ASV un Eiropas biržu indeksi trešdien kritās, turpinoties bažām par ASV-Ķīnas tirdzniecības karu, savukārt Āzijas biržās kritumu veicināja arī plašie protesti Honkongā.

Āzijas tirgi ievadīja kritumu sēriju pēc divas dienas ilguša kāpuma, un Honkongas biržas indekss samazinājās par 1,7%, kamēr Honkongas centru paralizēja protesti pret valdību un vēlāk izcēlās sadursmes starp policiju un demonstrantiem.

Āzijas kritumam sekoja Eiropas biržu indeksu samazināšanās, un pēc tam saruka arī Volstrītas indeksi.

«Tirgus ir nobažījies par ASV ekonomikas izaugsmi, globālo izaugsmi, un tarifu jautājumu,» sacīja «Prudential Financial» galvenā tirgus stratēģe Kvinsija Krosbija.

Investoriem arī bija mazāk cerību, ka Federālā rezervju sistēma (FRS) drīz samazinātu procentlikmes, pēc tam, kad ASV atlika muitas tarifu noteikšanu Meksikas preču importam.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās otrdien pārsvarā kritās, investoriem bažījoties par ekonomikas izaugsmes perspektīvām, toties Āzijas biržās bija kāpums un Tokijas biržas indekss sasniedza augstāko līmeni 33 gadu laikā.

Volstrītas investoru noskaņojumu pasliktināja Pasaules Bankas prognoze, ka globālās ekonomikas izaugsme šogad palēnināsies līdz 2,4% salīdzinājumā ar 2,6% pērn, ko daļēji nosaka vājāka ekonomiskā aktivitāte ASV un Ķīnā.

Eirozonas akciju tirgos bija kritums, jo ziņas par Vācijas rūpniecības produkcijas apjoma negaidītu samazināšanos radīja bažas par Eiropas lielākās ekonomikas veselīgumu.

Jēlnaftas cenas pieauga dienu pēc tam, kad tās bija kritušās pēc Saūda Arābijas naftas kompānijas "Saudi Aramco" lēmuma krasi pazemināt jēlnaftas cenas.

Āzijas biržu indeksi pieauga un Tokijas biržas indekss sasniedza augstāko līmeni kopš 1990.gada, tirgu dalībniekiem norādot uz nesenā Volstrītas cenu kāpuma pozitīvo ietekmi.

Akciju cenas Āzijas un Eiropas biržās pirmdien mainījās bez vienotas tendences pirms šonedēļ ASV Kongresā gaidāma balsojuma par ASV valsts parāda griestu pacelšanu, kas ļautu ASV izvairīties no defolta.

Parīzes un Frankfurtes biržās tirdzniecības sesija sākās ar akciju cenu kāpumu, bet noslēdzās, abu biržu indeksiem samazinoties par 0,2%. Londonas birža un Volstrīta bija slēgtas, jo Lielbritānijā un ASV bija brīvdienas.

Tokijas biržas indekss pieauga par 1,0%, Šanhajas biržas indekss kāpa par 0,3%, bet Honkongas biržas indekss saruka par 1,0%.

ASV prezidents Džo Baidens un Kongresa Pārstāvju palātas spīkers republikānis Kevins Makartijs svētdienas vakarā panāca galīgo vienošanos par valsts parāda griestiem, kas dod iespēju izvairīties no valsts defolta.

Likumprojekts, par kuru panākta vienošanās, paredz parāda griestus atcelt līdz 2025.gada 1.janvārim, lai pie šī jautājuma nebūtu jāatgriežas nākamgad, kad notiks prezidenta vēlēšanas. Savukārt ar aizsardzību nesaistītie izdevumi nākamgad paliks faktiski nemainīgi un 2025.gadā pieaugs tikai par 1%.

