Kino kompānijas «Walt Disney Pictures» filmas «Kristofers Robins» pirmizrādēm, kuras norisinājās Losandželosā un Londonā, Latvijas bērnu apģērbu zīmols «Lazy Francis» radījis divas kleitas. Latvijas zīmola kleitās pirmizrādi apmeklējusi Kristofera Robina meitas lomas tēlotāja, jaunā aktrise – Bronte Kārmaikla (Bronte Carmichael).

Jaunās aktrises kleitas tika radītas īsā laikā - to izveide prasīja nedēļu, informē ražotājs.

«Pie mums vērsās aktrises māte ar lūgumu radīt divas kleitas viņas meitai. Ņemot vērā to, ka kleitas šuvām pēc individuālas piegrieztnes, laika mums bija katastrofāli maz. Turklāt uzdevumu vēl grūtāku padarīja tas, ka kleitām vajadzēja būt šūtām precīzi uz auguma, tāpēc nevarējām kļūdīties pat par centimetru. Tas ir ārkārtīgi sarežģīti, kad mērus ņem, sazinoties «Skype»», stāsta Olga Krūze, zīmola «Lazy Francis» dibinātāja un īpašniece.

Galvenais kleitu radīšanas iedvesmas avots bijusi pati filma – visiem pazīstamais Vinnijs Pūks, kas raisa asociācijas ar medu, noapaļotām formām, un Kristofers Robins, kurš ir slavens ar savu klasisko angļu svīteri. «Sarkanā un zelta krāsa ir dzīvi apliecinoši toņi, tāpēc mums nebija ne mazāko šaubu, ka tieši tie jāizvēlas, veidojot tērpus Brontei,» komentē O. Krūze. Abas kleitas tika radītas no dabīgā zīda un apakšsvārki katrai pašūti no 8 metriem tilla.

Kamēr līgojām, Vācijā arestēja maksājumu kompānijas "Wirecard" vadītāju Markusu Braunu par teju 2 miljardu eiro pazušanu. Nauda nekad nav pārskaitīta uz Filipīnām, bet kaut kur tā, iespējams, ir pārskaitīta.

Tas, ko šobrīd Vācijas iestādes nepasaka, ir, ka, iespējams, notikusi Eiropā vērienīgākā krāpšana vai naudas atmazgāšanas operācija nebanku sektorā. Ja tiešām "Wirecard" veikusi fiktīvus darījumus tikai tādēļ, lai izskatītos labāk klientu acīs, tad to vēlāk stāstīs kā anekdoti finanšu pasaulē.

Preses apskats: Skandāls finanšu nozarē; Vācijā Wirecard pazuduši miljardi 

Vai “Wirecard” lieta kļūs par "Ernst & Young" lietu – šādu jautājumu uzdod Vācijas...

Tajā pašā laikā ir skaidrs, ka fikciju 2 miljardu eiro apjomā ir iespējams veikt un maksājumu kompānijas ir nākamais posms naudas atmazgāšanas ķēdē. Kāpēc? Lai arī maksājumu kompāniju uzraudzība līdzinās banku uzraudzībai un tām jāizpilda visas tās pašas AML prasības kā bankām, to darbība pēc būtības ir daudz mazāk caurspīdīga, jo kompānijas strādā ar simtiem banku kontu visā pasaulē pat vienam klientam. Viena maksājumu kompānija var pārskaitīt naudu citai, tā var veikt iekšējus pārskaitījumus klientam, veikt fiktīvus darījumus finanšu gada garumā - līdz auditam, kas, protams, parādīs iztrūkumu, bet realitātē atmazgātie miljardi jau būs sasnieguši mērķi un likumsargiem vien paliks iespēja tiesāties ar amatpersonu.

Latvieši nerīkojas kā vācieši

Līdzībai - jūnija sākumā Latvijas tiesībsargi veica atkārtotas kratīšanas "ABLV bankā". Vairāk nekā divus gadus pēc bankas slēgšanas un ASV institūcijas FinCEN paziņojuma par "ABLV Bank" darbību! Kādēļ to nedarīja pirms diviem gadiem? Kas ir mainījies? Kāpēc mūsu likumsargi nerīkojas kā vācieši un uzreiz neizsludina vainīgo personu aresta orderus? Visa sāls šajā lietā ir motivācijā. Vācieši patiešām cīnās ar nelikumībām un pie pirmajām aizdomām rīkojas, savukārt mūsu tiesību sistēma rīkojas ar citu motīvu - aizpildīt budžeta robus, bet darbību likumību noskaidrot pēc tam. Tas, protams, ir cēli, laupīt tautas vārdā kā Robins Huds to kādreiz esot darījis, bet cik ļoti tas uzlabo mūsu valsts tēlu finanšu pasaulē - paliek jautājums.

Valsts policijas Galvenā kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes 1. nodaļas priekšniece arī pirms vairākiem gadiem bija Inese Gise - tad, kad "ABLV Bank" lietu iesāka! Tieši viņa komentēja Kriminālprocesa likumā nepieciešamās izmaiņas no policijas viedokļa Saeimas Krimināltiesību apakškomisijā un liela daļa viņas, kā arī prokuratūras un Tieslietu ministrijas ieteikumu tika apstiprināti.

