Ģimenes uzņēmumi visā Eiropā un tostarp arī Baltijas valstīs kopumā ļoti optimistiski raugās nākotnē. Pozitīvu pārliecību savās nākotnes prognozēs Eiropā vidēji pauž 75% ģimenes uzņēmumu, savukārt Baltijas valstīs tikai nedaudz mazāk – 74% ģimenes biznesu pārstāvju, liecina jaunākais starptautiskās biznesa konsultāciju kompānijas KPMG Eiropas ģimenes uzņēmumu pētījums European Family Business Barometer 2015.

Pētījums parāda, ka iepriekšējā gada laikā 68% Baltijas valstu ģimenes uzņēmumu ir izdevies palielināt apgrozījumu (Eiropā vidēji – 58%), 53% ir palielinājuši darbinieku skaitu (Eiropā – 46%), bet 56% ir izdevies palielināt savu darbību ārvalstīs (Eiropā – 58%). Barometrs uzrāda vispārēju pārliecinātību dažāda lieluma uzņēmumos, tomēr nedaudz mazāks optimisms ir novērojams mazākos ģimenes uzņēmumos (kuru apgrozījums nepārsniedz 10 miljonus eiro): kamēr mazo uzņēmumu vidū pozitīvs skats nākotnē ir 66%, lielo uzņēmumu vidū nākotnē pozitīvi raugās pat 81%.

Lai arī kopumā ģimenes uzņēmumu darbības rādītāji un to skats nākotnē ir pozitīvs, tomēr vairākas tendences var sagādāt tiem grūtības un jaunus izaicinājumus. Attiecībā uz lielākajiem nākotnes izaicinājumiem nedaudz atšķiras Baltijas un Eiropas respondentu atbildes. Baltijas valstīs kā lielākais izaicinājums tiek minētas pieaugošās darba spēka izmaksas (Baltijā – 44%, Eiropā vidēji – 26%), kas tuvākajā nākotnē var kļūt par lielāko apgrūtinājumu vietējiem ģimenes uzņēmumiem. Savukārt Eiropā kopumā kā lielākais izaicinājums dominē konkurences pieaugums (Eiropā – 37%, Baltijā – 26%).

Salīdzinājumā ar apjomīgu finansiālo atbalstu un iespēju turpināt darbu, ko savu valstu tūrisma nozares uzņēmumiem nodrošina Lietuva un Igaunija, Latvijā tūrisma eksports tiek nogalināts.

Atbalsta trūkums krīzes apstākļos sekmēsies ar lielāko tūrisma kompāniju aiziešanu no Latvijas, atstājot tirgū vien nelielos uzņēmumus, kas iespējams pāries pelēkajā zonā.

Lielākais nozares nodokļu maksātājs paliek bez atbalsta

Aizvadītais gads kompānijai bija veiksmīgs – Latvijā tika sasniegts gandrīz 21 miljona eiro apgrozījums, Lietuvā – 4,6 miljoni eiro, bet Igaunijā – 1,85 miljoni eiro. Mēs pārcēlāmies uz jaunām biroja telpām, kā arī aktīvi ieguldījām līdzekļus jaunu tirgu apguvē un tehnoloģiju izmantošanā. Saskaņā ar 2018. gada datiem tūrisma nozarē mēs bijām viens no lielākajiem nodokļu maksātājiem Latvijā. Gada laikā nodokļos Latvijā tika nomaksāts gandrīz 1 miljons eiro, no tiem 300 000 veido PVN maksājumi, savukārt vairāk nekā pusmiljons ir tieši ar nodarbinātību saistītie nodokļi. Esam godprātīgs nodokļu maksātājs, ko Valsts ieņēmumu dienests iekļāvis starp sudraba līmeņa uzņēmumiem. Jāpiezīmē, ka Lietuvā nodokļu maksājumi pagājušajā gadā veidoja 160 000 eiro, bet Igaunijā – 100 000 eiro.

Lai gan tūrisma nozarei Latvijas tautsaimniecības ienākumu struktūrā nav salīdzinoši nozīmīga loma, tomēr tā veic sociālekonomiski svarīgu funkciju.