Naftas cenas pasaulē pirmdien pieauga pēc Saūda Arābijas paziņojuma par ieguves apjoma samazināšanu. Akciju cenas ASV un Eiropas biržās kritās, bet Āzijas biržās pārsvarā palielinājās.

Naftas ieguvējvalstu alianse OPEC+ svētdien sanāksmē Vīnē nolūkā nepieļaut naftas cenu kritumu vienojās 2024.gadā samazināt naftas ieguves apmēra mērķrādītāju vēl par 1,4 miljoniem barelu dienā.

Savukārt Saūda Arābija paziņoja, ka šogad jūlijā samazinās ieguves apmēru par vienu miljonu barelu dienā un vajadzības gadījumā šo ieguves apmēra samazinājumu var pagarināt. Līdz ar to Saūda Arābija jūlijā iegūs deviņus miljonus barelu naftas dienā.

Tokijas biržas indekss pieauga par 2,2%, sasniedzot trīs gadu desmitu augstāko līmeni, un arī citu Āzijas biržu indeksi lielākoties pieauga.

Savukārt Eiropas biržu indeksi samazinājās, un kritās arī galvenie ASV biržu indeksi pēc pagājušonedēļ sasniegtiem maksimumiem.

Akciju cenas Eiropas biržās otrdien turpināja kāpt, lai gan ASV un Āzijas biržās tās kritās, investoriem izvērtējot procentlikmju prognozes.

Akciju cenas pirmdien bija pieaugušas pēc pagājušās nedēļas krituma, mazinoties bažām par inflāciju un investoriem atzinīgi novērtējot progresu Covid-19 vakcīnu jomā.

Āzijas biržās otrdien bija kritums, un saruka arī akciju cenas Volstrītā, lai gan ASV medikamentu jomas regulators - Federālā pārtikas un zāļu pārvalde (FDA) - sestdien apstiprināja izmantošanai valstī amerikāņu kompānijas "Jonhnson & Johnson" (J&J) vakcīnu pret Covid-19.

Jau pēc finanšu tirgu slēgšanas ASV prezidents Džo Baidens paziņoja, ka ASV līdz maija beigām sagādās pietiekami daudz Covid-19 vakcīnu, lai varētu vakcinēt visus pieaugušos valsts iedzīvotājus.

"Šodienas tirdzniecības sesijā nebija vienotas tendences (..) investoriem mēģinot izvērtēt augošā obligāciju ienesīguma ietekmi pret spēcīgas ekonomikas atkopšanās perspektīvām, turpinoties Covid-19 vakcīnu izplatīšanai," sacīja "ThinkMarkets" tirgus analītiķis Favads Razakzada.

Akciju cenas Eiropas un Āzijas biržās pirmdien pieauga, investoriem gaidot jaunus starptautiskās inflācijas datus, kas radītu lielāku skaidrību par procentlikmju samazināšanas perspektīvu.

ASV akciju tirgi un Londonas birža pirmdien bija slēgti, jo ASV un Lielbritānijā bija brīvdiena.

Āzijas biržās akciju cenu kāpumu veicināja ziņa, ka Ķīnas rūpniecības uzņēmumu peļņa aprīlī pieaugusi pēc martā piedzīvotā krituma.

Parīzes un Frankfurtes biržu indeksi pieauga attiecīgi par 0,5% un 0,4%, bet Milānas biržas indekss palielinājās par 0,8%, neraugoties uz ziņu, ka Vācijas biznesa pārliecības indekss maijā saglabājies nemainīgā līmenī salīdzinājumā ar aprīļa koriģēto rezultātu. Tas mazināja cerības uz Eiropas lielākās ekonomikas spēcīgu atveseļošanos.

Galveno kontinentālās Eiropas biržu indeksu kāpumu veicināja augoša pārliecība, ka Eiropas Centrālā banka (ECB), kuras nākamā sanāksme paredzēta 6.jūnijā, varētu sākt procentlikmju samazināšanu. Piektdien ir gaidāma eirozonas inflācijas datu publiskošana par maija mēnesi.

