Krievijas centrālā banka Bank Rossii esot pieslēgusi 91 banku Krievijas iekšējai starpbanku pārvedumu sistēmai, tādējādi cenšoties nodrošināties gadījumam, ja Krievija tiek atslēgta no Vispasaules Starpbanku finanšu telekomunikāciju sabiedrības (SWIFT) sistēmas, Krievijas aģentūrai RIA Novosti norādījis kāds situāciju pārzinošs informācijas avots.

Šajā sakarībā jau notikusi Bank Rossii un banku tikšanās.

Bank Rossii informējusi, ka jau pagājušā gada beigās ticis izveidots vietējais SWIFT analogs, kas ļaus Krievijas bankām nodot SWIFT formāta ziņojumus ar Bank Rossii starpniecību.

Bank Rossii vadītājas vietniece Ksenija Judajeva gan pauda viedokli, ka Krievijas atslēgšana no SWIFT esot maz ticama, tāpēc nevajagot dramatizēt situāciju.

Kā ziņots, ASV Ukrainas krīzes saasināšanās dēļ var izslēgt Krievijas bankas no SWIFT sistēmas, iepriekš vēstīja Krievijas laikraksts Kommersant.

Kā pastāstīja ASV Valsts departamentam tuvs informācijas avots, ASV varētu Krieviju izslēgt no SWIFT arī vienas pašas, ja eiropieši šādiem soļiem nepiekritīs.

Krievijas centrālā banka Bank Rossii šonedēļ pirmo reizi kopš novembra sākuma veikusi intervenci valūtas tirgū ar mērķi atbalstīt rubli.

Bank Rossii pirmdien rubļa atbalstam iztērējusi 700 miljonus dolāru.

10.novembrī centrālā banka paziņoja par pilnīgu atteikšanos no valūtas kursa svārstību koridora un regulārām intervencēm, kursam pārkāpjot koridora robežas.

Centrālā banka gan uzsver, ka jaunā Bank Rossii pieeja neparedz pilnīgu atteikšanos no valūtas intervencēm, tās tiks veiktas gadījumā, ja radīsies draudi finanšu stabilitātei.

1.decembrī, pēc tam, kad Krievijas rubļa kurss pret eiro pārsniedza 67 rubļu atzīmi, bet kurss pret dolāru pietuvojās 54 rubļu atzīmei, valūtas pārdošanas apjoms strauji palielinājās un rubļa vērtība sāka pieaugt.

Krievijas centrālā banka Bank Rossii piektdien pieņēmusi lēmumu atkārtoti samazināt bāzes procentu likmi, tādējādi cenšoties stimulēt valsts ekonomiku, kuru negatīvi ietekmējušas rietumvalstu sankcijas un naftas cenu kritums.

Banka bāzes procentu likmi samazināja no 11,5% līdz 11%.

Tādējādi šī šogad jau ir piektā reize, kad Bank Rossii samazina bāzes procentu likmi.

Šis samazinājums saskanējis ar analītiķu iepriekš publiskotajām prognozēm.

2.februārī bāzes procentu likme Krievijā tika samazināta no 17% līdz 15%, 16.martā tika īstenots pazeminājums līdz 14%, 5.maijā - līdz 12,5%, bet 15.jūnijā - līdz 11,5%.

Bank Rossii piektdien publiskotajā paziņojumā teikts, ka «pamata makroekonomikas rādītāju dinamika norāda uz turpmāku ekonomiskās aktivitātes atdzišanu. Bank Rossii aplēses liecina, ka valsts iekšzemes kopprodukta (IKP) kritums otrajā ceturksnī gada griezumā bijis krietni vien būtiskāks, nekā 1.ceturksnī».

Krievijas centrālā banka Bank Rossii no trešdienas piedāvā bankām likviditātes nodrošināšanai iegūt ASV dolārus apmaiņā pret rubļiem, vēsta laikraksts Vedomosti.

Valūtas mijmaiņas darījumi pieejami visām bankām, kam ir pieejama tirdzniecība Maskavas biržā.

Līdz šim Bank Rossii bankām piedāvāja vienīgi iegūt rubļus apmaiņā pret valūtu.

Centrālās bankas lēmums piedāvāt dolārus vērsts uz to, lai paplašinātu banku iespējas īstermiņa valūtas likviditātes nodrošināšanā.

Vedomosti norāda, ka pagaidām vēl nav zināms, cik ilgi jaunais Bank Rossii instruments būs spēkā.

Valūtas mijmaiņas darījumi ir nozīmīgs valūtas likviditātes pārvaldīšanas instruments, kas veido aptuveni 50% Krievijas valūtas tirgus apgrozījuma, norāda Krievijas valūtas asociācijas valdes priekšsēdētājs Dmitrijs Piskulovs.

Savā ikgadējā uzrunā par stāvokli valstī Krievijas prezidents Vladimirs Putins ceturtdien pieprasīja, lai Krievijas centrālā banka Bank Rossii un valsts valdība īsteno stingrus pasākums, lai apturētu spekulācijas ar rubli.