Tā nodrošina darbu ne vien klasiskajās ar tūrismu saistītajās vietās - viesnīcās, restorānos, pasažieru pārvadājumos, gidu pakalpojumu jomā u.tml., bet veicina ienākumu plūsmu valstī arī netieši, proti, nodrošinot ienākumus tūrisma nozarei piesaistītajām precēm un pakalpojumiem (piemēram, suvenīru tirdzniecība, dažādi izklaides pasākumi, medicīnas pakalpojumi, vides labiekārtošana u.c.).

Ierasts, ka biežāk vērtējam tūrismu, vadoties pēc šajā nozarē gūtajiem ienākumiem. Tomēr, kas notiek sētas otrā pusē? Proti, kāda ir Latvijas iedzīvotāju ceļošanas paradumu tendence? Cik daudz tērējam ceļošanai? Un - vai ceļošanas aktivitātes varētu ko liecināt par Latvijas ekonomikas stāvokli? Par to šajā rakstā.

Lietuvā un Igaunijā tūrisma nozares regulējums ir labāk sakārtots, bet mēs Latvijā pagaidām atpaliekam, uzskata tūroperatora Novatours valdes loceklis Leonīds Močeņovs intervijā laikrakstam Diena . Viņaprāt, Latvijā arī tūrisma nozarē varētu ieviest licencēšanu.

Fragments no intervijas

Kādas izmaiņas normatīvajos dokumentos būtu jāievieš Latvijas valdībai un Saeimai, lai godprātīgajiem uzņēmumiem būtu vieglāk strādāt, bet negodprātīgo darbība tiktu ierobežota?

Domāju, ka vajadzīga pārdomāta tūrisma nozares regulēšana. Iespējams, jāievieš licencēšana, lai nozarē nebūtu avantūristu, kurus ceļojumu bizness piesaista vienīgi tāpēc, ka neprasa lielas investīcijas. Patlaban Latvijā licencēšanas nav. Iespējams, jānosaka tas, ja uzņēmums bankrotējis, tad nevar izveidot jaunu uzņēmumu ar to pašu vadību. Lietuvā un Igaunijā tūrisma nozares regulējums ir labāk sakārtots, bet mēs Latvijā pagaidām atpaliekam. Lietuvā kopumā ir stingrāka tūrisma nozares uzraudzība, savukārt Igaunijā ļoti aktīvi strādā vietējais PTAC, strādā tiešām daudz vērienīgāk un jūtamāk nekā Latvijā. Man radies iespaids, ka Latvijas PTAC varbūt gribētu darboties aktīvāk, bet tam vienkārši nav resursu. Gan mūsu juristi, gan es pats biju sapulcē Ekonomikas ministrijā, kurā sacījām, ka esam gatavi palīdzēt nozares regulējuma izstrādē, jo nozares sakārtošana ir gan korekti strādājošo uzņēmēju, gan klientu interesēs. Korekts regulējums veicina savstarpēju uzticēšanos.

Pasaulei atgūstoties no Covid-19 šoka, reālāki atkal kļūst sapņi par ceļojumiem uz dažādām pasaules vietām.

Par savu līdzšinējo ceļošanas pieredzi - līdz Covid-19 uzliesmojumam - biznesa portālam db.lv stāsta "CV-Online Latvia" vadītājs Aivis Brodiņš.

Jaunajā dzīves realitātē pirms jebkuru ceļošanas plānu īstenošanas gan nepieciešams ņemt vērā noteiktos ierobežojumus un Covid-19 statistiku.

Spilgtākais gadījums ceļošanas pieredzē, kas vienmēr paliks atmiņā?

Neaizmirstamākie iespaidi saistās ar ceļojumu uz Taizemi. Tas bija ne tikai medusmēnesis, bet arī līdz šim tālākais un eksotiskākais no ceļojumiem.

Taizemē patika gan noslēpumainie un greznie budistu tempļi, gardā un daudzveidīgā virtuve, Tai masāžas un draudzīgie cilvēki, gan arī eksotiskā daba, tirkīzzilais ūdens, baltās smilšu pludmales un neatkārtojami skaistās salas.

Lielveikalu «Sky» īpašnieks «Skai Baltija» veikalu pārvaldīšanu nodos uzņēmumam «RX Tirdzniecība», apstiprina «Skai Baltija» pārstāvji.

Kā liecina informācija oficiālajā izdevumā «Latvijas Vēstnesī», lēmums par šādu uzņēmuma «Skai Baltija» reorganizāciju pieņemts 27.septembrī.

