Finanses

BAN peļņa pērn – 260 tūkstoši latu

, 23.02.2009

Jaunākais izdevums

Nedzīvības apdrošināšanas a/s Baltijas Apdrošināšanas Nams pagājušo gadu noslēdzis ar 259 tūkstošu latu peļņu, kas ir gandrīz tāda pati kā pirms gada.

BAN publiskais 4. ceturkšņa pārskats liecina, ka kompānijas peļņa 2007. gadā bija 246.2 tūkstoši latu. Kompānija 2008. gadā kopumā bruto prēmijās parakstījusi 13.2 miljonus latu, kas ir par 6 % vairāk nekā pirms gada. Tostarp visvairāk prēmijas - 5.6 miljoni latu un 5.4 miljoni latu attiecīgi parakstītas KASKO un OCTA apdrošināšanā. BAN pērn nopelnīto prēmiju apjoms bija 6.5 miljoni latu, bet piekritušo neto atlīdzību apjoms sasniedza 3.6 miljonus latu. BAN vienīgais īpašnieks ir SIA BAN Holdings.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Patlaban nepastāv riski valsts naudas zaudēšanai sakarā ar Rīgas pils ugunsgrēku

LETA, 29.04.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patlaban Finanšu ministrija (FM) neredz riskus, ka valstij būtu jāzaudē nauda sakarā ar Rīgas pils ugunsgrēku un Rīgas pils apdrošināšanu, šodien Saeimas Pieprasījumu komisijas sēdē sacīja FM valsts sekretāre Baiba Bāne.

FM un VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) ir nodrošinājušas, ka pils atjaunošanas darbi notiek saskaņā ar grafiku un par būvnieku līdzekļiem. Valsts intereses ir pilnā mērā aizsargātas, sacīja Bāne.

Viņa skaidroja, ka pils bija apdrošināta par 4,8 miljoniem eiro, patlaban būvnieki šādu summu ir iemaksājuši depozītā un par šiem līdzekļiem veic pils atjaunošanu. Paralēli notiek kriminālprocess un civilprocess pret būvniekiem, un, ja tiesa atzīs, ka ugunsgrēkā ir vainojami būvnieki, tad viņi šo summu jau būs samaksājuši.

«Savukārt, ja tiesa atzīs, ka būvnieki nav vainīgi, tad FM vērsīsies civiltiesiskā ceļā pie apdrošinātāja AS Baltijas apdrošināšanas nams (BAN), lai apdrošinātāji sedz šos zaudējumus saskaņā ar apdrošināšanas līgumu,» sacīja Bāne.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kāds izsniedza aizdevumu, kāds iegādājās auto, kāds nopelnīja ar īpašuma izīrēšanu - lūkojam, kādi pērn bijuši 14.Saeimas deputātu tēriņi, ienākumi un pirkumi, raksta žurnāls "Kas Jauns".

Daigas Mieriņas alga – 85 tūkstoši

Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (55) par savu darbu pagājušajā gadā saņēmusi 85,4 tūkstošus eiro lielu algu.

Nekādu ievērojamu uzkrājumu Mieriņai nav, arī aizdevumus viņa nav izsniegusi, vien lūkojams, ka parādsaistību ailītē gozējas ierakstīti 35 tūkstoši eiro. Transportlīdzekļu politiķei nav, viņas īpašumā ir zeme Aronas pagastā, lietošanā – zeme un ēkas Carnikavas pagastā.

Krištopanam 50 tūkstošu eiro pensija

Vilis Krištopans (69) aizvadītajā gadā veicis pārdevumu par 41,4 tūkstošiem eiro, algā Saeimā saņēmis 63 tūkstošus eiro, kā arī ticis pie 50,2 tūkstošu eiro lielas pensijas.

41 400 eiro ienākumu Krištopans saņēmis no SIA "Stiga RM Mežs", kas pieder meža nozares uzņēmēja Andra Ramoliņa sievai Annai. Politiķis deklarācijā arī norādījis, ka skaidrā naudā glabā 9380 eiro, "Swedbank" kontā ir gandrīz 13 tūkstoši eiro, parādu nav, bet veikti vairāki aizdevumi – kopumā vairāk nekā 170 tūkstošu eiro apmērā. Tāpat viņam valdījumā ir 2017. gada izlaiduma automašīna "Toyota C-HR", īpašumā – pērn iegādāta piekabe "Tiki SP500-R/Promo25", zemes gabals Garkalnes pagastā, kapitāla daļas SIA "Berģu tūjas" un SIA "Upes-Plostiņi". SIA "Berģu tūjas", kas nodarbojas ar nekustamā īpašuma izīrēšanu un pārvaldīšanu, aizpērn strādāja bez apgrozījuma un uzrādīja 180 tūkstošu eiro lielus zaudējumus, pērn dota arī 1,95 miljonu eiro liela komercķīla Igaunijas uzņēmumam "Estateguru tagatisagent OÜ". Vilim Krištopanam šajā uzņēmumā pieder 50,8 procenti daļu, pārējās ir viņa sievai Aijai. Tiesa, visas SIA "Berģu tūjas" daļas ir ieķīlātas "Rietumu bankā".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

To sešu politisko partiju lokomotīvju materiālais stāvoklis, kuras pēc pēdējām aptaujām varētu iekļūt 10. Saeimā, ir ļoti atšķirīgs, bet lielākoties - labs.

