Izraēla un grupējums "Hamās" vienojušies par četru dienu uguns pārtraukšanu, 50 "Hamās" Izraēlā sagrābto ķīlnieku atbrīvošanu no gūsta Gazas joslā un 150 palestīniešu atbrīvošanu no Izraēlas cietumiem, naktī uz trešdienu pavēstīja Izraēlas un "Hamās", kā arī sarunu vidutājas Kataras pārstāvji.

"Pauzes sākuma laiks tiks izziņots tuvāko 24 stundu laikā, un tā ilgs četras dienas un var tikt pagarināta," teikts Kataras Ārlietu ministrijas paziņojumā.

"Vienošanās paredz 50 šobrīd Gazas joslā turēto ķīlnieku, civilistu - sieviešu un bērnu, atbrīvošanu apmaiņā pret vairāku Izraēlas cietumos ieslodzīto palestīniešu sieviešu un bērnu atbrīvošanu. Atbrīvoto skaits palielināsies nākamajās šīs vienošanās īstenošanas fāzēs," teikts paziņojumā.

Vienošanās arī paredz "liela skaita humāno konvoju un palīdzības kravu iebraukšanu [Gazas joslā], ieskaitot degvielas, kas ir paredzēta humānajām vajadzībām, piegādes", norādīja ministrija.

"Ja palestīnieši piekritīs lielāka [ķīlnieku] skaita atbrīvošanai, tad uguns pārtraukšana var tikt pagarināta," ziņu aģentūrai AFP sacīja Kataras Ārlietu ministrijas preses sekretārs Madžeds al Ansari.

Izraēla plāno noteikt stingrākus ierobežojumus, lai cīnītos pret Covid-19 gadījumu skaita palielināšanos, izplatoties jaunā koronavīrusa delta paveidam, ceturtdien paziņoja premjerministra birojs.

Ja šos jaunos plānus apstiprinās parlaments, tad iekštelpu pasākumos ar vairāk nekā 100 cilvēkiem būs ļauts piedalīties tikai tiem, kas ir vakcinēti pret Covid-19 vai ir to pārslimojuši.

Viņiem arī vajadzēs valkāt sejas maskas, izņemot ēšanas un dzeršanas reizes.

Šo plānu kopīgi izstrādāja premjera birojs, Veselības ministrija un Ekonomikas ministrija.

Veselības ministrija ir paziņojusi, ka tā samazinātu karantīnas laiku tiem, kas kontaktējušies ar inficētiem cilvēkiem, un nevakcinētiem iedzīvotājiem, kas atgriežas valstī, no 10 dienām līdz septiņām dienām, ja ir negatīvs Covid-19 tests.

Izraēla kļuva par pionieri vakcinācijā pret Covid-19, kad tā ieguva miljoniem vakcīnas devu no ASV farmācijas uzņēmuma "Pfizer" apmaiņā pret dalīšanos ar plašiem medicīniskiem datiem par šīs vakcīnas ietekmi.

Izraēlā no 1.novembra būs ļauts ierasties tūristiem, kas ir vakcinēti pret Covid-19, trešdien paziņoja valdība.

Izraēla tiek atkalatvērta vakcinētiem tūristiem pēc tam, kad balstvakcinācijas kampaņai šajā valstī izdevās samazināt inficēšanos ar Covid-19.

Izraēla bija pirmā valsts, kur tika uzsākta masveidīgas balstvakcinācijas kampaņa, un kopš vasaras trešo Covid-19 vakcīnas devu ir saņēmuši vairāk nekā 3,9 miljoni cilvēku.

Augusta beigās un septembra sākumā jaunu Covid-19 gadījumu skaits Izraēlā bija pārsniedzis 10 000 dienā, bet tagad tas ir sarucis līdz dažiem simtiem dienā.

Izraēlas premjerministrs Naftali Benets pagājušonedēļ norādīja, ka tiks atcelti robežas šķērsošanas ierobežojumi.

Valdība trešdien to apstiprināja, paziņojot, ka ceļotāji no jebkuras valsts varēs ierasties Izraēlā, ja viņi varēs uzrādīt vakcinācijas sertifikātu, kas ir jaunāks par sešiem mēnešiem.

Jau gadu Latvijai Izraēlā ir Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras inovāciju un tehnoloģiju pārstāvniecība. Lai gan kara dēļ pēdējais pusotrs mēnesis ir bijis patiesi izaicinošs, darbs neapstājas, vēl jo vairāk – abu valstu sadarbībai ir liels potenciāls.