Akciju cenas pasaulē pirmdien pārsvarā kritās, tirgu dalībniekiem reaģējot uz satraukumu par ASV-Ķīnas tirdzniecības vienošanās izredzēm, nemieru atjaunošanos Honkongā, mārciņas vērtības kāpumu un politisko strupceļu Spānijā.

Pēc ievērojamiem kritumiem Āzijas biržās saruka arī akciju cenas Eiropā, un Londonas biržas indekss samazinājās par 0,4%. Arī Volstrītas indeksi lielākoties saruka, atkāpjoties no pagājušajā nedēļā sasniegtajiem rekordiem, bet «Dow Jones Industrial Average» nedaudz pieauga, pateicoties pozitīvām ziņām no uzņēmuma «Boeing».

«Akciju tirgi pārsvarā nonākuši zemākā līmeni, jo tirgu dalībnieki ir uztraukti par ASV-ĶĪnas tirdzniecības attiecībām, kā arī par vardarbību Honkongā,» sacīja «CMC Markets UK» analītiķis Deivids Madens. Britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru pieauga, palielinot ārējo spiedienu uz Londonas biržas indeksu, kura veidošanā piedalās vairākas daudznacionālās kompānijas ar peļņu dolāros.

Akciju cenas pasaules biržās ceturtdien pārsvarā kritās, noslēdzot augusta mēnesi, kura gaitā akciju cenu pieaugums bija neliels.

Volstrītas indekss "Nasdaq Composite" nedaudz pieauga, novēršot to, ka augusts kļūtu par šim indeksam sliktāko mēnesi šogad, savukārt indeksi "Dow Jones Industrial Average" un "Standard & Poor's 500" saruka.

Eiropas biržās lielākoties bija kritums, tāpat arī Āzijas biržās, izņemot Tokijas biržas indeksu "Nikkei 225", kas pieauga, pateicoties lielākai investoru uzticībai ražotāju uzņēmumu akcijām pēc autobūvnieka "Toyota" labas peļņas.

ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) un Eiropas Centrālā banka (ECB) ir ieņēmušas nostāju, ka procentlikmju turpmāka paaugstināšana vai nepaaugstināšana būs atkarīga no ekonomikas datiem. Jauni dati par inflāciju tāpēc kļuvuši ļoti svarīgi pirms abu centrālo banku septembra sanāksmēm, kurās tiks spriests par monetāro politiku.

Akciju cenas Eiropas biržās pirmdien kritās, bet ASV biržās nemainījās, jo ASV bija brīvdiena un biržas bija slēgtas. Naftas cenas pasaulē turpināja pieaugt.

"Eiropas akciju tirgiem šodien bija grūti panākt pieaugumu (..) Ķīnas ekonomikas stimulu sākotnēji pozitīvajai ietekmei uz Āzijas tirgiem sākot izplēnēt," sacīja "CMC Markets" tirgus analītiķis Maikls Hjūsons.

Naftas cenas turpināja pieaugt tuvu šī gada augstākajiem līmeņiem, pastāvot iespējamībai, ka Saūda Arābija un Krievija pagarinās jēlnaftas ieguves apjoma ierobežojumus. "Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā īslaicīgi sasniedza 89 ASV dolārus par barelu.

Bažas par jēlnaftas piedāvājumu veicināja nafta cenu kāpumu, palielinot iespējamību, ka Ķīnas pieprasījuma atjaunošanās otrajā pusgadā gadījumā cenas var pārsniegt 90 dolārus par barelu, tādējādi radot tālāku inflācijas risku, sacīja Hjūsons.

Akciju cenas Eiropas biržās pirmdien svārstījās, bet Āzijas biržās pārsvarā kritās bažās par vāju Ķīnas ekonomikas sniegumu, kas pārspēja optimismu par šomēnes gaidāmu ASV procentlikmju pazemināšanu.

