiksmes ierobežojumi patlaban ir Valmieras šosejas posmā no tilta pār Gauju līdz pagriezienam uz Lielstraupi un Vidzemes šosejas posmā no pagrieziena uz Cēsīm līdz Rīdzenei, informēja VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC).

Minēto remontdarbu posmu izbraukšanai LVC aicina rēķināties aptuveni ar stundu.

Lielākais skaits remontdarbu valsts ceļu tīklā šobrīd notiek uz valsts vietējiem autoceļiem - kopumā 22 posmos. Darbi norit arī 14 reģionālo autoceļu un astoņos galveno ceļu posmos, kā arī uz 13 tiltiem uz pārvadiem.

Lielākie ierobežojumi uz valsts galvenajiem autoceļiem:

Valsts ceļu tīklā visos Latvijas reģionos turpinās intensīva būvdarbu sezona, kopumā darbi turpinās 106 posmos, informē VSIA Latvijas valsts ceļi.

Būvdarbi vienlaikus divos posmos notiek uz reģionālā autoceļa Kocēni-Limbaži-Tūja (P11) no Zeltiņiem līdz krustojumam ar vietējo autoceļu Mačkēni-Dauguļi (V218) un posmā no Limbažiem līdz Tūjasmuižai, kā arī no Sērenes līdz Zalvei uz autoceļa Sērene-Kalnieši (P86).

Sākta seguma atjaunošana autoceļa Ventspils-Piltene (P122) posmā no Tārgales līdz Piltenei.

Lielākie satiksmes ierobežojumi uz valsts galvenajiem autoceļiem:

• uz Tallinas šosejas (A1) posmā no Zvejniekciema līdz Duntei ātrums ierobežots līdz 50 un 70 km/h, vienā posmā satiksmi organizē ar luksoforu un posma šķērsošana var prasīt 20 minūtes;

• uz Vidzemes šosejas (A2) posmā no Smiltenes pagrieziena līdz Grundzālei notiek seguma atjaunošana, divos posmos satiksmi organizē ar luksoforu, ātruma ierobežojums 50 un 70 km/h, remontposma šķērsošanas laiks ir 25 minūtes;

Cerībā ierobežot jaunā koronavīrusa izplatīšanos Beļģijas galvaspilsētā Briselē uz mēnesi tiks slēgtas kafejnīcas un bāri, trešdien paziņojušas varasiestādes.

Restorāni, kas apkalpo klientus pie galdiņiem, varēs turpināt darbu, bet bāri jāslēdz līdz 8.novembrim un šajā laika posmā aizliegts arī lietot alkoholu publiskās vietās, paziņoja reģionālā valdība.

Šī ir otrā reize, kad Briselē ieviesti stingri ierobežojumi cīņā pret jaunā koronavīrusa pandēmiju.

Pieaugot inficēto un smagu saslimšanas gadījumu skaitam, Beļģijas centrālā valdība jau deva rīkojumu ierobežot bāru un kafejnīcu darbalaiku līdz plkst.23, bet reģionālā valdība nolēma spert soli tālāk.

Briseles galvaspilsētas reģionā dzīvo aptuveni 1,2 miljoni iedzīvotāju. Tur atrodas gan Beļģijas valdības mītne, gan NATO un Eiropas Savienības mītnes.

Aizvadītajā nedēļā Beļģijā reģistrēti vidēji 2500 jauni inficēšanās gadījumi dienā, kas ir par 57% vairāk nekā iepriekšējās septiņās dienās.

Latvijas uzņēmumiem pieder aktīvi par 8,7 tūkstošiem eiro uz vienu iedzīvotāju, bet Igaunijas uzņēmumiem – 24,8 tūkstoši eiro.