Protams, Izraēlā šobrīd notiek karš, taču vietējā uzņēmēju kopiena to sauc par lielo tehnoloģiju pasākumu jeb "Tech Event" un pēc kara beigām sagaida kārtējo inovāciju un investīciju pieaugumu. Neskatoties uz to, ka pasaules ekonomikas eksperti saka, ka "Izraēlas ekonomika ir konvulsijās" un ka "pēc šī kara atlabt vairs nebūs tik viegli", paši izraēlieši tic, ka viņi vien trenē savas pretestības spējas un vāc motivāciju kārtējam lēcienam. Šobrīd arvien notiek dažādi pasākumi, vienīgā atšķirība – uz tiem aicina tik daudz cilvēku, cik saiet tuvākajā bumbu patvertnē.

Fokusā inovācijas un tehnoloģijas

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pārstāvniecība Izraēlā ir fokusēta uz kopprojektu veidošanu inovāciju un tehnoloģiju jomā. Ir pagājis gads, kopš es to vadu. Šajā laikā esmu pabijusi daudzos pasākumos, kur prezentēja biorobotus, videokameras, ar kurām var sarunāties, satelītus, kuri no kosmosa saredz futbola bumbu, lidojošos taksometrus, mākslīgo pienu un medu… Šķiet, ka Izraēla ir izgudrotāju zeme, kuru pārsteigt nebūs vienkārši.

Izraēlā pieaugot Covid-19 gadījumu skaitam, valsts ir pastiprinājusi pandēmijas dēļ noteiktos ierobežojumus un attiecinājusi tā sauktās "zaļās pases" izmantošanu uz lielāko daļu sabiedriskās dzīves.

Tā sauktais koronavīrusa kabinets trešdienas vakarā nolēma, ka visiem cilvēkiem vismaz trīs gadu vecumā ir jāuzrāda sertifikāts par vakcināciju, pārslimošanu vai negatīvu testu, lai varētu apmeklēt sporta un kultūras pasākumus, kā arī fitnesa studijas, restorānus un konferences.

Jaunais regulējums būs spēkā no nākamās trešdienas.

Pasākumus slēgtās telpās bez sēdvietām varēs apmeklēt līdz 1000 cilvēku, bet ārtelpas pasākumus - līdz 5000 cilvēku. Privātos pasākumos varēs piedalīties līdz 50 cilvēku iekštelpās un līdz 100 cilvēku ārtelpās.

Veikalos ar vairāk nekā 100 kvadrātmetru lielu tirdzniecības platību no pirmdienas ir atļauts tikai viens apmeklētājs uz septiņiem kvadrātmetriem.

Izraēla atver robežas tūristiem, ļaujot tiem, kas tiek atzīti par vakcinētiem, ieceļot valstī no 9.janvāra, pavēstīja Veselības ministrija.

Noteikumu atvieglošana attiecas uz tiem tūristiem, kas neceļo no augsta riska valstīm.

Izraēla aizliedza tūristiem ieceļot valstī, ņemot vērā riskus, kas saistīti ar Covid-19 vīrusa jaunā un lipīgākā omikrona paveida izplatību.

Pirmie omikrona varianta gadījumi Izraēlā tika apstiprināti novembra beigās.

Pirmdienas lēmums pieņemts pēc ekspertu atzinuma, ka šiem ierobežojumiem vairs nav nozīmes, ņemot vērā omikrona straujo izplatību valstī.

Lēmums par prasību mazināšanu pieņemts pēc premjerministra Naftali Beneta sanāksmes ar ārlietu, iekšlietu, veselības, tūrisma un transporta ministriem.

Tūristiem pēc ierašanās Izraēlā karantīnā jāpavada 24 stundas vai arī līdz brīdim, kad viņu PĶR testa rezultāts ir negatīvs.

Epidemioloģiskajai situācijai Izraēlā uzlabojoties, Eiropas Savienība (ES) atļāvusi tūrisma braucienus no Izraēlas.

ES pandēmijas laikā aizliegusi nesvarīgus braucienus uz bloku no valstīm ārpus savienības robežām, bet dažas valstis ir izņēmums, tostarp Austrālija, Dienvidkoreja un Taizeme.

Rēķinot uz vienu iedzīvotāju, vakcinācija pret Covid-19 Izraēlā bijusi straujākā pasaulē.

Līdz aprīļa vidum Izraēlā abas "Pfizer" un "BioNTech" vakcīnas devas bija saņēmuši gandrīz pieci miljoni cilvēku jeb vairāk nekā 70% iedzīvotāju, kas tiek uzskatīts par slieksni pūļa imunitātes sasniegšanai.

Uz ES tūrisma braucienos ļauts doties arī no Ruandas un Singapūras, bet Lielbritānija šajā izņēmumu sarakstā vēl nav iekļauta.

Izraēla par Covid-19 vakcīnu iegādi iztērējusi 662 miljonus eiro, Finanšu ministrijas amatpersona otrdien apliecināja parlamenta komitejai.

