Pamatojoties uz to, ka dzīvnieku aizstāvju organizācijas mērķtiecīgi cenšas iznīcināt kažokzvēru nozari Latvijā, Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP) uzskata, ka vairāk uzmanības jāpievērš nozares attīstībai, akcentējot, ka tiks ievērotas jaunākās tendences un atziņas dzīvnieku labturībā.

Kā skaidroja padomē, ņemot vērā nozarē nodarbināto cilvēku (aptuveni 500) skaitu, investīciju apjomu un strauji augošo nozares ieguldījumu valsts tautsaimniecībā, būtu absurdi uz nepamatotu un emocijām balstītu apgalvojumu pamata likt šķēršļus tālākai nozares attīstībai.

Kā norāda LOSP valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs, ja tiek apgalvots, ka viena nozare ir jāslēdz tikai tāpēc, ka tā nodarbojas ar dzīvnieku turēšanu, tad tikpat labi kādam var ienākt prātā arī aizliegt pārējās lauksaimniecības nozares, kas saistītas ar dzīvniekiem. Latvijā kažokzvēru audzēšana vēsturiski esot bijusi būtiska lauksaimniecības nozares sastāvdaļa, un, rūpējoties par galaprodukta kvalitāti, esot absurdi apgalvot, ka kažokzvēru audzēšanas procesā netiek ievērotas dzīvnieku labturības prasības.

Agrā piektdienas rītā piejūras kūrortā Kambrilsā, kas atrodas 120 kilometrus uz dienvidiem no Barselonas, "domājamu teroristu" automašīna ietriekusies cilvēku pūlī, ievainojot septiņus cilvēkus.

Pēc tam policija uzbrucējus nošāvusi.

Pieci no ievainotajiem nogādāti slimnīcā, un divi no viņiem ir smagā stāvoklī, bet viens - kritiskā, ziņo ātrās palīdzības dienests.

Starp cietušajiem ir arī viens policists.

Uzbrukums Kambrilsā notika vairākas stundas pēc terorakta Barselonā, kur ceturtdienas vakarā tika nogalināti 13 cilvēki, bet aptuveni 100 guvuši ievainojumus.

Policija ziņo, ka automašīnā "Audi A3", kas Kambrilsā ietriecās cilvēkos jūras krasta promenādē, atradās pieci iespējamie teroristi, kurus policija nošāva.

Spāņu mediji ziņo, ka uzbrukumā izmantotā automašīna apgāzusies, un, tikko tajā esošie cilvēki no tās izkļuvuši, policija atklājusi uguni.

Rotu dizainere Ginta Sičeva jau 20 gadus dzīvo Londonā, 2000. gadā tur ir izveidojusi savu uzņēmumu, bet pirms pāris gadiem viņa savu darbnīcu pārcēla uz Rīgu

Biju domājusi, ka jūs lielākoties dzīvojat Londonā, bet, kad sarakstījāmies LinkedIn, pieminējāt, ka šobrīd dzīvojat starp Londonu, Tokiju, Minheni un Rīgu. Ko tas nozīmē?

Londonā esmu nodzīvojusi 20 gadus, bet pirms trim gadiem sāku veidot darbnīcu un izstāžu telpu (showroom) Rīgā. Tajā laikā paralēli izveidojās sadarbība ar Japānu, un tagad diezgan bieži jālido turp. Dzīvoju tur vienu vai vairākas nedēļas, tāpēc reizēm man šķiet, ka Japānā esmu biežāk nekā Londonā. Savukārt Minhenē daļēji dzīvo mana ģimene. Rīgā strādāju, te ir mana darbavieta, bet Londonā ir mana kompānija, grāmatveži, menedžeris, papīru darbi un mājas.

Fur Free Retailer programmā iestājušies pirmie Latvijas uzņēmēji – Uniq, Ecattus un modes zīmols Ieva Janelsiņa, tādējādi pievienojoties citiem, tostarp starptautiski plaši zināmiem, apģērbu zīmoliem, kas izvēlējušies netirgot kažokādu izstrādājumus.

