Langstiņu ciemā, kur notikušas vairākas zādzības un advokāta Pāvela Rebenoka slepkavība, nepieciešams uzlabot videonovērošanas sistēmu kapacitāti, šodien Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē izteicās Valsts policijas Kriminālizmeklēšanas pārvaldes priekšnieks Armands Ruks.

Ruks skaidroja, ka pēdējā laikā nav novērojams mājokļu apzagšanas gadījumu skaita pieaugums, taču tās joprojām ir aktuālas. Zagļi uzdarbojas, piemēram, Rīgas apkārtnē, tostarp, Langstiņos.

Vietas Rīgas apkārtnē, kur visvairāk uzdarbojas privātmāju apzadzēji 

Šā gada novembrī, salīdzinot ar šā gada iepriekšējiem mēnešiem, ir vērojams zādzību...

Langstiņos, kur nesen notika advokāta Rebenoka aplaupīšana un slepkavība, ir vairāki piebraucamie ceļi. Ruks nekomentēja, kurās vietās izvietotas videonovērošanas kameras, bet vērtēja, ka videonovērošanu šajā ciematā varētu uzlabot. Viņš atgādināja, ka videonovērošana nebija ierīkota arī paša upura mājā.

Ruks uzskata, ka policijai jābūt ātrākai piekļuvei videonovērošanas sistēmām, lai efektīvāk varētu apstrādāt videonovērošanas ierakstus. Policija plāno iegādāties speciālu programmatūru, lai efektīvāk analizētu videonovērošanas materiālus.

"Videonovērošanas trūkums krīt ļaundariem acīs. Ir jāsaprot, ka par īpašumu ir jārūpējas. Privātajam sektoram kopā ar valsts iestādēm jārūpējas, lai noziegumu padarītu sarežģītāk izdarāmu, jo visas videonovērošanas kameras un sistēmas iedarbojas preventīvi," izteicās Ruks.

Jau ziņots, ka naktī uz 20.septembri Langstiņos tika nogalināts zvērināts advokāts Rebenoks, bet viņa partneris Ingus Balandins ievainots.

Policija informēja, ka trīs maskās tērpti noziedznieki advokāta Rebenoka mājā iebrukuši, uzlaužot durvis, un savus upurus tie situši ar rokām, kājām un turpat atrastiem dēļiem, bet no notikuma vietas aiznesuši līdzi dārgus rokaspulksteņus un juvelierizstrādājumus.

Laupītāji upurus pārsteiguši, nezvanot pie durvīm, bet ielaužoties no pagalma puses. Policija vēl skaidros, vai ielaušanās pa durvīm notikusi pirms saimnieku atgriešanās vai jau pēc tam. Policija notikuma vietā ieradusies pēc tam, kad noziegumā cietušais Balandins vērsies pēc palīdzības pie kaimiņiem, jo viņam pašam telefons ticis atņemts.

Lai arī policija izvirzījusi un strādā pie divām galvenajām versijām, proti, noziegums paveikts laupīšanas nolūkā vai arī saistībā ar Rebenoka profesionālo darbību, policija norādījusi, ka patlaban noziegums neizskatās pēc pasūtījuma slepkavības.

Bolderājā uzstādītas 29 jaunas videonovērošanas kameras, bet nākamās izvietos Vecmīlgrāvī, informē Rīgas dome.

Kameru uzstādīšana Bolderājā izmaksājusi nepilnus 500 tūkstošus eiro.

Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejas priekšsēdētājs Dainis Turlais informē: «Protams, ar videonovērošanas kameru izvietošanu vienā mikrorajonā darbs neapstāsies. Nākamā apkaime, kur uzstādīs kameras, būs Vecmīlgrāvis.»

