Mobilo telekomunikāciju operatora Bite jaunais īpašnieks - ASV investīciju kompānija Providence Equity Partners (Providence) - investējis līdzekļus arī citā Latvijas telekomunikāciju uzņēmumā - interneta un kabeļtelevīzijas operatorā Baltcom.

Pēc vairāku piedāvājumu izskatīšanas Baltcom ir izvēlējies privātā kapitāla investīciju fonda Providence piedāvāto mezanīna finansējumu, lai palielinātu investīcijas uzņēmuma tālākajā attīstībā, aģentūru LETA informēja Baltcom pārstāvji.

Līdzšinējie Baltcom investori - kompānijas Ardian un Resource Partners - paliek Baltcom vairākuma akcionāri, informē uzņēmums.

Juridiski Baltcom pilnībā pieder Luksemburgā reģistrētajai kompānijā Rpax One S.A.. Jūnija sākumā Rpax One S.A. akcionāri palielināja pamatkapitālu par 50 000 eiro līdz 174 940 eiro un jaunemitētās akcijas, kas veido 28,5% kapitāla, nolemts pārdotas Latvijas uzņēmumam Bite Latvija par 3,5 miljoniem eiro, liecina akcionāru ārkārtas sapulces protokols.

Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) uzmanības lokā ir nonācis Speedtest mērīšanas rīks, kuru vairāki Latvijas interneta pakalpojumu sniedzēji izmanto, lai informētu par savu piedāvājumu. Apgalvojumi reklāmas materiālos ir dažādi: «Speedtest apbalvojums. Latvijas ātrākais internets», «Ātrākais internets Latvijā - apstiprinājis Speedtest.net», «Speedtest apbalvojums. Latvijas ātrākais 4G» u.tml. Šādu saukļu izmantošanu PTAC ir atzinis par maldinošu komercpraksi, kuras ietekmē vidusmēra patērētājs var pieņemt kādu lēmumu par pakalpojuma izvēli, kādu viņš citādi nebūtu pieņēmis.

Apgalvojumus, kas pamatoti ar Speedtest mērīšanas rīku, piemēram, «Speedtest apbalvojums. Latvijas ātrākais 4G», patērētāji var uztvert kā vispāratzītu un uz visiem attiecināmu informāciju. Patērētājs var uzskatīt, ka interneta pakalpojumu sniedzējs saviem lietotājiem nodrošina ātrāko mobilo internetu salīdzinājumā ar citu pakalpojumu sniedzēju iespējām. Tādējādi var tikt pieņemti lēmumi par darījumu, kas citādi netiktu veikts, skaidro PTAC.

PTAC norāda, ka Speedtest interneta mērīšanas rīka izmantošana tādas komercprakses īstenošanā, kuras ietvaros patērētāji tiek informēti par uzņēmuma sniegtā interneta pieslēguma priekšrocībām un kvalitāti nav pieļaujama.

Telekomunikācijas pakalpojumu sniedzējs SIA «Baltcom» 11.martā reģistrējis divas jaunas komercķīlas, ar kurām ieķīlātas gan vairākas preču zīmes, gan SIA «Baltcom» meitas uzņēmuma SIA «B-Com Holding» pamatkapitāla daļas, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Ar vienu no komercķīlām uzņēmums par labu AS «SEB banka» ieķīlājis 17 preču zīmes, starp kurām ir preču zīmes «baltcom», «Baltkom», «izzi», «es esmu IZZI», «IZZI Prime», «baltcom SMART ENERGY» un «GG NET». Savukārt ar otru komercķīlu par labu AS «SEB banka» ieķīlātas 2 702 800 SIA «B-Com Holding» kapitāldaļas, kuru īpašnieks ir SIA «Baltcom".

Abām jaunreģistrētajām komercķīlām ir vienāda nodrošinātā prasījuma maksimālā summa - 34,2 miljoni eiro, un komercķīlas nodrošina prasījumus, kas izriet no 2011.gadā noslēgta kredīta līguma.

Arī paša SIA «Baltcom» kapitāla daļas ieķīlātas. 11.martā uzņēmuma vienīgais īpašnieks - Luksemburgā reģistrētā kompānija «RPAX ONE S.A.» reģistrējusi komercķīlu, ar kuru ieķīlātas visas «RPAX ONE S.A.» piederošās 33 010 899 SIA «Baltcom» pamatkapitāla daļas. Arī šīs komercķīlas ņēmējs ir AS «SEB banka», tās nodrošinātā prasījuma summa - 34,2 miljoni eiro.