Valsts kopumā iegādājusies 15 miljonus devu, vēsta tīmekļa medijs "Ynet". Tiesa gan, Veselības ministrijas pārstāvis sakariem ar presi atteicās šo skaitli apstiprināt, aizbildinoties ar konfidencialitātes nosacījumiem.

Amatpersonas iztērējušas 2,6 miljardus šekeļu (662 miljonus eiro) vakcīnu iegādei no vairākiem ražotājiem, tika pausts parlamenta komitejai.

Izraēla līdz šim izmantojusi teju vienīgi "Pfizer/BioNTech" vakcīnu.

Izraēla vidēji par vienu vakcīnas devu samaksājusi aptuveni 44 eiro, un tas ir krietni vairāk nekā samaksājušas daudzas Eiropas valstis.

Beļģijas budžeta valsts sekretāre Eva De Blēkere nejauši tviterī publicēja dažu vakcīnu cenas, atklājot, ka viena "Moderna" vakcīnas deva maksā 15 eiro, bet viena "Pfizer/BioNTech" vakcīnas deva - 12 eiro.

Izraēlas attīstītāja "Electra group" meitasuzņēmums SIA "Unico" rudenī plāno sākt vēl divu māju būvniecību daudzdzīvokļu dzīvojamajā projektā "Deglava gleznotāju rezidence" Pļavniekos, kurā kopumā plānots investēt aptuveni 12 miljonus eiro, informē attīstītāja pārstāvji.

Otrās kārtas tirdzniecībā tiks piedāvāti 142 jauni vienas, divu, trīs un četru istabu dzīvokļi.

Vienlaicīgi ar otrās tirdzniecības kārtas sākšanu tiek pabeigtas pirmās kārtas divas mājas. "Deglava gleznotāju rezidences" kompleksā kopumā tiek plānotas sešas mājas.

Deglava Gleznotāju rezidencē aizvadīti spāru svētki 

Projektā “Deglava Gleznotāju rezidence”, kura ietvaros Pļavniekos top divas 10 stāvu daudzīvokļu...

Projektu pilnībā plānots pabeigt 2025.gadā. Projekta būvdarbus veic SIA "Monum".

Projekta pirmo kārtu, kurā ietilpst divas 10 stāvu dzīvojamās ēkas, 6 352 767 eiro apjomā kreditēja AS "Expobank".

Būvēs divas daudzdzīvokļu mājas Pļavniekos 

AS Expobank piešķīruši ilgtermiņa kredītu 6,4 miljonu eiro apmērā (73,10% no projekta...

Kopuzņēmums "Unico" reģistrēts 1998.gadā, un tā pamatkapitāls ir 7 897 340 eiro. Kompānijas kapitālā 98,94% pieder Izraēlā reģistrētai kompānijai "Electra Entrepreneurship Abroad, Limited Partnership", bet 1,06% - Izraēlā reģistrētai kompānijai "A.C. Moore Ltd". "Unico" pēdējos gadus nav guvusi ieņēmumu no pamatdarbības, finanšu gadus noslēdzot ar zaudējumiem, tostarp 2020.gadā "Unico" zaudējumi bija 381 436 eiro.

"Electra group" starptautiskajā portfelī ietilpst dažādas sarežģītības projekti, kas patlaban aptver 17 valstis. Grupa dibināta 1945.gadā un kotēta Telavivas fondu birža kopš 1971.gada. "Electra group" strādā ar projektiem, sākot no dzīvojamām, rūpnieciskām un augsto tehnoloģiju jomām līdz slimnīcām, komunālajiem uzņēmumiem, valsts infrastruktūras un citiem projektiem.

Tūrisma operators "Join Up! Baltic" patlaban turpinās ceļojumu programmas uz kūrortiem Ēģiptē, informē uzņēmumā.

Lēmums pieņemts, balstoties uz Latvijas Ārlietu ministrijas un Ēģiptes Tūrisma pārvaldes ieteikumiem un rekomendācijām.

"Join Up! Baltic" vadītāja Sabina Saikovkaja atzīmē, ka tūristu vidū populārākie kūrorti Hurghadā un Šarm eš Šeihā atrodas tālu no robežām ar Gazu un Izraēlu. Turklāt šīm vietām nav arī lielceļu, kas pilsētas savienotu ar karadarbības zonām.

Vienlaikus Saikovkaja norāda, ka kompānija rūpīgi uzrauga situāciju reģionā, ievērojot visstingrākos drošības pasākumus, lai nodrošinātu maksimālu drošību visiem pasažieriem.