Rīgas pašvaldības policijas priekšnieks Juris Lūkass skaidro: «Kā pirmais mikrorajons, kur uzstādīt kameras, tika izvēlēta Bolderāja. Tagad par kārtību un drošību apkaimē rūpējas ne tikai autopatruļas, bet arī Videonovērošanas centra darbinieki. Ir uzstādītas 29 jaunas videonovērošanas kameras. Vēl trīs kameras drīzumā tiks uzstādītas pludmaļu tuvumā, kas kļūs aktuāli, kad atsāksies peldsezona. »

Reģionālā pašvaldības policija šobrīd izstrādā vienotu Ķekavas novada videonovērošanas attīstības koncepciju, lai paaugstinātu sabiedriskās kārtības un drošības līmeni pašvaldības teritorijā. Koncepciju plānots izveidot līdz mēneša beigām, informē novada pašvaldībā.

«Dzīvē ir pierādījies fakts, ka tehniskie līdzekļi, piemēram, videonovērošanas attīstība un videonovērošanas kameru skaita palielināšana sekmē drošības uzlabošanu, ka arī novērots, ka vietās, kur ir uzstādītas videonovērošanas kameras, pārkāpumu īpatsvars sarūk,» skaidro Reģionālās pašvaldības policijas priekšnieks Māris Bomiņš.

Viņš uzsver, ka videonovērošana ir efektīva tikai tajos gadījumos, kad tā ir veidota kā sistēma visā novada teritorijā, nevis vienkārši kameru skaita palielināšana. Izstrādājot vienotu pieeju, tiek ņemti vērā vairāki būtiski nosacījumi - pieejamie tehniskie resursi, konkrētu apdzīvoto vietu īpatnības, iedzīvotāju pārvietošanas paradumi, ka arī izdarīto pārkāpumu statistika. Šo visu kopumu analizējot, var noteikt, kādus tehniskos līdzekļus nepieciešams pielietot, proti, kādi visefektīvāk darbosies konkrētos apstākļos.

Pagājušajā gadā reģistrēti kopumā 16,36 tūkstoši jaunu uzņēmumu, liecina Lursoft dati.

Salīdzinot ar 2012.gadu, pagājušā gadā reģistrēto uzņēmumu skaits sarucis, taču jaunreģistrēto uzņēmumu skaita kritums nebūt nenozīmē, ka būtu samazinājusies arī jauno uzņēmēju radošā pieeja, izvēloties savu uzņēmumu nosaukumus. Veicot pētījumu par 2013.gadā reģistrēto uzņēmumu nosaukumiem, Lursoft secinājis, ka radoši ļaudis dzīvo visā Latvijas teritorijā, sākot ar Liepāju, beidzot ar Daugavpili.

Vairāki uzņēmēji saviem uzņēmumiem izvēlējušies nosaukumus, kuri liek uzreiz noprast par komersanta darbības jomu. Tādi ir, piemēram, Beķerfeja, Ātra Paka, Kārumu fabrika, Prieks Būvēt, Tortes fabrika. Lursoft novērojumi arī liecina, ka nezūdoša ir cilvēku vēlme uzņēmumu nosaukumos iepīt pozitīvisma pilnus vārdus, kas, pavisam iespējams, nākotnē varētu līdzēt veiksmīgi vairot klientu loku. Starp interesantākajiem pērn reģistrēto uzņēmumu nosaukumiem, kuri tā vien vairo ticību savām spējām un rada optimismu, noteikti jāmin Yes, we can, Laimīgie nami, Good Feeling, Labs dzēriens, Tīri un Skaisti, Patiesi ar Mīlestību, Pozitīvo emociju aģentūra, Happy Latvia, tomēr ir uzņēmēji, kuri uzskata, ka lietas ir jāsauc īstajos vārdos, tādēļ pagājušajā gadā arī reģistrēti uzņēmumi, kuriem ir tādi nosaukumi kā Cerība resnīšiem un Pēdējā aģentūra.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Mūzikas klubs un bārs Artilērijas pagrabi Daugavpilī klientus apkalpo tikai latviešu un angļu valodā, tādā veidā pirmajā vietā turot savas vērtības.

Atpūtas vieta Daugavpilī izveidota 2013. gada oktobrī, taču ideja par to radusies jau 2010. gadā. Ilgu laiku aizņēmusi telpu atrašana. «Pirmo gadu nogaidījām un apskatījāmies, vai šīs telpas neapplūst, ņemot vērā, ka blakus ir Daugava un bārs atrodas pagrabā,» stāsta Artilērijas pagrabu saimnieks Andrejs Faibuševičs, kuram šis bizness ir kā hobijs. Ikdienā viņš nodarbojas ar zinātniskiem un klīniskiem pētījumiem farmācijā.