«Skai Baltija» pārstāvji skaidroja, ka uzņēmums pēc reorganizācijas plāno pilnībā pievērsties ražošanai. «Skai Baltija» ražoto produktu klāstā ir aukstā un karstā kulinārija, zivju kūpinājumi un pusfabrikāti, gaļas izstrādājumi, gaļas pusfabrikāti, konditoreja un citi produkti.

Lēmums par veikalu operēšanas nodošanu uzņēmumam «RX Tirdzniecība» pieņemts, jo ražošana esot sasniegusi tādu apjomu, ka to ir iespējams attīstīt kā pastāvīgu biznesa vienību. Tādējādi «Skai Baltija» iegūs pārskatāmāku procesu vadību katrā no uzņēmumiem un iespēju mērķtiecīgi attīstīties izvēlētajā pamatdarbības virzienā, uzsvēra «Skai Baltija» pārstāvji.

Šovasar atklāts garās distances pārgājienu maršruts gar Baltijas jūras piekrasti – Jūrtaka, kas popularizēs veselīgu dzīvesveidu un veicinās lauku tūrismu

Jūrtaka sākas pie Lietuvas–Latvijas robežas Nidas ciemā un finišē pie Tallinas ostas Igaunijā.

Tā kā maršruts ir veicams abos virzienos, Tallina var būt arī starta punkts. Kopējais takas garums ir 1200 km, no kuriem 580 km ved gar jūru Latvijas teritorijā, bet 620 km – Igaunijā. Igauņu valodā takas nosaukums ir Ranniku Matkarada.

Tā ir sadalīta pa dienām un grūtības pakāpēm, kas ļauj ikvienam izvēlēties sev piemērotāko distanci. Projekts tapis Igaunijas–Latvijas programmas projekta Pārgājienu maršruts gar Baltijas jūras piekrasti Latvijā un Igaunijā ietvaros, tas saņēmis Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu 926,3 tūkst. eiro apjomā un sadarbības partneru līdzfinansējumu 163,5 tūkst. eiro. Projekta realizēšanā iesaistījušies astoņi partneri – Kurzemes plānošanas reģions, Vidzemes Tūrisma asociācija, Saulkrastu, Salacgrīvas un Carnikavas novadu pašvaldības, Rietumigaunijas tūrisma asociācija, Igaunijas Lauku tūrisma organizācija un Lauku tūrisma asociācija Lauku ceļotājs, kas bija šī projekta vadošais partneris. Viesmīlības biznesā un zivju pārstrādē iesaistītie uzņēmēji takas izveidi vērtē pozitīvi un tajā saskata nozīmīgu biznesa artavu.

Tuvāko gadu laikā sadzīves atkritumu apsaimniekošanas un otrreizējo izejvielu pārstrādes holdings SIA Eko Baltija plāno ieguldīt vairākus miljonus latu lielas investīcijas uz eksportu orientētu produktu ražotņu izveidē Latvijā, biznesa portālam Nozare.lv pastāstīja Eko Baltija valdes loceklis Viesturs Tamužs.

Tā būtu jaunas uzņēmumu grupas izveide, un ražotņu skaits tuvāko piecu gadu laikā varētu sasniegt līdz 100 ražotnēm. «Tie būtu vairāki uzņēmumi, kuros gribam multiplicēt savu pašreizējo pieredzi no PET Baltija, Nordic Plast un citiem uzņēmumiem,» stāstīja Tamužs, pagaidām neatklājot, ko plānots ražot.

Ražotnes gandrīz 100% būtu orientētas uz eksportu, jo Latvijas tirgus ir ierobežots, bet tajā pašā laikā Latvija atrodas pasaules lielākajā ekonomiskajā telpā, atzina Tamužs, norādot, ka tas, visdrīzāk, būšot eksports pa sauszemi.

Jaunās ražotnes tiks būvētas un izvietotas Latvijas reģionos, pastāvot iespējamība, ka izmantoti varētu tikt uzņēmumi, kuriem nav gājis tik labi un kuru darbību pārņēmušas bankas, bet pamatuzsvars ir uz jaunu ražotņu izveidi, norādīja Tamužs.

Cīnoties ar masu tūrismu, Venēcijā no ceturtdienas ieviestas dienas biļetes.

Jaunā sistēma paredz iekasēt maksu no tūristiem, kuri vēlas iebraukt vēsturiskajā Itālijas pilsētā uz vienu dienu, un šī sistēma ir pirmā pasaulē, kas paredzēta, lai mazinātu masveida tūrisma spiedienu.

