Hovards Bafets (Howard Buffett), Berkshire Hathaway Inc. direktors un potenciālais tēva Vorena Bafeta (Warren Buffett), kurš pašlaik ir kompānijas priekšsēdētājs, amata pārņēmējs, izteicies, ka, viņaprāt, pēc viņa Berkshire Hathaway vairs nevadīs ģimenes loceklis, ziņo Bloomberg.

«Mēs visi ejam un darām lietas, ko mēs vēlamies darīt, un lietas, ko mēs domājam, ka varam izdarīt vislabāk,» stāstījis 55 gadus vecais H. Bafets, piebilstot: «Ir ļoti neparasti, ja otrā vai trešā paaudze patiešām vislabāk iederas tajā, kas izveidots daudz agrāk.»

Saskaņā ar V. Bafeta plāniem pēc viņa aiziešanas pensijā vai nāves kompānijas valde sadalīs viņa pienākumus starp vairāk nekā vienu vadītāju. 2006.gadā V. Bafets sacīja, ka viņa dēls Hovards, lauksaimnieks un autors, darbosies Berkshire kā priekšsēdētājs bez izpildpilnvarām (non-executive chairman).

«Mans tētis man ir teicis, ko viņš gribētu, un domāju, ka es to varu izdarīt,» sacījis H. Bafets, piemetinot: «Mans darbs ir pārliecināties, ka Berkshire nemainās. Un tas ir viss, ko viņš man ir teicis.»

Finanšu pasaule tradicionāli lielu uzmanību pievērš tam, ko dara šīs jomas slavenības. Šajā ziņā mūsdienās, šķiet, nav lielākas leģendas par "Berkshire Hathaway" vadītāju Vorenu Bafetu. Tādējādi, ja kaut ko Bafeta kungs sarosījies darīt vai kaut vai pateikt, tad tirgus dalībnieki to mēģina ņemt vērā.

Svaigākais "Berkshire Hathaway" lēmums liecina, ka Bafets atmetis cerību laikrakstu biznesam. Proti, šonedēļ holdinga kompānija lēmusi pārdot savu šādu savu biznesu ("BH Media"), kurā ietilpst vesels lērums ar preses izdevumiem ("Tulsa World", "Richmond Times-Dispatch", "Omaha World-Herald" utt), izdevējam "Lee Enterprises". Jau 2018. gada vidū "Berkshire" nolīga šo kompāniju, lai tā pārvaldītu minētā uzņēmuma laikrakstu biznesu.

Aiziešot pa pieskari

Pēdējos gados V. Bafets pieķerts vairākos izteikumos, kas liecina, ka viņš par drukātas preses nākotni nav diez ko pārliecināts. Pats Bafets gan bieži tiek uzskatīts par kvēlu laikrakstu mīļotāju (jaunībā viņš bija arī avīžzēns), un "Berkshire Hathaway" iepriekšējos gados ik pa laikam ziņojusi par kādas lokālas izdevniecības iegādi.

Postošā zemestrīce Japānā ir sava veida ārkārtas notikums, kas rada Japānas kompāniju akciju pirkšanas iespēju, uzskata miljardieris, investors Vorens Bafets (Warren Buffett), vēsta Reuters.

Kā vēstīts, Japāna pēc 11.marta zemestrīces un tai sekojošajiem cunami viļņiem šobrīd cīnās, lai pakļautu kontrolei pārkarstošo atomelektrostaciju.

«Atjaunošana prasīs kādu laiku, bet tas nemainīs Japānas ekonomikas nākotni,» teicis Bafets. «Ja man piederētu Japānas akcijas, es tās noteikti nepārdotu,» viņš piebildis.

«Bieži kaut kas no zila gaisa kā šis - ārkārtas gadījums - patiešām rada pirkšanas iespēju. Es esmu redzējis to notiekam ASV, es esmu to redzējim notiekam visā pasaulē. Es nedomāju, ka Japāna būs izņēmums,» sacījis 80 gadus vecais investors, kurš pazīstams ar savu veiksmīgo ilgtermiņa investīciju stratēģiju.