Vairāki informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) uzņēmumi nav apmierināti, ka pašvaldības SIA "Rīgas namu pārvaldnieks" (RNP) pieņēmis lēmumu par nelegālo un neaktīvo elektronisko sakaru tīklu likvidāciju dzīvojamajās mājās, jo RNP nav tādu pilnvaru, pauda aptaujātajās kompānijās.

SIA "Baltcom" komunikācijas un sabiedrisko attiecību speciāliste Jekaterina Ivanova uzsvēra, ka "Baltcom" atbalsta telekomunikāciju tīklu sakārtošanu atbilstoši regulējuma prasībām un vienmēr reaģē uz attiecīgo organizāciju pieprasījumiem, kā arī uzskata, ka pašreiz nav nekāda pamata "Baltcom" infrastruktūras demontāžai.

Ivanova atzina, ka "Baltcom" pārstāvji ir pārsteigti par šādu iniciatīvu no RNP puses, jo, pēc Ivanovas teiktā, RNP nav normatīvos paredzētu pilnvaru konstatēt elektronisko sakaru tīkla ierīkošanas likumību un pieņemt lēmumus par to demontāžu. "Līdz ar to šāda RNP rīcība bez atbilstošu iestāžu lēmuma un saskaņošanas ar elektronisko sakaru tīkla īpašnieku ir prettiesiska un var tikt vērtēta kā administratīvais pārkāpums vai noziedzīgs nodarījums, kas izpaužas kā sveša īpašuma apzināta bojāšana," sacīja "Baltcom" pārstāve.

Lai privātpersonām un biznesa klientiem Latvijā vienuviet nodrošinātu tirgū plašāko elektronisko sakaru un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) pakalpojumu klāstu, uzsākta divu “Bites grupas” uzņēmumu – “Baltcom” un “Bite Latvija” – apvienošana.

Tā tiks pabeigta šī gada vasarā, un, noslēdzoties apvienošanās procesam, visus līdzšinējos “Baltcom” pakalpojumus turpinās sniegt IKT uzņēmums “Bite Latvija”. “Baltcom” klientiem šobrīd nekas nav jādara – ne cenas, ne pakalpojumu klāsts nemainās.

Apvienojoties ar “Baltcom”, “Bite Latvija” kļūs par vienīgo mobilo sakaru operatoru Latvijā, kura īpašumā būs ne vien 4G/5G mobilais tīkls, televīzija un klientu aparatūras izvietošanai paredzēti datu centri, bet arī valsts mēroga optiskā infrastruktūra, kas īpaši paredzēta gala klientu un mājsaimniecību pieslēgšanai.

“Abu uzņēmumu apvienošana ir solis tuvāk mūsu ilgtermiņa attīstības mērķim – stiprināt “Bite” pozīcijas elektronisko sakaru pakalpojumu un IKT tirgū, klientiem piedāvājot maksimāli plašāko pakalpojumu portfeli. Pēc apvienošanās pabeigšanas galvenie ieguvēji būs mūsu esošie un topošie klienti, kuri vienuviet varēs iegādāties gan interneta pakalpojumus mājām un birojam, izmantojot optisko vai 5G tīklu, tirgū iecienīto “Go3” televīziju, balss pakalpojumus, dažādus IoT un IKT risinājumus biznesam, gan plašu ierīču klāstu “Bite” salonos, interneta veikalā un zvanu centrā,” norāda “Bite Latvija” ģenerāldirektors Arunas Mickevicius.

(Pievienots Lattelecom viedoklis.)

Telekomunikāciju uzņēmums Baltcom saredz, ka Lattelecom kopējis tās reklāmas kampaņu. Gadījumā, ja Lattelecom šo kampaņu nepārtrauks, Baltcom gatavos iesniegumu, lai vērstos tiesā, informē Baltcom pārstāvji.

«Interaktīvās televīzijas papildpaku kampaņa, kuru Lattelecom uzsācis 9. jūnijā, ir identiska Baltcom uzsāktajai reklāmas kampaņai turpat mēnesi iepriekš - 16. maijā. Lattelecom kopē gan izmantoto vizuālo valodu, gan radošo pieeju, gan Baltcom zīmola elementus. Konkrēto vizuālo valodu Baltcom izmanto jau vairāk nekā gadu,» teikts kompānijas paziņojumā.