Viņam bijuši vairāki iemesli, kāpēc izveidot šādu bāru Daugavpilī. Viens no galvenajiem – ieviest mūzikas klubu kultūru, jo iepriekš pilsētā to klasiskā izpratnē (kā, piemēram, Pulkvedim neviens neraksta un Četri balti krekli Rīgā) nebija. Tāpat nav bijis nevienas latviešu vietas, kur gribētos aiziet. «Bija skaidrs – kas pirmais brauc, tas pirmais maļ. Agri vai vēlu tāpat šāda vieta būtu radusies. Man kā jauniešu tēvam tas bija svarīgi, jo zinu, kāda ir provinces, it sevišķi Latgales, bērnu problēma, kad viņi nonāk lielpilsētā. Nevar salīdzināt ar tiem, kuri atbrauc no Valmieras vai Liepājas, no nerusificētiem reģioniem. Es gribēju ieguldīt Daugavpils jaunatnē, lai viņi būtu psiholoģiski konkurētspējīgi ar saviem vienaudžiem Rīgā. Veiksmīga sakritība, un 2013. gadā Latgalē tika atvērti trīs kultūras objekti – Marka Rotko centrs Daugavpilī, Gors Rēzeknē un Artilērijas pagrabi,» stāsta bāra saimnieks. Kopējās investīcijas uzņēmējdarbības sākšanai bija aptuveni 20–25 tūkst. eiro, no tiem 10 tūkst. eiro iegūti, piesaistot Altum Šveices mikrokreditēšanas programmu.

Ņemot vērā aizvien pieaugošo drošības nodrošināšanas nozīmi, šogad pirmoreiz Positivus festivālā par drošību kopā ar atbildīgajām dienestiem palīdzēs rūpēties arī Latvijā radītas unikālas tehnoloģijas, informē SIA Strops Technologies vadītājs Normunds Stepāns.

Ņemot vērā plašo festivāla norises teritoriju, organizatoriem bieži vien ir daudz izaicinājumu, lai pasākums noritētu bez starpgadījumiem. Šogad šādiem mērķiem kalpos unikālās tehnoloģijas – mobilās videonovērošanas kameras.

«Šādas sistēmas tiek plaši izmantotas ne tikai Latvijā, bet arī ārvalstīs, jo īpaši tādās vietās, kur nav pieejama attīstīta infrastruktūra – elektrība un internets. Tehnoloģiju būtisks priekšnosacījums ir videonovērošanas nodrošināšana noteiktajā vietā un laikā. Tās ir vienkārši, ātri uzstādāmas un viegli pārvietojamas. Attiecīgā videonovērošanas sistēma darbojas uz speciālām baterijām, un savu darbību spēj nodrošināt līdz pat 6 dienām,» skaidro tehnoloģijas izgudrotājs N. Stepāns.

Turpinot iepriekšējos gados aizsāktās tradīcijas, Lursoft apkopojis arī 2014.gadā reģistrēto uzņēmumu interesantākos nosaukumus.

Lursoft skatījumā radošie prāti nav koncentrēti tikai kādā noteiktā reģionā, jo pērn reģistrēti uzņēmumi ar interesantiem nosaukumiem gan Latvijas lielākajās pilsētās, gan novados, informē Lursoft pārstāve Indra Jansone.

Tā, piemēram, no pērn janvārī reģistrētajiem uzņēmumiem, interesantākie nosaukumi Lursoft skatījumā ir Sudraba Laikmets (Rīga), Miera pērle (Rīga), Laika Eksperti (Rīga), Māra kumoss (Rīga), Rituālie Pakalpojumi (Valmiera), Labs Remonts (Rīga), Zirga Spēks (Ozolnieku nov), Flying Dogs (Ventspils), Digipalīgs (Rīga), BRIKU-BRAKU (Grobiņas nov), Viss Labi (Rīga), ZUMZUM (Rēzekne), Elpo Brīvi (Lielvārdes nov), Lec un minies (Ogres nov), 7.vārti (Ogres nov), Irracionāli risinājumi (Rīga), VĀRNU IELAS REPUBLIKA (Rīga).