Fur Free Retailer programmas mērķis ir veicināt ētiskas izvēles iespējas patērētājiem, sniedzot precīzu informāciju par mazumtirgotāja politiku attiecībā uz kažokādām. Apliecinot savu apņemšanos atteikties no kažokādu izstrādājumu ražošanas un tirdzniecības, šai programmai ir pievienojušies vairāk nekā 300 uzņēmumu no visas pasaules, tostarp Zara, H&M, Esprit, Lindex, Cubus, Dressmann, Bik Bok,Topshop, Bershka, Stradivarius un citi. Tagad Fur Free Retailer programmā iestājušies arī pirmie Latvijas uzņēmēji: Uniq, Ecattus un modes zīmols Ieva Janelsiņa.

Lai straujāk attīstītos spāniski runājošos e-komercijas tirgos, jūnijā darbu uzsāks Draugiem Group uzņēmuma Printful Spānijas birojs Barselonā, kas tādējādi kļūs par piekto starptautiskā uzņēmuma lokāciju pasaulē, informē uzņēmums.

Printful komanda šobrīd strādā centrālajā birojā Rīgā, Ziemeļkarolīnas un Kalifornijas štatos ASV un Tihuānas pilsētā Meksikā.

Barselona izvēlētā tās stratēģiski svarīgās atrašanās vietas dēļ – metropolē paveras plašas biznesa iespējas un tā ir pilsēta, kur dzīvo nozares speciālisti, kas palīdzēs Printful izvērst darbību plašāk Eiropā.

Jau šobrīd Printful mājas lapa un klientu atbalsts pieejami spāņu valodā, ko nodrošina Rīgas birojā strādājošie spāniski runājošie speciālisti.

Spāņu valodas ieviešana jau pagājušajā gadā ir palīdzējusi trīskāršot Printful pārdošanas rādītājus Spānijā un tie uzrāda augošu tendenci. Aplēses rāda, ka Spānijas e-komercijas tirgus šobrīd piedzīvo strauju izaugsmi un šā brīža 23,6 miljoniem pasūtījumu gadā pievienosies vēl 5,6 miljoni līdz 2021. gadam.

Noslēdzot finanšu gadu, Draugiem Group uzņēmumi strādājuši ar 14 909 138 eiro apgrozījumu un 1 487 655 eiro peļņu, informē uzņēmumā.

Lielākā grupas daļa uzņēmumu peļņu investēja savā attīstībā un jaunu eksporta tirgu apguvē. 2017. gadā atvērti jauni biroji Cēsīs un Barselonā, kā arī Printful ražotne Rīgā.

Mapon gada pārskata vadības ziņojumā teikts, ka pērn tika veikti lieli investīciju projekti - izveidots jauns produkts Tachogram, nopirktas daļas Somijas partnera uzņēmumā Mapon Finland, iegādāts klientu portfelis no mazākiem tirgus spēlētājiem, kā arī atvērta filiāle Barselonā. Lai veicinātu straujāku uzņēmuma attīstību, par 62% palielināts darbinieku skaits un veikti ieguldījumi IT infrastruktūrā. Mapon apgrozījums audzis par 15%, savukārt eksporta daļa augusi par 28%, kopā veidojot nepilnus trīs miljonus eiro. Ņemot vērā apjomīgās investīcijas, uzņēma peļņa šogad ir 82 tūkstoši eiro. Nākamgad Mapon apgūs jaunus ārvalstu tirgus ar mērķi palielināt uzņēmuma eksporta daļu.

Itāļu modes mākslinieks Džordžo Armani otrdien atteicies no kažokādu izmantošanas zīmola Armani turpmākajās kolekcijās.

Sākot ar 2016.gada rudens/ziemas kolekciju, modes nams Armani lietos tikai mākslīgās kažokādas.