Lattelecom reklāmas kampaņā izmantotie elementi ir acīmredzams Baltcom reklāmas plaģiāts. Kampaņa ir identiska teju viens pret vienu. Ilgāku laiku ar šādu praksi nodarbojās mazie tirgus spēlētāji, tāpēc liels pārsteigums, ka to praktizē arī agrākais tirgus monopolists. Šķiet, telekomunikāciju jomā kopēšana kļuvusi par jaunu tendenci. Tomēr, ja notikušais ir tikai konkurenta radošu ideju iztrūkuma rezultāts, esam gatavi dalīties, - mums to ir daudz, notikušo komentē Baltcom valdes priekšsēdētājs Nikolā Buasēns (Nicolas Boissin).

Speedtest.net bezmaksas interneta ātruma mērījumu rīks ir piemērots, lai veiktu individuālā pieslēguma ātruma pārbaudi, ko ietekmē ne tikai konkrēta pieslēguma tehnoloģija, bet arī klienta datora specifiskie uzstādījumi, tāpēc šo individuālo mērījumu mehāniska summēšana nav korekts veids, kā noteikt ātrāko interneta nodrošinātāju, uzskata telekomunikāciju operatora Lattelecom galvenais tehnoloģiju direktors Uldis Tatarčuks.

Kā norādīja Tatarčuks, mērījumā netiek izdalītas dažādas interneta pārraides tehnoloģijas - optikas un vara tīkli skatīti vienkopus. «Proti, ja esam ātrākie gan sprintā, gan maratonā, vidējais ātrums būs zemāks salīdzinājumā ar tiem, kuri skrien tikai sprinta distanci,» salīdzināja Tatarčuks.

«Lattelecom uzticas starptautiskās interneta tehnoloģiju kompānijas Akamai Technologies ik ceturkšņa pētījumam, kas tiek veikts, lai noskaidrotu interneta pieslēgšanās ātrumu, platjoslas interneta kvalitāti, kā arī kopējās nozares tendences starp tehnoloģiju ziņā attīstītākajām pasaules valstīm,» piebilda Tatarčuks. «Latvija vienīgā no Baltijas jau ilgāku laiku ir to desmit valstu topā, kas iedzīvotājiem nodrošina labāko fiksēto platjoslas internetu ar ātrumu virs 25 megabitiem sekundē (Mbit/sek).»

Rīgas domes (RD) saistošajos noteikumos ir nepieciešams veikt būtiskas izmaiņas, kas ļautu sakaru operatoriem sakārtot gaisvadu līnijas un uzturēt tās atbilstošā kārtībā, nebremzējot pilsētas attīstību, domā Dmitrijs Ņikitins, SIA Baltcom vadītājs.

Līdz 2006. gadam Latvijā nebija nekādu aizliegumu rekonstruēt esošās vai izbūvēt jaunas gaisvadu līnijas, kas ievērojami veicināja ātrgaitas interneta attīstību, taču šobrīd situācija ir strauji mainījusies, norāda D.Ņikitins, uzsverot, ka galvaspilsētā pastāvošais regulējums ne tikai bremzē Rīgas attīstību, bet arī būtiski apdraud konkurenci nozarē.

Šobrīd RD saistošie noteikumi paredz, ka, modernizējot vai rekonstruējot jebkurus gaisa tīklus, tie ir jāpārceļ uz pazemes infrastruktūru, kas realitātē ne vienmēr ir tehniski izdarāms, teic Baltcom vadītājs. Tāpat viņš uzsver, ka vienīgais risinājums operatoriem, kuri plāno pieslēgumus pārcelt uz pazemi, ir vienoties ar SIA Tet (iepriekš SIA Lattelecom un SIA Lattelekom) par vietas nomu tai piederošajā pazemes infrastruktūrā, ko uzņēmums mantojis no padomju laikiem.

1. jūlijā ir noslēgusies divu “Bites grupas” uzņēmumu – “Baltcom” un “Bite Latvija” – apvienošanās, un visus līdzšinējos “Baltcom” pakalpojumus turpina sniegt “Bite Latvija”.

“Bite Latvija” savā īpašumā iegūst plašo optiskā interneta tīklu, kas jau šobrīd ir pieejams vairāk nekā 400 000 mājsaimniecībām visā Latvijā. Tas dod iespēju “Bite Latvija” fiziskajām personām un biznesa klientiem vienuviet piedāvāt tirgū plašāko elektronisko sakaru un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) pakalpojumu klāstu.