Noslēdzoties pieteikšanai Progresīvā depozītā piedāvājumam ASV dolārs pret Eiro, jau ar 30. jūliju SEB banka ieguldītājiem piedāvā jaunāko Progresīvā depozīta piedāvājumu – Goldman. Šī Progresīvā depozīta peļņa būs atkarīga no vienas no pasaules lielākās investīciju bankas Goldman Sachs pārvaldītā portfeļa indeksa sekmēm.

”Turpinot saviem klientiem piedāvāt dažādas investīciju iespējas ar fiksētu risku, šoreiz esam izvēlējušies indeksu, kas tiek aktīvi pārvaldīts saskaņā ar Goldman Sachs speciālistu izstrādātu modeli. Situācijā, kad akciju tirgos investīciju riski ir pieauguši un cenas krītas, ieguldīšana mūsu piedāvātajā indeksā dod iespēju izmantot citas aktīvu klases – visdažādāko izejvielu grupas vai obligāciju un naudas tirgu, kas nav tieši saistīti ar akciju tirgiem un kur izaugsmes potenciāls tuvākajā laikā varētu būt lielāks,” norāda SEB bankas Finanšu tirgus pārvaldes vadītājs Kristaps Strazds.

Pasaulē veiksmīgākajam investoram pirmdien, 30. augustā, paliks 80 gadi, vēsta CNN.

Kā norāda medijs, V. Bafetam, kā vienam no pasaulē bagātākajiem cilvēkiem (viņa bāgātība ir ap 47 miljardiem ASV dolāru), no finanšu krīzes ir izdevies izkļūt ne vien ar neskartu reputāciju, bet tā viņa tēlu ir pat spodrinājusi. Viņš ir kā kapitālistu varonis, kas valkā baltu cepuri laikā, kad valdības, politiķi un kompānijas cīnās, lai atgūtu savu pirmskrīzes reputāciju sabiedrības acīs.

«Viņš ir kapitālists, kurš nav materiālists,» šādus vārdus slavenajam investoram veltījusi grāmatas Buffett's Bites: The Essential Investor's Guide to Warren Buffett's Shareholder Letters autore Laura Ritenhausa (Laura Rittenhouse).

Slavenais investors, miljardieris Vorens Bafets (Warren Buffett) par 1 miljardu USD iegādājies pasaules lielākā pārapdrošinātāja Munich Re akcijas, ziņo Reuters. V. Bafetam tagad pieder 3.045% balsstiesības kompānijā.

Tirgus analītiķi uzskata, ka šis solis, visticamāk, ir finansiāls, nevis stratēģisks, jo pārapdrošinātājs nedotu konkurentam daudz akcijas.

Vairāki eksperti atbildot uz jautājumu, kāpēc V. Bafets ir veiksmīgs investors, norāda, ka V. Bafets un Berkshire Hathaway lielāku uzmanību pievērš sevi apliecinājušiem, spēcīgiem tirgus dalībniekiem, kuru akciju cena dažādu iemeslu dēļ ir zem vēlamās.

Berkshire Hathaway ir viens no pasaulē lielākajiem investīciju uzņēmumiem, kurš pārsvarā gan darbojas apdrošināšanas sfērā, taču tam pieder arī nozīmīga daļa visdažādāko nozaru uzņēmumu akciju, sākot no American Express līdz Coca—Cola un Procter & Gamble.

Pērn žurnāla Forbes miljardieru sarakstā kopumā bija reģistrēti 1 125 miljardieri, krīzes iespaidā šis saraksts šogad ir sarucis par 332 personās līdz 793 miljardieriem visā pasaulē.

Par pasaulē bagātāko, apsteidzot pērnā gada līderi Vorenu Bafetu, kļuvis kompānijas Microsoft dibinātājs Bils Geitss (Bill Gates), kura bagātība tiek lēsta 40 miljardu ASV dolāru apjomā.

Uz otro vietu nokritis pērn bagātākais cilvēks pasaulē - kompānijas Berkshire Hathaway boss - investors Vorens Bafets (Warren Buffet), kura bagātība ir 37 miljardi ASV dolāru.