Saskaņā ar "Join Up! Baltic" datiem, šogad pieprasījums pēc ceļojumiem uz Ēģipti pieaudzis par 20%. Ēģipte ir populārākais galamērķis ziemas sezonā.

Izraēla atcēlusi masku valkāšanas prasību, ņemot vērā, ka inficēšanās ar Covid-19 vīrusu jau kādu laiku saglabājas neliela, vēsta varasiestādes, norādot, ka daži izņēmumi tomēr paliek spēkā.

No otrdienas maskas slimnīcās un aprūpes namos jāvalkā tikai nevakcinētiem apmeklētājiem un darbiniekiem.

Šāda prasība noteikta, ņemot vērā, ka risks inficēties pacientiem un senioriem ir augstāks.

Dānija atceļ prasību par sejas maskām gandrīz visās publiskās vietās 

Dānija no pirmdienas atcēlusi prasību par sejas masku valkāšanu gandrīz visās publiskās...

Maskas jāturpina valkāt cilvēkiem, kas ir ceļā uz karantīnas ievērošanas vietu, kā arī lidmašīnu pasažieriem un apkalpes locekļiem, pirmdienas vakarā pavēstīja Veselības ministrija.

Teju 5,5 miljoni no deviņus miljonus lielā izraēliešu kopskaita ir saņēmuši pirmo Covid-19 vakcīnas devu, bet vairāk 5,1 miljoni - arī otro.

Pēdējo mēnešu laikā strauji sarucis jaunu inficēšanās gadījumu skaits, kā arī to gadījumu skaits, kad slimības gaita noris smagā formā.

Aizvadītās diennakts laikā konstatēti vien četri jauni inficēšanās gadījumi, pirmdien pavēstīja Veselības ministrija.

1.jūnijā Izraēla atcēla lielāko daļu pandēmijas dēļ ieviesto ierobežojumu.

Kopš tā laika masku valkāšana ārpus telpām vairs nav obligāta. Pēdējā laikā dauzi izraēlieši jau pārtraukuši valkāt maskas veikalos.

Pārtikas ražotāja “Orkla Latvija” apgrozījums 2021.gadā pieaudzis par 9%, sasniedzot 112,8 miljonus eiro. Uzņēmuma peļņa pārskata gadā sarukusi līdz 2,3 miljoniem eiro, iepretim 4,594 miljonu eiro peļņai 2020.gadā.

Samaksāto nodokļu apmērs pērn veido 20,2 miljonus eiro, kas ir par 15% vairāk nekā 2020.gadā.

Uzņēmums, kurš Latvijā pazīstams ar tādiem produktu zīmoliem kā “Laima”, “Spilva”, “Selga”, “Staburadze”, “Ādažu”, “Naturli” un citiem, pērn vietējam un eksporta tirgiem kopumā izstrādāja rekordskaitu – 169 jaunus un atjauninātus produktus – saldumu un uzkodu, kā arī dažādu pārtikas produktu kategorijās.

“Orkla Latvija” 2021.gadā turpināja investēt ilgtspējīgā ražošanas procesu attīstībā kopumā ieguldot vairāk nekā 2 miljonus eiro.

“Par spīti izaicinājumiem, ar kuriem saskārāmies 2021.gadā – turpmāku Covid-19 pandēmijas ietekmi un resursu cenu pieaugumu – mums izdevies panākt izaugsmi teju visos virzienos, svarīgākais no tiem – izstrādāt jaunu, tirgū labi pieņemtu un vienlaikus arī veselīgāku produktu piedāvājumu un turpināt investēt ilgtspējīgos ražošanas procesos. Covid-19 pandēmija un savā ziņā arī resursu cenu pieaugums pasteidzinājis transformāciju uz efektīvākiem un ilgtspējīgākiem ražošanas procesiem, skrupulozāku izejvielu un piegādātāju atlasi, fokusu uz labvēlīgu darba vides nodrošināšanu, kā arī veicinājis patērētāju pieprasījumu pēc veselīgākiem un pilnvērtīgākiem produktiem un maltītēm,” uzsver Toms Didrihsons, “Orkla Latvija” valdes priekšsēdētājs.

Izraēlā īpašos gadījumos drīkstēs potēt pret Covid-19 arī bērnus vecumā no pieciem līdz 11 gadiem, otrdien paziņoja Veselības ministrija.

Jaunie noteikumi attieksies uz bērniem, kuri ir īpaši pakļauti riskam nopietni saslimt vai nomirt pēc inficēšanās ar jauno koronavīrusu. Starp viņiem ir bērni, kam ir liekais svars vai kas sirgst ar plaušu vai sirds problēmām.

Memorandā veselības apdrošinātājiem teikts, ka netiek runāts par visaptverošu vakcinācijas kampaņu šī vecuma bērniem un ir plānots saglabāt zemu līmeni šādas vakcinācijas pieļaušanai.