Lielākajai daļai ir gan uzkrājumi skaidrā naudā, gan noguldījumi bankās, ir arī lielākas un mazākas parādsaistības, tie līdztekus darbībai politikā ieņem amatu arī privātos uzņēmumos, kuros mēdz būt arī līdzīpašnieki, daudziem pieder vairāki nekustamie īpašumi. Gandrīz visiem, izņemot diviem, ir augstākā izglītība, kas iegūta gan Latvijā, gan ārvalstīs. Tiesa, ir arī izņēmumi - dažiem tomēr nav nedz uzkrājumu, nedz arī kas pieder.

LD/DB apkopotā informācija par partiju lokomotīvēm Rīgā, Vidzemē, Latgalē, Kurzemē un Zemgalē liecina, ka Saskaņas centra lokomotīvju kopējais skaidras un bezskaidras naudas uzkrājumu apjoms ir ap 45,2 tūkst. latu, bet uzņemtas parādsaistības aptuveni par 164,9 tūkst. latu. Vienotības lokomotīvju naudas uzkrājumu apjoms veido aptuveni 288,8 tūkst. latu, bet parādsaistības - ap 84,6 tūkst. latu. Jāpiebilst, ka tās savukārt ir citiem aizdevušas kopumā 147,2 tūkst. latu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

2007. gadā visvairāk nopelnījušie 100 Latvijas uzņēmēji

Lato Lapsa, Kristīne Jančevska, Baltic Screen, speciāli Db, 10.02.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2007. gadā Latvijas uzņēmēji vēl ir guvuši pēdējo lielo peļņu, kura pārtrumpojusi par gadu iepriekš sasniegtos rekordus, - tā rāda pagājušā gada beigās Lursoft un Baltic Screen apkopotie Latvijas uzņēmumu 2007. gada peļņas rādītāji.

Pārskats par pēdējiem trim gadiem rāda, ka visveiksmīgākais Latvijas uzņēmējiem ir bijis tieši 2007. gads, kas visdrīzāk var pretendēt uz vistreknākā gada nosaukumu: 2005. gadā desmit uzņēmēji, kuriem piederošajām kapitāldaļām atbilda vislielākā gūtā peļņa, kopā bija sapelnījuši nepilnus 73 miljonus latu, 2006. gadā šī summa bija palielinājusies līdz 100 miljoniem latu, savukārt 2007. gadā, kā rāda nule apkopotie dati, tā pieaugusi vēl par gandrīz desmit miljoniem latu.

Arī lielāko 2007. gada pelnītāju sarakstā pirmās četras vietas ieņem baņķieri – nu jau bijušie Parex bankas akcionāri Valērijs Kargins un Viktors Krasovickis (kuri peļņas gūšanas laikā vēl bija kredītiestādes īpašnieki, līdz ar ko iekļauti šajā sarakstā) un Aizkraukles bankas īpašnieki Oļegs Fiļs un Ernests Bernis, turklāt saraksta pirmajā desmitniekā ir vēl divi banku akcionāri – Rietumu bankas līdzīpašnieki Leonīds Esterkins un Arkādijs Suharenko.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Rīgas pils būvdarbu apdrošinātājs gatavs izmaksāt avansu 145 tūkstošu latu apmērā

Gunta Kursiša, LETA, 31.07.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvākajā laikā apdrošinātājs BTA Insurance company, kuras apdrošināšanas polisi iegādājās Rīgas pils būvdarbu veicējs SBRE, gatavs veikt avansa maksājumu 145 tūkstošu latu apmērā un Rīgas pils apdrošinātāju Baltijas Apdrošināšanas Nams darbu raksturo kā neprofesionālu.

Runājot par izsniegto avansa apjomu, BTA vadītājs Jānis Lucaus norādīja: «Iespējams, sākotnēji sabiedrībai var šķist, ka šī summa nav liela, salīdzinot to ar kopējiem zaudējumiem. Tomēr ir jāņem vērā, ka, iegādājoties apdrošināšanas polisi, tiek apdrošināti konkrēti riski. Rīgas pils gadījumā BTA apdrošināja celtniecības materiālus, būvniecības aprīkojumu uz rekonstrukcijas laiku, nevis kopumā ēku kā īpašumu.»

«Diemžēl jāsaka, ka arī mums, apdrošinātājiem un nozares profesionāļiem, radies jautājums par pils īpašuma apdrošināšanu, ko veikusi apdrošināšanas sabiedrība Baltijas Apdrošināšanas Nams (BAN),» norāda otras apdrošināšanas sabiedrības BTA, kas slēdza līgumu ar būvnieku, valdes priekšsēdētājs Jānis Lucaus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

OCTA tirgū lielākais spēlētājs šogad ir Baltikums

Ieva Mārtiņa, 13.12.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Obligātās auto apdrošināšanas OCTA tirgū bruto prēmijas šogad visvairāk parakstījus apdrošināšanas a/s Baltikums, ar lielākajiem zaudējumiem šajā apdrošināšanas veidā strādā BAN, bet ar peļņu – Balta.