Ar prieku paziņoju, ka Armani Group apņēmusies izbeigt dzīvnieku kažokādu izmantošanu savās kolekcijās, teica 81 gadu vecais dizainers. Pēdējos gadus tehnoloģiskais progress devis mums labas alternatīvas, tādēļ šī cietsirdīgā prakse kļuvusi nevajadzīga.

Dzīvnieku aizsardzības organizācija Free Fur Alliance norāda, ka lielākoties audzētavās tiekot piekoptas nežēlīgas dzīvnieku nogalināšanas metodes.

Ar šo lēmumu luksusa zīmols atbild uz patērētāju augošo prasību pēc ētiskas un ilgtspējīgas modes, teikts organizācijas paziņojumā.

Piektdiena Spānijā, īpaši Barselonā un Kambrilsā, sākusies drūmi, jo iedzīvotāji un līdz ar viņiem visa pasaule sēro par valstī notikušajiem teroraktiem.

Līdzjūtību Spānijai sociālajos tīklos izteikuši daudzu pasaules valstu vadītāji. Arī Latvijas Ārlietu ministrija solidarizējas ar Spāniju un izsaka līdzjūtību saistībā ar terora aktiem Barselonā un Kambrilsā. Jau vēstīts, ka ceturtdienas vakarā, 17. augustā, Barselonā cilvēku pūlī iebrauca mikroautobuss, nogalinot vismaz 14 cilvēkus un aptuveni simts ievainojot. Vairāki cilvēki piektdienas rītā cietuši arī traģiskajos notikumos piejūras kūrortpilsētā Kambrilsā.

Ārlietu ministrija nosoda terorismu visās tā izpausmēs, norādot, ka šādi nežēlīgi uzbrukumi, kas vērsti pret nevainīgiem civiliedzīvotājiem, liecina par nepieciešamību starptautiskajai sabiedrībai stiprināt cīņu pret terorismu un vardarbīgo ekstrēmismu.

Pēc ASV valsts departamenta brīdinājuma par iespējamo teroraktu Katalonijas reģiona galvaspilsētā Ziemsvētku laikā Barselona pirmdien atrodas trauksmes stāvoklī.

ASV valsts departamenta konsulārā pārvalde svētdien tviterī izplatīja brīdinājumu, ka teroristi Ziemsvētkos vai Jaungada svinību laikā varētu uzbrukt tūrisma objektiem, transporta mezgliem vai citām Barselonas publiskajām vietām.

Sarunā ar radiostaciju «Rac 1» Katalonijas reģionālās valdības iekšlietu ministrs Mikvels Buhs atzina, ka policija «nodarbojas ar šiem draudiem».

«Draudus mēs uztveram nopietni. Visi no tiem tiek izmeklēti, » piebilda Buhs.

Tikmēr Spānijas laikraksts «El Pais», atsaucoties uz anonīmiem avotiem policijā, vēsta, ka policija meklē kādu 30 gadus vecu marokāni, kuram ir autobusa vadītāja tiesības.

Savukārt Barselonā iznākošais laikraksts «El Periodico de Catalunya» vēsta, ka Katalonijas reģionālā policija izplatījusi iekšējo apkārtrakstu, ka meklētais vīrietis varētu plānot ar autobusu ietriekties cilvēku pūlī kādā no reģiona galvaspilsētas publiskajām vietām.

Spānijas pilsētā Barselonā bāzēta sociālo uzņēmumu grupa pieņem darbā bezpajumtniekus, lai nodrošinātu ekskursijas tūristiem Katalonijas galvaspilsētā, vēsta thelocal.es.

Pastaigu ekskursiju projekta dibinātāja ir Barselonas iedzīvotāja Līza Greisa. Tā pamatā ir līdzīgs projekts, kas jau tiek īstenots Bātā, Lielbritānijā. «Es zināju, ka Barselona būs perfekta vieta bezpajumtnieku pastaigu tūrisma projektam. Pilsētas lielākā vērtība ir tūrisms, bet te arī arvien aktuālāka kļūst bezpajumtnieku problēma. Mūsu ekskursijas palīdz palielināt patērētāju apziņu par atbildīgu tūrismu,» viņa stāstījusi.