2015. gada pirmajā ceturksnī Latvijas uzņēmumiem (izņemot bankas) kopumā piederēja aktīvi (īpašumi, iekārtas, nauda banku kontos u. c.) par 19,8 miljardiem eiro. Visi uzņēmumi kopumā bija parādā (pasīvi) bankām vai citiem uzņēmumiem 45,7 miljardus eiro. Teorētiski pieņemot, ja mēs 2015. gadā par bilances vērtību pārdotu visus Latvijas uzņēmumus (pilnīgi visus), tad ar to nebūtu iespējams nosegt visus uzņēmumu parādus un gaisā paliktu karājamies 25,9 miljardus eiro liels parāds. Tas nozīmē, ka visu Latvijas uzņēmumu kopējā vērtība 2015. gada pirmajā ceturksnī bija mīnus 25,9 miljardi.

Līdz pat 2018. gada pirmajam ceturksnim aktīvi palielinājās, bet saistības (pasīvi) pieauga vēl straujāk. 2018. gada pirmajā ceturksnī visu Latvijas uzņēmumu aktīvu vērtība sasniedza 26,6 miljardus eiro, pasīvi ‒ 56,6, bet neto finanšu vērtība jau bija mīnus 30 miljardi eiro. Pēc tam aktīvu vērtība samazinājās vai bija tuvu 26 miljardiem eiro, arī saistību apjoms visumā bija stabils ‒ 54‒56 miljardi eiro ‒, bet uzņēmumu vērtība līdz pat 2021. gada otrajam ceturksnim svārstījās ap lielumu mīnus 30 miljardi eiro. No 2021. gada otrā ceturkšņa aktīvu vērtība sāka palielināties, bet vēl lielākos tempos pieauga saistību apjoms.

Valsts autoceļu tīklā būvdarbu notiek 88 autoceļu posmos, daudzviet satiksmi organizē pa vienu braukšanas joslu ar pagaidu luksoforiem. Visvairāk šādu posmu – septiņi – ir uz Vidzemes šosejas (A2) no pagrieziena uz Cēsīm (P20) līdz Rīdzenei, tur ceļā jāplāno stunda.

Uz Valmieras šosejas (A3) no Murjāņiem līdz Braslai luksoforu skaits pieaudzis līdz četriem, arī tur autovadītājiem ceļā jāplāno gandrīz stunda. Maršrutā Rīga–Valmiera (A3) pagaidu luksofors ir arī pie pagrieziena uz Cēsīm (P14).

No Valmieras līdz Rencēniem (P17) šonedēļ jau divi reversās kustības posmi ar luksoforiem, bet vēl piecos kustību regulē ar priekšrocības ceļazīmēm. Visa posma izbraukšanai jāparedz 45 minūtes.

Lielākie ierobežojumi uz valsts galvenajiem autoceļiem:

Valsts ceļu tīklā patlaban būvdarbi notiek 78 posmos, turklāt sešos no tiem, lai šķērsotu būvdarbu vietu, ceļā jāpavada no 50 minūtēm līdz stundai, informēja VSIA "Latvijas Valsts ceļi".

Tāpēc autovadītāji aicināti plānot papildu laiku ceļā vai, ja iespējams, izvēlēties alternatīvu maršrutu.

Īpaši ilga gaidīšana iespējama Vidzemes šosejas (A2) posmā no pagrieziena uz Cēsīm (P20) līdz Rīdzenei, tomēr šo posmu iespējams apbraukt pa reģionālajiem autoceļiem P20 un P30.

Būvdarbu vietu ilgstoša šķērsošana paredzama arī ceļu posmos no Kārsavas līdz Grebņevai (A13), no Madonas līdz Dzelzavai (P37), no Rīgas apvedceļa (A4) līdz pagriezienam uz Tīnūžiem (P4), no Valmieras līdz Rencēniem (P17), kā arī no no Stalbes līdz Cēsīm (P14).