Apmeklētājiem, kas iebrauc UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā iekļautajā pilsētā uz dienu, būs jāpērk piecu eiro biļete, un inspektori veiks pārbaudes uz vietas galvenajos iebraukšanas punktos.

Venēcija, kas tiek uzskatīta par vienu no skaistākajām pilsētām pasaulē, ir viens no populārākajiem tūristu galamērķiem, taču lielais apmeklētāju skaits rada pamatīgu slogu pilsētai un tās iedzīvotājiem.

Izmēģinājuma periodā vienas dienas biļetes būs nepieciešamas tikai 29 noslogotākajās dienās 2024.gadā, galvenokārt nedēļas nogalēs no maija līdz jūlijam. Mērķis ir pārliecināt vienas dienas ceļotājus apmeklēt Venēciju klusākos periodos.

New York Knicks basketbolisti Kristaps Porziņģis un Mindaugas Kuzminskas un banka Citadele ir parakstījuši līgumu par Citadeles «X» kartes popularizēšanu Baltijā.

Latvijā «X» kartei galvenais vēstnesis būs Kristaps Porziņģis. Savukārt Lietuvā «X» karti aktīvi popularizēs arī New York Knicks basketbolists, lietuvietis Mindaugas Kuzminskas.

Kristaps Porziņģis komentē: «Esiet gatavi redzēt mani arī reklāmā uz tramvaja un televīzijā.»

Savukārt, Mindaugas Kuzminskas saka: «Mēs ar Kristapu jokojāmies, ka mums vēl tikai pietrūkst komandas biedrs no Igaunijas.»

Kredītkaršu zīmolu ar trīs veidu kartēm: «X Karte», «X Platinum» un «X Infinite» izveidojusi un izsniedz banka Citadele sadarbībā ar Visa.

TEV VARĒTU INTERESĒT ARĪ:

Porziņģis un Saulriets Liepājā atvēruši restorānu

Alūksnē noslēgusies Bānīša stacijas bagāžas šķūņa restaurācija un jau no 1. septembra restaurētajā ēkā apmeklētājiem durvis vērs jauna ekspozīcija, kas veltīta Baltijā vienīgajam regulāriem pasažieru pārvadājumiem izmantotajam šaursliežu dzelzceļam, informē Alūksnes novada pašvaldība.

Desmit staciju stāstos tā vēstīs par dzelzceļa vēsturi, laikmetu ainām un bānīti kā palīgu, darba vietu un iedvesmas avotu.

Jaunā ekspozīcija kā virtuāls ceļojums laikā un telpā popularizēs dzelzceļa kultūru kā tradicionālu, bet vienlaikus modernu un ilgtspējīgu dzīvesveida sastāvdaļu.

Šķūņa pārbūves būvprojekta autors ir SIA «Arhitektes Ināras Caunītes birojs», būvdarbus objektā saskaņā ar iepirkuma procedūras rezultātiem veica uzņēmums SIA «RE RE MEISTARI», būvuzraudzību nodrošināja AS «Būvuzņēmums Restaurators», bet atbildīgais autoruzraugs bija Ināra Caunīte.

Pārbūvējot Alūksnes stacijas bagāžas šķūni un nodrošinot kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanu, maksimāli izmantoti atgūstamie materiāli, fasāžu un iekštelpu apdarei pielietoti apšuvuma dēļi, kas ir analogi oriģinālajiem dēļiem. Ēkas pārbūves projektā labiekārtota arī piegulošā teritorija un atjaunots vēsturiskais perons.

A/s PET Baltija ražošanas kapacitātes griesti ir sasniegti; pašlaik darbības paplašināšanai uzņēmums apsver investīciju piesaistes iespējas , pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

A/s PET Baltija specializējas izlietoto PET pudeļu otrreizējā pārstrādē, šādi iegūstot augstvērtīgas PET pārslas, kas tiek eksportētas uz Eiropu. Uzņēmums ir pieteicies Ekonomikas ministrijas un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) rīkotajam konkursam Eksporta un inovāciju balva 2014 kategorijā Eksportspējīgākais komersants lielo/vidējo komercsabiedrību grupā.