Akciju cenas Volstrītā nemainījās, jo ASV bija brīvdiena - Darba diena, tāpēc biržas bija slēgtas.

Frankfurtes biržas indekss nedaudz pieauga, noslēdzot tirdzniecības sesiju ar jaunu rekordu.

Investoru noskaņojumu pasliktināja bažas par Ķīnas ekonomiku pēc datu publiskošanas, kas parādīja, ka Ķīnas rūpniecības sektora aktivitāte augustā samazinājusies ceturto mēnesi pēc kārtas un vairāk, nekā bija gaidāms.

Šie dati "ieskandināja trauksmes zvanus", atzīmēja tirdzniecības grupas "Scope Markets" galvenais tirgus analītiķis Džošua Mahonijs.

ASV biržu indeksi "Dow Jones Industrial Average", "Standard & Poor's 500" un "Nasdaq Composite" pirmdien nemainījās, jo ASV bija brīvdiena - Darba diena.

Akciju cenas Volstrītā un Āzijas biržās pirmdien kritās, bet Eiropas biržās pieauga vieglas pirmssvētku tirdzniecības apstākļos pēc pagājušonedēļ piedzīvotajiem kritumiem, kuri sekoja ievērojamām procentlikmju paaugstināšanām.

Akciju cenas pirms Ziemassvētkiem bieži pieaug, tirdzniecībā dominējot nelieliem investoriem pirmssvētku noskaņojumā.

"[Eiropas akciju] tirgos ir kāpums, jo daži tirdzniecības dalībnieki ir optimistiski noskaņoti par akciju novērtējumiem, kas viņiem šķiet kaut kādā ziņā pievilcīgi," sacīja "AvaTrade" analītiķis Naīms Aslams.

"Mums tirgos tiešām nav liela apjoma, jo tirdzniecības dalībnieki devušies brīvdienās," viņš piebilda.

Āzijas biržu indeksi kritās, turpinoties bažām par iespējamu globālu recesiju, kuru var izraisīt galveno centrālo banku mēģinājumi cīnīties pret inflāciju, ceļot procentlikmes.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" pirmdien kritās par 0,5% līdz 32 757,54 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" saruka par 0,9% līdz 3817,66 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" samazinājās par 1,5% līdz 10 546,03 punktiem.

ASV biržu indeksi ceturtdien pieauga pēc ziņas, ka ASV varētu atcelt Ķīnas precēm noteiktos muitas tarifus, bet Eiropas un Āzijas biržu indeksi kritās.

ASV akciju cenas pēcpusdienā maz mainījās, bet pēkšņi demonstrēja kāpumu pēc laikraksta «The Wall Street Journal» ziņas, ka finanšu ministrs Stīvens Mnučins ierosinājis atcelt dažus vai visus tarifus Ķīnas precēm, lai iedrošinātu tirgus un veicinātu lielākas tirdzniecības vienošanās iespējamību.

Laikraksts nosauca šo ierosinājumu par daļu no Mnučina debatēm ar ASV tirdzniecības pārstāvi Robertu Laitaizeru, kuram ir skarbāka attieksme pret Ķīnu.

ASV Finanšu ministrija ceturtdien paziņoja, ka ne Mnučins, ne Laitaizers nav izteikuši oficiālus ierosinājumus sarunās, kas «ne tuvu nav pabeigtas».

Uzņēmumu «Boeing», «Caterpillar» un «General Motors» akciju cenas pieauga par vismaz 1%. Ievērojama daļa šo uzņēmumu preču noieta ir atkarīga no Ķīnas.

Pasaules biržu indeksi pirmdien kritās, Ķīnai ļaujot juaņas kursam pret ASV dolāru samazināties līdz zemākajam līmenim kopš 2010.gada augusta un apturot ASV lauksaimniecības produkcijas iepirkumus.