Lielākie ierobežojumi uz valsts galvenajiem autoceļiem:

Latvijas kokskaidu plātņu produktu eksports 2022. gadā veidoja 1,4% no globālā tirgus, pēc šo produktu eksporta uz vienu iedzīvotāju Latvija ir otrajā vietā pasaulē, bet pēc kopējā apjoma tonnās - 18. vietā pasaulē.

VIDEO SATURS:

Andis šķēle, SIA "Baltic Block" valdes priekšsēdētājs

00.00. - 00.14. | Ko uzņēmums ražo?

00.15.- 00.43 | Kur realizē saražoto?

00.44. - 01.13. | Kādi ir bijuši pēdējie trīs gadi?

01.14.- 01.44. | Kas palīdz noturēties tirgos?

01.45.- 02.59. | Kādi pašlaik ir būtiskākie izaicinājumi?

02.59.- 04.30. | Kur iegūst izejvielas bloku ražošanai?

04.31.- 06.04. | Kādas investīcijas ir veiktas pēdējo gadu laikā?

06.05.- 07.34. | Kādas prasības izvirza liels pircējs?

07.35.- 08.11 | Kāpēc paplašina ražoto produktu portfeli?

Artūrs Bukonts, Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors

Pašlaik veidojas īpaši labvēlīgi apstākļi atjaunojamās enerģijas straujam izaugsmes lēcienam, noskaidrots auditorkompānijas "EY" (agrāk "Ernst & Young") pētījumā "EY Renewable Energy Country Attractiveness Index", kas tiek veikts visā pasaulē jau 58.reizi.

"EY" pārstāvji aģentūrai LETA atklāja, ka patlaban vienlaicīgi dažādi faktori - tirgus pieprasījuma un piedāvājuma situācija, efektīvu tehnoloģiju attīstība, valstu politikas pārmaiņas, vides, sociālo un pārvaldības apsvērumu nozīmes pieaugums sabiedrībā un uzņēmējdarbībā, kā ar investoru gatavība ieguldīt "zaļās" enerģijas jaudu izveidē, sekmē būtisku atjaunojamās enerģijas izaugsmi.

Auditorkompānijas pētījums parāda, ka pērn, neskatoties uz pandēmiju, pasaulē ieguldījumi atjaunojamās enerģijas ražošanas jaudās pieauga par 2% un sasniedza 303,5 miljardus ASV dolāru, bet atjaunojamās enerģijas jaudu uzstādīšana bija pat par 45% augstāka nekā 2019 gadā, sasniedzot 265 gigavatus (GW), kas ir straujākā izaugsme kopš 1999.gada.

Rūpniecības produkcijas izlaide Latvijā augustā salīdzinājumā ar 2021.gada astoto mēnesi samazinājusies par 0,3%, tādējādi tai esot starp piecām Eiropas Savienības (ES) valstīm, kurās šajā periodā reģistrēts kritums.

Tā liecina ES statistikas pārvaldes "Eurostat" trešdien publicētie dati par 26 ES dalībvalstīm.

Vēl kritums šajā periodā fiksēts Beļģijā (-10,3%), Luksemburgā (-2,5%), Slovākijā (-2%) un Rumānijā (-1,7%).

Savukārt straujākais pieaugums bijis Bulgārijā (+16,5%), Lietuvā (+14,4%), Dānijā (+14,1%) un Maltā (+12,2%). Igaunijā rūpniecības produkcijas izlaide augustā gada griezumā pieaugusi par 0,7%.

Vienlaikus ES dalībvalstīs vidēji rūpniecības produkcijas izlaide augustā salīdzinājumā ar attiecīgo mēnesi pirms gada palielinājusies par 3,5%, bet eirozonā – par 2,5%.

Savukārt salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi - jūliju - rūpniecības produkcijas izlaide ES augustā pieaugusi par 1,1%, bet eirozonā - par 1,5%.

