Nākamā gada valsts budžeta projektā paredzētā ekonomiskās izaugsmes prognoze tiks samazināta līdz mīnus 1 % no IKP, taču tas nav pesimistiskākais scenārijis, raksta laikraksts Dienas bizness.

Pēc Latvijas Hipotēku un zemes bankas valdes priekšsēdētāja Ineša Feifera teiktā šobrīd no pasaules finanšu sistēmas jau ir izzuduši apmēram 3 000 miljardu ASV dolāru, turklāt tiek lēsts, ka tas vēl nav viss. Šobrīd neviens starptautiskajos tirgos īsti nevēloties aizdot naudu uz ilgāku termiņu. Tas arī noved pie situācijas, ka valstīm, kurām nav citas izejas, jādodas lūgt aizdevumu pie Starptautiskā valūtas fonda, kā to šobrīd izdarīja Ungārija un Īslande, norāda A. Slakteris. Viņš gan uzsver, ka Latvijā nav tāda situācija, kāda ir Ungārijā vai Īslandē, jo eiroobligācijās nauda tika izņemta jau šā gada maijā, turklāt šā gada valsts budžeta grozījumos nevis tika sadalīti liekie miljoni, kā agrāk bija pierasts, bet gan pievilkta tēriņu josta. «Šobrīd ir jāveic mājasdarbs un jāsamazina izdevumi, lai gadījumā, ja vajag aizņemties, to darītu pēc iespējas vēlāk,» uzsvēra A. Slakteris.

Latvijas Radio nāksies pārtraukt apraidi trīs kanāliem ārpus Rīgas – Latvijas Radio 4, Latvijas Radio 3 un Latvijas Radio 2 –, kā rezultātā cietīs reģionu iedzīvotāji, raksta laikraksts Neatkarīgā.

Savukārt Latvijas Televīzija pārtrauks LTV 7 programmas demonstrēšanu analogās zemes televīzijas tīklā, kā arī nevarēs demonstrēt sporta un kultūras pasākumus – olimpiādi, Eirovīziju, pasaules čempionātu futbolā, norādīts Nacionālās radio un televīzijas padomes (NRTP) vēstulē, kas adresēta Valsts prezidentam Valdim Zatleram.

NRTP vēstulē Valsts prezidentam uzsver, ka Saeimas 12. decembrī pieņemtais likums Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 2009. gadam", kas paredz samazināt budžetu elektronisko mediju nozarei par 3 725 834 latiem, izraisīs kvalitatīvu un kvantitatīvu informatīvās vides pasliktināšanos.

Visticamāk, šodien kaut kādā mērā noslēgsies epopeja, kas ir ilgusi vairākus gadus, radījusi neskaitāmus strīdus un pat draudus vienu no pagastiem pasludināt par neatkarīgu valsti, tiesa, uz vienu dienu.

Runa ir par tā saucamo pagastu reformu, kuras rezultātā pašvaldību skaits Latvijā samazināsies teju četras reizes - aptuveni 400 pašvaldību vietā paliks 109 novadi plus 9 republikas pilsētas. Par to, ka šis balsojums varētu būt pozitīvs reformai, liecina vismaz divi faktori.

Pirmkārt, jāatceras pagājušās ceturtdienas nakts saruna starp reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministru Edgaru Zalānu un premjeru Ivaru Godmani par sarunātajām balsīm šim balsojumam, kā arī Saskaņas centra deputātu apņemšanos balsot par šo projektu. Otrkārt, Zalāns ir skaidri norādījis - balsojums par reformas pabeigšanu var ietekmēt koalīciju. Nav izslēgts, ka tas bija kā mājiens ZZS - ja jūs balsosiet pret, Godmaņa solītā ministriju skaita samazināšana tiks veikta uz ZZS ministru rēķina.

SIA TTS - AVIO, kas uzskata, ka lidosta Rīga izvēlējusies par 40% dārgāku piedāvājumu, iesniegusi sūdzību Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB) saistībā ar lidostas iepirkumu par transfēra pasažieru bagāžas pārbaudes kompleksa projektēšanu un piegādi, liecina informācija biroja vietnē internetā.

Lēmums saistībā ar šo sūdzību vēl nav pieņemts.

Db.lv oktobra sākumā jau rakstīja, ka TTS - AVIO ir gatava pārsūdzēt konkursa Transfēra pasažieru bagāžas pārbaudes kompleksa projektēšana, bagāžas drošības pārbaudes rentgena iekārtu un konveijera līnijas piegāde, uzstādīšana un nodošana ekspluatācijā rezultātus. Latvijas un Vācijas kompāniju apvienība uzskata, ka konkursā zaudējusi nepamatoti, jo lidosta Rīga izvēlējusies par 40% dārgāku piedāvājumu no Lielbritānijas kompānijas Logan Teleflex, maksājot par to teju 1,1 milj. eiro, lai gan TTS - AVIO bijusi gatava nodrošināt šo pakalpojumu par 755 tūkst. eiro. «Lidostas lēmums ir negaidīts un šokējošs, jo mēs pēc sava piedāvājuma izteikšanas gaidījām atbildi vairāk nekā trīs mēnešus, šajā periodā atbildot uz visiem lidostas uzdotajiem jautājumiem, tai skaitā nosūtot visas nepieciešamās licences,» sacīja TTS - AVIO prezidents Juris Legzdiņš.