Bērni, kas ir deviņus gadus veci vai jaunāki, pašlaik sastāda vislielāko Izraēlas iedzīvotāju grupu, kuri ir šī vīrusa pārnēsātāji. Saskaņā ar Veselības ministrijas datiem šie bērni ir 10% no visiem inficētajiem.

Izraēlā strauji pieaug Covid-19 gadījumu skaits. Otrdien tika reģistrēti 2112 jauni inficēšanās gadījumi, kas ir lielākais skaits vienā dienā kopš marta vidus. Lielākajā daļā jauno gadījumu ir konstatēts lipīgais koronavīrusa delta variants.

Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" drošības apsvērumu dēļ ir atcēlusi visus lidojumus uz un no Telavivas līdz svētdienai, 11.augustam, sacīja "airBaltic" pārstāvis Augusts Zilberts, komentējot iespējamo konflikta izplešanos Tuvajos Austrumos.

Viņš norādīja, ka drošības situācija Izraēlā var būt mainīga, tāpēc lidsabiedrība saglabā elastību un nepieciešamības gadījumā ir gatava lidojumu grafiku mainīt. Attiecīgi pastāv iespējamība vajadzības gadījumā reisus atcelt arī pēc 11.augusta.

Lufthansa grupa drošības apsvērumu dēļ atceļ vairāk reisu uz Tuvajiem Austrumiem 

Vācijas aviokompānija "Lufthansa" un tās grupas lidsabiedrības drošības apsvērumu dēļ atcēlušas...

Zilberts atzīmēja, ka "airBaltic" nepārtraukti izvērtē aktuālo situāciju Izraēlā, ievērojot Latvijas varasiestāžu un starptautisko institūciju, tostarp apdrošinātāju izdotās rekomendācijas un prasības, kā arī lidsabiedrība uztur ciešus kontaktus ar valsts un starptautiskajām iestādēm, vērtējot iespējamos riskus lidojumiem uz Izraēlu.

Vienlaikus "airBaltic" ir izstrādājusi rezerves procedūras un alternatīvus maršrutus - situācijas eskalācijas gadījumā lidojumus uz Dubaiju nav paredzēts veikt caur Irākas gaisa telpu, bet gan pārlidojot Ēģipti un Saūda Arābiju, norādīja Zilberts.

Kā piemēru viņš minēja svētdienas, 4.augusta, reisu uz Dubaiju, kur bija sagatavotas pārlidojumu atļaujas Ēģiptes un Saūda Arābijas gaisa telpu izmantošanai, un vajadzības gadījumā konkrētais lidojums būtu veikts pa alternatīvo maršrutu.

Turpinoties drošības situācijas saspīlējumam un pastāvot būtiskiem tās eskalācijas riskiem Tuvo Austrumu reģionā, Ārlietu ministrija (ĀM) atkārtoti aicina Latvijas valstspiederīgos neceļot uz Izraēlu.

Kā informēja ĀM, valsts teritorijā esošos Latvijas valstspiederīgos ministrija aicina sekot situācijas attīstībai un vietējo drošības dienestu rekomendācijām. Valstspiederīgos, kuri ir devušies īslaicīgā braucienā uz Izraēlu, ĀM stingri aicina reģistrēties Konsulārajā reģistrā.

Saistībā ar pastāvošo drošības situāciju reģionā, kā arī pieaugošo eskalāciju starp Izraēlu un "Hizbullāh" Libānas dienvidos, ĀM brīdina patlaban neapmeklēt Libānu. Latvijas valstspiederīgos, kuri atrodas Libānā, ministrija aicina iespējami drīz pamest Libānas teritoriju.

Apvienoto Arābu Emirātu (AAE) aviosabiedrība "Emirates" ir aizliegusi pārvadāt savās lidmašīnās peidžerus un rācijas.

"Visiem pasažieriem, kas lido uz, no vai caur Dubaiju, ir aizliegts pārvadāt peidžerus vai rācijas reģistrētajā vai rokas bagāžā," teikts paziņojumā aviokompānijas vietnē.

Ja šādi priekšmeti tiks atrasti, tos konfiscēs Dubaijas policija.

Jau ziņots, ka septembrī Libānā eksplodēja daudzi peidžeri un rācijas, kas piederēja šiītu kaujinieku grupējuma "Hizbollah" locekļiem. Šajos sprādzienos vismaz 39 cilvēki gāja bojā un apmēram 3000 tika ievainoti, tostarp daži guva smagus ievainojumus. Vairums upuru bija "Hizbollah" locekļi, tomēr bija daži upuri arī starp civiliedzīvotājiem.