Pekina šādi atbildēja uz ASV prezidenta Donalda Trampa paziņojumu par jaunu muitas tarifu noteikšanu Ķīnas precēm.

Pekinas atbilde izraidīja šogad straujāko kritumu Volstrītā un noveda līdz ievērojamai akciju cenu sarukšanai vadošajās Eiropas un Āzijas biržās, investoriem bažījoties, ka ASV-Ķīnas tirdzniecības konflikta eskalācija tālāk vājinās globālās ekonomikas izaugsmes perspektīvu.

Pēc tirdzniecības sesijas beigām Ņujorkā Trampa administrācija atbildēja, pasludinot Ķīnu par valūtas manipulatori.

«Ir sajūta, ka Ķīna var nodarīt daudz lielākas sāpes ASV tirdzniecības strīda ziņā, un daudzi tirgu dalībnieki uztraucas, ka šis ekonomiskais konflikts turpināsies kādu laiku,» sacīja IG analītiķis Deivids Madens.

Pasaules biržu indeksu dinamikā otrdien bija dažādas tendences, turpinoties ASV-Ķīnas tirdzniecības karam. Volstrītas indeksi pieauga par vairāk nekā 1%, Ķīnai stabilizējot savu valūtu pēc tās vērtības krituma, bet Eiropas un Āzijas biržu indeksi samazinājās.

Ķīnas rīcība «nomierināja valūtu tirgu, un mēs redzējām, kā akciju tirgus [..] sāka vērsties pozitīvā virzienā,» sacīja «Prudential Financial» galvenā tirgus stratēģe Kvinsija Krosbija.

Akciju cenas pirmdien bija ievērojami sarukušas pēc tam, kad Ķīna ļāva juaņas kursam pret ASV dolāru krasi kristies, šādi atbildot uz ASV prezidenta Donalda Trampa paziņojumu par jaunu muitas tarifu noteikšanu Ķīnas precēm.

Investori otrdien nedaudz atslāba, kad Ķīnas Tautas banka fiksēja juaņas kursu pret dolāru augstākā līmenī, nekā analītiķi bija gaidījuši. Tas bija signāls par zināmu savaldību pēc tam, kad ASV pirmdien pasludināja Ķīnu par «valūtas manipulatori».

Akciju cenas ceturtdien kritās Eiropas un Āzijas biržās, ko noteica bažas par lēnu ekonomikas atveseļošanos un otru jaunā koronavīrusa vilni, bet tās pieauga Volstrītā, neraugoties uz to, ka ASV kopš marta vidus bezdarbnieka pabalsta saņemšanai kopumā pieteikušies gandrīz 36,5 miljoni cilvēku.

Eiropas un Āzijas biržās turpinājās kritums, kas bija noticis trešdien pēc ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) vadītāja Džeroma Pauela pesimistiskās prognozes par recesiju un tās potenciālo smagumu, sacīja IG analītiķis Kriss Bošamps.

"Ja FRS vadītājs ir satraukts, tad ir laiks apsēsties un ņemt to vērā," teica Bošamps.

Pauels trešdien brīdināja, ka ekonomikas prognoze ir "ļoti neskaidra", un sacīja, ka ASV varbūt vajadzēs iztērēt ekonomikas atveseļošanai vairāk par Kongresa apstiprinātajiem apmēram trim triljoniem ASV dolāru.

Investoru noskaņojumu pasliktināja arī Pasaules Veselības organizācijas (PVO) brīdinājums, ka jaunais koronavīruss var nekad nepazust. Optimistiska scenārija gadījumā vakcīna pret jauno koronavīrusu varētu būt gatava gada laikā, lēsa Eiropas Medicīnas aģentūra (EMA).

Akciju cenas Volstrītā otrdien pieauga, turpinoties cerībām uz globālās procentlikmju paaugstināšanas izbeigšanu, bet Eiropas un Āzijas biržās pārsvarā bija akciju cenu kritums, ko noteica bažas par vāju ekonomikas izaugsmi.