«Es lūdzu Bank Rossii un valdībai īstenot stingrus koordinētus pasākumus, lai atturētu tā dēvētos spekulantus no spēlēšanas uz Krievijas valūtas svārstībām,» paziņoja Putins.

«Bank Rossii ir pārgājusi uz peldošo rubļa kursu, bet tas nenozīmē, ka rubļa kurss var bezgalīgi būt par finanšu spekulāciju objektu,» viņš piebilda.

Putins pauda viedokli, ka Krievijas varas iestādes zina, kas ir šie spekulanti, un varas iestāžu rīcībā ir instrumenti iedarbībai uz viņiem.

«Pienācis laiks tos [instrumentus] izmantot,» uzsvēra Putins.

Rubļa vērtība šonedēļ piedzīvoja kārtējo kritumu, sasniedzot jaunu rekordzemu līmeni gan pret eiro, gan pret ASV dolāru.

Krievijas centrālā banka Bank Rossii piektdien pieņēmusi lēmumu bāzes procentu likmi saglabāt nemainīgu otro mēnesi pēc kārtas, norādot uz augstās inflācijas riskiem un centieniem atdzīvināt krīzes skarto ekonomiku.

Tādējādi bāzes procentu likme Krievijā arī turpmāk veidos 11%.

Šogad Bank Rossii bāzes procentu likmi kopumā samazināja piecas reizes, pēdējo reizi samazinājumu par 0,5 procentpunktiem īstenojot jūlija beigās.

Banka gan norādīja, ka nākotnē tā varētu atkal sākt procentu likmes samazināšanu, jo vājais iekšzemes pieprasījums mazina inflācijas spiedienu.

Bank Rossii vēsta, ka gada inflācija Krievijā uz oktobra beigām veidoja 15,6%.

Kā ziņots, naftas cenu krituma un Rietumu sankciju iespaidā Krievijas ekonomika šā gada trešajā ceturksnī, salīdzinot ar attiecīgo laika periodu pērn, samazinājusies par 4,3%.

Savukārt šā gada pirmajos deviņos mēnešos kopumā Krievijas ekonomika samazinājusies par 3,8%.

Krievijas centrālā banka Bank Rossii rubļa atbalstam pērn iztērējusi 76,1 miljardu ASV dolāru un 5,4 miljardus eiro, teikts pirmdien izplatītajā bankas paziņojumā.

Rubļa vērtība pērn attiecībā pret dolāru nokritās par 41%, bet attiecībā pret eiro - par 34%, ņemot vērā rietumvalstu Krievijai noteiktās sankcijas un naftas cenu kritumu pasaules tirgū.

Rubļa vērtības kritums kopīgi ar Krievijas noteiktajām sankcijām lielākajai daļai pārtikas produktu importam no rietumvalstīm pērn izraisījis patēriņa cenu pieaugumu valstī par 11,4%.

Bank Rossii dati liecina, ka banka visapjomīgākās intervences valūtas tirgū īstenojusi martā, kad Krievija anektēja Krimu, kā arī oktobrī un decembrī, kad strauji samazinājās naftas cenas.

Rubļa vērtības straujā lejupslīde Krievijas iedzīvotājos decembrī izraisīja paniku, cilvēkiem steidzoties konvertēt savus ietaupījumus uz dolāriem vai eiro.

Krievijas centrālā banka Bank Rossii piektdien pieņēmusi negaidītu lēmumu samazināt bāzes procentu likmi, šādu lēmumu skaidrojot ar pūliņiem novērst ekonomiskās aktivitātes kritumu.

Banka bāzes procentu likmi samazināja no 17% uz 15%.

«2014.gada 15.decembrī pieņemtais lēmums paaugstināt bāzes procentu likmi ir izraisījis inflācijas un devalvācijas perspektīvu stabilizēšanos tādā apmērā, kā to bija paredzējusi centrālā banka,» norāda banka.

Banka skaidro, ka inflāciju apturēs ekonomiskās aktivitātes kritums un līdz 2016.gada janvārim tā nokritīsies zem 10%.

Saistībā ar šādu Krievijas Centrālās bankas negaidītu lēmumu rubļa vērtība pret ASV dolāru un eiro piedzīvojusi kritumu.

Kā ziņots, Bank Rossii decembrī ārkārtas sanāksmē pieņēma negaidītu lēmumu būtiski paaugstināt bāzes procentu likmi, tādējādi cenšoties apturēt nacionālās valūtas vērtības kritumu.

Krievijas ekonomika Rietumu noteikto sankciju un naftas cenu samazināšanās rezultātā ir zaudējusi 200 miljardus ASV dolāru, šādu viedokli intervijā televīzijas kanālam CNBC pauž Krievijas finanšu ministrs Antons Siluanovs.

Ministrs uzsver, ka galvenā negatīvā ietekme ir tieši naftas cenu kritumam pasaules tirgū.

«Lielākā ietekme bijusi naftas cenu kritumam. Saskaņā ar mūsu aplēsēm kapitāla deficīts sankciju rezultātā ir 40 līdz 50 miljardi dolāru,» uzsver ministrs.