Kaujinieki izmantoja peidžerus un rācijas, izvairoties izmantot iekšējā saziņā mobilos tālruņus, kuru sakaros varētu iejaukties Izraēla.

Eiropas Parlaments (EP) ceturtdien ar pārliecinošu balsu vairākumu uz atkārtotu piecu gadu pilnvaru termiņu Eiropas Komisijas (EK) prezidenta amatā ievēlējis Urzulu fon der Leienu.

Fon der Leienai, lai tiktu apstiprināta amatā, bija nepieciešama vismaz 361 balss, taču par viņu nobalsoja 401 no 720 EP deputātiem.

Aizklātajā balsojumā viņas kandidatūru noraidīja 284 deputāti.

Vācijas kanclers Olafs Šolcs sociālās saziņas vietnēs jau apsveicis fon der Leienu, kura pārstāv šobrīd opozīcijā esošos vācu kristīgos demokrātus (CDU).

Šolcs norādījis, ka konservatīvās Eiropas Tautas partijas (EPP) uzturētās kandidātes pārvēlēšana amatā liecinot par Eiropas Savienības (ES) rīcībspēju, īpaši "grūtos laikos".

Pēc jūnijā notikušajām vēlēšanām EPP saglabāja lielākās frakcijas statusu EP, kā arī līdzšinējo centrisko partiju koalīciju ar sociālistiem (S&D) un liberāļu frakciju "Atjaunotā Eiropa".

AS "Grindeks" teritorijā Krustpils ielā 53 - vienā no Aktīvo farmaceitisko vielu ražošanas iecirkņiem 3.jūnija rītā noticis sprādziens, kas izraisīja aizdegšanos.

Veicot destilācijas procesu, kā ietvaros tika izmantota viegli uzliesmojoša ķīmiska viela, 1,4 - dioksāns. Veicot šo darbību notika neprognozēts sprādziens ar aizdegšanos. Ugunsgrēks sākotnējā stadijā tika likvidēts, izmantojot esošos ugunsdrošības līdzekļus.

Notikuma vietā bija viens cietušais, kam nekavējoties sniedza medicīnisko palīdzību un nogādāja slimnīcā. Notikuma vieta ir lokalizēta un negadījuma cēloņi pašreiz tiek skaidroti.

Lipmans: Vislabākais risinājums jaunai rūpnīcai būtu valsts garantijas 

Ekonomiskā izaugsme, kas balstīta nevis uz globālo inflāciju, bet gan reālo ražošanu,...

"Grindeks" ir starptautisks farmācijas koncerns, un tā galvenie darbības virzieni ir oriģinālproduktu, patentbrīvo medikamentu un aktīvo farmaceitisko vielu pētniecība, izstrāde, ražošana un pārdošana.

"Grindeks" koncernu veido AS "Grindeks" un tā sabiedrības: AS "Kalceks" Latvijā, AS "Tallinas Farmaceitiskā rūpnīca" Igaunijā, "HBM Pharma" s.r.o. Slovākijā, "Grindeks Rus" Krievijā un SIA "Namu Apsaimniekošanas projekti" Latvijā. Pārstāvniecības ir atvērtas 11 valstīs.

2020.gadā koncerns produkciju eksportēja uz 93 valstīm. Nozīmīgākie "Grindeks" tirgi ir Eiropas Savienības valstis, Krievija un pārējās NVS valstis, Izraēla, Austrālija un ASV.

"Grindeks" koncerna apgrozījums pagājušajā gadā, pēc provizoriskiem datiem, bija 187 miljonu eiro apmērā, kas ir par 32% vairāk nekā 2019.gadā, bet koncerna peļņa palielinājās par 42%, sasniedzot 19 miljonus eiro.

Latvijas farmācijas uzņēmums AS “Kalceks”, paplašinot savu klātbūtni vienā no lielākajiem Eiropas tirgiem – Vācijā, ir noslēdzis ilgtermiņa produktu izplatīšanas līgumu ar pieredzējušo Austrijā bāzēto Vācijas uzņēmumu “EVER Pharma”, informē “Kalceks” valdes loceklis Kaspars Kuprevičs.

Sadarbības līgums ar “EVER Pharma” paredz piecu kardioloģijas, centrālās nervu sistēmas, onkoloģijas atbalsta aprūpes terapeitisko grupu produktu izplatīšanu Vācijā, tā faktiski dubultojot šajā valstī aktīvi tirgoto “Kalceks” produktu skaitu.