Apvienojoties ar “Baltcom”, “Bite Latvija” kļūst par numur viens mobilo sakaru operatoru Latvijā, kura īpašumā ir ne vien 4G/5G mobilais tīkls, televīzija un klientu aparatūras izvietošanai paredzēti datu centri, bet arī valsts mēroga optiskā infrastruktūra, kas īpaši paredzēta gala klientu un mājsaimniecību pieslēgšanai.

Telekomunikācijas pakalpojumu sniedzēja SIA Baltcom vienīgais īpašnieks, Luksemburgā reģistrētā kompānija RPAX One S.A. palielinājusi uzņēmuma pamatkapitālu par 1,2 miljoniem eiro, ziņo Lursoft Klientu portfelis.

Līdz šim uzņēmuma pamatkapitāls bija 31 610 899 eiro, taču tagad tas ir 32 810 899 eiro. Izmaiņas komercreģistrā ierakstītas 13.decembrī.

Uzņēmuma izziņa Lursoft liecina, ka šogad šis ir jau otrais SIA Baltcom pamatkapitāla palielinājums. Iepriekš SIA Baltcom pamatkapitāls palielināts par 800 tūkstošiem eiro šī gada 30.oktobrī un 6.novembrī attiecīgās izmaiņas tika ierakstītas komercreģistrā.

SIA Baltcom dibināta 1991.gadā, un tā piedāvā interneta, televīzijas, telefonijas, kā arī elektrības tirdzniecības pakalpojumus.

2017.gadā SIA Baltcom apgrozījums bija 17,021 miljons eiro, taču uzņēmums strādāja ar zaudējumiem, kas sasniedza 3,701 miljonu eiro; uzņēmums tajā gadā nodarbināja 290 darbiniekus.

Daugavpils televīzijas un interneta pakalpojumu sniedzējs "Dautkom TV" pāriet "Bite grupā" ietilpstošā telekomunikāciju uzņēmuma "Baltcom" īpašumā.

Darījums stāsies spēkā pēc Konkurences padomes atļaujas saņemšanas. Līgums starp uzņēmumiem parakstīts 12. augustā, bet komunikācija ar Konkurences padomi uzsākta 7. septembrī. Izskatīšanas process var aizņemt līdz četriem mēnešiem. Darījuma cena un citi nosacījumi ir konfidenciāli.

"Telekomunikāciju tirgū šobrīd ir izteikta tendence izvēlēties integrētus pakalpojumus. Tādēļ prognozēju, ka klienti tuvākajā nākotnē aizvien vairāk izmantos iespēju saņemt daudzveidīgu pakalpojumu klāstu pie viena pakalpojumu sniedzēja," komentē Kaspars Buls, "Bite" vadītājs Latvijā.

Uzņēmumā norāda, ka šis darījums ir solis tuvāk kompānijas ilgtermiņa attīstības mērķim – stiprināt "Bites grupas" uzņēmumu pozīcijas IKT tirgū, klientiem piedāvājot arvien plašāku pakalpojumu portfeli, kā arī nozīmīgs solis "Bites grupas" konkurētspējas stiprināšanā.

Energokompānijas AS «Latvenergo» zīmola «Elektrum» klientiem no 2019.gada 1.janvāra rēķini par elektroenerģiju pieaugs līdz 15%, apstiprināja «Latvenergo» projektu vadītāja Ilvija Līvmane.

«Elektrum» visiem klientiem, kuriem gada beigās beidzas cenas termiņš, atbilstoši līguma nosacījumiem izsūta jauno cenu piedāvājumus nākamajam periodam. Cenas izmaiņas ir individuālas, tās ir atkarīgas no patērētās elektroenerģijas apmēra. «Daļai mūsu elektroenerģijas produktu maksa par vienu patērēto kilovatstundu (kWh) pat viena produkta ietvaros atšķirsies atkarībā no patērētās elektroenerģijas daudzuma. Piemēram - divi klienti ar identisku pieslēguma veidu izmanto »Elektrum 600+« produktu. Ja viens patērē 600 kilovatstundas (kWh) mēnesī, otrs 900 kWh mēnesī, tad viena produkta ietvaros maksa par vienu kWh būs atšķirīga,» skaidroja «Latvenergo» pārstāve.

Telekomunikāciju nozarei apnicis skatīties uz bezdarbību nelegālo gaisa kabeļu likvidēšanā, otrdien diskusijā "Vados sapinušies" sacīja tehnoloģiju uzņēmuma "Tet" valdes priekšsēdētājs Uldis Tatarčuks.

