Nekustamā īpašuma tirgus stagnācijas dēļ, iespējams, bankām beidzies vieglas kreditēšanas laiks.
Inflācijas apkarošanas plāna ietvaros ieviestie ierobežojumi bremzējuši nekustamā īpašuma tirgus attīstību un cenas, patlaban radot nogaidošu attieksmi īpašuma pircējos un, iespējams, mudinot vairāk sarosīties pārdevējiem. Nekustamā īpašuma tirgus pašreizējā stagnācija ietekmē kreditēšanas tempus, t.sk. aizdevumi privātpersonām mājokļa iegādei, visām kredītiestādēm, atzīst baņķieri.
Uzsvars uz analīzi
Baltic Sea Port valdes loceklis Aigars Ķimenis secina: tā kā bankas sūtība ir kreditēšana, bankās turpmāk varētu būt lielāks uzsvars uzņēmumu pusē. Tomēr stagnācijas un neskaidrības dēļ nekustamā īpašuma tirgū bankās vajadzētu būt spēcīgiem analītiķiem, kas var izvērtēt riskus un noteikt, vai uzņēmuma projekts ir perspektīvs un to var kreditēt, proti spēt izsniegt kredītu, pamatojoties uz uzņēmuma darbības naudas plūsmu, bet nevis izmanojot nekustamo īpašumu kā kredīta nodrošinājumu. «Banka daudz skatījās: re kur bizness, bet kāds nodrošinājums? Nekustamais īpašums? Ideāli! Ja nav nekustamā īpašuma, tad jau sākas problēmas,» tā viņš. Pēc A. Ķimeņa piebilstā, ar nekustamo īpašumu tagad nav tā, ka var precīzi pateikt, vai ir stagnācija, darījumu apjomu samazinājums - īslaicīgi vai ilglaicīgi, kas sekos pēc tam. Uz����ēmējs par pilnīgi iespējamu uzskata, ka daudzi uzņēmumi, kuru pamatdarbība nav nekustamais īpašums, varētu pārdot sev labos laikos pirktos īpašumus un iegūto naudu ieguldīt uzņēmuma pamatbiznesa attīstībā. Tomēr uzņēmumiem - ražotājiem, pakalpojumu sniedzējiem - būs nepieciešami arī aizņemtie līdzekļi. DnB NORD Bankas speciālisti pauda uzskatu, ka no nekustamā īpašuma pārdošanas iegūto naudu vajadzētu ieguldīt Latvijas ekonomikā, t.sk. ražošanā. Tomēr lai uzņēmējs to būtu ieinteresēts darīt, jābūt lielākam valsts atbalstam, t.sk. nodokļu politikas maiņai.
Svaru maiņa
Baņķieri piekrīt, ka uzņēmuma nekustamā īpašuma ķīla ir populāra, jo vienkārša un skaidra. Bijušais baņķieris Uģis Zemturis uzskata, ka, no vienas puses, ir milzīgs potenciāls, ja bankām būtu kompetence nevis vērtēt uzņēmumu pēc nodrošinājuma, bet cik konkurētspējīgs nākotnē vai pašreiz ir uzņēmuma bizness. U. Zemturis pauda pārliecību, ka banku jomā nebūs problēmu, ja samazināsies nekustamā īpašuma kredīti, jo cilvēki pārprofilēsies, lai spētu saprast uzņēmuma biznesu, bet vēl svarīgāk saprast, cik konkurētspējīgs ir uzņēmums - vai var dot kredītu un uz kādiem nosacījumiem. Pēc viņa domām, bankām ir iespējas 2-5 mēnešu laikā pārkvalificēt cilvēkus. «Bankā svarīgi bagātajos gados uzaudzēt taukus, attīstīt darbinieku papildu kompetenci, lai tad, kad ekonomika vienā nozarē sāk stagnēt, banka spētu apkalpot citas nozares,» tā U. Zemturis. Viņš domā, ka bankām reāli pavērsies peļņas iespējas no klientiem, kas nofiksē peļņu, pārdodot nekustamo īpašumu, un iegūst naudu, kuru vai nu paši iegulda, vai uztic bankai, un banka tad var pelnīt ar komisijām - 1 % un vairāk, kas būtībā ir vēl vieglāka peļņa nekā hipotekārajiem kredītiem, kur maržas jeb bankas peļņas procents bija 1 % līmenī. Tiesa, U. Zemturis šaubījās, vai brīvā nauda parādīsies uzņēmēju pusē, drīzāk - privātpersonu. Pēc U. Zemtura secinātā, ja sarūk privātpersonu kreditēšanas bizness nekustamā īpašuma iegādei, bankām ir iespēja arī vairāk pievērsties uzņēmumu kreditēšanai. «Uz maziem vidējiem uzņēmumiem attīstīt kreditēšanu. Ir pietiekami attīstīta lielo un vidējo uzņēmumu kreditēšana, bet mazattīstīta ir mazo un mikrouzņēmumu finansēšana. Ir uzņēmēji, kam ir 3-4 darbinieki, kurš strādā mazumtirdzniecībā, mikroražošanā, bet kur bankām pirms tam nebija interese: ja var viegli pelnīt uz lieliem kredītiem vai standartizētā veidā, kreditējot privātpersonas nekustamā īpašuma iegādei pat aizvērtām acīm, tad mikrouzņēmumu kreditēšanā ir augstāks risks. Ja atrod pareizo pieeju, pareizos produktus, kā uzrunāt uzņēmēju, kā izvērtēt - tas būtu labs bizness,» tā U. Zemturis, piebilstot: ir daudz mikrouzņēmumu, kuru īpašnieki kredītu ņem kā privātpersonas, ieķīlājot īpašumu, tad naudu iegulda uzņēmējdarbībā, bet pareizāk būtu, ja pats uzņēmums ņem kredītu, lai finansētu darbības paplašināšanu. «Domāju, ka baņķieru izaicinājums ir: kā izaudzēt kompetenci, lai spētu finansēt uzņēmumus uz naudas plūsmu, nevis uz nekustamā īpašuma, ieķīlātu aktīvu bāzes,» tā U. Zemturis.
Ķīla - populāra
Hansabankas pārstāvis Ivars Svilāns atzina, ka tāpat kā pasaulē, arī Latvijā uzņēmuma nekustamā īpašuma ķīla ir populāra, jo vienkārša un skaidra. Tomēr, ņemot vērā uzņēmuma darbības lielumu un nozari, nekustamā īpašuma ķīla varētu arī nebūt nepieciešama, saņemot kredītu. Hansabankas valdes locekle Irīna Pīgozne atzina, ka nav vērojams, ka mainītos akcenti no hipotekārās kreditēšanas uz uzņēmumu finansēšanu, lai rastos jūtamas problēmas ar darbinieku kompetenci, jo darbinieki kļūst kompetentāki daudzās jomās. Ilgā darbība ļāvusi Hansabankai uzkrāt lielu kompetenci, arī kapacitāti, un tādējādi ir skaidrība par virzību uz priekšu, prognozējot, kur vajadzēs resursus. Jautāts, vai banka būtu gatava kreditēt uzņēmumu, neprasot nekustamā īpašuma ķīlu, DnB NORD Bankas pārstāvis Raimo Smukais atzina, ka jā, bet tas atkarīgs no projekta un tā perspektīvām.