Procesuālās un materiālās tiesības

Runa ir par Kriminālprocesa likuma 124., 125., 126. pantiem, kuri pērnā gada 24. decembrī spēkā stājās pavisam jaunā redakcijā, runājot tieši par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. Ir vēl rinda izmainītu pantu tieši Krimināprocesa likumā, kas attiecināmi uz naudas atmazgāšanu, tomēr spilgtākie ir pieminētie.

Te ir pavisam viltīgi sapītas procesuālās un materiālās tiesības, kā arī tas, ko pierāda valsts un kas jādara apsūdzētajai personai, vai tikai vēl aizdomās turētai personai, atsevišķos gadījumos nonākot pie kāzusa, ka nauda var tikt iesaldēta uz praktiski neierobežotu laiku, tikai spēlējoties ar vārdu "aizdomas". Dažādi advokāti, jautāti par šiem pantiem, tā arī komentē, ka līdz brīdim, kad būs konkrēta prakse ar redzamu gala iznākumu - nav pamatojuma sūdzēties Satversmes tiesā.

Pie būtības - 124.pants runā par pierādīšanas priekšmetu un 6. daļā tas skaidri pasaka, ka domāt par mantas noziedzīgo izcelsmi var, ja "ir pamats atzīt, ka mantai, visticamāk, ir noziedzīga, nevis likumīga izcelsme". Proti, aizdomas ir visa sākums. Tā paša panta 7. daļā arī pateikts, ka, "lai pierādītu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, nav nepieciešams pierādīt konkrēti, no kura noziedzīgā nodarījuma līdzekļi iegūti." Patiesībā šis pants nerunā par personas vainu. Runa ir par līdzekļiem, trivializējot par "naudas vainu" - faktiski neierobežotā laika periodā. 125. pants runā par fakta legālo prezumpciju, vai to, ko policists vai prokurors pieņem par noziedzīgu nodarījumu un kā to dara. Te parādījās panta 7. daļas 3. punkts: "Ir uzskatāms par pierādītu, ka manta, ar kuru veiktas legalizēšanas darbības, ir noziedzīgi iegūta, ja kriminālprocesā iesaistītā persona nespēj ticami izskaidrot attiecīgās mantas likumīgo izcelsmi un ja pierādījumu kopums procesa virzītājam dod pamatu pieņēmumam, ka mantai, visticamāk, ir noziedzīga izcelsme." Šis ir tas brīdis, kad naudu var iesaldēt bez bēdām, cerot uz pozitīvu tiesas lēmumu un daudz nebaidoties par sekām valstij. Cik plašam ir jābūt pierādījumu kopumam - tas jau ir policijas un prokuratūras izvērtēšanas darbs un sākotnēji pietiek ar to, ka pārskaitījums izskatās aizdomīgi.

Visbeidzot, 126. pants, kas runā par pierādīšanas subjektu un pierādīšanas pienākumiem, satur dažus interesantus papildinājumus, atbrīvojot valsti no pārliekām finanšu saistībām, ja procesa virzītāji ir nošāvuši greizi. Proti, 3. daļā ierakstīts, ka, ja kāds no prezumētajiem faktiem ir nepatiess, tad apsūdzētais vai kāds cits pierāda tā aplamību. Atgādināšu, ka citādi mūsu valstī visu pierāda valsts. 3¹ un 4. daļā vēl ir papildinājums tieši par noziedzīgi iegūtu mantu. Personai ir jāpierāda, ka tā nav nelikumīgi iegūta, turklāt, ja persona nespēj to laikā izdarīt, tad atlīdzību par kaitējumu saņemt nevar. Īsāk sakot, ja valsts naudu arestē, tad var turēt aizdomas cik vēlas, bet, ja termiņš pirmajām aizdomām beidzas, var radīt jaunas aizdomas. Nesen žurnālā "Dienas Bizness" publicējām konkrētu piemēru, kā šāda naudas iesaldēšana 900 tūkstošiem eiro turpinās jau kopš "ABLV" slēgšanas, bet apsūdzības nevienam cilvēkam nav izvirzītas. Īsāk, praksē jau ir šīs triviālās situācijas precedents, ka vainīga praktiski ir nauda, bet cilvēki turpina dzīvot savu dzīvi bez tās. Savukārt, ja pilsonis nepaspēj pierādīt, ka viņa nauda ir likumīgi iegūta, tad, piemēram, pēc 10 gadiem saņems savu miljonu bez kādiem procentiem.

Laika limits neattiecas

Šajā līdzībā ar Vācijas likumsargu rīcību "Wirecard" gadījumā un Latvijas likumsargu darbību 2,5 gadu garumā pie ABLV lenkšanas ir viena galvenā atšķirība - vācieši rūpējas par pārskaitījumu sistēmas stabilu darbību nākotnē, bet latvieši lūkojas pagātnē, kur aizķēries kāds miljons vai desmit, ko varētu vēl arestēt, iesaldēt, ieskaitīt budžetā un, kur varētu piemērot nupat pieņemtus likumus par darbībām pirms diviem, pieciem vai pat desmit gadiem.

Uzsvēršu, es šeit neesmu pārteicies. Lasiet likumu - ja nauda ir nelikumīgi iegūta, tad uz šo faktu laika limits neattiecas. Cilvēks paliks nevainīgs, jo iepriekš šāda likuma nebija, sekojoši - arī nav soda. Cilvēktiesības paliek ievērotas, personu nesoda ar atpakaļejošu datumu, bet naudu gan!