"Rīgas vēsturiskajā centrā šie gaisa vadi nedrīkst būt jau 15 gadus," uzsvēra Tatarčuks, piebilstot, ka, iespējams, diskusijām nav jēgas, ja netiek pielietoti visi uzraudzības iestāžu rīcībā esošie resursi, lai šo problēmu risinātu.

Lai arī viņš nenoliedza, ka apsekošanas darbi notiek, tostarp Rīgas dome apsekojusi 100 ēkas Krišjāņa Barona ielā, uz kurām konstatēti vairāk nekā 500 gaisa vadi, gada laikā atbildīgās iestādes nav spējušas demontēt nevienu no tiem. Diskusijā uzsvērts arī fakts, ka nelegālo gaisa vadu problēma neskar tikai Rīgas Vēsturisko centru, bet arī citus mikrorajonus.

Lai arī visi diskusijas dalībnieki uzsvēra birokrātisko procesu sarežģītību un neprecizitātes attiecībā uz nelegālo gaisa vadu likvidāciju, Tatarčuks vairākkārt pauda neizpratni par to, kādēļ komersantiem, tādiem kā "Baltcom" un "Tet", jātaisa projekti, jāiet skaņot ar māju īpašniekiem izbūves process, jāmarķē kabeļu infrastruktūra, ja ēnu ekonomika šajā nozarē netiek izskausta.

Augustā spēkā stājušās izmaiņas AS Sadales tīkls elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu tarifos ir Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) nepārdomāts brāķis, aģentūra LETA pauda SIA Baltcom valdes priekšsēdētājs Nikolā Buasēns.

«Lielu skaitu Latvijas uzņēmumu aizvadītajā mēnesī sagaidījis vairāk nekā nepatīkams pārsteigums. Nosakot jaunu tarifu struktūru, būtiski pieauguši elektrības rēķini. Lai gan Sadales tīkla mērķis bijis saprotams, tā izpildījums liecina par nepārdomātību un sasteigtību,» uzsvēra Buasēns.

Pēc viņa teiktā, Sadales tīkls, 8,5 reizes palielinot fiksēto likmi par pieslēgumu, plānojis sekmēt sistēmas efektīvāku izmantošanu un dot stimulu sistēmas lietotājiem precīzāk pieprasīt tiem nepieciešamo pieslēguma kapacitāti.

«Telekomunikāciju, lauksaimniecības un virknei citu nozaru uzņēmumu, kam tehnoloģiski nepieciešami daudzi pieslēguma punkti, tas nozīmējis ievērojamu un nepamatotu elektrības izmaksu sadārdzinājumu, kas neadresē izmaiņās izvirzīto mērķi - uzņēmumi jau pašlaik pieslēgumu jaudas izmanto efektīvi. Piemēram, Baltcom šo izmaiņu rezultātā elektrības izmaksas ir pieaugušas par vairāk nekā 30%. Gan SPRK, gan Sadales tīkls izprot pašreizējo situāciju, taču izmaiņas neplāno veikt,» klāstīja uzņēmuma vadītājs.

«Kopš aizgāju no telekomunikāciju operatora Baltcom, uzņēmums nav īpaši progresējis,» intervijā atzina uzņēmuma bijušais valdes un padomes priekšsēdētājs Pēteris Šmidre.

«Godīgi sakot, tāpēc aizgāju, ka zināmā mērā paredzēju, kas telekomunikācijās notiks,» atzina Šmidre. «Tā ir globalizācija, tā ir ļoti nopietna konkurence un, protams, pilnīgi nekāda attieksme no mūsu valsts institūcijām par to, kas uz vietas attīstās.»

«Tad, kad aizgāja līdz tam, ka valdība pieņēma lēmumu neatļaut pāriet uz jauno standartu, ar to man bija pietiekami,» piebilda uzņēmējs.

Viņš arī atklāja, ka īpaši neinteresējas, kas notiek Baltcom. «Tādā situācijā tā kompānija arī palika ar klasisko kabeļu tīklu. Kā strādāja, tā strādā, kas bijis pirms daudziem gadiem, tas ir arī tagad,» sacīja Šmidre. «Nedzirdu, ka būtu kādi lieli izrāvieni. Man gribētos redzēt straujāku attīstību.»

Telekomunikāciju uzņēmums «Baltcom» ieguldījis 6,87 miljonus eiro infrastruktūras uzlabošanā. Par šo summu četru gadu laikā modernizēti agregācijas un interneta tīkli, palielināta tīkla kapacitāte un nodrošināts lejupielādes ātrums līdz gigabaitam sekundē.