Šogad deviņos mēnešos OCTA tirgū bruto prēmijās Baltikums parakstījis 4,317 miljonus latu, kam ar 3,945 miljonim latu seko Balva un ar 3,654 miljoniem latu – BTA, liecina Db.lv apkopota informācija no kompāniju finanšu pārskatiem.

Ceturtajā vietā ar 3,077 miljoniem latu bruto parakstītam prēmijām seko Gjensidige Baltic, bet ar 2,978 miljoniem latu - Balta. Par to, kādā secībā iedalās nākamie OCTA tirgū esošie apdrošinātāji, precīzas informācijas nav. OCTA tirgū kopumā bruto prēmijās šogad paakstīti 24,53 miljoni latu, liecina Latvijas apdrošinātāju asociācijas dati. Publiskotā informācija liecina, ka Ergo OCTA tirgū parakstījis 1,935 miljonus latu, bet BAN - 1,348 miljoniem latu. Swedbank informēja, ja OCTA prēmijas Swedbank P&C Insurance parakstījusi 339 tūkstošus latu. Tādējādi pārējie apdrošinātāji – If un Seesam - dala 2,94 miljonu latu prēmijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2023.gadā Latvijā bija nodarbināti 884,2 tūkstoši jeb 64,2% iedzīvotāju¹ vecumā no 15 līdz 74 gadiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) darbaspēka apsekojuma rezultāti.

Salīdzinot ar 2022.gadu, pērn nodarbinātības līmenis palielinājies par 0,3 procentpunktiem, bet nodarbināto skaits samazinājies par 2,0 tūkstošiem.

Lielākais nodarbināto skaita samazinājums bija vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības; automobiļu un motociklu remonta nozarē; valsts pārvaldes un aizsardzības; obligātās sociālās apdrošināšanas jomā, kā arī apstrādes rūpniecībā.

2023.gada 4. ceturksnī Latvijā bija nodarbināti 877,7 tūkstoši iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas ir par 13,2 tūkstošiem mazāk nekā 3. ceturksnī. Nodarbinātības līmenis bija 64,0%, kas ir 0,7 procentpunktiem zemāks nekā 3. ceturksnī.

Nodarbināto skaits vecuma grupā no 75 līdz 89 gadiem 2023.gadā bija 5,7 tūkstoši (4. ceturksnī - 6,3 tūkstoši). Turpmāk tekstā informācija tiks atspoguļota par personām vecuma grupā no 15 līdz 74 gadiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Mežu izņemšana no saimnieciskās aprites biedē nozari un cilvēkus

Māris Ķirsons, 08.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dabas vērtību skaitītāji Latvijā atraduši Eiropas nozīmes biotopus vairāk nekā 300 000 ha platībā, un, tā kā tie pārsvarā atrodas ciršanas vecumu sasniegušos mežos (ap 450 000 ha saimnieciski vērtīgajās sugās saimnieciskajos mežos), tad no saimnieciskās aprites potenciāli izņemamo platību apmērs var svārstīties no 60 000 ha līdz 260 000 ha, kas atstās ne tikai būtisku ietekmi uz konkrētiem uzņēmumiem, bet arī uz nozari un ar to saistītajām sfērām.

Tādu ainu rāda Dienas Biznesa sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv rīkotā diskusija par dabas skaitīšanas rezultātu iespējamo ietekmi uz meža nozari, tautsaimniecību un darba vietām reģionos.

Cipari ir, bet vēl daudz nezināmo

“Ir zināmi dabas skaitīšanas rezultāti, kas tika publiskoti uzraudzības grupas sanāksmē, un tie liecina, ka vairāk nekā 300 000 hektāru Latvijā ir atrasti Eiropas nozīmes biotopi, taču pašlaik nav zināms, kas notiks tālāk,” norāda Latvijas Meža īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks. Viņš atzīst, ka mežu īpašnieki, jau pirms tika uzsākta dabas skaitīšana, 2017. gadā uzdeva Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai jautājumu par to, kas notiks pēc tam, kad dabas vērtības būs saskaitītas. “Tā laika ministrijas vadības atbilde: “Vispirms iegūsim datus, tad arī runāsim par to, kas notiks pēc tam,” nebija un nav pareiza, jo neskaidrība mežu īpašniekiem nebūt neveicina mērķu sasniegšanu dabas aizsardzībā,” tā A. Muižnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Apdrošināšana

Pērn Latvijas lielākajiem apdrošinātājiem krasi atšķirīgi rādītāji

Ieva Mārtiņa, 20.03.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2011. gadu lielākie nedzīvības apdrošinātāji noslēguši ar krasi atšķirīgiem rādītājiem: tikai Latvijas tirgū strādājošā Balta cietusi teju divu miljonu latu zaudējumus, bet arī citās Baltijas valstīs pārstāvētā BTA uzrādījusi trīs miljonu latu peļņu.

Kompāniju publicētie finanšu pārskati liecina, ka Balta 2011. gads noslēdzies ar 1,94 miljonu latu zaudējumiem iepretim 1,44 miljonu latu peļņai pirms gada, kompānija bruto prēmijās kopumā bija parakstījusi 30,23 miljonus latu, kas ir par 4% mazāk nekā pirms gada. Tajā skaitā visvairāk – 9,63 miljoni latu – parakstītas nekustamā īpašuma apdrošināšanā, kam ar 8,52 miljoniem latu seko sauszemes transporta apdrošināšana.