Jūtas stabili

PET Baltija ir pirmā un vienīgā PET pārstrādes rūpnīca Latvijā un lielākā šāda veida ražotne Baltijas valstīs. Tā ietilpst ECO Baltia grupā, kurā kopumā ir deviņi uzņēmumi. PET Baltija, pārstrādājot caurspīdīgas un krāsainas PET pudeles, ražo caurspīdīgās PET pārslas, gaišās un tumšās MIX PET pārslas un blakusproduktus. No vienas PET pudeles varot iegūt 30–35 gramus pārslu. Mēnesī tiek saražots vairāk nekā 1700 tonnu PET pārslu. Tās kā izejmateriālu var izmantot dažāda iepakojuma ražošanā, kas var būt saskarsmē ar pārtiku, kā arī šķiedru un PET spriegošanas lentu izgatavošanā. Aptuveni 60% PET Baltija klientu ir pārtikas iepakojumu ražotāji, bet 40% – šķiedras un spriegošanas lentu ražotāji.

Attīstot augstas kvalitātes plastmasa granulu ražošanu, savu darbību paplašinājusi vienīgā PET pudeļu pārstrādes rūpnīca Latvijā un lielākā rūpnīca Baltijā - AS «PET Baltija», informē uzņēmums.

Līdzās jau esošajām ražotnēm, sagaidot rūpnīcas 15. gadskārtu, durvis vērusi jauna PET granulu ražotne. Ražotnē tiek gatavotas augstvērtīgas PET granulas, kas izmantojamas arī pārtikas iepakojuma izgatavošanai.

«PET Baltija» jaunā ražotne, kas atrodas Jelgavā, Aviācijas ielā 18G, darbību uzsāka februārī. Līdz ar jaunās ražotnes darbības uzsākšanu «PET Baltija» PET granulu ražošanas jauda pieaugusi par 50%, ļaujot diennaktī saražot vidēji 20 tonnas augstas kvalitātes produkcijas.

«Jaunās ražotnes izveide ir nozīmīgs solis »PET Baltija« rūpnīcas attīstībā, jo būtiski palielinās ražošanas kapacitāti. Mūsdienu modernās tehnoloģijas daļēji risina darbaspēka deficīta jautājumu un būtiski kāpina produktivitāti. Liela daļa darba šobrīd tiek paveikta automatizēti, nodarbinot mazāk darbinieku un sniedzot iespēju saņemt lielāku atalgojumu,» stāsta «PET Baltija» direktors Kaspars Fogelmanis.

Latvijas dabas takas var kļūt par ārvalstu tūristu magnētiem. Tās uztur kā publiskais, tā privātais sektors.

Aptuveni pirms trim gadiem dzimusi ideja par Gaujas Nacionālo parku (GNP) kā vienotu tūrisma galamērķi. Spēkus apvienojušas deviņas pašvaldības – Sigulda, Cēsis, Valmiera, Līgatne, Pārgauja, Amata, Priekuļi, Kocēni un Inčukalns. «Toreiz tika izsludināta Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras administrētā Klasteru programma, kuras ietvaros kopā ar bijušo Siguldas reģiona tūrisma biedrību (tagad GNP tūrisma biedrību) iesniedzām pieteikumu un saņēmām atbalstu idejas tālākai virzīšanai,» atminas Siguldas Attīstības aģentūras direktore, Gaujas Nacionālā parka tūrisma klastera vadības grupas pārstāve Laura Konstante. Projekts tiek līdzfinansēts no ERAF, tā kopējās izmaksas ir ap 483,78 tūkst. eiro.

Latvijas valsts prezidents Valdis Zalters pirmdien ASV vizītes ietvaros apmeklēja Detroitu, kur tikās ar enerģētikas kompānijas DTE Energy un autobūves koncerna General Motors (GM) vadītājiem. Tikšanās laikā tika pārrunātas sadarbības un investīciju iespējas Latvijā.

Tiekoties ar DTE Energy prezidentu, V. Zatlers uzzināja par kompānijas darbības sfēru. Kompānija ir viena no pirmajām, kas ir uzsākusi degslānekļa ieguvi ASV. Valsts prezidents aicināja DTE Energy nosūtīt savus speciālistus uz Latviju, lai novērtētu degslānekļa ieguves iespējas Latvijā.

Tiekoties ar GM pārstāvjiem, prezidents runāja par Latvijas ekonomiskajiem sasniegumiem tranzīta jomā un norādīja uz Latvijas stratēģiski izdevīgo stāvokli. V. Zatlers GM skaidroja Latvijas ostu, dzelzceļu un gaisa transporta priekšrocības.