«5G laikmetā cīņa par labākā interneta piedāvājumu ir ļoti sīva. Tādēļ pirms laika pieņēmām biznesa lēmumu arvien uzlabot pakalpojumu esošajiem klientiem – ja internets ir stabils un ātrs, nevienam nerodas vēlme meklēt citu piegādātāju,» komentē «Baltcom» izpilddirektors un valdes loceklis Dmitrijs Ņikitins.

Uzņēmuma vadītājs norāda, ka, uzsākot modernizāciju, identificētas galvenās problēmas – tīkla kapacitātes trūkums un rūteri ar nepietiekamu jaudu. «Neatkarīgi no pārklājuma, izšķirīgi svarīga ir infrastruktūra, lai patērētājs saņemtu to jaudas apjomu, kas tiek minēts reklāmās. Ja pārklājums ir kvalitatīvs, bet izmantotā rūtera jauda nav pietiekama, lietotājs nevarēs pilnvērtīgi izmantot interneta pieslēgumu,» skaidro D. Ņikitins.

Telekomunikāciju uzņēmums Baltcom turpmāk piedāvās ne tikai telekomunikāciju pakalpojumus, bet arī iespēju uzreiz iegādāties elektrotehniku, tajā skaitā arī uz nomaksu, liecina medijiem sniegtā informācija.

Interesenti varēs iegādāties elektrotehniku no «Baltcom», izmantojot bezprocentu līzinga finansējumu no SIA «Inbank Līzings». Tehnikas piedāvājums būs pieejams esošajiem klientiem, kā arī jauni abonenti to varēs iegadāties kopā ar televīzijas vai interneta pakalpojumiem.

«Viena no mūsdienu telekomunikāciju aktuālākajām tendencēm ir iespēja visus sev svarīgos jautājums risināt vienuviet. Patērētājiem tas nozīmē ne vien pieslēgt internetu vai televīziju, bet attiecīgi uzreiz iegādāties arī datoru un televizoru,» komentē «Baltcom» valdes priekšsēdētājs Nikolā Buasēns (Nicolas Boissin).

Tehnikas piedāvājumā, kurš mainīsies ik mēnesi, būs TV un portatīvo datoru modeļi no budžeta, vidējās un augstākās klases ierīču segmentiem.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) apkopojusi rādītājus par interneta un balss telefonijas pakalpojumu kvalitāti pērn. Latvijā 4G tīkla pieejamība novērota vairāk nekā 97% līdz pat 99% mērījumu.

Visos mobilo sakaru operatoru tīklos Latvijā apdzīvotās vietās 4G pārklājums bija pieejams 97% līdz 99% mērījumu. Pakalpojumu kvalitāte katru gadu lietotājiem uzlabojas, mazinoties to vietu skaitam Latvijā, kur interneta pakalpojums nav pieejams. Starp mobilo sakaru operatoriem novērots vien 1% šādu gadījumu.

"SPRK interneta pakalpojuma kvalitāti mēra konkrētajā vietā un laikā – izlases veidā izvēlētās koordinātēs. Kopumā pērn esam veikuši 18 000 izlases veida mērījumus 1200 dažādās brīvi izvēlētās vietās un vairāk nekā 211 000 sērijveida mērījumu 24 dažādās vietās. Jāņem vērā – mērījumu rezultāti dažādās diennakts stundās var atšķirties. Tāpat var rasties situācija – netālu dažu metru attālumā interneta ātrums ir atšķirīgs vai nav pieejams," stāsta Elektronisko sakaru pakalpojuma kvalitātes nodaļas vadītājs Elmārs Lipenbergs.

Administratīvā rajona tiesa ir ierosinājusi lietu par elektronisko sakaru un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju uzņēmuma “Bite Latvija” pieteikumu pret Rīgas pašvaldību attiecībā uz ilgstošu un prettiesisku pašvaldības bezdarbību atbilstošas gaisvadu infrastruktūras izbūvē.