Itin ievērojamās Amerikas vidienes investīciju bankas Peregrine Financial Group Inc. vadītājs Rasels Vasendorfs pēdējo gandrīz divdesmit gadu laikā, kā izrādās, privātām vajadzībām iztērējis 215 miljonus dolāru. Kad nu tiesībsargi nebēdnim beidzot uzrādījuši apsūdzību, tas, saprazdams, ka balle beigusies, mēģinājis kārties.

Tas gan nav īsti sekmējies, toties apsūdzība Vasendorfa dēlam adresētās pirmsnāves zīmītes veidā ieguvusi papildus materiālus, ziņo The Wall Street Journal.

Izveicīgais citu mantas pārdalītājs gadu gaitā no privāto investoru fondiem gan sponsorējis sava paša biznesa aktivitātes, gan uzcēlis lepnu biroja ēku Aiovas pavalsts Sedarfolā, kurp bija pārcēlis savu firmu no Čikāgas. Sedarfolieši par Peregrine klātbūtni vispār bijuši stāvā sajūsmā – kompānija vietējiem ne vien devusi daudzskaitlīgas darba vietas, bet ar provinciālisma kompleksu aizvien sirgstošās valsts vidienes ainavā ievilkusi arī zināmu lielpilsētas šika vaibstu. Naudīgais Vasendorfs vietējās gastronomijas kultūras celšanai nodibinājis pāris smalkus restorānus un ar plašu vēzienu sponsorējis vietējo labdarību un sabiedriskās aktivitātes. Kas to būtu domājis, ka šis šķietamais liberālā kapitālisma etalons patiesībā ir vietējais Robins Huds!?

Saskaņā ar Dienvidāfrikas policijas sniegto informāciju to samulsinājis mūsdienu «Robins Huds», kurš naudu, ko nozadzis no lielas savrupmājas, izdāļājis kalpotājiem, kas šajā mājā strādāja, vēsta BBC.

Viņš no mājas, kurā ir 56 istabas, seifa paņēmis dārgus juvelierizstrādājumus un 50 000 rendu (nedaudz vairāk nekā 6 tūkstoši ASV dolāru), kā arī šaujamieroci.

Tad, kad vīrietis jau gatavojies bēgt, viņš pajautājis personālam, vai viņiem ir nepieciešama nauda, un atstājis 10 000 rendu.

Turklāt vīrietis nozieguma brīdī bija uzvilcis drēbes, ko viņš nesen bija nozadzis no šīs mājas. Pirms divām nedēļām mājā ielauzās vīrietis, kura vienīgais guvums bija daži apģērba gabali.

Otrajā laupīšanas reizē vīrietis vienu no mājas iemītniekiem saņēmis gūstā un, piedraudot ar ieroci, licis viņam izrādīt visas istabas. Pārējos cilvēkus, kas atradušies mājā, viņš ieslodzījis virtuvē.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild mobilo sakaru operatora Bite Latvija vadītājs Kaspars Buls.

- Trīs svarīgākie fakti par Jūsu pārstāvēto uzņēmumu.

Pirmkārt, cilvēcīga komunikācija ir mūsu biznesa stūrakmens, mūsu filozofija. Tādēļ laiku pa laikam mēdzam klientiem sūtīt ar roku rakstītas kartītes, nu un tad, ka ārā 21.gadsimts. Tā ir personīgāk.

Otrkārt, esam ļoti mērķtiecīgi – ja ko nolemjam un apsolām, tad to arī darām. Piemēram, mēs esam solījuši klientiem, ka mērķtiecīgi attīstīsim 5G tīklu. Zinu, daudzi teiks – ko jūs runājat par 5G, ja 4G nav vēl visur. Un taisnība ir, tāpēc neatkarīgi no 5G, lielākā daļa mūsu resursu šobrīd tiek virzīta jaudīga, ātra 4G un 4G++ tīkla attīstībai. Nevis, lai kartē atzīmētu, ka mums šādi tīkli ir, bet, lai šie tīkli tiešām ir tādi, kādus mēs tos paši gribētu ikdienā – stabili, jaudīgi, droši! Tas ir tas, ar ko mēs mostamies un ar ko ejam gulēt.

«Ja runājam par Neo, viņš ir tāds kā mūslaiku virtuālās vides Robins Huds, kurš sākotnēji veica sabiedriski nozīmīgu un vajadzīgu darbu, norādot uz «caurumu» Valsts ieņēmumu dienesta (VID) uzturētajā mājas lapā,» intervijā Latvijas Avīzei norāda Drošības policijas šefs Jānis Reiniks.

Viņš gan arī piebilst, ka Neo šā brīža aktivitātes, šo iegūto informāciju, kas satur fizisku personu datus, publiskojot, esot destruktīva un prettiesiska darbība. «Tā ir provocējoša un rada neiecietību pret noteiktām sociālām grupām,» tā J. Reiniks.

Pēdējo dienu šūmēšanās ap nodokļu parādiem vai pārmaksu, kas ir tiešas sekas nodokļu reformai, liek uzdot jautājumu – vai tas (lasi: nodokļu reforma) bija tā vērts? Atbilde ir: nē.