Bažas par vāju ekonomikas izaugsmi arī veicināja naftas cenu samazināšanos par apmēram 4%.

Galvenie Volstrītas indeksi pieauga, investoriem sekojot ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) politikas noteicēju runām šonedēļ.

Akciju cenas pagājušonedēļ bija pieaugušas pēc tam, kad FRS saglabāja procentlikmes nemainīgas un FRS vadītājs Džeroms Pauels pieļāva iespēju, kas ASV centrālajai bankai vairs nevajadzēs paaugstināt procentlikmes, lai samazinātu inflāciju līdz izvirzītajam 2% mērķim.

Dati par lēnāku ASV darba tirgus izaugsmi palīdzēja stiprināt tirgus gaidas, ka procentlikmes jau ir sasniegušas maksimumu un var tikt pazeminātas drīzāk, nekā iepriekš tika gaidīts.

Akciju cenas pasaules biržās ceturtdien mainījās dažādos virzienos šī gada priekšpēdējā tirdzniecības dienā, bet naftas cenas kritās, mazinoties bažām par traucētiem kravu pārvadājumiem Sarkanajā jūrā.

Volstrītas indekss "Dow Jones Industrial Average" noslēdza tirdzniecības sesiju ar jaunu rekordu, bet indeksam "Standard & Poor's 500" nedaudz pietrūka līdz jauna rekorda sasniegšanai, savukārt indekss "Nasdaq Composite" nedaudz samazinājās.

ASV akciju cenas kopš oktobra beigām pārsvarā ir kāpušas, tirgum reaģējot uz mērenāku inflācijas tempu un spēcīgu darba tirgu ticībā, ka ASV ekonomika var izvairīties no recesijas.

ASV Nodarbinātības ministrijas apkopoti dati ceturtdien liecināja, ka bezdarbnieka pabalsta jauno pieprasījumu skaitam ASV pagājušajā nedēļā bijis lielāks kāpums par prognozēto, tomēr tas vēl arvien ir vēsturiski zemā līmenī.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās otrdien pieauga, bet naftas cenas kritās, tirgus dalībniekiem apsverot vāja jēlnaftas pieprasījuma prognozi.

WTI markas jēlnaftas cena Ņujorkas biržā un "Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā saruka dienu pēc tam, kad tās bija pieaugušas pēc Saūda Arābijas paziņojuma par ieguves apjoma samazināšanu jūlijā.

"Naftas cenas ir pakļautas spiedienam (..) jo Saūda Arābijas ieguves apjoma samazināšanas efekts apsīkst un iestājas vāja pieprasījuma radītā realitāte," atzīmēja uzņēmuma "Interactive Investor" investīciju vadītāja Viktorija Skolara.

Akciju cenas Āzijas biržās pārsvarā kritās, investoriem reaģējot uz negaidīto Austrālijas Rezervju bankas (RBA) procentlikmju paaugstināšanu. RBA pacēla galveno procentlikmi par 25 bāzes punktiem līdz 4,1%, kas ir augstākais līmenis kopš 2012.gada maija.

ASV biržu indeksi trešdien kritās pēc otrdien pieredzētā kāpuma līdz jauniem rekordiem, un to noteica investoru reaģija uz atšķirīgām ziņām par uzņēmumu peļņas rādītājiem.

Āzijas un Eiropas biržu indeksu dinamikā bija dažādas tendences.

Vācijas biznesa pārliecībai aprīlī sasniedzot zemāko līmeni kopš 2016.gada aprīļa, samazinājās eiro vērtība pret ASV dolāru un britu mārciņu.