Ķīna aizliegusi valstī iebraukt ceļotājiem no Covid-19 pandēmijas smagi skartajām Eiropas valstīm Lielbritānijas un Beļģijas, šādi cenšoties mazināt koronavīrusa izplatības riskus pašu valstī.

Covid-19 pandēmija sākās Ķīnā pagājušā gada nogalē, tomēr Pekinai to lielā mērā izdevies pakļaut kontrolei, ieviešot būtiskus ierobežojumus ceļošanai, kā arī nosakot stingrus veselības kritērijus visiem, kas ieceļo valstī.

Martā, kad vīruss jau bija izpleties pa visu pasauli, Ķīna slēdza robežas ārzemniekiem.

Pekina vēlāk pakāpeniski ierobežojumus mazināja, ļaujot ārzemēs iestrēgušajiem atgriezties ar īpašām vēstniecību atļaujām un ar nosacījumu, ka Covid-19 testa rezultāts bijis negatīvs, turklāt ierodoties jāievēro divu nedēļu karantīna.

Eiropā nerimstot otrajam Covid-19 uzliesmojuma vilnim, Pekina šo politiku pārskatījusi, un Ķīnas vēstniecība Lielbritānijā jau paziņojusi, ka Pekina "uz laiku aptur cilvēku, kas nav Ķīnas pilsoņi, ieceļošanu Ķīnā".

Kanādas kapitālsabiedrība Alimentation Couche-Tard, kurai pieder viens no lielākajiem iepirkšanās un degvielas tirdzniecības pakalpojumu tīkliem Latvijā Circle K, no Francijas uzņēmuma TotalEnergies pārņēmusi vairāk nekā 2000 pilna servisa degvielas uzpildes staciju.

Darījums trīs miljardu eiro vērtībā tika noslēgts šī gada janvārī un jau ir atvērta pirmā Circle K stacija Berlīnē.

Circle K Latvia mazumtirdzniecības tīkla direktors Armands Žubulis norāda, ka tīkla paplašināšana Eiropā ir stratēģiski svarīga un īpaši izdevīga Baltijas valstu autovadītājiem un uzņēmumiem, kas bieži dodas ceļā uz Rietumeiropu.

“Jaunās Circle K stacijas Vācijā, Beļģijā, Nīderlandē un Luksemburgā būs nozīmīgas ne tikai vietējiem klientiem, bet arī mūsu lojālajiem biznesa klientiem. Starptautiskie transporta uzņēmumi tagad daudz plašāk varēs izmantot Circle K pakalpojumus un izdevīgos piedāvājumus ne tikai Baltijas valstīs un Skandināvijā, bet arī Rietumeiropā,” uzsver Armands Žubulis.

Burtiski nesen auditorkompānija “Price Waterhouse Coopers” nāca klajā ar pētījumu, ka Latvijā būtiskai satiksmes drošības uzlabošanai nepieciešami 90 miljoni eiro gadā.

Pēc vairāk nekā 20 gadiem auto biznesā esmu pārliecināts, ka drošība satiksmē ir prioritāte, taču, manuprāt, tā sākas daudz tuvāk pašam auto lietotājam nekā varētu šķist. Pēc tam jau nāk infrastruktūra, ceļu satiksmes intensitātes kontrole un tehniskās drošības uzraudzība un citi aspekti.

Ja vēlamies runāt par Latvijas satiksmes drošības uzlabošanu, tad gribi negribi kārtējo reizi jāceļ gaismā mūsu novecojušais auto parks, kura vidējais vecums saskaņā ar Eiropas Automobiļu ražotāju asociācijas datiem 2018.gadā Latvijas auto parka vidējais vecums bija 13,9 gadi (Austrijā 8,2 gadi, Beļģijā un Francijā - deviņi, Dānijā – 8,8, Zviedrijā astoņi, Norvēģijā – 10,5, Īrijā – 8,4 gadi utt.). Un kas savā būtībā ir teju 14 gadus vecs auto? Tā ir 14 gadus veca tehnoloģija (varam mēģināt iztēloties 14 gadus vecu telefonu vai datoru), visticamāk, ar daudz lielāku nobraukumu nekā faktiski uzrādīts. Tas, savukārt, nozīmē arī lielāku nolietojumu detaļām, ar lielākiem riskiem uz ceļa un mazāku aizsardzību avārijas gadījumā.