Vēlāk V. Zatlers apmeklēja Latvijas goda konsulāta atklāšanu Mičiganas štatā. Konsulāts popularizēs uzņēmējdarbības kontaktus starp Latvijas un ASV uzņēmējiem.

Rīgas Tehniskā universitātes (RTU) rektors akadēmiķis Leonīds Ribickis parakstīs sadarbības līgumu ar Eiropas Kosmosa aģentūru par ESA_lab@RTU izveidi, stiprinot universitātes kompetenci kosmosa tehnoloģiju jomā un veicinot kosmosa un ar to saistīto nozaru izaugsmi, informē RTU.

ESA_lab ir Eiropas Kosmosa aģentūras izveidota sadarbības platforma, lai veidotu ciešākas saites ar augstākās izglītības un pētniecības organizācijām. Tās mērķis ir stiprināt pētniecību, attīstību un informācijas apmaiņu, tā sekmējot inovācijas un uz nākotni orientētus kosmosa risinājumus.

RTU ir vienīgā Latvijas augstākās izglītības iestāde, kas paraksta līgumu par ESA_lab, piepulcējoties virknei Eiropas universitāšu un kosmosa aģentūru, piemēram, Oksfordas universitātei, Centrālās Lankašīras universitātei, Darmštates Tehniskajai universitātei, Norvēģijas kosmosa aģentūrai utt.

Pievienojoties sadarbības platformai, RTU plāno vēl intensīvāk pētīt un attīstīt materiālus, to īpašības un ražošanas tehnoloģijas kosmosa vajadzībām. Pieredze šajā jomā RTU zinātniekiem ir liela, piemēram, Būvniecības inženierzinātņu fakultātes vadošais pētnieks Kaspars Kalniņš ar kolēģiem pēc Eiropas Kosmosa aģentūras pasūtījuma ir izstrādājis kosmosa satelītu ražošanas tehnoloģijas, kas palielinās satelītu drošību un ļaus ievērojami samazināt izgatavošanas un ekspluatācijas izmaksas nākotnes misijās.

Kampaņa Par dzīvību norisināsies no 10.septembra līdz 14.oktobrim. Par dzīvību ir vairāku desmitu privātpersonu un nevalstisko organizāciju kopdarbs: tas ir pozitīvs un emocionāls aicinājums pievērst uzmanību bērna dzīvībai.

Kampaņa sākusies ar instalācijas uzstādīšanu Vecrīgā pie Hotel de Rome. To veidojusi māksliniece Ieva Riekstiņa, un tā attēlo 27 bērniņu figūras. Skaitlis 27 izvēlēts, jo katru dienu dažādu iemeslu dēļ Latvijā tiek pārtraukts 27 bērnu dzīvības attīstības ceļš - izvēloties abortu. Faktiski, katru dienu Latvija zaudē vienu bērnudārza grupiņu bērnu, starp kuriem noteikti ir nākamie uzņēmēji, skolotāji, mūziķi, ārsti, citu profesiju pārstāvji, un - brīnišķīgi vecāki nākamajai paaudzei, norāda organizatori

Turpmākā mēneša laikā kampaņas ietvaros notiks dažādi pasākumi: mākslinieku uzstāšanās, informatīvo materiālu izplatīšana, konferences speciālistiem u.c. Kampaņa popularizēs dažādas iespējas topošajiem vecākiem vai vientuļajai mātei saņemt atbalstu, ja bērniņš gaidāms grūtā dzīves situācijā. Šāda situācija var būt gan finansiālas grūtības, gan psiholoģisks spiediens, neticība saviem spēkiem, bailes un apjukums jaunā dzīves posmā. Saņemot savlaicīgu atbalstu, bieži izrādās, ka problēmas ir atrisināmas.

Rīgas pilsētas pašvaldība grasās veidot Ūdeņraža tehnoloģiju ekspertu konsultatīvo padomi (ŪTEKP), lai galvaspilsētā veicinātu ūdeņraža tehnoloģiju ieviešanu transportā un enerģētikā, informē Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļas projektu koordinatore.