Tikmēr BTA Insurance Company SE pērn uzrādījusi 3,00 miljonu latu peļņu, kas ir par 30,2% mazāka nekā pirms gada, komānija bruto prēmijās Latvijā, Lietuvā, Igaunijā un Vācijā kopumā bija parakstījusi 92,99 miljonus latu (+21,7%). Tajā skaitā visvairāk – 40,74 milj. Ls- prēmijas parakstītas sauszemes transportlīdzekļu

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Biežāk uzdotie jautājumi

Latvijas Banka / eiro.lv, 03.09.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

Nākamgad valsts pamatbudžetā prioritārajiem pasākumiem piešķirs papildu 146,84 miljonus latu

LETA, 25.09.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2013.gadā valsts pamatbudžetā prioritārajiem pasākumiem un jaunajām politikas iniciatīvām plānots piešķirt papildu finansējumu 146,84 miljonu latu apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

VID par reāli nepiedzenamiem gada sākumā atzinis 137,36 miljonu latu parādus

LETA, 24.01.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienests (VID) par reāli nepiedzenamiem šā gada 1.janvārī bija atzinis 137,36 miljonu latu parādus no kopumā 793,77 miljonu latu parādiem valsts un pašvaldību budžetiem, kā arī sociālo iemaksu parādiem, liecina VID elektronisko datu bāzē pieejamā informācija.

No reāli nepiedzenamo parādu kopsummas - 137,36 miljoniem latu - 131,84 miljonu latu parādiem jeb parādu nav bijis naudas vai mantas uz ko vērst piedziņu, bet kopumā 5,52 miljonu latu parādu piedziņai gada sākumā bija iestājies piedziņas noilgums.

VID dati liecina, ka no kopējās parādu summas - 793,77 miljoniem latu - 482,24 miljoni latu gada sākumā bijis parāds valsts budžetam, 188,78 miljoni latu - parāds pašvaldību budžetiem, bet 122,75 miljoni latu - sociālās apdrošināšanas iemaksu parāds.

Pēc VID datiem, aktuālie parādi, proti, parādi, kuriem tiek aprēķināta nokavējuma nauda, šā gada sākumā bijuši 485,77 miljoni latu, 47,93 miljoni latu bijuši parādi, kuriem piešķirti termiņa pagarinājumi, bet 260,07 miljoni latu bijuši apturētie parādi, proti, parādi, kuriem nokavējuma naudas aprēķināšana tikusi pārtraukta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Ārpus Rīgas un Jūrmalas vēl iepērkas

Lato Lapsa, Kristīne Jančevska, Baltic Screen, speciāli Db, 24.04.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Citviet Latvijā ārzemnieki pērn gada beigās vēl pirkuši īpašumus. To rāda Baltic Screen apkopotie dati par lielākajiem nekustamo īpašumu darījumiem pagājušā gada otrajā pusgadā. 2006. gada otrajā pusgadā pārējā Latvijā bija notikuši vismaz 14 nekustamā īpašuma darījumi, kuros fiksētā summa bija virs pusmiljona latu.

2007. gada pirmajos sešos mēnešos tādi bijuši 18, un tāds pats bija oficiālo lielo darījumu skaits 2007. gada otrajā pusgadā, turklāt četri no tiem bija pārsnieguši miljonu latu. Pagājušā gada pirmajā pusē bija 19 darījumu virs pusmiljona latu un astoņos gadījumos darījuma apmērs bija pārsniedzis miljonu latu.

Nu burbulis pārsprādzis arī šeit - pagājušā gada otrajā pusē ārpus Rīgas un Jūrmalas fiksēti tikai seši darījumi, kuros zemesgrāmatā ierakstītas summas ir virs pusmiljona latu. Miljona robežu pārsnieguši tikai divi, un Liepājas uzņēmējs Ivars Kesenfelds noskaņojumu raksturo īsi: «Liepājā dzīvokļus pērk 10 reizes mazāk nekā iepriekš. Visi gaida, kad būs par velti. Taču, ja ir kaut kas labs un par labu cenu, tad pērk uzreiz.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

PABA: Kurš segs Rīgas pilij nodarītos zaudējumus?

Žanete Hāka, 21.06.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pils ugunsgrēka gadījums parāda lielāku objektu apdrošināšanas sarežģīto dabu, norāda Profesionālo apdrošināšanas brokeru asociācijas (PABA) vadītājs Agris Auce.

Pašu prezidenta pili ir apdrošinājis Baltijas Apdrošināšanas nams (BAN), bet būvdarbu veicēju – BTA. Tādējādi būs iespēja vērot kā divi lielākie pašmāju apdrošinātāji piedalās Latvijas nacionālā objekta atjaunošanā. Lai gan BAN ir ar lielu ārzemju investoru kapitāla daļu un BTA īpašnieki esot holdingsabiedrības no B3 līdz B6, šo apdrošinātāju Latvijas izcelsmi nav iemesla apšaubīt.