Projekta gidus izvēlas bezpajumtnieku labdarības organizācija. Pēc tam šie cilvēki tiek speciāli apmācīti, bet īpaši tiek cienītas zināšanas, kuras viņi guvuši to gadu laikā, kurus pavadījuši, dzīvojot uz ielām.

43% iedzīvotāju paredz, ka viņiem personīgi, bet 26% - ka Latvijai nākamais gads būs labāks par šo gadu, liecina 2016.gada decembrī pētījumu centra SKDS veiktās aptaujas dati.

Gada nogalē 17% iedzīvotāju šo gadu Latvijai novērtē kā labāku, 24% uzskata, ka tas ir bijis sliktāks, bet 55% domā, ka tas ir bijis tāds pats kā iepriekšējais.

Šie vērtējumi kopumā ir sliktāki nekā pagājušā gada nogalē iegūtie. Pirms gada pozitīvas atbildes sniedza par 5 procentu punktiem vairāk iedzīvotāju - t.i. 22% iedzīvotāju 2015.gadu Latvijai vērtēja kā labāku par iepriekšējo, bet 15% to vērtēja kā sliktāku, kas ir krietni retāk nekā šī gada nogalē iegūtie 24%.

Vēsturiski vissliktākos aizvadītā gada novērtējumus Latvijas iedzīvotāji pauda 2009.gada nogalē, kad kopumā tikai 4% iedzīvotāju 2009.gadu Latvijai vērtēja kā labāku nekā iepriekšējo, bet 79% - kā sliktāku.

Dažreiz dzirdam, ka «darbaspēka trūkums» neļauj ekonomikai sasniegt savu pieauguma potenciālu. Šī nu jau novecojusī paradigma balstās uz priekšstatu par valsti kā milzu rūpnīcu, kurai, lai pastāvētu, ir jāsaražo simtiem tonnu tērauda, jāuzbūvē tūkstošiem kultūras namu un jāpanāk par 5% lielāka izlaide nekā iepriekšējā gadā.

Šajā sistēmā cilvēki ir skrūvītes jeb ražošanas faktori, kas pakļauti nolietojumam, un līdzīgi kā izlaides maksimizācijas vārdā var nesaudzēt darbgaldus, arī cilvēkus var «norakstīt» 60 gadu vecumā vai pat ātrāk.

Tomēr ir pienācis laiks skaidri atzīt, ka ekonomikas apjoms nepieciešams tiktāl, lai tas kalpotu valsts iedzīvotājiem, nevis otrādi. Ekonomikas apjoms, rūpnieciskās izlaides pieauguma procenti un eksporta konkurētspēja – tie nav pašmērķi, bet tikai līdzekļi dzīves kvalitātes celšanai. Ilgāks un veselīgāks mūžs vai tīra vide ir vērtības pašas par sevi, pat ja ekonomikas apjoms no tā nepieaug. Un otrādi, miljonu novecojuša modeļa putekļu sūcēju ražošana var radīt milzīgu ekonomikas apjomu un daudz «jaunu darba vietu», bet to reālā (nevis statistikā) pievienotā vērtība ir tuva nullei un var būt pat negatīva, ja izvērtē materiālu patēriņu/vides piesārņojumu.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Piecu gadu laikā zvērsaimniecība Grobiņa no padomjlaiku stila lapsu fermas, kas strādā ar milzu zaudējumiem, pārtapusi plašā, modernā zvērsaimniecībā.