Noslāņošanās notiek ne tikai Latvijas iekšienē, bet arī Eiropas Savienībā kopumā, kur skaidri redzams, ka dažās valstīs darbaspēka atalgojums kļūst lielāks daudz ātrāk nekā Latvijā. Visprecīzākais salīdzinājums ir ar Lietuvu, kur pēc Eurostat datiem 2008. gadā darbaspēka atalgojums bijis tāds pats kā Latvijā, bet 2022. gadā Lietuvas nodarbinātais vidēji saņem par 90 centiem stundā vairāk.

Dienas Bizness sadarbībā ar Mediju atbalsta fondu (MAF) turpina publikāciju sēriju Paēdusi sabiedrība - stabila valsts, interesējoties par sabiedrības noslāņošanos, ko ievadīja ar statistikas datiem par vispārējām tendencēm Latvijas mājsaimniecību ieņēmumos un secinājumu, ka bagātākie Latvijā kļūst bagātāki, bet trūcīgākie - trūcīgāki.

Metodoloģija un izmantotie dati

Eurostat piedāvā visai plaša spektra datu apjomu par atalgojumu dažādās nozarēs, un Dienas Bizness izvēlējās sadaļu, kas neapskata darbaspēka atalgojumu aizsardzībā, valsts pārvaldē un neskar sociālo apdrošināšanu, lai parādītu izmaiņas tieši to darbinieku ikdienā, kuri veido patiesos nodokļu ieņēmumus. Par atskaites punktu Dienas Bizness izvēlējās 2008. gadu, kas ir pēdējais gads pirms globālās finanšu krīzes, un tieši šajā mirklī divu Baltijas valstu – Latvijas un Lietuvas - darbinieku vidējie stundas ieņēmumi ir līdzvērtīgi – 5,9 eiro stundā. Eiropas Savienības vidējais rādītājs 2008. gadā ir 21,6 eiro stundā, bet 2022. gadā - 30,5 eiro stundā. Pieaugums ir par 41%. Vienīgā valsts, kurā šajā periodā piedzīvots darba samaksas kritums, ir Grieķija. Vidējā stundas darba samaksa 14 gadu laikā šajā valstī sarukusi par 14%. Līdztekus tā vēl aizvien ir lielāka nekā Latvijā.

Bojāgājušo skaits plašajos plūdos Vācijā un Beļģijā piektdien pieaudzis līdz 107, pavēstīja varasiestādes. Vairums upuru ir Vācijas rietumdaļā.

"Baidos, ka šīs katastrofas patiesos mērogus mēs aptversim tikai nākamo dienu laikā," Vašingtonā preses konferencē atzina Vācijas kanclere Angela Merkele.

Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē dzīvību zaudējuši 50 cilvēki, bet Ziemeļreinā-Vesfālenē - 43, līdz ar to kopējais upuru skaits Vācijā pieaudzis līdz vismaz 93.

Kaimiņvalstī Beļģijā dzīvību zaudējuši vismaz 14 cilvēki.

Postoši plūdi pieredzēti arī Luksemburgā un Nīderlandē, kur Māstrihtas pilsētā evakuēti vairāki tūkstoši cilvēku.

Galīgais upurus skaits Vācijā var izrādīties vēl lielāks, jo tur Ziemeļreinā-Vesfālenē un Reinzemē-Pfalcā daudzi cilvēki joprojām tiek uzskatīti pa pazudušiem.