Prezidenta pils kā īpašums ir ticis apdrošināts AAS BAN ar apdrošinājuma summu 5,4 miljoni latu un uz pirmā riska noteikumiem. Tas rāda, ka VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) ir veikuši riska analīzi un novērtējuši, ka lielāks zaudējums nav ticams. Pašlaik pēc cietušajām platībām izskatās, ka ugunsgrēka postījumi varētu būt ievērojami lielāki, norāda PABA.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūrmalas pilsētas pašvaldība 27. decembrī ārkārtas sēdē apstiprinājusi investīciju programmu no 2014. līdz 2016. gadam, kas paredz, ka šajā laika posmā tiks īstenoti investīciju projekti 106,8 miljonu latu apjomā.

Nākamgad tiek plānotas investīcijas 39,7 miljonu latu apjomā, 2015.gadā - 34 miljonu latu apjomā, bet 2016.gadā - 33 miljonu latu apjomā. Savukārt periodā no 2017. līdz 2020. gadam iezīmētas investīcijas 76 miljonu latu apjomā.

2014. gadā apjomīgākās investīcijas paredzētas Jūrmalas ūdenssaimniecības projekta 2. un 3.kārtas īstenošanai - līdz 2014. gadam šajā projektā ieguldīti 4,84 miljoni latu, nākamgad paredzēti 11,3 miljoni latu, no kuriem 7,4 miljoni būs Eiropas Savienības līdzfinansējums, 3,5 miljoni latu - pašvaldības līdzekļi, bet 295 000 latu - cits finansējums. 2015. gadā ūdenssaimniecības projekta pabeigšanai tiek plānoti vēl 7,9 miljoni latu. Tādējādi kopējās investīcijas ūdens sagatavošanas ietaišu uzlabošanā un ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu paplašināšanā Jūrmalā sasniegs 24,1 miljonu latu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2011. gada budžetā ieņēmumus plānots palielināt par 156,96 miljoni latu, bet izdevumus samazināt par 88,8 miljoni latu, liecina Finanšu ministrijas publiskotais 2011. gada valsts kopbudžeta konsolidācijas pasākumu saraksts.

Papildus 44,9 miljonus latu iecerēts iegūt, nākamgad nepalielinot iemaksas otrajā pensiju līmenī un saglabājot tās 2% apmērā. Tādējādi kopējā fiskālās konsolidācijas summa ir 290,666 miljoni latu, raksta diena.lv.

Izdevumu samazinājums valsts budžetā ir paredzēts par 78,988 miljoniem latu. Vislielākais izdevumu samazinājums paredzēts Satiksmes ministrijai - 18,272 miljoni latu. Labklājības ministrijas pamatbudžetā izdevumi tiks samazināti par 11,466 miljoniem latu, bet speciālajā budžetā - par 5,77 miljoniem latu. Bet Veselības ministrijas izdevumi tiks samazināti par 12,34 miljoniem latu.

Kopumā 5,48 miljoni latu nākamgad būs jāietaupa Aizsardzības ministrijai, 5,43 miljoni latu - Zemkopības ministrijai, četri miljoni latu - Izglītības ministrijai, 3,265 miljoni latu - Iekšlietu ministrijai, bet viens miljons latu - Kultūras ministrijai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Apdrošināšana

Balva un Baltikums visaktīvāk piekopj regresa prasības

Ieva Mārtiņa, 04.06.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nedzīvības apdrošināšanas kompānijas Balva un Baltikums, kas iepriekš izcēlās ar OCTA cenu dempingu, izrādās, ir aktīvākās regresa prasītājas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nedzīvības apdrošināšanas kompānijas pagājušā gadā kopumā bruto prēmijās parakstījušas 219 miljonus latu, kas ir par 28 % mazāk nekā pirms gada.

Latvijas Apdrošinātāju asociācijas dati liecina, ka atlīdzībās kopumā kompānijas pērn izmaksājušas 141.9 miljonus latu, kas ir par 14 % mazāk nekā 2008. gadā.

Gjensidige Baltic pagājušo gadu pabeidza ar bruto prēmiju kritumu par 1 %, līdz 45.7 miljoniem latu, bet atlīdzībās kompānija izmaksāja par 23 % vairāk nekā pirms gada – 30.5 miljonus latu.

Balta pagājušā gada laikā zaudējusi 32 % biznesa, prēmijās gadā kopumā parakstot 41.8 miljonus latu. Atlīdzībās Balta pērn izmaksājusi 26.3 miljonus latu – par 22 % mazāk nekā pirms gada.

18 miljonu latu bruto prēmijās parakstījusi If Latvia, kas ir par 28 % mazāk nekā pirms gada, bet izmaksāto atlīdzību apjoms sarucis par 4 %, līdz 10.6 miljoniem latu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Apstiprina Saeimas nākamā gada budžeta projektu; patur ložu operā

BNS, 16.11.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas Saimnieciskā komisija trešdien vienbalsīgi apstiprināja Saeimas 2012.gada budžeta projektu, kurā izdevumi plānoti 11,46 miljonu latu apmērā, kas ir par 2,68% mazāk nekā šogad, kad Saeimas izdevumi ir 11,77 miljoni latu.