“Slimnīcu produktu segments, kurā darbojamies gan mēs, gan arī “EVER Pharma”, pēdējos gados ļoti strauji aug visā Eiropā. Vācijas tirgū esam pārstāvēti kopš 2019. gada, un šis, mūsuprāt, ir ļoti piemērots brīdis savu pozīciju nostiprināšanai un piedāvātā produktu klāsta paplašināšanai. Tādēļ esam gandarīti, ka turpmāk varēsim sadarboties ar pieredzējušu partneri, kas ir slimnīcu segmenta līderis ar izcilu reputāciju. Mēs redzam lielisku sinerģiju starp mūsu Vācijas portfeli un “EVER Pharma” produktiem,” skaidro “Kalceks” valdes loceklis Kaspars Kuprevičs.

Akciju cenas pasaules biržās trešdien pieauga pēc tam, kad ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) nolēma nemainīt bāzes procentlikmi ātrāk par septembri.

Volstrītas indeksi gandrīz visu dienu kāpa, sasniedzot maksimumu FRS vadītāja Džeroma Pauela preses konferences laikā.

"FRS deva to, ko tirgi gaidīja, paverot durvis uz procentlikmju samazināšanu septembrī bez pārliecīgas apņemšanās," sacīja LBBW analītiķis Karls Heilings.

Mikroshēmu ražotāja AMD akcijas cena pieauga par 4,4% pēc pozitīva ziņojuma par peļņu. Mākslīgā intelekta uzņēmuma "Nvidia" akcijas cena kāpa par 12,8%, un pieauga arī "Broadcom" un "Micron" akciju cenas.

Naftas cenas pieauga pēc kaujinieku grupējuma "Hamās" solījuma atriebt sava politiskā līdera Ismaila Hanijas nogalināšanu triecienā Teherānā, kurā tika vainota Izraēla.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" trešdien pieauga par 0,2% līdz 40 842,79 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" kāpa par 1,6% līdz 5522,30 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" palielinājās par 2,6% līdz 17 599,40 punktiem.

Banka "Citadele", izlemjot par labu akciju sākotnējam publiskajam piedāvājumam (IPO), būtu gatava to īstenot vēl šogad vai nākamā gada sākumā, intervijā sacīja bankas "Citadele" valdes priekšsēdētājs Jūhans Okerblums.

Viņš norādīja, ka banka joprojām strādā pie alternatīvu izvērtēšanai turpmākajai stratēģijai, kas var ietvert arī iespējamu IPO.

"Joprojām notiek darbs pie šī jautājuma - mēs virzāmies uz priekšu ar visām alternatīvām, ieskaitot gatavošanos IPO. Paralēli tiek pētītas citas stratēģiskās iespējas, bet IPO ir viens no ceļiem, kas pašlaik tiek vērtēts. Šāda lēmuma pieņemšanas gadījumā mēs būtu gatavi IPO īsā vai vidējā termiņā," teica Okerblums, piebilstot, ka ir ļoti grūti pateikt, kad tieši, taču teorētiski banka lēmumu var pieņemt arī tuvākajā laikā.

Tāpat viņš uzsvēra, ja tiks pieņemts lēmums, ka IPO ir pareizā izvēle, banka potenciāli būs gatava to īstenot jau šogad vai nākamā gada sākumā, taču tas būs atkarīgs arī no situācijas kapitāla tirgos un ārējiem apstākļiem. "Piemēram, pašlaik uzmanīgi sekojam līdzi traģiskajiem notikumiem Izraēlā, kā arī karam Ukrainā. Tādēļ, protams, ārēji faktori var ietekmēt dažādus aspektus," teica Okerblums.

Turcijā piektdien bloķēta piekļuve sociālajam tīklam "Instagram", un tas noticis pēc tam, kad prezidenta administrācijas amatpersona apsūdzēja platformu cenzūrā, kavējot publicēt līdzjūtības apliecinājumus saistībā ar palestīniešu teroristiskā grupējuma "Hamās" politiskā līdera Ismaila Hanijas nogalināšanu.

"Instagram.com ir bloķēts ar lēmumu, kas pieņemts 02.08.2024," teikts paziņojumā telekomunikāciju regulatora - Informācijas un komunikāciju tehnoloģiju pārvaldes - tīmekļa vietnē, neminot iemeslus.

Turcijas prezidenta administrācijas komunikācijas direktors Fahretins Altuns trešdien kritizēja "Instagram" par to, ka šī platforma "kavē cilvēkus publicēt līdzjūtības vēstījumus par mocekli Haniju".

"Tas ir ļoti skaidrs un acīmredzams cenzūras mēģinājums," platformā "X" ierakstīja Altuns.

Hanija un viņa miesassargs trešdien tika nogalināti triecienā Hanijas rezidencei Teherānā. Hanija bija ieradies Teherānā, kur otrdien piedalījās Irānas jaunā prezidenta Masuda Pezeškiāna zvēresta došanas ceremonijā.