Trešajā vietā atrodas Meksikas telekomunikāciju magnāts Karloss Slims (Carlos Slim), kura bagātība ir 35 miljardi ASV dolāru.

Pasaulē bagātāko pirmais trijnieks gada laikā kopumā ir zaudējis 68 miljardus ASV dolāru. Bils Geits zaudējis 18 miljardus dolāru, savukārt Vorens Bafets un Karlos Slims katrs kļuvuši par 25 miljardiem dolāru plānāki.

Balss pasta ziņa, iespējams, varēja izglābt Lehman Brothers, ja vien miljardieris Vorens Bafets (Warren Buffett) mācētu rīkoties ar to, ziņo Telegraph.

V. Bafets atzina, ka pirms Lehman Brothers bankrota ar viņu sazinājās Barclays banka ar lūgumu atbalstīt Lielbritānijas banku Lehman Brothers pirkšanā.

Izrādās, ka tikai pēc desmit mēnešiem V. Bafets sapratis, ka Barclays bankas izpilddirektors Bobs Dimonds (Bob Diamond) uz viņa mobilo telefonu bija nosūtījis balss ziņu ar šo informāciju.

Volstrīta burtiski «uzkārās» pēc tam, kad par bankrotu paziņoja ASV ceturtā lielākā banka Lehman Brothers. Tik krasu reakciju biržas nebija piedzīvojušas kopš 2001. gada 11. septembra terora akta dienas ASV. Pasaules ekonomikā jau pirms tam bija vērojamas nopietnas krīzes pazīmes, tomēr tieši Lehman Brothers bankrots bija izšķirošais punkts, kas izraisīja lielo krīzes vilni.

Pasaulē pazīstamais investors Vorens Bafets (Warren Buffett), iespējams, varētu sniegt padomus investīcijām jebkurā sfērā, taču vienu sektoru viņš šajā ekonomiski grūtajā laikā viņš noteikti neaiztikšot – un tā ir laikrakstu industrija, raksta The Economic Times.

"Runājot par lielāko daļu laikrakstu ASV, mēs tos nepirktu ne par kādu cenu. Tiem pastāv iespēja nonākt bezgalīgos zaudējumos," sacījis V. Bafets. Viņš uzskata, ka, kamēr laikraksts ir nepieciešams lasītājiem, tas ir nepieciešams reklāmdevējiem, taču tagad ziņas ir pieejamas daudzos citos kanālos.

Pēdējās nedēļās pasaules finanšu tirgos dominē sarkanā krāsa, turklāt sevišķi nemierīgi lielākie tirgi izskatās dažu pēdējo tirdzniecības sesiju laikā. Interesanti gan ir tas, ka vairāki pasaules slavenākie un veiksmīgākie investori vienmēr norādījuši - izpārdošanas un krīzes gluži kā par spīti ir labākie brīži pirkumu izdarīšanai.

Piemēram, Barons Rotšīlds jau 18. gadsimtā mācīja: "Pērc, kad uz ielām ir asinis." Būtībā - nestabilāki periodi izmanīgajiem sniedz arī iespējas. Savukārt mūsdienu investoru leģenda "Berkshire Hathaway" vadītājs Vorens Bafets teicis – esi alkatīgs tad, kad citi ir bailīgi, un bailīgs tad, kad citi ir alkatīgi.

Protams, viens ir pateikt, bet otrs – reāli izdarīt. Vienmēr ir viegli teoretizēt, ka pie šādām nedienām arī tu iesi uz pilnu banku un būsi akciju pircējs, nevis pārdevējs. Realitāte gan bieži vien ir cita un būtiska daļa bravūras, pienākot šādiem momentiem, kad it kā ir iespēja balsot ar savu naudu (kura vienā mirklī draud izkust), lielākajai daļai pazūd. Patiesībā lielākajai daļai pastiprināta aktivitāte šādos brīžos arī nav ieteicama.

Vorena Bafeta atdzimusī apetīte uz korporāciju pārņemšanu var ierindot Berkshire Hathaway Inc. lielāko kompāniju vidū, jo ikgadējā atskaitē, ko publicē kompānija, tā atbilst visiem kritērijiem, ziņo newsru.com.