Kā norāda uzņēmuma ģenerāldirektors Arunas Mickevicius, neskatoties uz gadiem ilgiem centieniem panākt rezultātu sarunu ceļā, pašvaldība nav pildījusi tai likumā noteiktos pienākumus, lai komersanti varētu izpildīt prasību par pazemes kabeļu ierīkošanu. Tā vietā pašvaldība nepamatoti uzliek savu atbildību uz “Bite Latvija” un citu komersantu pleciem, vienlaikus arī aizliedzot esošo gaisvadu trašu uzturēšanu. “Bite Latvija” pēc apvienošanās ar “Baltcom” 2024. gada 1. jūlijā pārņēma “Baltcom” tiesības un saistības, tajā skaitā līgumus un infrastruktūru elektronisko sakaru pakalpojumu nodrošināšanai, arī kabeļu trašu izbūves un rekonstrukcijas projektus. Taču Rīgas pašvaldība, atsakoties pildīt tās autonomo funkciju, ir padarījusi šo projektu īstenošanu par neiespējamu.

23. janvārī jau piekto reizi tiks pasniegti apbalvojumi "Gada investors" par 2019. gada Latvijas sekmīgākajām privāto investoru un uzņēmumu sektora investīcijām.

Uz balvu septiņās kategorijās šogad pretendē 18 investori, investoru apvienības un darījumu konsultanti.

"2019. gadā LatBAN biedri, privātie investori un investoru sindikāti kopumā 20 jaunuzņēmumos un projektos ieguldījuši vairāk nekā miljonu eiro. Paralēli privātajām investīcijām biznesa eņģeļi palīdzējuši vairāk nekā 80 uzņēmējiem ar biznesa vadības konsultācijām un mentoringu, lai noteiktu pareizo kursu ilgtermiņa attīstībai," stāsta Jānis Rancāns, LatBAN valdes priekšsēdētājs.

Uz balvu "Gada investīcija" privāto investoru sektorā par investīcijas apjomu un perspektīvāko nākotnes prognozi pretendē:

- Kārlis Babulis un Jānis Grīnbergs par investīciju 20 000 eiro apjomā uzņēmumā "Fertilizer Group". Investori ir palīdzējuši arī piesaistīt četru miljonu eiro kredītlīniju no ASV fonda "Exworks Capital Fund I".

Mājsaimniecību elektrības tirgus dalībniekiem grūtības atrast konkurences sviras, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Mājsaimniecību elektrības tirgus, tāpat kā daudzas citas nozares Latvijā saskaras ar demogrāfijas izaicinājumiem, gada laikā ir samazinājies apkalpoto mājsaimniecību skaits par diviem tūkstošiem jeb 0,2% (no 812 tūkstošiem mājsaimniecību 2015. gada beigās līdz 810 tūkstošiem 2016. gada beigās), savukārt vienlaikus ir pieaudzis šo mājsaimniecību patērētās elektroenerģijas apjoms – par 5% (2016. gadā – 1 687 GWh; 2015. gadā – 1 605 GWh), liecina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas apkopotā informācija.

Tirgus dalībnieku pozīcijas ir palikušas praktiski nemainīgas, runa iet tikai par desmitdaļu jeb viena cipara aiz komata izmaiņām. Neapstrīdamajam tirgus līderim Latvenergo pieder 98,60% tirgus pēc lietotāju skaita un 98,66% pēc realizācijas daudzuma. Šeit jāatzīmē atsevišķs gadījums – gandrīz pieci tūkstoši mājsaimniecību elektrību iepērk pie Latvijas dzelzceļa, kas ir sadales operators ar tirdzniecības iespējām. Šīs mājsaimniecības atrodas Latvijas dzelzceļa darbības zonās. Atvērtajā mājsaimniecību elektrības tirgū lielākie privātie uzņēmumi ir Baltcom un 220 enerģija. Baltcom ir gandrīz četri tūkstoši elektrības klientu, kamēr 220 enerģija – nedaudz vairāk par diviem tūkstošiem, savukārt pēc realizētās elektrības apjoma 220 enerģija ir apsteigusi Baltcom tieši pēdējā gada laikā. Pārējiem tirgus dalībniekiem tirgus daļas rēķināmas tikai simtdaļās, kas absolūtos skaitļos ir apmēram 100 - 200 vai pat mazāk mājsaimniecību.

Mobilo sakaru operators «Bite Latvija» parakstījis pirkuma līgumu par telekomunikāciju uzņēmuma «Baltcom» iegādi, pavēstīja «Bite Latvija» vadītājs Kaspars Buls.

Darījuma noslēgšanai nepieciešama Konkurences padomes atļauja.

Buls sacīja, ka līdz atļaujas saņemšanai abi uzņēmumi darbosies neatkarīgi. Darījuma summa ir konfidenciāla.

Vienlaikus Buls darījumu vērtēja kā soli tuvāk kompānijas ilgtermiņa attīstības stratēģijai - stiprināt «Bite» grupas uzņēmumu pozīcijas informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) tirgū, klientiem piedāvājot arvien plašāku pakalpojumu portfeli.