Latvijā ir otrā konkurētspējīgākā nodokļu sistēma Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dalībvalstu vidū, liecina jaunākais "Starptautiskais nodokļu konkurētspējas indekss", ko veidojusi ASV domnīca "Tax Foundation".

Trešo gadu pēc kārtas kopējā nodokļu konkurētspējas reitingā Latvija ierindojas otrajā vietā, atpaliekot tikai no Igaunijas. Astotajā vietā ierindojas Lietuva.

Nodokļi kā Ziemeļvalstīs, pirktspēja kā Rumānijā 

Darbaspēka nodokļu sloga apmērs uz vidējo algu Latvijā tikai pavisam nedaudz atpaliek...

Vērtējot atsevišķas nodokļu grupas, Latvija uzņēmējdarbības nodokļu rādītājā ieņēmusi pirmo vietu, patēriņa nodokļu konkurētspēja mūsu valstī ir 26.augstākā OECD dalībvalstu vidū, personīgo nodokļu rādītājā Latvija ieņem 4.vietu, īpašuma nodokļu rādītājā - 5.vietu, bet starptautisko nodokļu nosacījumu rādītājā Latvija ieņem 9.vietu.

Darbaspēka nodokļu sloga čempioni 

Darbaspēka nodokļu slogs uz vidējo algu Latvijā 2021. gadā bija 40,5%, kas...

Jau devīto gadu pēc kārtas par OECD dalībvalsti ar viskonkurētspējīgāko nodokļu sistēmu atzīta Igaunija.

Trešā konkurētspējīgākā nodokļu sistēma OECD dalībvalstu vidū ir Jaunzēlandei, kurai seko Šveice, Luksemburga, Ungārija, Lietuva, Turcija un Izraēla.

Vācija ieņem 15.vietu, Kanāda - 16.vietu, ASV - 22.vietu, Lielbritānija - 26.vietu, Polija - 28.vietu, bet pēdējo - 38.vietu - ieņem Francija.

Latvija OECD pievienojās 2016.gadā, Igaunija tajā iestājās 2010.gadā, bet Lietuva par OECD dalībvalsti kļuva 2018.gadā.

Aizvadīto divu gadu laikā Latvijas iedzīvotāji ir piedzīvojuši gan gandrīz trīsdesmit gadu laikā augstāko inflāciju, gan uz iepriekšējās desmitgades fona neparasti augstas procentu likmes.

Šie notikumi bija saistīti – Eiropas Centrālā banka likmes paaugstināja, lai mazinātu inflāciju. Tagad jau var teikt, ka inflācija ir normalizējusies, tā no 22,5% pirms gada samazinājās līdz 3,3% šī gada septembrī, nav šaubu, ka oktobrī tā ir vēl zemāka. Vai tas nozīmē, ka samazināsies arī procentu likmes?

Vienkāršākā atbilde būtu – jāskatās, ko saka finanšu tirgi. Finanšu instrumentos iecenotās prognozes vēsta, ka vēl viena likmju kāpuma varbūtība ir maza, ap 10%. Savukārt varbūtība, ka likmes martā samazināsies šobrīd ir divreiz lielāka, pēc tam likmju samazināšanās ticamība arvien aug ar katru mēnesi, līdz nākamā gada septembrim varētu būt sperti viens vai divi likmju samazinājuma standarta soļi (0,25 procentpunkti). Tirgi arī domā, ka šo soļu tomēr nebūs daudz, ilgākā laikā likmes varētu samazināties apmēram 3% līmenī.

Betona grīdu ražotājs SIA "Primekss" pērn strādāja ar 45,034 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 8,1% mazāk nekā 2022.gadā, kā arī uzņēmuma peļņa samazinājās par 15,4% - līdz 3,346 miljoniem eiro, liecina "Firmas.lv" informācija.

Uzņēmuma gada pārskata vadības ziņojumā teikts, ka pērn "Primekss" sniedza pakalpojumus Latvijā, Skandināvijas valstīs, Lietuvā, Igaunijā, Vācijā un Izraēlā, kā arī pārdeva būvniecības materiālus ASV.

Pērn uzņēmums turpināja veikt ieguldījumus esošo produktu uzlabošanā, kā arī jaunu produktu un tirgu izpētē. Šogad uzņēmums turpinās ieguldīt produktu un ražošanas procesu kvalitātes uzlabošanā, kā arī pārdošanas veicināšanā.

Vadības ziņojumā norādīts, ka "Primekss" nav būtisku sadarbības partneru Krievijā, Baltkrievijā un Ukrainā, taču kopējā ietekme uz pasaules ekonomikas norisēm var ietekmēt uzņēmuma darbību. Uzņēmuma vadība seko līdzi norisēm ekonomikā un pārorientē darbību, piemēram, mainot materiālu piegādātājus.