Kompānijas Berkshire pārstāvis, kas 2008. gadā apmeklēja 4 Eiropas valstis, meklējot objektus pirkšanai, pagājušajā nedēļā Bloomberg TV paziņoja, ka uztver šā brīža situāciju, kad S&P 500 indekss ir nolaidies līdz 1996. gada minimālajam līmenim, kā izdevīgu laiku pirkumiem.

Bloomberg ziņo, ka kompāniju sarakstā, ko V. Bafets ir noskatījis pirkšanai, atrodami: Sysco Corp., lielākais produktu piegādātājs ASV restorāniem, VF Corp., pasaules lielākais apģērbu ražotājs, Danaher Corp., instrumentu izgatavotājs.

Sev interesējošo uzņēmumu iegādei V. Bafets ir plānojis tērēt no 5 līdz 20 miljardiem dolāru. V. Bafets dod priekšroku vienkāršam biznesam, kura pirmsnodokļu peļņa ir 75 miljoni dolāru, kam ir "laba" kapitāla rentabilitāte un neliels parādu slogs.

ASV prezidents Baraks Obama (Barack Obama), kurš iepriekš saņēmis gan politisko atbalstu, gan padomus no investīciju guru Vorena Bafeta (Warren Buffett), tagad var justies vēl tuvāks pasaules otram bagātākajam cilvēkam, vēsta Reuters.

Saskaņā ar viņu abu ģimenes kokiem B. Obama un V. Bafets izrādījušies attāli radinieki.

Ģenealogi no interneta vietnes ancestry.com atklājuši, ka šos divus vīrus saista 17.gadsimtā dzīvojis francūzis vārdā Marens Duvals (Mareen Duvall). Ģenealogi izpētījuši, ka M. Duvals emigrēja uz Mērilendu no Francijas 1650.gadā.

Tas, ka B. Obama un V. Bafets ir radinieki, atklājies nejauši. Tā pati ģenealogu komanda, kura pētīja B. Obamas ģimenes koku, pētījusi arī V. Bafeta radiniekus, kā rezultātā viņiem «acīs iekritis» vārds Duvals. Pētnieki nobrīnījušies un sākuši meklēt, vai starp šiem cilvēkiem ir kāda saistība.

Miljardieris, slavenais ASV investors Vorens Bafets (Warren Buffett) vēstulē akcionāriem atklājis, ka viņam diagnosticēts prostatas vēzis, ziņo BBC.

Kompānijas Berkshire Hathaway boss norādījis, ka vēzis, kas šobrīd ir sākumstadijā, atklāts parastā veselības pārbaudē.

81 gadu vecais Bafets informējis, ka no jūlija vidus viņam divus mēnešus ik dienu tiks veikta apstarošana.

Smagā slimība Bafetam diagnosticēta 11. aprīlī.

Kā informē BBC, šis ir izplatītākais vēža veids vīriešu starpā, šogad ASV varētu tikt atklāts vairāk nekā 241 000 jaunu saslimšanas gadījumu.

Savā vēstulē Bafets gan norādījis, ka jūtas lieliski - it kā ar veselību viss būtu kārtībā, un viņa enerģijas līmenis esot 100 procenti.

«Ja mans veselības stāvoklis mainīsies, es akcionāriem to darīšu zināšu nekavējoties,» apgalvojis Berkshire Hathaway boss. «Galu galā, protams, tas notiks. Bet es ticu, ka tā diena vēl ir tālu,» viņš piebildis.