Par to liek domāt arī Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja Jāņa Platā teiktais, ka reforma ir dārga, tās dēļ trūkst naudas šā gada budžetā, un cerēto mērķi – nevienlīdzības mazināšanu – tā sasniedz minimāli jeb, citiem vārdiem sakot, nesasniedz. Uz to, ka reforma nenāk par labu sabiedrības nabadzīgākajai daļai, norādījusi arī Eiropas Komisija.

Arī Tiesībsarga biroja pasūtītajā pētījumā, kuru veikuši Latvijas Universitātes ( LU) mācībspēki, norādīts, ka reforma nav nākusi par labu ģimenēm ar apgādājamiem un nelieliem ienākumiem. Viens no nodokļu reformas stūrakmeņiem ir Iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) reforma, kas paredz dažādus atvieglojumus. Taču, kā secina LU pētnieki, «2018.gadā virkne nodokļu maksātāju pat pie esošiem attaisnotiem izdevumiem tos piemērot nevar, t.i., to ienākumu summa nav pietiekama, lai attaisnotie izdevumi varētu tikt piemēroti. Spriežot no vienlīdzības un sociālā taisnīguma principu skatījuma, nešķiet pieņemama situācija, kad ieguvumi no IIN reformas vairāk izpaužas nodarbinātajiem bez apgādājamajiem vai personām ar ienākumu līmeni, kas būtiski pārsniedz vidējo algu valstī.» Ja ir skaidrs, ka IIN atvieglojumi, tostarp attaisnotie izdevumi, nav pieejami mazo algu saņēmējiem ar apgādājamajiem, tad kāpēc tie vispār bija jāievieš? Kāds mērķis ar to tiek sasniegts? Nevienlīdzība noteikti netiek mazināta. Turklāt tas izmaksā ļoti dārgi, radot pamatotu jautājumu, vai šos līdzekļus nevarēja izmantot sociāli taisnīgāk un solidārāk?

Konkurences Padomes (KP) vadītājam ir jābūt vairākām iemaņām un prasmēm. Pirmkārt, ir jābūt neatkarīgam, lai pieņemtu abām pusēm neitrālus lēmumus, kas ir labvēlīgi patērētājiem. «Nedrīkst būt bailīgs – ir jāspēj stāvēt pāri spiedienam,» DB uzsver KP vadītāja Ieva Jaunzeme, vēršot uzmanību, ka nedaudz jūtas kā Robins Huds.

Viņa novērojusi, ka lielākā daļa KP darbinieku ne tikai Latvijā, bet arī citviet pasaulē, kuri strādā līdzīgās iestādēs, sevi uzskata par Robiniem Hudiem. Otrkārt, svarīgi ir vadīt un motivēt kolektīvu, lai būtu saliedēts komandas darbs.

Spiediens KP vadītāja amatā ir pietiekami liels, arī publiski vairākas lietas tiek apspriestas, atzīmē I. Jaunzeme.

Jau vēstīts, ka pirmdien koalīcijā netika panākta vienprātība par I. Jaunzemes atkārtotu iecelšanu KP vadītājas amatā. Ministru prezidents Valdis Dombrovskis paziņoja, ka par šo jautājumu valdība lems pēc nedēļas, lai arī bija plānots I. Jaunzemi atkārtoti iecelt amatā šonedēļ. I. Jaunzemes pilnvaru termiņš KP vadītājas amatā beidzas 15.februārī.

Valsts vēlme, ar solidaritātes nodokļa ieviešanu iekasēt vairāk naudas nodokļos, cerēto rezultātu var arī nenest

Pašvaldību ienākumiem pastāv risks pat samazināties. Saruks arī to uzņēmumu konkurētspēja, kuri savu produktu radīšanai izmanto augstas kvalifikācijas speciālistus. Par to liecina Deloitte apaļā galda diskusija par solidaritātes nodokļa slēptajiem riskiem. Uzņēmēji uzskata, ka solidaritātes nodokļa ieviešana nevis veicinās investīciju pieplūdumu Latvijas ekonomikai, bet – tieši pretēji – slāpēs, turklāt netiek izslēgts, ka pat tie, kuri jau ir investējuši Latvijā, augstākā līmeņa speciālistu darba vietu pārcels uz kādu no kaimiņvalstīm.

Tiek pieļauts, ka daļa solidaritātes nodokļa maksātāju šāda nodokļa ieviešanu Latvijā apstrīdēs Satversmes tiesā. Valsts, daudz gribēdama, finālā varot dabūt ļoti maz – patiesībā konsolidētais efekts var būt arī negatīvs.Efektīvāk būtu bijis palielināt nodokļu iekasējamību, vēl jo vairāk, ja valsts budžeta parāds uz šā gada oktobri ir 1,47 miljardi eiro.

TransferWise paziņojis par bezrobežu konta borderless un Mastercard debetkartes ieviešanu, kas dos iespēju ikvienam, kurš dzīvo Eiropā, iegūt debetkarti un vietējās bankas konta detaļas Lielbritānijā, ASV, Austrālijā un Eiropā.

Tiem, kuri ceļo, dzīvo vai strādā citā valstī, šis pakalpojums nozīmē to, ka viņi var sūtīt, tērēt un krāt naudu tāpat kā vietējie, bez papildu komisijas maksas. Šis konts ļaus tā lietotājiem turēt naudu vairāk nekā 40 starptautiskās valūtās.