«Esmu gandarīts par panākto vienošanos, kas ir stratēģiski nozīmīgs solis «Bite» grupas konkurētspējas stiprināšanā. Darījuma rezultātā iegūs mūsu klienti, un mēs varēsim piedāvāt ne tikai mobilo sakaru pakalpojumus un IKT risinājumus biznesa klientiem, bet arī mājas internetu un daudzveidīgu televīzijas kanālu klāstu fiziskām personām. Telekomunikāciju tirgū patlaban ir izteikta tendence izvēlēties integrētus pakalpojumus. Tādēļ prognozēju, ka klienti tuvākajā nākotnē aizvien vairāk izmantos iespēju saņemt daudzveidīgu pakalpojumu klāstu pie viena pakalpojumu sniedzēja,» pauda Buls.

Latvijas iedzīvotāji datorspēlēm gada pirmajos desmit mēnešos atvēlējuši 22 miljonus eiro, liecina NewZoo Global Games Market Report dati. Latvija atrodas 42. vietā pasaulē pēc datorspēļu pārdošanas rādītājiem uz vienu iedzīvotāju.

Dati liecina, ka Latvijas iedzīvotāji gadā datorspēlēm atvēl vidēji 13,5 eiro. Lietuvā šie rādītāji ir teju identiski, kamēr nedaudz augstāki tie ir Igaunijā, sasniedzot 16 eiro uz iedzīvotāju. Pētījumā apkopotie rādītāji iekļauj gan mobilās spēlēs, gan dažādas tiešsaistes un video spēles.

«Šis ir bieži neapzināts, taču vērā ņemams rādītājs. Par spīti plašajai pirātiskā satura izplatībai, arī Latvijā datorspēļu pārdošanas rādītāji ir augsti. Varam prognozēt, ka 2016. gadā datorspēlēm kopumā Latvijas iedzīvotāji būs atvēlējuši pat 26 miljonus eiro,» rezultātus komentē Baltcom valdes priekšsēdētājs Nikolā Buasēns (Nicolas Boissin).

Telekomunikāciju cenas Latvijā ir zemākās, kurās bez tarifu celšanas vai subsīdijām iespējams sniegt pakalpojumu, saka telekomunikāciju operatora Baltcom valdes priekšsēdētājs Nikolā Buasēns.

«Ja salīdzinām cenas Latvijā un kaimiņvalstīs, kā arī citviet Eiropā, tarifi pie mums ir ļoti zemi,» sacīja Buasēns. «Ir grūti strādāt ar peļņu un jādomā par dažādu procesu automatizāciju.»

«Uzskatu, ka esam zemākajā punktā, kurā varam sniegt pakalpojumu bez tarifu celšanas un subsīdijām, un neredzu, ka tarifi šeit varētu kļūt vēl zemāki,» piebilda eksperts.

Viņš norādīja, ka papildus zemajām cenām Latvijas tirgū ir arī citi darbu apgrūtinoši apstākļi. «Šis ir grūts tirgus - ir vāja regulācija un daudz pelēko operatoru, kas nemaksā nodokļus, nemaksā satura piegādātājiem,» pauda Buasēns.

Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos ārvalstnieki šobrīd ieguldījuši 11,39 miljardus eiro, liecina Lursoft apkoptā informācija. No tiem 1,96 miljardus eiro veido Trīs jūru iniciatīvā esošās valstis.

Trīs jūru iniciatīva dibināta 2016.gada 25. augustā, apvienojot tajā 12 Eiropas Savienības valstis, kas ģeogrāfiski novietotas starp Adrijas, Balto un Melno jūru, – Austriju, Bulgāriju, Čehiju, Horvātiju, Igauniju, Latviju, Lietuvu, Poliju, Rumāniju, Slovākiju, Slovēniju un Ungāriju.

Lursoft dati rāda, ka šo valstu ieguldījums Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos kopš 2016.gada audzis par 82,13%.

Infografiku skatiet šeit.

Visstraujāk šajā periodā palielinājies ieguldījumu apjoms no Čehijas, kamēr lielākais kritums reģistrēts Slovākijas ieguldījumos. Vienlaikus jānorāda, ka šajā periodā par 37% sarucis gan ieguldītāju skaits, gan arī to uzņēmumu skaits, kuru pamatkapitālos personas no Trīs jūru iniciatīvas valstīm veikušas ieguldījumus.