VAS Latvijas dzelzceļš (LDz) 16.jūnijā noslēgusi līgumu ar pilnsabiedrību Bombardier-Belam par Rīgas Šķirotavas stacijas signalizācijas sistēmas centralizāciju 41,99 miljonu eiro vērtībā.

Šķirotavas stacija Rīgā ir viens no būtiskākajiem dzelzceļa mezgliem Latvijā, kurā kravas vagonu apgrozījums pārsniedz 6000 vienību diennaktī. Esošās elektriskās centralizācijas sistēmas Šķirotavas stacijā ir fiziski un tehniski novecojušas, jo ir ekspluatācijā no 1963.gada, skaidro uzņēmums.

LDz ar Eiropas Savienības Kohēzijas fonda atbalstu pašlaik jau modernizē šķirošanas uzkalnu šajā stacijā, kas ļaus par 30-40 procentiem palielināt uzkalna jaudu. Ņemot vērā kravu pārvadājumu attīstības dinamiku un īstenotos projektus, 2030.gadā Šķirotavas stacijā paredzēts apstrādāt līdz 10 000 vagoniem diennaktī.

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Valsts prezidents Andris Bērziņš vizītes laikā Daugavpilī, atbildot uz žurnālistu jautājumiem, pauda pārsteigumu, kāpēc Daugavpilī savulaik nav tikusi izveidota brīvā ekonomiskā zona vai kādi citi atvieglojumi uzņēmējdarbības attīstībai.

«Atceros, Liepājā brīvā ekonomiskā zona savulaik deva jūtamu impulsu pilsētas ekonomikas attīstībai. Domāju, ka arī Daugavpilī kaut ko līdzīgu vajadzēja attīstīt,» teica Bērziņš.

Ekonomikas attīstības veicināšanai un bezdarba līmeņa mazināšanai ražotnes nebūt nav obligāti jācenšas atvilināt no rietumiem. Tās te var mierīgi rasties uz vietas, labs piemērs tam ir Ditton pievadķēžu rūpnīcas jaunā ražotne. Tā gan ir tapusi ar Eiropas Savienības (ES) atbalstu, un tajā ir uzstādītas rietumvalstīs izgatavotās ražošanas iekārtas, bet pamats šai ražotnei tomēr bijis tepat uz vietas, norādīja A. Bērziņš.

Pagājušajā gadā kopumā reģistrēti 10,21 tūkstoši jaunu uzņēmumu, kas ir zemākais rādītājs kopš 2009.gada, liecina Lursoft dati.

Salīdzinot ar 2016.gadu, Lursoft aprēķini rāda, ka gada laikā reģistrēto jauno uzņēmumu skaits sarucis par 8,89%. Tas gan nav mazinājis uzņēmēju vēlmi saviem uzņēmumiem izvēlēties nosaukumus, kuri būs pamanāmi starp pārējiem.

Ņemot vērā, ka nosaukums ir viens no pirmajiem, ko pamana patērētājs, tā izvēlei jābūt tālredzīgai. Iespējams, tieši tāpēc daļa uzņēmēju izvēlējušies nosaukumus, kas jau vedina domāt par tā darbības jomu. Tāds, piemēram, ir pērn janvārī Jaunpils novadā reģistrētais SIA «Traktordakteris», SIA «Latvijas alus paradīze», kas savu mājvietu radusi Rīgā, SIA «Aizvest paku», SIA «Žogu valstība» vai arī SIA «Labakais Tehnologiju Sakartotajs» Daugavpils novadā. Tomēr jāteic, ka šādi uzņēmumi ir mazākumā un vairumā gadījumu pēc nosaukuma izlasīšanas tā darbības joma tā arī paliek miglā tīta. Jūsuprāt, ar ko ikdienā nodarbojas aizvadītajā gadā reģistrētie SIA «Pupsiks», SIA «Jaukie cilvēki», SIA «Ko gribu, to daru», SIA «Turpinājums sekos» vai arī SIA «Čau Tēti»?