Tikko uzbūvēta jauna ferma Pāvilostas novadā, kas papildina veco fermu Grobiņas novadā. Top arī barības virtuve Liepājā. Aptuveni astoņus miljonus eiro lielās investīcijas uzņēmums cer atpelnīt dažu gadu laikā. Paralēli ūdeļādām tiks tirgoti arī vaislas dzīvnieki un speciāla barība. Pērn akciju sabiedrības apgrozījums audzis par 19%, salīdzinot ar 2012.gadu, realizācija cena izsoļu namā salīdzinājumā ar pagājušo gadu ir pieaugusi par 40%.

Izvēlas labāko

Pāvilostas novada Vērgales pagasta Ceļmalniekos jaunbūvētā ferma ir viena no modernākajām Baltijas reģionā, apgalvo a/s Grobiņa valdes priekšsēdētājs Gundars Jaunsleinis. Šim nolūkam pērn decembrī no Pāvilostas novada pašvaldības sabiedrība par 43,7 tūkst. latu iegādājās 24,7 ha zemes. Būvniecību veica Polijas firma Pro-Fur Farm Equipment.

Jaunā koronavīrusa izplatības novēršanas nolūkā ieviestie ierobežojumi pirmdien beidzot tiks mīkstināti arī Madridē un Barselonā, kamēr citviet Spānijā tiks atvērtas pirmās pludmales.

Abu lielpilsētu iedzīvotāji savās mājās vai bāru un restorānu terasēs tagad drīkstēs pulcēties grupās, kas nepārsniedz desmit cilvēku.

Tiks atvērti arī galvaspilsētas parki, bet lielākajiem muzejiem būs atļauts uzņemt ierobežotu apmeklētāju skaitu.

Madridē un Barselonā, kā arī Kastīlijas un Leonas reģionā ar pirmdienu tiek uzsākta pirmā no četrām ierobežojumu atcelšanas fāzēm, kas citviet Spānijā tika uzsākta jau agrāk, jo tieši šīs teritorijas pandēmija bija skārusi vissmagāk.

Līdz šim Covid-19 Spānijā prasījis vairāk nekā 28 700 cilvēku dzīvības.

Madrides un Barselonas iedzīvotājiem ēkās un atklātās sabiedriskās vietās, kur nav iespējams ievērot savstarpēju divu metru distanci, joprojām būs jānēsā sejas maskas.

Prokrieviski noskaņotie separātisti Austrumukrainā atzinuši, ka tur gūstā četrus starptautiskus novērotājus, kā arī solīja viņus drīz atbrīvot, ziņo Krievijas ziņu Krievijas medijs Interfax.

«Mēs noskaidrojām, kas viņi ir, kurp viņi dodas, mēs viņus atbrīvosim,» Krievijas ziņu aģentūrai pauda pašpasludinātais Slovjanskas mērs Vjačeslavs Ponomarjovs.

Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) novērotāji tika aizturēti pirmdien netālu no Doņeckas. Četri pazudušie novērotāji nāk no Turcijas, Šveices, Igaunijas un Dānijas.

«Mēs zinām, kur viņi ir. Ar viņiem viss ir kārtībā,» pauda V. Ponomarjovs. Viņš pauda, ka četri novērotāji esot izlēmuši ceļot separātistu kontrolētajā zonā par spīti tam, ka novērotājiem tika izteikts brīdinājums «nekur kādu laiku nedoties». «Protams, viņi tika aizturēti,» apliecināja Slovjanskas pašpasludinātais mērs.

Ēģipte tuvojas pilsoņu karam, brīdinājuši gāztā prezidenta Muhameda Mursi atbalstītāji, vienlaikus aicinot starptautisko sabiedrību pievērst uzmanību šajā valstī notiekošajam.

«Esošais režīms kopš apvērsuma Ēģipti virza uz pilsoņkaru,» pavēstījis bijušais prominentā laikraksta Al Shorouk redaktors Vaels Kandils. Uzstājoties Ženēvā, viņš norādīja, ka Ēģiptes varasiestāžu vēršanās pret Musulmaņu Brālību jau prasījusi vairāk nekā tūkstoš cilvēku dzīvību, bet vismaz divi tūkstoši nokļuvuši cietumā. Šādas varasiestāžu darbības šķeļot valsti.