Db.lv jau šī gada janvārī rakstīja, ka TransferWise paziņoja par šāda pakalpojuma piedāvāšanu pirmajiem klientiem. Toreiz TransferWise līdzdibinātājs Tāvets Hinrikus (Taavet Hinrikus) uzsvēra, ka bez pierādāmas vietējās adreses atvērt bankas kontu ārzemēs ir ārkārtīgi sarežģīti, bet ar šo kontu tas izdarāms vien dažās minūtēs. Viņš paredz, ka kādudien ikviens varēs sūtīt un saņemt naudu jebkurā valūtā no draugiem, klientiem vai kompānijām ikvienā vietā pasaulē, un tērēt to jebkur, vairs nekad neuztraucoties par valūtas maiņas komisijas maksu.

Lai pārrunātu ASV investoru intereses par ieguldījumiem telekomunikāciju nozares attīstībā Latvijā, ASV vēstnieks Latvijā Kristofers Robins 26.martā apmeklēja IKT pakalpojumu sniedzēju “Bite Latvija”.

Līdztekus aktuālo jautājumu apspriešanai ASV vēstnieks iepazinās ar “Bite Latvija” atvērto un draudzīgo darba vidi, klātienē apskatīja tieši viņam par godu uzstādīto mobilo 5G bāzes staciju un piedalījās interneta ātruma pārbaudē.

Vizītes mērķis bija pārrunāt šobrīd aktuālos jautājumus, kas skar ne vien “Bite Latvija” turpmākos attīstības plānus, bet arī kopumā ASV investoru intereses par ieguldījumiem Latvijā.

ASV vēstnieks Latvijā Kristofers Robins pēc tikšanās ar “Bite Latvija” vadību akcentēja: "Bija lieliski klātienē redzēt Bites 5G tīkla ātrumu, kā arī uzzināt vairāk par tā attīstību visā valstī. Es vienmēr novērtēju iespēju uzzināt vairāk par ASV investīcijām Latvijā un esmu gatavs palīdzēt ASV investoriem Latvijā.”

Kuldīgas policijai pēdējos trijos gados daudz laika un resursu jātērē, lai cīnītos ar krāpniekiem, kuri parādījušies līdz ar kompānijām, kas izsniedz tā sauktos ātros kredītus. Blēži izmanto cilvēku lētticību un to, ka nauda tiek aizdota neklātienē, saņemot lūgumu no naudas gribētāja īsziņas veidā pa telefonu, šodien raksta laikraksts Latvijas Avīze.

«Vedeklas ģimenei ļoti vajadzēja naudu, lai samaksātu par patērēto elektrību. Tā kā viņai jau bija kredīti, aizņemties vairs nevarēja, tāpēc pierunāja mani noformēt kredītu,» izdevumam stāstījusi Austra (vārds mainīts) no Kuldīgas novada.

«Vedekla internetā bija sameklējusi cilvēku, kas bija gatavs bez procentiem aizdot dažus simtus latu. Vajadzēja tikai aizbraukt uz Rīgu, bankā atvērt kontu un pēc tam pie notāra parakstīt līgumu. 13. decembrī aizbraucām uz Rīgu. Kad kontu biju atvērusi, vajadzēja tā datus un internetbankas paroles nosūtīt aizdevējam, jo viņam it kā vajadzēja pārliecināties, ka man nav nekādu parādu un esmu uzticama. Ja viss būšot kārtībā, tad tikšoties ar mums pie notāra. Vēlāk viņš vairs uz telefona zvaniem neatbildēja. Līdz tumsai zvanījām, pēc tam nospļāvāmies un braucām mājās. Tajā brīdī jau neko nebijām zaudējuši, tikai iztērēto degvielu un laiku. Ātri par notikušo aizmirsām,» viņa atsaukusi atmiņā notikušo.

Tikai viens no sešiem Latvijas lielāko politisko partiju līderiem spējis precīzi nosaukt visus pasaules kontinentus - citi uzskata, ka Amerika ir viens kontinents, citi kā atsevišķus kontinentus min Eiropu un Āziju, kamēr vēl kāds aizmirst par Antarktīdu.

Tādas politiķu zināšanas par pasaules ģeogrāfiju konstatētas laikraksta Diena veiktajā testā, kura laikā dažādi jautājumi tika uzdoti Valdim Zatleram (Zatlera Reformu partija), Nilam Ušakovam, (Saskaņas centrs), Solvitai Āboltiņai (Vienotība), Raimondam Vējonim (ZZS), Aināram Šleseram (LPP/LC) un Gaidim Bērziņam (VL-TB/LNNK).

Daži no laikraksta uzdotajiem jautājumiem un politiķu atbildes uz tiem:

Nosauciet visus kontinentus.

V. Zatlers: tas nu gan nav grūti. Eirāzijas kontinents, Āfrikas kontinents, Amerikas kontinents, kas dalās Ziemeļamerikā un Dienvidamerikā, Antarktīda un Austrālija

N. Ušakovs: Eiropa, Āzija, Āfrika, Amerika, Antarktīda, Austrālija

Austrālijas kalnrūpniecības magnāte Džina Rainhārta (Gina Rinehart) - pasaulē bagātākā sieviete - atkal radījusi sašutumu Austrālijā. Šoreiz viņa salīdzinājusi algas Austrālijas kalnrūpniecības nozarē ar lēto darbaspēku Āfrikā, vēsta CNBC.