Video novērošanas sistēma Strops AVS palīdz veikt novērošanu grūti pieejamās vietās; izaicinājums – gana ātri ieiet tirgū

Aptuveni pirms četriem gadiem SIA Strops Technologies vadītājam Normundam Stepānam radās doma par videonovērošanas sistēmu, kas būtu izmantojama vietās, kur nav nepieciešamās infrastruktūras – elektrības un interneta. «Pasaulē daudzi ir mēģinājuši veidot līdzīgu konceptu, jo katram sevi cienošam inženierim šķiet, ka nekas īpašs tas nav. Taču reālā dzīvē tas reti kad strādā, turklāt izskatās neglīti. Video novērošanas sistēmai nepieciešamas sešas komponentes – videonovērošanas kamera, serveris, programmatūra, kas apstrādā video, infrastruktūra (vadi, instalācija), elektrība un internets. Mēs to visu esam iebūvējuši savā risinājumā – lai klients varētu pilnvērtīgi novērot savu sāpīgo problēmu, vajadzīgs tikai mūsu «strops», pilnībā uzlādēta baterija un SIM karte,» apgalvo Normunds. Lai ērti apkalpot

Lai gan Latvijas sabiedrībā iesakņojies uzskats, ka vislielākā dzīves dārdzība ir galvaspilsētā Rīgā, reģionu pilsētu iedzīvotājiem pārtikas un mājokļu izdevumu slogs attiecībā pret ienākumiem ir krietni lielāks nekā rīdziniekiem.

Tā, piemēram, rīdzinieku ģimenei mājokļa izdevumiem vien jāatvēl vidēji 10% no saviem ikmēneša ienākumiem, kamēr jēkabpiliešiem – 14,4%, liecina Swedbank Finanšu institūta veiktais pētījums. Rīga līdz ar Ventspili un Jelgavu ir trīs dzīvošanai izdevīgākās pilsētas, vērtējot mājokļa un pārtikas izmaksu īpatsvaru pret attiecīgās pilsētas vidējiem ienākumiem.

Pētījuma ietvaros salīdzinātas divas galvenās sadzīves izmaksu pozīcijas – izdevumi pārtikas iegādei un mājokļa uzturēšanai – septiņās Latvijas pilsētās: Rīgā, Liepājā, Jēkabpilī, Daugavpilī, Ventspilī, Valmierā un Jelgavā. Izdevumi tika aprēķināti četru cilvēku ģimenei (divi pieaugušie un divi bērni), pieņemot, ka abi vecāki strādā un saņem pilsētā fiksēto vidējo darba algu, bet ģimene dzīvo 70m2 lielā dzīvoklī nerenovētā daudzdzīvokļu namā, un namu apsaimniekošanas maksā tiek iekļauti arī maksājumi par veidoto uzkrājumu fondu. Savukārt pētījumā definētais pārtikas grozs veidots, pamatojoties uz rekomendācijām, kas atbilst cilvēkam nepieciešamās enerģijas patēriņam un veselīga uztura principiem. Dati par pārtikas grozā iekļauto produktu cenām apkopoti attiecīgo pilsētu lielākajos lielveikalos.

Ministru kabinets otrdien lēma par būvspeciālistu kompetences novērtēšanas un patstāvīgās prakses uzraudzības funkciju deleģēšanu akreditētajām institūcijām, kā arī apstiprināja maksas pakalpojumu cenrāžus, informē Ekonomikas ministrija.

Ņemot vērā Latvijas Arhitektu savienības pieredzi, reputāciju, resursus un personāla kvalifikāciju Latvijas Arhitektu savienības Sertificēšanas centram tiek deleģēta būvspeciālistu kompetences novērtēšanas un patstāvīgās prakses uzraudzība arhitektūras jomā.