V. Kandils ieradies Ženēvā, lai organizētu vienotu opozīciju Ēģiptes militārajam režīmam. Aktīvistu grupa vērsusies pie ANO aģentūrām un dažādu valstu diplomātiem, lai sniegtu pierādījumus, ka Ēģiptē notikušais apvērsums bijis nelikumīgs un sagrāvis 2011. gada revolūciju, kuras laikā tika gāzts diktators Hosni Mubaraks.

Rīgā stacijas laukumā sestdien bija pulcējušies vairāki desmiti cilvēku, protestējot pret dzīvnieku nogalināšanu kažokādām.

Protestētāji bija tērpušies baltos aizsargtērpus un uz sejas bija gāzmaskas. Protesta akcijas dalībniekiem bija arī plakāts ar uzrakstu: «Latvijas zvēraudzētavu gāzes kamerās mirst tūkstošiem nevainīgu dzīvnieku». Viņi tādējādi pauda savu nostāju pret tā saukto kažokzvēru audzēšanu un nogalināšanu peļņas un modes vārdā.

Tāpat tika atskaņoti audio ieraksti ar mērķi informēt sabiedrību par kažokādu ieguves aizkulisēm.

Kā iepriekš informēja Dzīvnieku brīvības" pārstāvji, pēc akcijas daļa aktīvistu turpinās protestu citviet galvaspilsētas centrā, apmeklējot vairākas kažokādu izstrādājumu tirdzniecības vietas.

Tik populārajai digitālajai mājokļu izīrēšanas platformai Airbnb pēdējos gados ir saradušies daudz pretinieku, sākot ar iedzīvotājiem un beidzot ar Eiropas Komisiju.

Problēma ir tā, ka Airbnb no dalīšanās ekonomikas sastāvdaļas ir pārtapis par biznesu, kurš nemaksā līdzvērtīgus nodokļus.

Sākotnējā ideja

Arī Latvijas ceļotāju vidū aizvien lielāku popularitāti ir iekarojusi platforma Airbnb – tajā var noīrēt dzīvokli, kurā apmesties ārzemju ceļojuma laikā. Cena zemāka nekā viesnīcā, kvalitāte ir augsta, ir aprīkota virtuve, veļasmašīna utt. Zemāka cena iespējama tāpēc, ka par dzīvesvietas izīrēšanu Airbnb ir jāmaksā krietni zemāki nodokļi nekā dzīvokļa īpašniekam, kurš reģistrējies kā saimnieciskās darbības veicējs un savu dzīvokli ilgtermiņā nodod īres tirgū. Sākotnēji ideja bija ļoti skaista un XXI gadsimtam atbilstoša. Cilvēki, kuriem uz kādu brīdi atbrīvojas dzīvoklis (piemēram, uz atvaļinājuma vai komandējuma laiku), to nodod īstermiņa īrei, par to maksājot zemākus nodokļus, jo šāda īslaicīga izīrēšana nav uzskatāma par pastāvīgu saimniecisko darbību. Diemžēl labā iecere ātri vien tika pārvērsta biznesā, kad ar to jau sāka nodarboties firmas un vairāku dzīvokļu īpašnieki savus dzīvokļus nodeva pastāvīgai izīrēšanai Airbnb un, de facto veicot pastāvīgu saimniecisko darbību, baudīja zemāku nodokļu priekšrocības.

Latvijas Zvēraudzētāju asociācijas (LZAA) biedri 2013. gadā ievērojami kāpinājuši finanšu rezultātus - eksporta apjoms un apgrozījums ir divkāršojies attiecībā pret 2012. gadu, liecina šodien sniegtā informācija.