Bafets pievilcīgākās ieguldīšanas iespējas saskata ASV, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Saistībā ar investīcijām vienmēr ļoti interesanti uzzināt, ko domā pasaules paši lielākie veiksminieki šajā jomā. Spilgtākā personībā uz šīs skatuves, šķiet, jau ilgstoši ir Berkshire Hathaway vadītājs – leģendārais investors Vorens Bafets. Par ieradumu kļuvis tas, ka V. Bafets februāra beigās minētās kompānijas akcionāriem izsūta vēstuli, kurā viņš dalās pārdomās par notikumiem pasaules investīciju vidē un mēdz dot arī dažādus mājienus saistībā ar savas stūrētā uzņēmuma politiku. Tāpat kāri tiek tverti viņa padomi par investīcijām un dzīvi kopumā. Rezultātā - ikgadējā V. Bafeta vēstule akcionāriem kļuvusi par lasāmvielu, kura būtu jāizburto cauri katram sevi cienošam investoram; savukārt Volstrītā tā kļuvusi pat par obligāto lasāmvielu. Protams, palīdz arī tas, ka Bafets, kas ir viens no bagātākajiem pasaules iedzīvotājiem, mēdz arī izteikties visai asprātīgā un kolorītā manierē.

Pēdējo sešus mēnešus ekonomika ir kritusi kā no klints un patērētāji ir kardināli mainījuši savus paradumus. Tā intervijā CNBC norādījis slavenais investors Vorens Bafets (Warren Buffett), ziņo Associated Press.

V. Bafets sacīja, ka pašreiz ekonomikā notiekošais pamatā sasaucas ar ekonomikas attīstību viņa paša izvirzītā sliktākā iespējamā scenārija.

Patērētāji savus paradumus ir mainījuši tādā mērā, kādu V. Bafets vēl nekad iepriekš nav piedzīvojis. Tas skaidrojams ar bailēm un apjukumu par situāciju ekonomikā.

Db.lv jau vēstīja, ka V. Bafeta vadītās investīciju kompānijas Berkshire Hathaway peļņa 2008. gadā, salīdzinot ar 2007. gadu samazinājušies par 62%.

Kamēr lielākā daļa ASV svinēja Neatkarības Dienu, imigrants no Krievijas, kurš dzīvo Ņūdžersijā, aizturēts par slepenas informācijas zādzību no lielas Ņujorkas finanšu institūcijas, vēsta Reuters.

Amatpersonas neatklājot, kura finanšu institūcija ir cietusi, bet Reuters informācijas avoti norādījuši, ka tā ir ASV banka Goldman Sachs.

Datorkodi un faili, ko Sergejs Aleiņikovs ielādējis Vācijā bāzētā interneta lapā, palīdzot finanšu institūcijai nopelnīt miljoniem dolāru katru gadu. Kompānija izmanto slepenas matemātiskas formulas, kas tai ļauj ātri reaģēt uz izmaiņām finanšu tirgos.

S. Aleiņikovu FIB aģenti 3.jūlija pēcpusdienā arestējuši lidostā, kad viņš atgriezies no Čikāgas.

Zināms, ka S. Aleiņikovs iepriekš strādājis Goldman Sachs.

Goldman Sachs pārstāvis atteicies Reuters sniegt jebkādus komentārus šajā sakarā.

Goldman Sachs peļņa pēc dividenžu izmaksas bankas finanšu gada ceturtajā ceturksnī bija 2,23 miljardi ASV dolāru, kas ir par 53% mazāk nekā attiecīgajā laika periodā pirms gada, kad Goldman Sachs strādāja ar 4,79 miljardu dolāru lielu peļņu, ziņo Reuters.

Tirgus analītiķi Goldman Sachs bija prognozējuši 3,76 miljardu dolāru lielu peļņu.

Pēc finanšu rādītāju paziņošanas bankas akcijas cena samazinājās par 2,7% līdz 169,90 ASV dolāriem.

Goldman Sachs apgrozījums finanšu gada ceturtajā ceturksnī bija 8,64 miljardi dolāru, kas ir par 10% mazāk nekā attiecīgajā laika periodā pirms gada, un par 360 miljoniem dolāru mazāk nekā prognozēja analītiķi.

Deivids Sokols (David Sokol) negaidīti izlēmis pamest Berkshire Hathaway, investīciju kompāniju, ko vada slavenais investors Vorens Bafets (Warren Buffett). Sokols tika uzskatīts par Bafeta reālāko pēcteci, ziņo CNN.

Sokols pārraudzīja vairākus izcilākos Berkshire uzņēmumus, ieskaitot MidAmerican Energy, un savu panākumu dēļ grūtībās nonākušajos uzņēmumos bija ieguvis iesauku Mr-fix-it (Mr-salabo-to).