«Jau piemērotās sankcijas tiešām mūs ietekmējušas negatīvi. Tomēr Krievijas uzņēmumi tām ir pielāgojušies, bet Krievijas maksājumu bilancē radušās izmaiņas. Rublis vājinājās, bet, kā redzat, dzīve turpinās un mēs turpinām dzīvot,» norādīja Siluanovs.

Ministrs arī komentējis Krievijas centrālās bankas Bank Rossii lēmumu decembrī palielināt procentu likmi no 10,5% līdz 17%.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins otrdien paziņojis, ka valsts ekonomika nav nonākusi krīzē un ļaunākais jau ir aiz muguras.

Tomēr Putins atzina, ka ļaunākā pārvarēšana vēl nenozīmē to, ka tagad viss valstī sāks iet uz augšu.

Prezidents norādīja, ka pērnā gada nogales un šā gada sākuma notikumu ietekme, iespējams, vēl tikai būs jūtama un tā atspoguļosies dažādos rādītājos.

«Bet kopumā jau skaidrs, ka nekāda sabrukuma nav,» uzsvēra Putins, piebilstot, ka Krievijas ekonomikas pamati ir kļuvuši stiprāki un stabilitāti pilnībā nevar iznīcināt.

«Es to pat nesauktu par krīzi. Tas ir zināms fenomens, zināmas grūtības,» pavēstīja Kremļa saimnieks.

Krievijas ekonomika, kas stagnēja jau iepriekšējos divus gadus, 2014.gadā saņēma dubulttriecienu - naftas cenu straujo kritumu un rietumvalstu sankcijas, kas tika ieviestas, reaģējot uz Maskavas agresiju pret Ukrainu.

Krievijas valstij piederošās bankas VTB tīrie zaudējumi šā gada pirmajā ceturksnī palielinājušies līdz 18,3 miljardiem rubļu (326,7 miljoniem eiro), salīdzinot ar 4,6 miljardiem rubļu (82,1 miljonu eiro) pērnā gada ceturtajā ceturksnī, teikts otrdien publiskotajā bankas paziņojumā.

Zaudējumus VTB pārstāvji galvenokārt skaidro ar Krievijas rubļa vērtības kritumu, procentu likmju pieaugumu un rietumvalstu Krievijai noteiktajām sankcijām.

«Procentu likmju straujais kāpums būtiski negatīvi ietekmējis mūsu ienākumus, bet ekonomikas izaugsmes tempa palēnināšanās likusi mums veidot ievērojamus uzkrājumus iespējamiem kredītu zaudējumiem,» norāda banka.

Krievijas Centrālā banka Bank Rossii pērn decembrī nolēma paaugstināt bāzes procentu likmi no 10,5% uz 17%. Kopš tā laika banka procentu likmi divreiz samazinājusi un šobrīd tā veido 12,5%.

Kā ziņots, VTB pērn strādāja ar 800 miljardu rubļu tīro peļņu, kas ir par 99,2% mazāk nekā 2013.gadā.

Krievijas uzņēmumi var nonākt kredītu krīzē, ja vien Rietumi nemīkstinās Krievijai noteiktās sankcijas par tās lomu Ukrainas krīzē, prognozē starptautiskā reitingu aģentūra Moody's.

Sankciju rezultātā Krievijas uzņēmumiem ir liegta pieeja starptautiskajam kapitāla tirgum.

Obligāciju izdošana pasaules tirgos Krievijas kompānijām ir liegta kopš jūlija, kad ASV un Eiropas Savienība pastiprināja sankcijas pret Krieviju saistībā ar Malaizijas lidmašīnas notriekšanu virs Austrumukrainas.

Krievijas aģentūra Praim norāda, ka bez piekļuves ārvalstu kapitāla tirgum Krievijas uzņēmumi nebūs spējīgi veikt parādu refinansēšanu vienlaicīgi ar ārējo parādu atmaksu.

Analītiķi uzskata, ka kredītu krīze Krieviju varētu skart 2016.gadā un tajā vissmagāk ciestu metalurģijas un nekustamā īpašuma sektori.

No Krievijas šogad aizplūdis kapitāls 110 miljardu ASV dolāru apmērā, liecina Maskavas Augstākās ekonomikas skolas aplēses.

Krievijas neatkarīgais televīzijas kanāls Doždj vēsta, ka kapitāla aizplūšana pārsniegusi oficiālās prognozes.

Krievijas ekonomikas ministrija kapitāla aizplūšanu šogad prognozēja 100 miljardu dolāru apmērā, bet centrālā banka Bank Rossii - 90 miljardu dolāru apmērā.

Maskavas Augstākās ekonomikas skolas atskaitē norādīts, ka kapitāla aizplūšanu no Krievijas galvenokārt veicina ekonomikas stagnācija, Rietumu sankcijas Krievijai, augsts ārējo parādu segšanas līmenis, kā arī inflācija un valūtas vērtības kritums.

Augstākās ekonomikas skola prognozē, ka šogad kopumā no Krievijas aizplūdīs kapitāls 120 miljardu dolāru apmērā.