Iecerēts, ka ŪTEKP «vērtēs inovatīvas ūdeņraža tehnoloģijas un sniegs pašvaldībai rekomendācijas par to ieviešanu transportā un enerģētikā atbilstoši Eiropas ilgtspējīgas enerģētikas un bezizmešu transporta attīstības nostādnēm un pašvaldībai paredzētajiem uzdevumiem».

Tāpat padomes uzdevums būs piedalīties normatīvo dokumentu projektu izstrādē un izvērtēt to darbības sekas.

Padome arī popularizēs veiksmīgus ūdeņraža tehnoloģiju ieviešanas labākās prakses paraugus un līdzdarbosies sabiedrības informēšanā.

ŪTEKP priekšsēdētāja būs Rīgas domes padomniece starptautiskās sadarbības jautājumos Eiropas Savienībā Inga Barisa, vietniece - valsts zinātniskā institūta «Fizikālās enerģētikas institūts» direktora vietniece, Dr.phys. Gunta Šlihta, bet padomes locekļi - Latvijas Zinātņu akadēmijas viceprezidents, akadēmiķis, profesors, Dr.habil.phys. Juris Ekmanis, Latvijas Ūdeņraža asociācijas valdes loceklis Aivars Starikovs un Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta ūdeņraža enerģētikas materiālu laboratorijas vadītājs, Dr.phys. Jānis Kleperis.

Atjaunošanas stadijā esošajai koka ēkai Rīgā, Krāsotāju ielā šodien svin spāru svētkus.

Šā gada 27.janvārī ēkai tika likts pamatakmens un iemūrēta kapsula ar Rīgas domes vēstījumu nākotnei.

Būvdarbi notiek Eiropas Reģionālās attīstības fonda un Rīgas domes kopīgi finansētā projekta Grīziņkalna kultūrvēsturiskā mantojuma tūrisma potenciāla stiprināšana ietvaros. Plānots, ka darbi jāpabeidz līdz 2012. gada 9. aprīlim. Tad ēkā darbību uzsāks kompetences centrs Koka Rīga, kas uzkrās un izplatīs informāciju par koka ēku renovācijas un būvniecības metodēm, kā arī popularizēs unikālo Rīgā saglabāto koka apbūves arhitektūru.

Ēkas pirmajā stāvā būs zāle publisku pasākumu (semināru, konferenču un izstāžu) organizēšanai, kā arī telpas kompetences un tūrisma uzziņas centram. Ēkas otrais stāvs tiks izmantots, lai tajā izveidotu muzeja ekspozīcijas, kurās tiktu parādīta rīdzinieku mainīgā sadzīve koka ēkās no 1876. līdz 1991. gadam.

Sācies darbs pie Latvijas - Lietuvas pierobežas teritorijas pievilcības un konkurētspējas uzlabošanas. Tiks izstrādāti un bukletos publicēti tūrisma maršruti, kuros iekļaus dažādu ražotņu, darbnīcu vai amatniecības rīku kolekciju apskati, vietējo amatnieku prasmju demonstrējumus, kā arī popularizēs senos un arī jaunos arodus, akcentējot Zemgalei raksturīgo.

Latvijas - Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas 2007.- 2013. gadam atbalstītā projekta Amatniecības pārrobežu sadarbības tīkls kā Latvijas - Lietuvas pierobežas pievilcības veicinātājs ietvaros sākusies amatniecības un mākslas tūrisma maršrutu izveide, informēja Zemgales Plānošanas reģiona speciālists Juris Kālis.

Projekta vadošais partneris ir Zemgales Plānošanas reģiona administrācija, bet kā partneri no Latvijas puses tajā piedalās Bauskas, Jelgavas un Viesītes novada pašvaldības, Zasas, Vīpes, Glūdas, Jaunsvirlaukas, Līvbērzes un Svētes pagasti. Savukārt no Lietuvas puses - Rokišķu un Biržu rajona pašvaldība, kā arī Šauļu apgabala administrācija un Jonišķu Tūrisma un biznesa informācijas centrs.

Latvijas uzņēmums LightSpace Technologies atvēris tās izstrādāto 3D attēla projecēšanas tehnoloģiju demonstrācijas biroju Sanhosē, Kalifornijā.

Tas noticis pateicoties Latvijas augsto tehnoloģiju uzņēmuma un LightSpace Technologies stratēģiskā investora HansaMatrix atbalstam.