Sakarā ar šīm izmaiņām Bafets investoriem veltījis garu vēstuli, kurā noraidījis baumas, ka Sokols ir atlaists no darba.

Pēdējo nedēļu laikā bijušas dažādas spekulācijas par Sokola lomu Berkshire lēmumā iegādāties Lubrizol, ķīmisko vielu kompāniju, par 9 miljardiem ASV dolāru.

Kā norāda CNN, neskatoties uz Berkshire «necaurspīdīgo» pēctecības plānu, lielākā daļa analītiķu uzskatīja, ka pēc Bafeta aiziešanas par Berkshire vadītāju kļūs tieši Sokols.

Pasaulslavenā investīciju banka Goldman Sachs paaugstinājusi atsevišķu izejvielu cenu prognozes un ieteikusi tās iegādāties tās saviem klientiem, raksta Bloomberg.

Jānorāda, ka Goldman Sachs rekomendējusi iegādāties varu, cinku un naftu, sakot, ka pasaules ekonomikas izaugsme arī šā gada otrajā pusē, visticamāk, būs pietiekami spēcīga, lai radītu labu fonu spekulācijām par šo izejvielu piegādes pietiekamību. Tas viss varot rezultēties ar izejvielu cenu kāpumu.

Goldman Sachs tāpat norāda, ka samērā labas perspektīvas joprojām ir dārgmetālu cenu pieaugumam un sagaida, ka zelta cena tuvāko mēnešu laikā tuvosies 1600 ASV dolāru par unci atzīmei.

Jāpiebilst, ka Goldman Sachs ieteikumus parasti finanšu tirgi respektē un minētās investīciju bankas sacītais un prognozes bieži spēj ietekmēt tirgus dinamiku. Valdot šādam fonam, šodien palielinājās industriālo metālu cenas.

Izdevums Financial News publicējis topu Eiropas ietekmīgākie cilvēki finanšu tirgos 2011, kura augšgalā ierindots jaunais Eiropas Centrālās bankas boss Mario Draghi.

Izdevums norāda, ka finanšu tirgi un normatīvā vide, kurā tie darbojas, kopš pirmā FN100 saraksta publicēšanas 2005.gadā ir ievērojami mainījušies, tādēļ neesot pārsteigums, ka pirmajā vietā atrodas tieši Draghi.

Top 10

1) Mario Draghi - nākamais Eiropas Centrālās bankas prezidents, Finanšu stabilitātes padomes priekšsēdētājs.

2) Jozefs Akermans (Josef Ackermann) - Deutsche Bank vadītājs.

3) Maikls Šervuds (Michael Sherwood) - līdzvadītājs Goldman Sachs International, priekšsēdētāja vietnieks Goldman Sachs.

4) Stefans Ingvess (Stefan Ingves) - Bāzeles Banku uzraudzības komitejas priekšsēdētājs.

Kamēr pasaule gaida jaunu ekonomisko krīzi, amerikāņu miljardieris un kompānijas Berkshire Hathaway vadītājs Vorens Bafets aktīvi uzpērk vērtspapīrus, pat neskatoties uz satraukumiem fondu tigos. Par to miljardieris paziņojis intervijā žurnālam Fortune.

«Pašlaik lietas virzās lieliski», stāsta V. Bafets. «Nekad nav bijis labāk! Jo zemāk viss nokrīt, jo vairāk es nopērku,» līksmo miljardieris. Kompānija Berkshire Hathaway uzpērk gan akcijas, gan arī veselus uzņēmumus. Taču par saviem mērķiem investors runā izvairīgi.

Miljardieris arī uzskata, ka pašlaik nav nekādu ekonomiskās lejupslīdes pazīmju. «Pašlaik to nav, tomēr jaunas recesijas rašanās prasīs maz laika,» uzskata V. Bafets.

Komentējot reitingu aģentūras Standrad & Poor’s (S&P) lēmumu par Berkshire Hathaway kredītreitinga perspektīvas noteikšanu uz negatīvu, V. Bafets uzsver, ka saprot šādu lēmumu, taču tam nepiekrīt.