Latvijas Būvinženieru savienības Būvniecības speciālistu sertificēšanas institūcijai tiek deleģēta būvspeciālistu kompetences novērtēšana un patstāvīgās prakses uzraudzība inženierizpētē, projektēšanā: ēku konstrukciju (t.sk. torņu un dūmeņu) projektēšana, ceļu projektēšana, tiltu projektēšana; būvdarbu vadīšanā: ēku būvdarbu vadīšana, restaurācijas būvdarbu vadīšana, ceļu būvdarbu vadīšana, tiltu būvdarbu vadīšana; būvuzraudzībā: ēku būvdarbu būvuzraudzība, restaurācijas būvdarbu būvuzraudzība, ceļu būvdarbu būvuzraudzība, tiltu būvdarbu būvuzraudzība.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Otrdien Administratīvā rajona tiesa noraidīja Rīgas pašvaldības sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Rīgas satiksme" pieteikumu par Datu valsts inspekcijas 2018.gada 23.maija lēmuma atcelšanu, informē Administratīvā rajona tiesa.

Ar tiesā pārsūdzēto lēmumu pieteicējai tika uzlikts aizliegums veikt transportlīdzekļu vadītāju nepārtrauktu videonovērošanu, atrodoties pie transportlīdzekļa stūres, jo tas pārkāpj transportlīdzekļu vadītāju tiesības uz privātas dzīves neaizskaramību. Tiesa spriedumā konstatēja, ka tiesību normas pieļauj videonovērošanu transportlīdzekļa salonā, taču tiesību normas neparedz transportlīdzekļa vadītāju nepārtrauktu novērošanu, atrodoties pie transportlīdzekļa stūres.

Tiesa atzina, ka pieteicēja, uzsākot nepārtrauktu transportlīdzekļa vadītāju videonovērošanu un ierakstu terminētu glabāšanu, nav konkretizējusi, vai tās definētā nepārtrauktas videonovērošanas interese ir reāla un pastāvoša katrā konkrētajā gadījumā, kā arī nav apsvērusi minēto darbību nepieciešamību un piemērotību tās mērķu (kārtības nodrošināšana, korupcijas risku samazināšana, satiksmes drošība) sasniegšanai.

Rīgas pašvaldības policija (RPP) šomēnes Vaidavas ielas posmā ar portatīvo videonovērošanas kameru uzsākusi kontrolēt prettiesisku sabiedriskā transporta joslas izmantošanu.

Nedēļas laikā likumsargi fiksējuši 153 pārkāpumus par braukšanu pa joslu, kas paredzēta pasažieru sabiedriskajiem transportlīdzekļiem. No tiem 87 fiksēti ar portatīvo kameru, un lēmumus par soda piemērošanu autovadītāji saņems attālināti, savukārt 66 gadījumos darbinieki pieņēma lēmumus pārkāpuma vietā.

Pārvietojamās videonovērošanas kameras Rīgas pašvaldības policija dažādu likumpārkāpumu fiksēšanai izmanto jau vairākus gadus, taču pašlaik uzsākta jauna prakse – ar portatīvo videonovērošanas kameru fiksēto pārkāpumu lēmumi par soda piemērošanu tiek sastādīti attālināti un nosūtīti vadītājam elektroniski vai pa pastu. Proti, kamera bez likumsargu klātbūtnes nolasa automašīnas reģistrācijas numuru un fiksē pārkāpumu.

Informācijas tehnoloģiju uzņēmums "TestDevLab" sadarbībā ar Vidzemes Augstskolu februārī Valmierā organizē bezmaksas programmatūras testēšanas kursus "TestDevLab School 2020".

"Nu jau vairāk nekā astoņus gadus ikdienā strādājam ar tehnoloģiju uzņēmumiem, kuru radītos risinājumus katru dienu izmanto vairāk nekā pusotrs miljards lietotāju visā pasaulē. Gadu gaitā esam uzkrājuši ievērojamu pieredzi programmatūras testēšanas jomā un pagājušā gada vasarā sapratām, ka vēlamies iepazīstināt arī citus ar šo strauji augošo IT nozari, un, iespējams, arī atrast papildspēkus mūsu komandai. Sākotnēji organizējām programmatūras testēšanas apmācības Ventspilī. Pēc dalībnieku pozitīvajām atsauksmēm un lielās intereses, vasaru noslēdzām ar trīs šāda veida apmācībām Ventspilī, Rīgā un Daugavpilī. Mēs novērtējam cilvēku izrādīto interesi, tādēļ šogad, sadarbībā ar Vidzemes Augstskolu, nolēmām gadu iesākt, organizējot šāda veida apmācības arī Valmierā," stāsta Ervins Grīnfelds, "TestDevLab" līdzdibinātājs.