TTS AVIO gatava pārsūdzēt Starptautiskās lidostas Rīgas konkursa par transfēra pasažieru bagāžas pārbaudes kompleksa projektēšanu un piegādi rezultātus.

Par to Db.lv informēja TTS AVIO kompānijas pārstāvji. Latvijas un Vācijas kompāniju apvienība uzskata, ka konkursā zaudējusi nepamatoti, jo Lidosta Rīga izvēlējusies par 40% dārgāku piedāvājumu no Lielbritānijas kompānijas Logan Teleflex, maksājot par to teju 1.1 milj. eiro, lai gan TTS AVIO bijis gatavs nodrošināt šo pakalpojumu par 755 tūkst. eiro. «Lidostas lēmums ir negaidīts un šokējošs, jo mēs pēc sava piedāvājuma izteikšanas gaidījām atbildi vairāk nekā trīs mēnešus, šajā periodā atbildot uz visiem lidostas uzdotajiem jautājumiem, tai skaitā nosūtot visas nepieciešamās licences,» sacīja TTS AVIO prezidents Juris Legzdiņš.

Francijas galvaspilsētā Parīzē darbu sākusi viena no lielākajām starptautiskajām aviācijas izstādēm. Parīzes aviošovā savus ražojumus demonstrē gan civilās aviācijas, gan arī militārās aviācijas ražotāji. Šeit pulcējas arī dažādu kompāniju un militāro aprindu pārstāvji, lai noslēgtu līgumus par lidaparātu piegādi.

Pasākumā lielu uzmanību izpelnījusies Airbus un Boeing spēkošanās par to, kura kompānija spēs iegūt vairāk pasūtījumu savām jaunākās paaudzes lidmašīnām – A350 un 787 Dreamliner.

Abām kompānijām Parīzes aviošova pirmajā dienā jau izdevies noslēgt vairāku miljonu vērtus darījumus. Tā, piemēram, Airbus parakstījis saprašanās memorandu par 20 A380 piegādi vairāk nekā astoņu miljardu ASV dolāru vērtībā. Tiek prognozēts, ka viens no pasaules lielākajiem lidmašīnu izīrētājiem General Electric ar Boeing varētu noslēgt darījumu pat 30 miljardu ASV dolāru apmērā.

Kurzemes Biznesa inkubatora (KBI) telpās reģistrēta SIA Avio Baltica, kuras norādītais darbības veids ir pasažieru aviopārvadājumi, kravu aviopārvadājumi, aviotransporta palīgdarbības un gaisa transporta līdzekļu iznomāšana un līzings.

Uzņēmums ir pieteicies Kurzemes Biznesa inkubatorā, taču līgums par inkubatora statusu vēl nav parakstīts, db.lv uzzināja KBI. Pieteikumā uzņēmums norādījis, ka «produkta ideja ir piedāvāt un tehniski nodrošināt mācību programmu tehnisko nodrošinājumu Liepājas lidostā aviācijas mācību organizācijām. Attīstīt Part M organizāciju sākumā savām lidmašīnām, un pēc sertifikācijas piedāvāt pakalpojumu arī citām organizācijām. Piedāvāt komerciālus lidojumus».

SIA Avio Baltica reģistrēta šā gada 9.oktobrī un tās pamatkapitāls ir divi tūkstoši latu. Kapitālsabiedrības lielākā īpašniece ir Olga Skorinko, kurai pieder 80% kapitāldaļu, savukārt KBI uzņēmums Flights Unlimited ir 20% SIA Avio Baltica īpašnieks. Jaundibinātā uzņēmuma valdes loceklis ir Flights Unlimited dibinātājs un Rīgas aviošova rīkotājs Gints Bubiers.

Sākusies ilgi gaidītā vasara un, līdz ar to, daudziem sācies atvaļinājumu laiks. Kādam tuvāka būs atpūta laukos, pie dabas vai darbojoties piemājas dārziņā, kādam – apceļojot mūsu Latvijas skaistākās vietas, taču liela daļa izvēlās doties kādā sen kārotā, tuvākā vai tālākā ceļojumā ārpus Latvijas.

Plānot ceļojumu var būt ļoti aizraujošs un patīkams process, tomēr vienlaikus tas prasa gan laiku, gan enerģiju, turklāt, lai ceļojums atbilstu noteiktajam budžetam, tas jāplāno jau savlaicīgi, citādi paša plānots pēdējā brīža ceļojums var izrādīties ļoti dārgs prieks.