Jaunatvērtajā birojā LightSpace Technologies popularizēs Latvijā radīto tehnoloģiju, ar kuras palīdzību īpašā displejā tiek attēloti padziļināti un daudzslāņaini 3D attēli. Šāda veida displeji galvenokārt tiek izmantoti medicīnā un zinātnē.

«Janvāra nogalē uzņēmums piedalījās augsto tehnoloģiju izstādē Sanfrancisko. Izstādes gaitā vairāk nekā 30 cilvēku apmeklēja stendu ar konkrētu vēlmi pārrunāt izstrādāto tehnoloģiju izmantošanu viņu vajadzībām. Tas bija vēl viens signāls, ka interese par tehnoloģijām ir augsta un lēmums par biroja izveidošanu bijis pareizs,» uzsver LightSpace Technologies valdes priekšsēdētājs Ilmārs Osmanis.

Rīgas pašvaldība plāno atbalstīt vienota zīmola «Rīgas marka» izveidi, kas veicinās Latvijā ražotu pārtikas produktu atpazīstamību, kā arī popularizēs Rīgas vārdu.

Par šī projekta realizāciju sarunas tika uzsāktas jau pirms pusotra mēneša. Pašlaik tiek plānots, ka Latvijā ražotās preces maskavieši varēs iegādāties atsevišķos stendos piecos Maskavas tirgos, notiek pārrunas arī par iespējamo sadarbību ar pārtikas veikalu tīkliem, informēja Rīgas mēra preses sekretāre Anna Kononova.

Vizītes laikā Maskavā Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs tikās ar Latvijas-Krievijas darījuma padomes līdzpriekšsēdētāju, pazīstamo miljonāru Pjotru Avenu. Sarunas laikā domes priekšsēdētājs iezīmēja trīs virzienus Rīgas un Maskavas ekonomiskās sadarbības attīstībai: Latvijā ražotu pārtikas produktu tirdzniecība Maskavas tirgos un veikalu tīklos, tūrisma veicināšana un Rīgas brīvostas iespēju izmantošana.

11. maijā Francijas pilsētā Kannās sākas starptautiskais kinofestivāls, viens no pasaules «lielā trijnieka», un arī Latvijas kinoprofesionāļu delegācija strādās gan festivālā, gan filmu tirgū un starptautiskās kinoinstitūciju pārstāvju apspriedēs.

Kannu starptautiskais kinofestivāls ir vasaras sākuma centrālais notikums pasaules kinodzīvē, šogad tas notiek no 11. maija līdz 22. maijam jau 69. reizi pēc kārtas, ar konkursa programmu 21 filmas apjomā. Šogad uz Zelta palmas zariem pretendē daudzi pasaulē pazīstami kinomeistari – Pedro Almodovars, Džims Džārmušs, brāļi Dardēni, Briljante Mendoza, Šons Penns un daudzi citi; mazajai Latvijai cerīgs ir fakts, ka šogad Kannu konkursam atlasītas uzreiz divas rumāņu spēlfilmas, tātad teorētiski cerības ir arī mazu valstu kinematogrāfijai. Festivāla atklāšanas filma šogad ir Vudija Allena Cafe Society / Kafejnīcu sabiedrība, ko ceram sagaidīt arī Rīgas kinoteātru repertuārā.

Lai radītu iedzīvotājiem un videi draudzīgu mobilitāti, Vācijas vadībā sagatavota nodomu deklarācija starptautisko ātrvilcienu nakts vilcienu attīstībai un pievienošanos tai parakstījis arī satiksmes ministrs Tālis Linkaits.

Tādējādi kopā ar citiem Eiropas Savienības (ES) valstu transporta ministriem un Eiropas Komisiju arī Latvija apņēmusies veicināt nakts ātrvilcienu pakalpojumu attīstību.

Dzelzceļa transporta nozīmība Eiropas Savienībā tiek attīstīta, lai virzītos uz Zaļā kursa mērķiem. Ar šo deklarāciju tiek sniegts politiskais atbalsts jaunajai iniciatīvai Transeiropas Ekspresis, kas ir simbols Eiropas tālākai integrācijai un savienojamībai starp dažādām Eiropas pilsētām un kultūras vietām. Jaunā iniciatīva ir platforma, uz ko arī balstīt un attīstīt “Rail Baltica” satiksmi, lai nākotnē nodrošinātu efektīvu “Rail Baltica” pasažieru vilcienu iekļaušanos Eiropas kopējā dzelzceļa pārvadājumu tīklā.