Video, kas ievietots Sydney Mining Club interneta vietnē, Rainhārta mudinājusi atcelt noteikumus un samazināt nodokļus, lai nezaudētu starptautisko uzņēmumu investīcijas. Tie dodot priekšroku mazākām izmaksām Āfrikā.

«Afrikāņi grib strādāt, un tās [Āfrikas] strādnieki ir gatavi strādāt par mazāk nekā 2 ASV dolāriem dienā,» paziņojusi pasaulē bagātākā sieviete, piebilstot, ka šāda statistika darot viņu bažīgu par Austrālijas nākotni.

Rainhārtas komentāriem sekojusi ātra Austrālijas premjerministres Džūlijas Gilardas (Julia Gillard) atbilde. Viņa akcentējusi, ka 2 ASV dolāru alga nav attiecināma uz Austrāliju.

Nevienlīdzība starp bagātajiem un nabadzīgajiem iedzīvotājiem vairumā pasaules attīstīto valstu šobrīd ir rekordaugstā līmenī, liecina Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) ziņojums.

OECD norāda, ka vairumā no 34 organizācijas dalībvalstīm plaisa starp bagātajiem un nabadzīgajiem ir lielākā pēdējo 30 gadu laikā, bagātākajiem 10% iedzīvotāju pelnot 9,6 reizes vairāk par nabadzīgākajiem 10% iedzīvotāju.

20.gadsimta 80.gados šis īpatsvars veidoja septiņi pret viens, vēsta organizācija.

OECD arī ziņo, ka turības plaisa ir pat vēl lielāka, 1% turīgāko iedzīvotāju 2012.gadā piederot 18%, bet 40% turīgo iedzīvotāju tikai 3% no mājsaimniecību bagātības.

Mēs esam sasnieguši augstāko punktu. Nevienlīdzība OECD valstīs ir augstākajā līmenī kopš brīža, kad tika sākta šādu datu apkopošana, vēsta organizācija.

Pandēmijas apstākļos Eiropā turpinājušies zemo procentlikmju laiki, ko pamatā noteikusi reģiona centrālās bankas politika. Turklāt dažās vecajās Eiropas valstīs ir arvien vairāk tādi gadījumi, kad komercbankas naudu saviem klientiem, aizdevumu likmei esot negatīvai, pat pārskaita.

Piemēram, The Wall Street Journal (WSJ) izceļ kādu gadījumu Portugālē, kur aizņēmējam ir gluži vai šāds sapņu hipotekārais kredīts. Tiek norādīts, ka konkrētais ņemtais kredīts Banco finanšu iestādē esot aptuveni 320 tūkstošu eiro apmērā, kur tam piemērotā procentlikme svārstoties, lai gan šobrīd tā esot negatīva pie -0,25% atzīmes. Rezultātā, piemēram, šomēnes esot sanācis tā , ka Banco kredīta ņēmējam, norēķinoties par procentiem, uz kontu pārskaitījusi aptuveni 40 eiro. Pats hipotekārā kredīta ņēmējs, protams, turpina maksāt aizdevuma pamatsummu.

Bez pareizā izpildījuma un šķirošanas no kārtējā ēnu ekonomikas apkarošanas pasākuma var sanākt vien čiks

Karstajās diskusijās par iecerētajām nodokļu izmaiņām nākamā gada budžetā gandrīz nemanīti ir garām paslīdējis vēl kāds fakts. Proti, valdībā ir izskatīta iespēja par informācijas apmaiņas procesa uzlabošanu starp bankām un Valsts ieņēmumu dienestu (VID). Tas nozīmē to – ja attiecīgās izmaiņas normatīvajos aktos tiks veiktas, tad kredītiestādēm un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem no nākamā gada 1. aprīļa būs jāinformē VID par aizdomīgiem darījumiem nodokļu jomā.

Pagaidām nav īstas skaidrības, kāds būs tas slieksnis, no kura privātpersonas kontā ieskaitītā summa būs «aizdomīgs darījums»: arī pašlaik kredītiestādēm ir jāsniedz informācija Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestam. Taču šobrīd VID aktivitātes bremzējot tas, ka informācijas saņemšana no kredītiestādēm notiek tikai pēc konkrēta pieprasījuma.

Novembrī Krievijas pensiju saņēmēju ienākumi kritās par 15%, taču lielākais kritums ir gaidāms nākamā gada sākumā. Tad pensijas jau būs sarukušas uz pusi, salīdzinot ar to, kādas tās bija šī gada vasarā, informē raidījums Nekā personīga.

Latvijā Krievijas vecuma pensijas saņem ap 7000 pensionāru. Krievija tās aprēķina reizi trijos mēnešos. Tā fiksē rubļa kursu pret eiro, un attiecīgo naudas summu pārskaita Latvijas sociālās apdrošināšanas aģentūrai. Aģentūra pensijas katru mēnesi pārskaita saņēmējiem. Pēdējo reizi Krievija naudu skaitīja novembrī. Tobrīd rubļa vērtība pret eiro bija samazinājusies par 15%.

Krievijas pensiju likums daudziem šķita pievilcīgs - piemēram, sievietes pensijas var saņemt jau no 55 gadu vecuma. Vēl līdz šī gada vasarai par vienu un to pašu stāžu līdz 1990.gadam lielāka bija kaimiņvalsts pensija. Tāpēc daudzi Latvijas nepilsoņi pensiju dēļ pieņēma Krievijas pilsonību. Vēl pavasarī uz šādas rīcības izdevīgumu norādīja arī Krievijas vēstnieks Latvijā Aleksandrs Vešņakovs.

