Šā gada pirmajā ceturksnī bankas norakstīja kredītus 33 miljonu eiro apmērā, tajā skaitā, rezidentu nefinanšu uzņēmumiem – 13,3 miljonus eiro, rezidentu mājsaimniecībām – 19,5 miljonus eiro, bet nerezidentiem – 0,8 miljonus eiro, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas dati.
Norakstīto kredītu apmērs bija samērā zems, taču to var skaidrot gan ar sezonālo efektu, kad apjomīgāki bilanču tīrīšanas darbi noris gada beigās, kā arī ar to, ka atgūšanā esošo kredītu apmērs un īpatsvars ir samazinājies salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem, skaidro FKTK.
Pirmajā ceturksnī ilgāk par 90 dienām kavēto kredītu īpatsvars banku kopējā kredītportfelī samazinājās no 6,9% līdz 6,7%. Mērens virs 90 dienām kavēto kredītu sarukums bija vērojams gan rezidentu mājsaimniecību, gan rezidentu uzņēmumu portfelī. Savukārt nerezidentu virs 90 dienām kavētie kredītu īpatsvars attiecīgajā portfelī nedaudz pieauga - no 5,3% līdz 5,5% pārskata ceturkšņa laikā. Kopējais kavēto kredītu īpatsvars sasniedza 13,1% (2014.gada beigās – 12,3%), ko sekmēja neliels kavēto kredītu pieaugums līdz 30 dienām, kuram bieži ir īslaicīgs raksturs.
Tautsaimniecības nozaru dalījumā virs 90 dienām kavēto kredītu īpatsvars visstraujāk saruka apstrādes rūpniecības un tirdzniecības nozarēs. Tirdzniecības nozarē bija vērojams arī pārstrukturēto kredītu īpatsvara sarukums, turpretī apstrādes rūpniecībā pieauga pārstrukturēto kredītu apmērs un īpatsvars (no 9,8% līdz 11,6% ceturkšņa laikā), tādējādi virs 90 dienām kavēto kredītu īpatsvara sarukums vēl nav tik viennozīmīgs signāls kredītriska sarukumam.
Kopumā pārstrukturēto kredītu īpatsvars portfelī pieauga no 7,6% līdz 8,9% pārskata ceturksnī. Lielākais devums pieaugumā bija nerezidentiem izsniegtajiem kredītiem – pārstrukturēto kredītu īpatsvars attiecīgajā portfelī pieauga no 8,1% līdz 15,8%. Turpretī rezidentu portfelī pārstrukturēto kredītu īpatsvars būtiski nemainījās, marta beigās sasniedzot 7,6% no attiecīgā portfeļa (2014.gada beigās – 7,5%), tādējādi rezidentu kredītportfeļa kvalitāte (kurš veidoja vairāk nekā 85% no kopējā Latvijas kredītiestāžu portfeļa) būtiski nemainījās pārskata ceturkšņa laikā. Banku izveidotie uzkrājumi marta beigās bija augstā līmenī - 79% attiecībā pret virs 90 dienām kavēto kredītu apmēru un 5.3% attiecībā pret kopējo kredītportfeli.