Latgales speciālās ekonomiskās zonas uzņēmumā SIA Pulsar Optics Daugavpilī strādā jau vairāk nekā 200 darbinieku, investīcijas pārsniedz 5 miljonus eiro, un uzņēmums turpina plesties.

Lietuvas mātes uzņēmuma Yukon Advanced Optics Worldwide izpilddirektors Aleksandrs Olševskis intervijā Dienas Biznesam prognozē, ka sprādzienveida attīstība turpināsies vēl visu 2023. gadu.

Kas ir Yukon Advanced Optics Worldwide, ko ražo, un kādi ir realizācijas tirgi?

Uzņēmums Lietuvā pastāv jau 17 gadus. Biznesā esmu krietni ilgāk. Pats esmu no Baltkrievijas. Savulaik iepazinos ar amerikāņu partneriem, organizējām uzņēmumu, pēc tam bija neliela firma, kas vēlāk plašāk attīstījās Lietuvā. Šobrīd Lietuvā ir galvenais uzņēmums, pats arī strādāju Lietuvā. Mēs gan ražojam, gan pārdodam, gan nodarbojamies ar produkcijas mārketingu. Pirmkārt, kā jau noprotams no nosaukuma, tā ir optiskā produkcija. Tie ir dažādi optiskie produkti medniekiem. Ražojam arī personīgās drošības lietas. Ražojam arī civilās novērošanas ierīces, nakts redzamības iekārtas, dažādus digitālus risinājumus ierīcēm. Realizācijas tirgi ir Eiropa un Amerikas Savienotās Valstis. Kopējais kompānijas apgrozījums 2021. gadā bija 230 miljoni ASV dolāru.

Šodien stājas spēkā jaunais Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums, kas noslēdz otro pašvaldību reformu pēc valsts neatkarības atjaunošanas.

Reforma paredz, ka līdzšinējām 119 pašvaldībām beidzas pilnvaras un tās tiek nodotas jaunajām pašvaldībām, no kurām daudzas ir izveidotas, apvienojot kādreizējos novadus. Turpmāk Latvijā būs 43 pašvaldības.

Reformas veidotāji paredzēja, ka Latvijā būs 42 pašvaldības, bet Satversmes tiesa atzina Varakļānu novada pievienošanu Rēzeknes novadam par neatbilstošu Satversmei, līdz ar to pašlaik Varakļānu novada pašvaldība turpinās darbu kā patstāvīga teritoriālā vienība.

Administratīvi teritoriālā reforma paredz, ka Ādažu novads tiks apvienots ar Carnikavas novadu, veidojot jaunu Ādažu novadu.

Aizkraukles novadā tiks apvienots Aizkraukles, Kokneses, Neretas, Pļaviņu un Skrīveru novads.

2020.gadā izaicinājumu biznesā nav trūcis, tāpēc daudzi savus sapņus par jauna uzņēmuma reģistrēšanu atlikuši, kā rezultātā pērn reģistrēts zemākais jaunu uzņēmumu skaits pēdējo 17 gadu laikā, liecina SIA Lursoft dati.

Vienlaikus tie uzņēmēji, kuri spēruši drosmīgo soli un nav nobijušies no biznesa uzsākšanas pandēmijas apstākļos, nereti uzņēmuma nosaukuma izvēlei piegājuši ar radošumu. Tā teikt, ja apkārt valda neziņa un bailes, vismaz uzņēmuma nosaukums apkārtējos raisīs smaidu.

Lursoft apkopojis 2020.gadā reģistrēto uzņēmumu interesantākos nosaukumus, lai pierādītu, ka humors, par spīti visām grūtībām, Latvijas uzņēmējos nav izzudis.