ASV aviobūves uzņēmums «Boeing» trešdien paziņoja, ka šī gada pirmajā ceturksnī strādājis ar 2,1 miljarda dolāru (1,8 miljardu eiro) tīro peļņu, kas ir par 13,2% mazāk nekā attiecīgajā laika periodā pērn. Par šo peļņas kritumu uzņēmums paziņoja laikā, kad to skārušas aviolaineru «Boeing 737 MAX» nedienas, ņemot vērā neilgā laika periodā notikušas divas aviokatastrofas. Tikmēr «Boeing» tirdzniecības apjoms ceturksnī sarucis par 2% - līdz 22,9 miljardiem dolāru.

"Brent" markas jēlnaftas cena ceturtdien pārsniegusi 105 dolāru barelā robežu, bet akciju vērtība Āzijas un Eiropas fondu biržās būtiski samazinājusies saistībā ar Krievijas lēmumu sākt militāru uzbrukumu Ukrainai.

"Brent" markas jēlnaftas cena uz brīdi pārsniedza 105 dolārus par barelu, kas ir augstākais līmenis kopš 2014.gada.

Tirdzniecības sesijas turpinājumā naftas cena nokritās līdz 104,73 dolāriem par barelu, kas gan ir par 8,2% vairāk nekā biržas slēgšanas brīdī trešdien.

Tikmēr dienas vidus tirdzniecības sesijā Londonas biržas indekss FTSE 100 samazinājies 3,2%, Frankfurtes biržas indekss saruka par 5,1%, bet Parīzes biržas indekss CAC 40 nokrities par 5%.

Tokijas biržas indekss NIKKEI 225 tirdzniecības sesijas noslēgumā samazinājies par 1,8%, Honkongas biržas indekss HANG SENG sarucis par 3,2%, bet Šanhajas indekss nokrities par 1,7%.

Pasaules akciju tirgos trešdien kāpumu bremzēja bažas par Ķīnas ekonomikas stāvokli, bet naftas un ar to saistīto uzņēmumu akciju cenu palielināšanās ļāva Volstrītas indeksiem nedaudz pieaugt.

Honkongas biržas indekss kritās par 2,8% un Šanhajas biržas indekss – par 1,2%, reaģējot uz Ķīnas ražošanas aktivitātes samazināšanos decembrī.

Āzijas biržu indeksu kritumam sākotnēji sekoja Eiropas un ASV biržu indeksi, tomēr Londonas un Frankfurtes biržu indeksi noslēdza tirdzniecības dienu ar nelielu pieaugumu.

Volstrītas biržu indeksi noslēdza tirdzniecības sesiju ar nelielu kāpumu, pateicoties naftas cenu un naftas kompāniju akciju cenu pieaugumam pēc «Bloomberg News» ziņojuma par naftas ieguves apjoma samazināšanu Saūda Arābijā.

«Investori, kurus smagi skāra 2018.gada 4.ceturkšņa nestabilitāte, vēl nesteidzas izmantot izdevību pirkt akcijas ar abām rokām, bet ir vismaz iedrošinoši redzēt, ka turpinās virzība uz augšu, nevis dažu pēdējo nedēļu nemitīgā izpārdošana,» sacīja interneta tirdzniecības nama IG galvenais tirgus analītiķis Kriss Bošamps.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās trešdien pārsvarā pieauga.

Naftas cenas sasniedza piecu mēnešu augstāko līmeni, ko noteica saspīlējums Tuvajos Austrumos un OPEC+ aicinājums dalībvalstīm turpināt ieguves apjoma samazināšanas stratēģiju.

Eirozonas biržās akciju cenas pieauga, inflācijas samazinājumam raisot cerības uz Eiropas Centrālās bankas (ECB) procentlikmju pazemināšanu.

Volstrītā akciju cenas maz mainījās pēc dažādām tendencēm ASV ekonomikas datos.

Āzijas biržās lielākoties bija kritums, jo investoru noskaņojumu pasliktināja spēcīga zemestrīce Taivānā.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" trešdien kritās par 0,1% līdz 39 127,14 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" pieauga par 0,1% līdz 5211,49 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" palielinājās par 0,2% līdz 16 277,46 punktiem.

