Šā gada rudens finanšu tirgos tika gaidīts ar zināmām bažām. Kā nekā tieši pirms gada aizsākās spēcīga akciju izpārdošana, kas ASV fondu tirgu nogāza teju par 20%.
Līdzīgas nedienas bija arī Vecajā kontinentā, kur rudens un ziemas sākums lieliski parādīja, cik ātri akciju tirgū var sadegt aptuveni divi triljoni eiro. Rīt jau oktobris, un šis mēnesis kā tāds dažkārt tiek gaidīts ar zināmām bažām (arī septembris, bet to, šķiet, būsim pārdzīvojuši daudzmaz veiksmīgi), jo tieši tā laikā finanšu tirgi piedzīvojoši dažus no saviem pašiem lielākajiem sabrukumiem.
Katrā ziņā Eiropai pēdējā laikā jaunumi nav tie paši labākie: reģiona motora - Vācijas - ražošana pamatīgi iebuksējusi, un vājums draud inficēt arī pagaidām noturīgo patēriņu. Šīs valsts uzņēmēju gaidas par nākotni ir pesimistiskās kopš iepriekšējās globālas finanšu krīzes. Tepat pie apvāršņa gozējas Brexit, un ASV, šķiet, spriež ne tikai par tarifiem Vecā kontinenta vīnam un rokassomiņām, bet arī apsver tos noteikt Eiropas spēkratu industrijai. Vismaz finanšu tirgū omu pozitīvu pagaidām uztur centrālo banku monetārās stimulēšanas aktivitāte. Tiesa gan, arī šajā frontē munīcija lielā mērā, šķiet, ir izšauta, un dažiem Eiropas reģioniem negatīvo likmju politika, iespējams, pat nebūt nav vajadzīga.
Nav izslēgts, ka pie vēl kādām sliktām ziņām finanšu tirgi kopējo glāzi drīzāk sāks redzēt kā pustukšu. Tādējādi šā gada akciju cenu atgūšanās uz arvien tuvākas recesijas fona izskatās trausla, lai gan šajā ziņā būtu arī jāpiebilst, ka pēdējos gados noturīgu kritumu gaidīt nu galīgi nav atmaksājies.
Tomēr, ja nesenā vēsture atkārtosies, pesimisms kļūs pašpiepildošs un šā gada beigās notiks pamatīgs akciju cenu sabrukums, tad tas vēl papildus iespers biznesa un investoru noskaņojumam, kas vismaz Eiropas gadījumā noteikti var būt pietiekami, lai ekonomiku iesviestu recesijā.
Vēsture rāda, ka gluži vai katras lielākas nedienas ekonomikai ievadījuši un pastiprinājuši notikumi finanšu tirgū, kad visi reizē, mēģinot glābt savu naudu, metas uz izejas pusi. Piemēram, pirms katras ASV recesijas kopš Otrā pasaules kara ir noticis šīs valsts kompāniju peļņas kritums (tas vērojams vēl nav), ko pavada krasa akciju izpārdošana. Tas liek domāt, ka akciju cenu virzības cikls prognozē arī ekonomikas ciklu (akciju tirgiem visu cenās patīk ietvert jau laicīgi). Dažkārt gan, šķiet, nevar izšķirīgi teikt, ka akciju cenu kritums būtu vien recesijas pareģotājs. Ir ekonomisti, kas uzskata, ka akciju cenu kritums samazina kopējo bagātību un negatīvi ietekmē gan mājsaimniecību, gan uzņēmumu pārliecību par nākotni. Tas savukārt liek tiem samazināt patēriņu un apcirpt investīcijas. Piemēram, ja strauji zaudēta trešdaļa no bagātības, tad diez vai tajā brīdī domāsi par jauna auto iegādi.
ASV akciju cena kopš janvāra pieaugusi aptuveni par 19% un Vācijas lielo uzņēmumu – par 16,4%. Aina gan nedaudz citāda paveras, ja nedaudz pastiepj aplūkoto termiņu. Tad atklājas, ka patiesībā gadalaikā nekur īsti izkustējušies neesam. Kopš savām pagājušā gada septembra virsotnēm ASV akcijas ir spējušas pieaugt vien par 1,6% un Vācijas šī tirgus raksturojošā DAX indeksa vērtība vispār ir pat nedaudz sarukusi (un tā ir sarukusi par 7%, ja vērtē pagājušā gada maija virsotnes).