Rīgā strādā apmēram 460 tūkst. cilvēku, no tiem tikai apmēram 250 tūkst. esot rīdzinieki, bet pārējie nākot no citām Latvijas vietām, norāda Rīgas mērs Nils Ušakovs (SC).

Pēc Rīgas mēra domām, pareizāk būtu, ja IIN sadalījums būtu uz pusēm starp pašvaldību, kurā cilvēks strādā, un pašvaldību, kurā deklarēta viņa dzīvesvieta.

Viņš intervijā Latvijas Avīzei atzīmē, ka tādējādi Ventspilij, piemēram, Rīga ik gadu pārskaita aptuveni 3,5 milj. Ls iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN). «Tas nav gluži pareizi, jo cilvēki, kas strādā Rīgā, tomēr izmanto galvaspilsētas infrastruktūru, ko uztur rīdzinieki. No otras puses, lieliski saprotam, ka daudzām pašvaldībām, sevišķi mazajiem novadiem, tas ir svarīgs ienākums,» atzīmē N.Ušakovs.

Viņš piebilst, ka Rīga pārējiem Latvijas novadiem ik gadu pārskaita 210 milj. Ls, vēl ap 50 milj. Ls galvaspilsēta maksā pašvaldību izlīdzināšanas fondā. Kopā sanākot 260 milj. Ls, kas ir vairāk nekā puse no pilsētas budžeta. Tāpēc par to esot jārunā, lai nelielajām pašvaldībām varētu garantēt iztikšanas minimumu un Rīga varētu uzturēt pilsētas infrastruktūru.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pārbauda, vai Rīgas namu pārvaldnieks (RNP) ir ievērojis publiskās personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma noteiktos ierobežojumus rīkoties ar finanšu līdzekļiem, informē Rīgas domes (RD) Vienotības frakcijas sabiedrisko attiecību speciālists Nils Josts.

Pārbaude ir uzsākta pēc RD Vienotības deputātu frakcijas priekšsēdētājas Sarmītes Ēlertes iesnieguma, kurā KNAB aicināts pārbaudīt publiskajā telpā pieejamo informāciju par RNP naudas pārskaitījumiem Arodbiedrību koordinācijas centram, kurš pēc tam finanšu līdzekļus pārskaita arodbiedrībai LABA.

KNAB pārstāve Laura Dūša norādīja, ka birojs savas kompetences ietvaros veic sniegtās informācijas pārbaudi. Pagaidām gan nav zināms, cik ilgi pārbaude varētu ilgt.

Publiskajā telpā ir izskanējusi informācija, ka katru mēnesi RNP pārskaita ievērojamas naudas summas Arodbiedrību koordinācijas centram, kuras nonāk ar partiju Saskaņa saistītā arodbiedrībā LABA.

AS Latvenergo prasa, lai vistuvākajā laikā tiktu noskaidrota valsts SIA Vides projekti amatpersonu rīcība ar tiem līdzekļiem, ko energokompānija tai pārskaita Daugavas krastu stiprināšanas vajadzībām.

Uzņēmums norāda, ka Daugavas kā jebkuras upes krastu erozija ir dabisks process, jo šādā veidā upe veido savu gultni. Taču arī hidroelektrostaciju radītās ūdens līmeņa svārstības un tādi faktori kā meliorācijas darbi, dārzu iekopšana, makšķernieku transports, teritoriju labiekārtošana, kā arī dabīgie procesi – ledus iešana, ūdens straumes, vējš, nokrišņi u.c., izraisa Daugavas krastu deformāciju.

AS Latvenergo skaidro, ka veic darbības, lai atlīdzinātu to kaitējumu, ko rada elektroenerģijas ražošana. Tādējādi uzņēmums ik gadu Daugavas krastu stiprināšanā ieguldot 850 000 latu, ko pārskaita valsts SIA Vides projekti.

Vislabvēlīgākie likumdošanas nosacījumi, lai parūpētos par finansiālo labklājību pensijas vecumā, ir Latvijā, bet vislabvēlīgākie ekonomiskie nosacījumi ir Igaunijā, liecina informācija SEB Baltijas mājsaimniecību finanšu apskatā.

Visjutīgāk pensiju jautājumu mūsdienās uztver Lietuvas iedzīvotāji. Vidējā vecuma pensija Lietuvā 2012. gada 4. ceturksnī bija 236 eiro, kas, salīdzinot ar citām Baltijas valstīm, ir viszemākā. Latvijā un Igaunijā vidējā vecuma pensija ir attiecīgi 271 eiro un 316 eiro.

Salīdzinot dažādus uzkrājumu veidus, redzams, ka pensiju uzkrājumu apjoms attiecībā pret noguldījumiem Igaunijā palielinājies no 25% 2008. gadā līdz 37 % pērnā gada beigās, Latvijā – no 22% līdz 44% un Lietuvā – no 15% līdz 25%. Uzkrājumi pensiju 2. līmenī ir būtiski lielāki nekā pensiju 3. līmenī – pensiju 2. līmenī uzkrāto līdzekļu apjoms uz vienu iedzīvotāju ir 1140 eiro Igaunijā, 720 eiro Latvijā un 498 eiro Lietuvā.