Uz 16. janvāri OPEC naftas groza cena sasniedza 42.17 ASV dolārus par barelu. Iepriekšējā tirdzniecības dienā tā cena bija 40.85 dolāri, tādējādi dienas laikā naftas groza cena palielinājusies par 1.32 dolāriem, teikts OPEC paziņojumā.

OPEC naftas groza cenas rekords tika sasniegts šī gada 3. jūlijā, kad tā cena bija 140.73 ASV dolāri. Šī gada decembrī viens barels OPEC naftas maksāja vidēji 38.6 ASV dolārus, novembrī – vidēji 49.75 dolārus, oktobrī - vidēji 69.16 dolārus, septembrī - vidēji 96.85 dolārus, augustā - vidēji 112.42 dolārus, jūlijā - vidēji 131.22 dolārus, jūnijā - vidēji 128.33 dolārus, maijā - vidēji 119.39 dolāri, aprīlī - vidēji 105.16 dolārus, martā - vidēji 99.03 dolārus, februārī - vidēji 90.64 dolārus, un janvārī - vidēji 88.35 dolārus. 2008. gada vidējā OPEC naftas cena bija 94.45 ASV dolāri par varelu.

OPEC naftas groza cena ir OPEC dalībvalstīs ražoto naftas veidu cenu vidējais aritmētiskais rādītājs. OPEC valstīs ražo: Saharan Blend (Alžīrija), Girassol (Angola), Oriente (Ekvadora), Minas (Indonēzija), Iran Heavy (Irāna), BAsra Light (Irāka), Kuwait Export (Kuveita), As Sider (Līvija), Bonny Light (Nigērija), Qatar Marine (Katara), Arab Light (Saūda Arābija), Murban (Apvienotie Arābu Emirāti) un BCF 17 (Venecuēla).

Leģendārais investors Vorens Bafets (Warren Buffett) paziņojis - nav šaubu, ka ASV kredītreitings joprojām ir AAA, un pēc reitingu aģentūras Standard & Poor's lēmuma pazemināt valsts kredītreitingu viņš savas domas par šīs valsts parādzīmēm neesot mainījis, vēsta CNBC.

«Tas varētu mainīt manu viedokli par S&P,» sacījis Bafets.

Medijs gan norāda, ka Bafets ir liels Moody 's, S&P konkurentes, akcionārs.

Bafets stāstījis, ka viņa kompānija Berkshire Hathaway joprojām pērk ASV valdības parādzīmes.

Vienlaikus CNBC norāda - nevar teikt, ka nācijas tērēšanas paradumi, centrālās bankas tieksme drukāt naudu un Vašingtonas politiskā krīze nebūtu ietekmējusi investoru noskaņojumu. To atzīst arī Bafets, kurš saka: «Mūsu valūta nav AAA, un pēdējos mēnešos mūsu valdības sniegums nav bijis AAA, bet mūsu parāds ir AAA.»

Šodien slavenā investīciju banka Goldman Sachs samazinājusi savas 2012. gada naftas un vara cenas prognozes, raksta Reuters.

Banka paredz, ka eirozonas parādu krīze, visticamāk, turpinās dot pretvēju gan ekonomikas, gan naftas pieprasījuma izaugsmei. Valdot šādam fonam, Goldman Sachs sagaida, ka Ziemeļjūras jēlnaftas cena pēc gada atradīsies pie 120 ASV dolāru par barelu atzīmes (iepriekšējā bankas prognoze bija 130 USD/bbl). Tāpat banka prognozē, ka ASV vieglās jēlnaftas cena pēc gada atradīsies pie 109 ASV dolāru par barelu atzīmes.

Banka samazināja savu 2012. gada vara cenas prognozi līdz 9200 ASV dolāru atzīmei par tonnu (iepriekšējā prognoze bija 10,79 tūkst ASV dolāru par tonnu). Banka gan saglabāja savu 12 mēnešu zelta cenas prognozi, proti Goldman paredz, ka zelta cena pēc 12 mēnešiem atradīsies pie 1860 ASV dolāriem par Trojas unci.