Komisijas deputāti sēdē diskutēja par to, vai lietderīgi saglabāt Saeimas ložu Latvijas Nacionālajā operā, par ko izdevumi nākamgad plānoti apmēram 14 tūkstošu latu apmērā. Deputāte Rasma Kārkliņa (Vienotība) interesējās, cik bieži loža tiek izmantota ārzemju viesu vešanai uz operas izrādēm un cik bieži operas apmeklējumiem piesakās paši deputāti.

Saimnieciskā komisija tomēr vienojās, ka 14 tūkstoši latu nav tik milzīga summa, lai to neparedzētu Saeimas budžetā, ņemot vērā, ka opera pilda reprezentatīvas funkcijas, kā arī tās nepietiekamā budžeta situāciju.

Tāpat izvērsās diskusija par Saeimas autobāzi. Komisijas loceklis Imants Parādnieks (Nacionālā apvienība) turpināja uzstāt, ka ir stingri jāizvērtē autobāzes izdevumi, kas paredzēti 1,7 miljonu latu apmērā, un ka noteikti atrodamas iespējas ietaupīt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai panāktu kopējo 2010. gada budžeta konsolidāciju 500 milj. Ls apmērā, Latvijas budžeta izdevumi varētu vēl būt jāgriež tikai par 260 milj. Ls nevis visiem 500 milj. Ls, kā izskanējis iepriekš. Starpību valdība cer gūt no palielināto nodokļu ieņēmumiem.

To pavēstījis finanšu ministrs Einārs Repše. 93 milj. Ls Finanšu ministrija cer iegūt uz palielinātā Iedzīvotāju Ienākumu un nekustamā īpašuma nodokļu rēķina. Ja šie un citi plānotie nodokļu ieņēmumi nepildīsies, izdevumi var būt jāgriež arī vairāk par 260 milj. Ls, Einārs Repše teicis Reuters.

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē finanšu ministrs atzina, ka galējais samazinājumu apjoms 2010. gada budžetam būs zināms tikai pēc tam, kad visas ministrijas būs iesniegušas savus nākamā gada plānotos budžetus. «Tomēr būs liels brīnums, ja būs kāda nozare, kurai nebūs nākamgad jāsamazina nekas. Neskatoties uz to, ir jāizbeidz tā politika, ka katra ministrija budžeta veidošanā velk deķīti uz savu pusi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ekonomisti: Darba tirgus vēl arvien būs ekonomikas karstais punkts

Žanete Hāka, 22.02.2019

Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš

Sekmīgā ekonomikas attīstība 2018. gadā nodrošināja tālāku darba tirgus rādītāju uzlabošanos. Gan nodarbinātības kāpums, gan bezdarba kritums paātrinājās. Šogad pārmaiņas darba tirgū turpināsies līdzšinējā virzienā, taču jau lēnāk. Ja 2018. gadā nodarbinātība pieauga par 1,6%, tad šogad kāpums varētu būt apmēram procentu liels. Bremzēšanās visdrīzāk jau ir sākusies — ja pērnā pirmajos trīs ceturkšņos nodarbināto skaits gada griezumā auga vidēji par 1,9%, tad 4.ceturksnī par 0,8%.

Spēcīgākais ekonomikas sildītājs pērn bija celtniecība — nozare, kas spēj strauji palielināt strādājošo skaitu, ja ir pasūtījumi. Labi attīstījās arī tādas darbietilpīgas nozares kā tūrisms, informācijas tehnoloģijas, biznesa pakalpojumi. Šogad celtniecība augs krietni pieticīgāk nekā pērn, bet pārējās vadošās nozares varētu attīstīties līdzīgi.

Vidējais bezdarba līmenis pērn samazinājās par 1,3 procentpunktiem, līdz 7,4%. Jo īpaši strauji samazinās īstermiņa bezdarbnieku skaits. Augošais ilgstoši nestrādājošo īpatsvars ir galvenokārt reģionālo kontrastu atspoguļojums, kas ir tikai pakāpeniski atrisināma problēma, arī tas bremzēs bezdarba tālāku samazināšanos.

Šie dati parāda — lai arī palielināt strādājošo skaitu nav viegli, tas ir iespējams. Salīdzinājums ar ziemeļu kaimiņiem vēsta, ka to ir iespējams turpināt. Starpība starp nodarbinātības līmeni Igaunijā un Latvijā pērnā gada nogalē bija 4,6 procentpunkti (attiecīgi 69,1% un 64,5%). Nodarbinātība abās valstīs kopš krīzes augusi līdzīgi, bet starpība svārstījusies bez noteiktas tendences. Darbinieku piesaiste un noturēšana kaimiņvalsts uzņēmumiem bijusi skaudra problēma jau vairākus gadus, taču nodarbinātības līmenis ir sasniedzis augstāku līmeni, nekā jebkurš spēja iztēloties. Tas parāda — Latvijā imigrācija noteikti ir viens no risinājumiem, bet prioritāte joprojām ir nodarbinātības līmeņa palielināšana. Panākot Igaunijas līmeni, Latvijā strādājošo skaitu vēl var palielināt par vairākiem desmitiem tūkstošu cilvēku.