Akciju cenas ASV un Eiropas pasaules biržās pirmdien lielākoties pieauga, bet Āzijas biržās kritās, bažām par Ķīnas nekustamo īpašumu sektoru nomācot investoru noskaņojumu pirms ASV ekonomikas datu publicēšanas.

Lielo ASV tehnoloģiju kompāniju akciju cenu kāpums pacēla Volstrītas indeksu "Nasdaq Composite" par 1,1%, bet indekss "Dow Jones Industrial Average" pieauga par tikai 0,1%.

Londonas biržas indekss kritās, bet Parīzes un Frankfurtes biržu indeksi palielinājās.

Ķīnas nekustamo īpašumu attīstītāja "Country Garden" akcijas cena saruka par vairāk nekā 18% dažas dienas pēc tā vadītāja Jana Huijaņa paziņojuma, ka uzņēmums "saskaras ar lielākajām grūtībām kopš mūsu izveidošanas".

Pasaules naftas cenas kritās bažās par pieprasījuma vājināšanos Ķīnā. Ir arī neskaidrība par Krievijas solījumu izpildīt solījumus par jēlnaftas ieguves samazināšanu, ņemot vērā tās ekonomiskās situācijas pasliktināšanos, sacīja "SPI Asset Management" analītiķis Stīvens Iniss.

Akciju cenas eirozonas biržās pirmdien pieauga, sākot jauno gadu uz pozitīvas nots pēc smaga 2022.gada, lai gan Starptautiskā valūtas fonda (SVF) vadītāja Kristalina Georgijeva brīdināja, ka trešdaļai pasaules ekonomikas šogad draud recesija.

Parīzes biržas indekss pieauga par 1,9%, bet Frankfurtes biržas indekss - par 1,1%. Londonas biržā, Volstrītā un naftas tirgos tirdzniecība nenotika, turpinoties Jaungada brīvdienām. Arī lielākā daļa Āzijas akciju tirgu bija slēgti.

Akciju tirgu noskaņojumu pirmdien uzlaboja Vācijas un Francijas valsts obligāciju ienesīguma samazināšanās.

SVF vadītāja Georgijeva svētdien pārraidītā ASV televīzijas intervijā brīdināja, ka 2023.gads pasaules ekonomikai būs "smagāks par aizvadīto gadu".

"Kāpēc? Jo trīs lielajās ekonomikās - ASV, ES, Ķīnā - visās vienlaicīgi būs [ekonomikas izaugsmes] palēnināšanās," Georgijeva sacīja telekanālam CBS sniegtajā intervijā. "Mēs paredzam, ka trešdaļā pasaules ekonomikas būs recesija."

Akciju cenas galvenajās ASV un Eiropas biržās piektdien pieauga, bet naftas cenas kritās, akciju un naftas tirgiem sekojot karam starp Izraēlu un palestīniešu grupējumu "Hamas".

Āzijas biržās akciju cenas kritās, sekojot šādai tendencei Eiropas un ASV biržās piektdien. ASV dolāra vērtība nedauudz samazinājās.

Tirgi piektdien nervozēja par iespējamību, ka Izraēlas sauszemes iebrukums Gazas joslas ziemeļos varētu izraisīt plašāku konfliktu Tuvajos Austrumos.

"Pastāvēja bažas, ka karš starp Izraēlu un "Hamas" var eskalēties un izvērsties par plašāku konfliktu nedēļas nogalē, kad akciju tirgus bija slēgts. Tas nenotika, tāpēc šorīt bija zināms atvieglojums," sacīja "Briefing.com" analītiķis Patriks O'Hērs.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" pirmdien pieauga par 0,9% līdz 33 984,54 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" kāpa par 1,1% līdz 4373,63 punktiem, savukārt indekss "Nasdaq Composite" palielinājās par 1,2% līdz 13 567,98 punktiem.