Valsts kontrole (VK) piedāvā mainīt likumu, lai radītu labākas iespējas izsekot naudas izlietojumam arodbiedrībās.

Kā trešdien telekanālā LNT pastāstīja VK vadītāja Elita Krūmiņa, revidējot Rīgas satiksmi (RS), VK secinājusi, ka nav iespējams pārbaudīt, kas notiek ar līdzekļiem, kurus uzņēmumi pārskaita arodbiedrībām, jo tālāk šai naudai nav iespējams izsekot. VK rosinās apsvērt iespēju mainīt sistēmu.

Kā ziņots, Rīgas pašvaldības uzņēmums RS pārskaita ievērojamus līdzekļus arodbiedrībai LABA, kas ir cieši saistīta ar Rīgā valdošo partiju Saskaņas centrs.

Krūmiņa pastāstīja, ka pēc operatīvās revīzijas VK no RS saņēmusi informāciju un atskaites par VK ieteikumu ieviešanas iespējām. RS esot pasūtījusi dažādus pētījumus un izstrādājusi ar tiem saistītus normatīvos aktus, taču, lai pilnvērtīgi izvērtētu iesniegtos materiālus, VK tagad domā par pilna apmēra revīziju RS.

Salīdzinoši nesen publiskajā telpā izskanēja ziņa, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) ir izsniegusi pirmo licenci elektroniskās naudas iestādes darbībai (1). Savukārt, pēc šīs ziņas publiskošanas sekoja asa sabiedrības reakcija digitālajos medijos komentāru sadaļā, uzsverot, ka šādām iestādēm uzticēties nedrīkst, jo ieguldītā nauda tiks pazaudēta. Tomēr norādāms, ka šādai reakcijai nav pamata, jo būtiski ir nošķirt elektronisko naudu no virtuālās naudas, kuras lietošanas sekas saistāmas ar dažādiem riskiem. Līdz ar to, izprotot atšķirību starp elektronisko naudu un virtuālo naudu, ir iespēja sevi pasargāt no reālu naudas līdzekļu pazaudēšanas.

Elektroniskās naudas statusu un tās emitentu darbību regulē Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likums (turpmāk – Likums). Līdz ar to elektroniskās naudas emitenti ir pakļauti konkrētam normatīvajam regulējumam, kas nozīmē to, ka gadījumā, ja elektroniskās naudas emitents savā darbībā neievēro Likuma prasības un ir pārkāpis savu klientu tiesības, klientiem ir iespēja vērsties Likumā noteiktajā kārtībā vienā no divām valsts iestādēm savu tiesību un likumisko interešu aizsardzībai, proti, FKTK vai Patērētāju tiesību aizsardzības centrā (PTAC), kā arī Latvijas Komercbanku asociācijas ombudā.

Atbilstoši Likuma prasībām elektroniskajai naudai piemīt trīs pazīmes, ar kuru palīdzību iespējams identificēt un nošķirt elektronisko naudu no citiem norēķinu līdzekļiem:

Digitālā pasaule ap mums strauji attīstās. Vēl pavisam nesen tālruņus izmantojām tikai sarunām, bet finanšu pakalpojumus saņēmām bankās un pat ne internetbankās, un neiedomājāmies, ka var būt citādi.

Tehnoloģiju attīstība paver plašas iespējas finanšu pakalpojumu attīstībai, tai skaitā progress skar un skars arī naudu. Paveras plašas iespējas attīstīt naudas veidus, veicināt naudas apriti un ātrumu. Paveras iespējas arī veikt izmaiņas un uzlabojumus monetārajā politikā, padarīt efektīvāku monetārās politikas transmisijas mehānismu un, kas zina, nākamās krīzes atveseļošanai centrālās bankas jau varētu izmantot digitālo naudu jau pierastās aktīvu pirkšanas vietā. Šajā rakstā aplūkosim nākotnes iespējas, par kurām centrālās bankas jau ir sākušas domāt – tām ir interese, tās jau publicējušas pētnieciskus darbus un bijuši pirmie eksperimenti.

Centrālajai bankai ir jāiet kopā ar tehnoloģiju attīstību, lai nepiepildītos dažu vizionāru redzējums, ka centrālo banku pasivitātes rezultātā emitētā nauda pamazām izzudīs no apgrozības un cilvēku digitālajos maciņos paliks tikai privāto emitentu emitētās kriptovalūtas. Privātās naudas uzvara nozīmētu arī privātā sektora uzvaru pār valsti, bet atstāsim valsts un privātā sektora spēkošanos filozofiskākas ievirzes rakstiem. Kamēr pastāv centrālās bankas, tām būs jāseko līdzi un jāpielāgojas tehnoloģiju attīstībai. Līdzšinējās zinātnieku diskusijas ir izvirzījušas divus veidus, kā var tikt glabāta centrālās bankas digitālā nauda. Centrālās bankas digitālā nauda varētu tikt glabāta centrālajā bankā atvērtos kontos (angliski – account based) vai arī elektroniskajās ierīcēs (angliski – value based). Šie abi centrālās bankas digitālās naudas veidi var pastāvēt neatkarīgi no tā, kas ir digitālās naudas izplatītājs naudas gala īpašniekiem – centrālā banka vai bankas.