Par nodarbinātības palielināšanas iespējām signalizē arī atšķirīgais vīriešu un sieviešu bezdarba līmenis, pērn attiecīgi 8,4% un 6,4%. 2007. gadā bezdarbs starp vīriešiem bija 6,5%. Lai arī kopumā nodarbinātības līmenis pērn sasniedza rekordu, visaktīvākajās vecuma grupās — starp 25 un 54 gadu vecumu, augstākie nodarbinātības līmeņi joprojām ir 2006. – 2007. gadā reģistrētie.

Attīstības stratēģijā “ko nedarīt” ir vismaz tikpat svarīgs punkts kā “ko darīt”. Pieņemt lēmumu kaut ko nedarīt — neattīstīt kādu nozari, kādu apvidu, politiķiem var būt ļoti grūti. Arī uzņēmumu vadītājiem lēmumi par nedarīšanu var sagādāt emocionālas ciešanas. Cilvēki mēdz izvairīties no situācijām, kas viņiem rada diskomfortu. Tad lēmumu (ne)pieņēmēju vietā izvēles izdara dzīve. Dzīves nosaukums šobrīd ir “darba tirgus”.

Iespējams, ka visbanālākā patiesība, ko vien var pavēstīt par ekonomikas attīstību, ir tās atkarība no darba ražīguma kāpuma. Šajā procesā ir pozitīvā, bet ir arī negatīvā dienaskārtība. Darba ražīguma audzēšana notiek gan ar pozitīvām pārmaiņām daļā uzņēmumu, gan ar mazāk efektīvu uzņēmumu darbības pārtraukšanu. Ekonomikas lejupslīdes ciklā to, ka uzņēmuma vēsture ir beigusies, visbiežāk pavēsta nodokļu inspektors vai banka. Augšupejas ciklā šis ziņnesis ir darba tirgus. Ziņnešu vainošana par ziņām ir ļoti sena un tradīcijām bagāta nodarbošanās.

Latvijā imigrācija ir notikusi un notiks nākotnē. Tā ir vajadzīga ne tikai ekonomisku apsvērumu dēļ. Taču dažu uzņēmēju un viņu pārstāvošo organizāciju precīzi neizteiktā, bet nojaušamā vēlme ar imigrāciju atgriezt darba tirgū pēcpadomju ēras vidēji aritmētisko stāvokli, ir vēlmju domāšana. Šī ēra bija kā laiks pēc vētras mežā, kas ir izgāzusi daudzus vecus kokus, paverot iespējas izaugt jaunajiem, kas citādi nonīktu bez saules. Tas bija lielisks iespēju logs uzņēmīgiem cilvēkiem, kas ir gandrīz aizvēries. Arī turpmāk mežā laiku pa laikam kāds koks nolūzīs, bet par tā atbrīvoto vietu būs liela konkurence.

Ir cerības nākotnē izvairīties no strādājošo skaita sarukuma Latvijā, taču ir skaidrs, ka strauji augt tas nevarēs. Tomēr ir nozares, kuras spēs no pārējās ekonomikas paņemt tik strādājošo, cik vien vēlēsies, jo tās ir ļoti maksātspējīgas, te pirmkārt jāmin informācijas tehnoloģijas un dažādi biznesa pakalpojumi, atsevišķas rūpniecības apakšnozares. Kādam citam no šiem cilvēkiem būs jāatvadās.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gadā 72,8 tūkstoši iedzīvotāju bija bezdarbnieki, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) Darbaspēka apsekojuma rezultāti.

Galerijā augstāk - ekonomistu komentāri un prognozes par jaunākajiem darba tirgus datiem!

Salīdzinot ar 2017. gadu, bezdarbnieku skaits ir samazinājies par 12,6 tūkstošiem jeb 14,8 %. Pērn bezdarba līmenis Latvijā bija 7,4 %, kas ir par 1,3 procentpunktiem zemāks nekā 2017. gadā. Sievietēm bezdarba līmenis joprojām saglabājas zemāks nekā vīriešiem (attiecīgi 6,4 % un 8,4 %).

2018. gada 4. ceturksnī, salīdzinājumā ar 3. ceturksni, bezdarba līmenis ir samazinājies par 0,1 procentpunktu un bija 6,9 %. 4. ceturksnī 67,1 tūkstotis iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija bezdarbnieki, kas ir par 1,7 tūkstošiem jeb 2,5 % mazāk nekā 3. ceturksnī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskās risku pārvaldības kompānijas "Coface" publiskotajā Baltijas valstu lielāko uzņēmumu "Top50" reitingā šogad iekļuvuši 27 Lietuvas uzņēmumi, 17 Igaunijas un seši Latvijas uzņēmumi, aģentūru LETA informēja "Coface" pārstāvji.

Kompānijā norāda, ka Latvijas pozīcijas šajā reitingā ir vispieticīgākās un turklāt tās šogad pasliktinājušas - ja iepriekšējos divus gadus Baltijas "Top50" klasificējās astoņi uzņēmumi no Latvijas, tad šajā gadā - par diviem mazāk.

Kopumā Baltijas valstu 50 lielāko uzņēmumu apgrozījums pērn veidoja 74 miljardus eiro, bet peļņa - 2,78 miljardus eiro. Latvijas uzņēmumu pienesums starp Baltijas "Top50" lielākajām kompānijām ir 9,4% apgrozījuma un 10,6% peļņas ziņā.