«Straujo eksporta un apgrozījuma kāpumu ir veicinājušas iepriekšējo gadu investīcijas konkurences stiprināšanā, iegādājoties mūsdienīgu aprīkojumu, barības virtuves un ādu apstrādes tehniku, kā arī pamata ganāmpulka papildināšana ar kvalitatīviem vaislas dzīvniekiem. Pērn 96% mūsu produkcijas eksportējām, kas nozīmē, ka lielākajos Eiropas kažokādu izsoļu namos ir liels pieprasījums pēc Latvijā ražotām kažokādām un šai nozarei piemīt liels potenciāls,» skaidro LZAA valdes locekle Sandra Vilciņa.

LZAA biedru kopējais apgrozījums 2013. gadā sasniedzis 31,7 miljonus eiro, savukārt 2012. gadā tas bija 14,6 miljoni eiro, tādējādi gada laikā pieaugot par 116%. Pērn eksporta apjoms attiecībā pret 2012. gadu pieauga par 128%, sasniedzot 30,7 miljonus eiro. Eksportētās produkcijas īpatsvars pieauga par 5,5% procentiem, no 91,5% 2012. gadā pakāpjoties līdz 96,6%. Nodokļu iemaksas valsts budžetā veidoja 3,2 miljonus eiro.

Latvijas lielākā uzņēmēju organizācija "Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera" (LTRK) atkārtoti aicina politikas veidotājus pārtraukt jebkādu ekonomisko sadarbību ar Krieviju un Baltkrieviju.

Latvijas sabiedrībai ir nepieciešami skaidri un drosmīgi politiski lēmumi šajā sarežģītajā laikā, un mēs ceram, ka politiķi to sapratīs un rīkosies atbilstoši veselam saprātam, norāda LTRK.

LTRK uzsver, ka demokrātijas un starptautisko tiesību normu ievērošana ir fundamentāli svarīga mūsu valsts un pasaules stabilitātei un drošībai. Jau vairāk nekā divus gadus Krievija īsteno brutālu karu Ukrainā, kura atbalstīšanā iesaistījusies arī Baltkrievija, tāpēc, mūsuprāt, ir skaidrāk par skaidru, ka turpināt ekonomisko sadarbību, kas pēc būtības ir asiņains bizness, ir jāpārtrauc.

Ir radusies dīvaina situācija, kad vistiešāk iesaistītā puse - uzņēmēju komūna, skaļi un skaidri pauž savu nostāju - sadarbība jāpārtrauc, politiķi izvēlas ignorēt vai "mīkstināt" šo prasību.

Pasaules ēšanas paradumiem "globalizējoties", visi pamatā grib ēst vienas un tās pašas labās lietas.

Turklāt, ja agrāk bija ierasts, ka patēriņa tendences galvenokārt veidojas Rietumvalstīs, tad tagad ēst vairāk, bagātīgāk un veselīgāk grib patērētāji Ķīnā un citās Āzijas valstīs. Tur ienākumi pieaug un garšas paradumi attīstās, kas nozīmē, ka arī šo valstu iedzīvotāji rīta cēlienu grib iesākt, piemēram, ar kādu avokado smūtiju.

Pēdējos gados pasaulē tādējādi vērojams īstens avokado pieprasījuma bums, kas raisījis pamatīgu šī zaļā augļa cenas skrējienu augstāk. Piemēram, Ķīnas avokado importa apmēri 2017. gadā bijuši 1000 reizes lielāki nekā vēl pirms sešiem gadiem, raksta theguardian.com.

Meksikas, kas ir lielākā to eksportētāja pasaulē, avokado lielākais pircējs gan joprojām ir ASV, kur arī pieprasījums pēc šī krēmīgā augļa strauji audzis. Atsevišķas aplēses liecina, ka kopš tūkstošgades mijas pasaules pieprasījums pēc avokado ir palielinājies četras reizes, bet pašu avokado cena kopš 2013. gada - dubultojusies.