Janvāris

Latvijas informācijas tehnoloģiju nozarē noticis darījums, kura ietvaros elektrotīklu un ēku vadības sistēmu inženiertehnisko risinājumu uzņēmums SIA “Echoo Group” paplašinājis savu darbību, iegādājoties kapitāldaļas Latvijas automatizācijas sistēmu ražošanas uzņēmumā SIA “BISS”.

Darījuma rezultātā SIA “Echoo Group” kompetenci ēku automatizācijas un inženiertehniskās sistēmās papildinās SIA “BISS” pieredze automatizācijas sistēmu izstrādē un ražošanā, tādējādi nodrošinot inovatīvus risinājumus augošam pieprasījumam pēc mūsdienīgas dzīves telpas.

“Paplašināšanās ir daļa no Echoo Group izaugsmes stratēģijas un ieceres kļūt par vadošo ēku un pilsētu automatizācijas sistēmu ražotāju Baltijā. Mūsu ilgtermiņa plānos ietilpst darbības paplašināšana jaunos virzienos, tajā skaitā attīstot viedās pilsētas infrastruktūras, autostāvvietu pārvaldības un citus datu apstrādes risinājumus. Šobrīd tiek realizēts uzņēmumu integrācijas plāns, kā arī norisinās darbs pie jaunu produktu un pakalpojumu izstrādes un ieviešanas tirgū,” atzīmē Echoo Group īpašnieki Gļebs Kiseļovs un Annija Eizenarma.

Centra sporta kvartālu, Kr. Barona ielā 116a, Rīgā, atklās 16. septembrī, informē Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļa.

Topošā Centra sporta kvartāla kopējā teritorija ir četri hektāri, no kuriem 7000 kvadrātmetros jau ir izveidots viens no lielākajiem rotaļu laukumiem bērniem. Apskatot to, tika pārrunāts, ka pie Latvijas mainīgajiem laika apstākļiem nepieciešamas nojumes, kur patverties no lietus vai stipras saules. Tās tiks uzstādītas gar Kr. Barona ielu, nojumes dizainu izstrādās Īpašuma departamenta arhitekti. Savukārt turpat esošā vecā noliktavas ēka pie Rīgas Centra humanitārās vidusskolas sākumskolas ēkas tiks pārbūvēta un tajā atradīsies ģērbtuves, noliktavas telpas, kā arī policijas telpas.

Kā informēja Policijas priekšnieka vietnieks Andrejs Aronovs, Centra sporta kvartālā tiks uzstādītas videonovērošanas kameras, kas tiks pieslēgtas pilsētas videonovērošanas tīklam, kā arī pats laukums iekļauts patrulēšanas maršrutā nakts stundās.

Iecirknī Bolderāja1 – Zasulauks plānotos signalizācijas, telekomunikācijas un elektroapgādes sistēmu modernizācijas darbus paredzēts uzraudzīt par 218,3 tūkstošus Ls, liecina Valsts a/s Latvijas dzelzceļš noslēgtais iepirkumu konkurss.

Nolēdzoties konkursam, par uzraudzības un līguma vadīšanas uzņēmumu izvēlēts Parīzē bāzētais konsorcijs SYSTRA-L4.

Jau rakstīts, ka tāpat Latvijas dzelzceļš noslēdzis līgumus par infrastruktūras izbūvi Daugavas kreisajā krastā – stacijas Bolderāja II būvi, kā arī signalizāciju, telekomunikāciju un apgādes sistēmu modernizāciju posmā Zasulauks – Bolderāja. Ar pilnsabiedrību BMGS S parakstīts līgums par stacijas Bolderāja II astoņu sliežu ceļu izbūvi stacijā, kā arī par ar Krievu salu savienojoša ceļa izbūvi. Kopējās projekta izmaksas būs 28,6 miljoni latu. Otrs līgums šodien noslēgts ar pilnsabiedrību Bombardier Belam par novecojušu signalizāciju, telekomunikāciju un apgādes sistēmu modernizāciju posmā Zasulauks - Bolderāja. Projekta kopējās izmaksas būs 9,5 miljoni Ls. Abus projektus plānots pabeigt 33 mēnešu laikā no to uzsākšanas brīža.