Igaunija savas pozīcijas šī gada Baltijas "Top50" uzņēmumu reitingā nostiprinājusi un tajā pārstāvēto uzņēmumu skaits ik gadu būtiski pieaug - šogad reitingā iekļuvuši 17 Igaunijas uzņēmumi, pērn - 14, bet 2021.gadā tādu bija tikai 10. Lietuvas uzņēmumu pozīcijas uzņēmumu reitingā ir samērā stabilas - šogad reitingā pārstāvēti 27 uzņēmumi no Lietuvas, pērn - 28, savukārt 2021.gadā - 32.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2023. gada sākumā Latvijā dzīvoja 1 milj. 883 tūkst. iedzīvotāju – par 7,3 tūkst. vairāk nekā pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Iedzīvotāju skaits pērn pieauga par 0,39 % salīdzinājumā ar gadu iepriekš, tajā skaitā negatīva dabiskā pieauguma ietekmē tas samazinājās par 0,78 %, bet migrācijas dēļ palielinājās par 1,17 %. Pozitīvo migrācijas starpību galvenokārt veido 23,5 tūkstoši Ukrainas bēgļu, kuri tiek ieskaitīti patvērumu sniegušās valsts iedzīvotāju skaitā.

Dzimstības lejupslīde turpinās

Pagājušajā gadā Latvijā piedzima 15 954 bērni – par 1 466 bērniem jeb 8,4 % mazāk nekā 2021. gadā, kas ir zemākais rādītājs pēdējo simt gadu laikā, bet nomira 30 731 cilvēks – par 3 869 jeb 11,2 % mazāk nekā gadu iepriekš.

Pērn, mazinoties saslimstībai ar Covid 19, mirstība ir nedaudz samazinājusies, bet tā pārsniedz laiku pirms pandēmijas. Līdz ar mirstības kritumu arī negatīvais dabiskā pieauguma rādītājs ir nedaudz samazinājies (no −17,2 tūkstošiem 2021. gadā līdz −14,8 tūkstošiem pērn), bet joprojām ir tuvs 1996.–1998. gadā reģistrētajam. Savukārt starptautiskās ilgtermiņa migrācijas rezultātā iedzīvotāju skaits palielinājās par 22 028 cilvēkiem, kas nebija noticis kopš neatkarības atgūšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Mēbeļu rūpniecība – spoža vēsture un nozīmīgs eksports šodien

Juris Paiders, speciāli Dienas Biznesam, 31.07.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2023. gadā Latvija, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, bija ceturtajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no dažādu koka mēbeļu eksporta.

To liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija). Mēbeļu rūpniecībai Latvijā bija izcila pagātne. Pašlaik šī ir viena no ļoti svarīgām meža produkcijas ražošanas nozarēm, kurā tiek ražotas preces ar ļoti augstu pievienoto vērtību. Ja daudzās ekonomikas jomās Latvijai būtu jāmācās no Igaunijas pieredzes, tad mēbeļu ražošanā un eksportā Latvijai būtu jāvadās no izcilā Lietuvas piemēra. Vērtējot Lietuvas izcilos panākumus koka mēbeļu eksportā, svarīga daļa no šiem panākumiem attiecas arī uz Latviju. Latvijā ražotais saplāksnis, kokskaidu un kokšķiedru plātnes, kā arī cita meža nozares produkcija ir neaizstājams pamats Lietuvas izcilajiem panākumiem mēbeļu ražošanā un eksportā. XXI gadsimtā pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā visām rūpniecības nozarēm bija jādarbojas apstākļos, kad ir brīva preču apmaiņa, kas nozīmē brīvu importa preču konkurenci ar Latvijas ražojumiem. Latvijas mēbeļu rūpniecības lielākais izaicinājums bija izmantot Eiropas Savienības dotās iespējas, lai attīstītu mēbeļu eksportu. Tomēr dažādās mēbeļu grupās Latvijas panākumi ir visai atšķirīgi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Latvijas apdrošināšanas tirgū pagrūti pelnīt

Ieva Mārtiņa, 03.12.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas nedzīvības apdrošināšanas tirgus arī šogad «liek pasvīst» apdrošinātājiem, no kuriem dažiem neizdodas izlīst no zaudējumiem, bet dažiem samazinās peļņa.

Tā liecina Db.lv apkopotie publicētie pieejamie dati par nedzīvības apdrošinātāju finanšu rādītājiem šogad deviņos mēnešos.

Faktiski tikai Latvijas tirgū strādājošā Balta šogad deviņos mēnešos uzrādījusi 888 tūkstošu latu zaudējumus, kas ir par 30,8% mazāki nekā pērnā gada deviņos mēnešos. Anglijas RSA Insurance Group piederošā Balta bruto prēmijās šogad deviņos mēnešos parakstījusi 22,95 miljonus latu.

Vācijas investoriem piederošais nedzīvības apdrošinātājs Ergo šogad deviņos mēnešos strādājis ar 369,7 tūkst. Ls peļņu , kas gan ir par 60% mazāka nekā pērn šajā laikā, liecina finanšu pārskats. Ergo prēmijās parakstījusi 10,2 miljonus latu.

Komentāri

Pievienot komentāru