Starptautiskais apģērbu koncerns Inditex, kuram visā pasaulē ir ap 6 000 veikalu un 13 no tiem atrodas Latvijā, ieskaitot zīmolus Zara, Bershka, Stradivarius, Pull&Bear un Massimo Dutti, pilnībā atsakās no kažokādu tirdzniecības.

Kompānija par iemeslu šādam solim min ētiskus apsvērumus.

Inditex ir pievienojies programmai Fur Free Retailer un parakstījis vienošanos par kažokādu nepārdošanu savos veikalos. Apvienība Fur Free Alliance, kas vada šo programmu, pauž gandarījumu par Inditex lēmumu.

Programmai Fur Free Retailer ir pievienojušies jau 300 zīmolu.

Fur Free Alliance ir starptautiska dzīvnieku aizsardzības organizāciju apvienība, kuras mērķis ir pārtraukt dzīvnieku izmantošanu un nogalināšanu viņu kažoku dēļ.

Latvijā Fur Free Retailer programmu pārstāv organizācija Dzīvnieku brīvība, kas pērn pievienojās Fur Free Alliance, bet šī gada janvārī kopā ar lielākajām Latvijas dzīvnieku un vides aizsardzības organizācijām līdzdibināja apvienību Sabiedrība pret kažokādām.

Rīgas 814. gadskārtas svētku nedēļā Latvijas Nacionālā bibliotēka (LNB) aicina rīdziniekus, pilsētas viesus un citus interesentus doties aizraujošā pastaigā pa Rīgas vēstures ceļiem. Pateicoties Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē atbalstam, LNB uzsākusi sadarbību ar interneta tehnoloģiju uzņēmuma Google elektronisko muzeju jeb kultūras institūta digitālo platformu, informē LNB pārstāvis Augusts Zilberts.

Šīs platformas lietotājiem šobrīd ir iespēja virtuāli apskatīt LNB izstādes Mana, tava, mūsu Rīga pirms 100 gadiem attēlus, kas Rīgas-Eiropas kultūras galvaspilsētas programmas ietvaros 2014. gada rudenī bija eksponēti Gaismas pilī.

Digitālajā izstādē iespējams aplūkot unikālus vēsturiskos materiālus no LNB krājuma – Rīgas kartes, dokumentus, zīmējumus un fotogrāfijas no 18. gs. līdz 20. gs. sākumam, piedāvājot daudzveidīgu un netradicionālu ieskatu piecās tematiskajās jomās, kas veidoja Rīgas vaibstus pirms Pirmā pasaules kara: Pilsēta aug, Rīdzinieki ir tik dažādi, Rīdzinieki piedalās politikā, Rīgai 700, Rīgas spožums un ēnas.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild gaļas pārstrādes uzņēmuma SIA Forevers direktors Andrejs Ždans.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Pēc izglītības esmu pārtikas tehnologs. Mana profesionālā pieredze ir saistīta ar pārtikas ražošanu un tas ir mans aicinājums — man patīk un padodas mans arods.

- Kas Jūs iepriecina un kas Jūs apbēdina, kad raugāties uz Jūsu pārstāvēto nozari un Latvijas valsti kopumā?

Apbēdina ekonomiskā situācija valstī, demogrāfiskie rādītāji, jo nepārtraukti samazinās Latvijas iedzīvotāju skaits, tātad arī mūsu pircēju skaits. Forevers ir Latvijas uzņēmums, tādēļ mums ir svarīgi saglabāt un palielināt savas tirgus pozīcijas, kā arī palielināt eksportu. Mērķis ir eksportēt 10 līdz 15 procentus produkcijas līdzšinējo divu procentu vietā, bet tas, protams, atkarīgs no tirgus situācijas un pieprasījuma, jo konkurence gaļas pārstrādes uzņēmumu vidū ir ļoti liela. Latvijā iedzīvotāju ir tik, cik ir un pie šī iedzīvotāju skaita pārdošanas apjomus mūsu valstī var maksimāli palielināt par 10 procentiem, tādēļ eksports ir loģisks attīstības virziens.