Ārveileras rajonā, Reinzemē-Pfalcā, nav zināms par 1300 cilvēku likteni, tiesa gan, varas pārstāvji medijiem norāda, ka skaidrojums tik lielam pazudušo skaitam ir arī bojātās sakaru līnijas.

Īrijas zemo cenu lidsabiedrība "Ryanair" trešdien paziņoja, ka slēgs savu bāzi Briseles galvenajā lidostā, tādējādi protestējot pret lidostas operatora lēmumu palielināt cenas.

Šis lēmums neietekmēs "Ryanair" darbību Briseles Šarleruā lidostā, kas ir aviokompānijas galvenā bāze Beļģijā.

Lidsabiedrība norāda, ka šāds lēmums pieņems pēc tam, kad Briseles Zaventemas lidosta paziņoja, ka no 2023.gada aprīļa cenas pieaugs par 11%.

"Ryanair" jau ziemas periodā bija apturējusi savu darbību šajā lidostā, taču tagad lidsabiedrības vadītājs Maikls O'Līrijs pavēstīja, ka šīs bāzes darbība netiks atjaunota.

Uzņēmums skaidro, ka lidojumi uz 12 galamērķiem no Zaventemas lidostas turpmāk tiks veikti ar lidmašīnām, kas nav bāzētas šajā lidostā.

Kā ziņots, "Ryanair" pēdējās nedēļās Beļģijā saskāries ar vairākiem darbinieku streikiem, viņiem pieprasot uzņēmumam valstī pilnībā ievērot darba likumus.

Pašlaik Latvijā reģistrētas 292 automašīnas, kas kā degvielu izmanto saspiesto dabasgāzi (CNG); tas ir astoņas reizes vairāk nekā 2017. gadā, liecina Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) dati.

2021. gada oktobrī Latvijā kopumā bija reģistrēti teju 860 tūkstoši transporta līdzekļu, 68% no tiem darbināmi ar dīzeļdegvielu, bet 26,4% – ar benzīnu. Lai gan CNG auto skaits pašlaik neveido pat vienu procentu no kopējā Latvijas auto tirgus, eksperti uzsver, ka interese par šo degvielas veidu palielinās.

To apliecina arī CSDD dati – šobrīd Latvijā reģistrētas 154 kravas automašīnas, 131 vieglā mašīna un septiņi autobusi, kas kā degvielu izmanto CNG. 2017. gadā šie cipari bija ievērojami mazāki – reģistrētas bija vien 8 kravas un 28 vieglās automašīnas.

Samazina degvielas izmaksas

Viens no plašākajiem CNG auto parkiem pašlaik ir AS Gaso īpašumā. Uzņēmuma Ekspluatācijas un tehnikas departamenta pārstāvis Arturs Pencis stāsta, ka Gaso šobrīd ir 242 dažāda tipa automašīnas, tajā skaita 88, kas kā pamatdegvielu izmanto CNG. “Sabiedriskā, municipālā un komunālā transporta gazifikācijas plusi ir nenoliedzami, jo īpaši pilsētās un citās apdzīvotās vietās. Pašvaldību uzņēmumiem un pakalpojumu sniedzējiem ar CNG automašīnām aprīkots autoparks sniedz vairākas priekšrocības, tajā skaitā zemākas degvielas izmaksas. 12 gadu laikā CNG autoparka uzturēšanas izmaksas mūsu gadījumā ir bijušas pat par 32% mazākas nekā tad, ja tiktu turpināts izmantot dīzeļa un benzīna transportlīdzekļus. Nedrīkst arī aizmirst, ka CNG transportlīdzekļi izdala par 30% mazāk kaitīgo izmešu nekā iekšdedzes dzinēju auto,” atgādina A. Pencis, piebilstot, ka CNG Latvijā gan nav nekāds jaunums, jo pirmā šāda veida uzpildes stacija mūsu valstī tika izbūvēta jau 1986. gadā, bet līdz 1990. gadam Latvijā bija jau četras CNG stacijas.