Ja ceļojumu plānošana tev sagādā vairāk raižu kā prieka, turklāt vēlies, lai atpūtas laikā tev vairs ne par ko nebūtu jāuztraucas, vērts apskatīt ceļojumu aģentūru piedāvājumus. Uzticama un droša ceļojumu aģentūra nāks talkā gan tad, ja vēlēsies doties spontānā piedzīvojumā, gan tad, ja vēlies jau laikus ieplānot ceļojumu ar ģimeni, draugu kompānijā vai pat vienatnē.

Pirmo reizi vēsturē Latvijas uzņēmums SV Solutions kopā ar Drone Technology, kas ražo bezpilota lidaparātu sistēmas, piedalījies un pārstāvējis Latviju Le Bourget avio salonā Parīzē, liecina medijiem sniegtā informācija.

Parīzes avio salons Le Bourget ir viens no lielākajiem un vecākajiem pasaulē, kur uzņēmumi no visām pasaules valstīm prezentē jaunākās tehnoloģijas aviācijas nozarē. Piecdesmit pirmajā avio salonā savus jaunākos produktus prezentēja tādas kompānijas kā Airbus, Boeing, Safran, Thales u.c.

Bezpilota lidaparātu nozarē tika prezentēti uzņēmumi no Vācijas, Francijas, Spānijas un Latvijas. Latvijas uzņēmumam Drone Technology bijusi iespēja parādīt, uz ko ir spējīgi Latvijas inženieri, un prezentēt bezpilota lidaparātu, kas izstrādāts ar LIAA un Transporta un mašīnbūves kompetences centra atbalstu.

Drone Technology izstrādātais drons ir pilnībā izgatavots no kompozīta materiāliem un ir spējīgs pacelt līdz 10 kg lietderīgas kravas, aprīkots ar trim drošības sistēmām. Tas pievērsis ne tikai apmeklētāju, bet arī potenciālo sadarbības partneru uzmanību.

Netālu no Maskavas esošajā Žukovska lidostā sācies starptautisks aviošovs MAKS (Международный авиационно-космический салон, МАКС), kurš no izklaides pasākuma laika gaitā izaudzis par vietu, kur Krievijas lidaparātu ražotāji slēdz eksporta līgumus un gūst ārvalstu kontaktus.

MAKS galvenā ideja ir demonstrēt Krievijas augstās tehnoloģijas un vietējā tirgus atvērtību, kā arī sadarbības ar ārvalstu parteriem rezultātu, teikts aviošova mājas lapā.

Biļešu tirgošana uz pasākumu sākās 25. aprīlī, un to cena, iegādājoties iepriekšpārdošanā uz vienu vai vairākām dienām, svārstās no 550 līdz 9000 Krievijas rubļiem (no 8,7 Ls līdz 143 Ls).

Kā liecina MAKS programma, 27., 28. un 29. augustā paredzētas izstādes un biznesa tikšanās, kā arī Starptautiskais Aviācijas kongress, un atklāšanas dienā notika arī speciāla lidmašīnu demonstrējumu programma. Savukārt plašākai sabiedrībai paredzētā izklaides programma paralēli izstādēm notiks 30., 31. augustā un 1. septembrī. Šajās dienās lidojumu programma ilgs sešas stundas.

SIA TTS Avio apvienībā ar Vācijas kompāniju Hermos Systems GmbH neatzīst zaudējumu Starptautiskās lidostas Rīga konkursā.

«Kopā ar Vācijas partneri esam iesnieguši sūdzību Iepirkumu uzraudzības birojam ar lūgumu aizliegt a/s Starptautiskā lidosta Rīga slēgt iepirkumu līgumu ar Lielbritānijas kompāniju Logan Teleflex Ltd par tranzīta pasažieru bagāžās pārbaudes kompleksa konvejieru līnijas piegādi,» uzsver SIA TTS Avio prezidents Juris Legzdiņš.

Viņš norāda, ka neizprot a/s Starptautiskā lidosta Rīga konkursa komisijas lēmumu slēgt līgumu par piegādēm ar otru pretendentu, kura piedāvātā cena bija teju par trešdaļu dārgāka nekā piedāvāja SIA TTS Avio apvienībā ar Vācijas kompāniju Hermos Systems GmbH.

Turpinot sarunu ciklu par “Rail Baltica” projekta ieviešanu Latvijā, 2. martā notiks ekspertu diskusija “Rail Baltica – ceļā uz pirmo ātrgaitas dzelzceļa un avio savienojuma izveidi Baltijā”.

2021. gada 30. jūnijā tika atklāts otrs sarežģītākais “Rail Baltica” būvprojekts Latvijā pie starptautiskās lidostas “Rīga”, lai uzsāktu “Rail Baltica” dzelzceļa stacijas un saistītās infrastruktūras būvniecību. Līdz ar pirmā ātrgaitas dzelzceļa un avio savienojuma izveidi Baltijā tiks nodrošinātas plašas mobilitātes iespējas un ērtības pasažieriem, kā arī radīti priekšnoteikumi jaunu kravu pārvadājumu risinājumiem.

Būvniecības laikā taps moderns un daudzfunkcionāls pasažieru apkalpošanas komplekss, kas savienosies ar lidostas infrastruktūru. Lai dzelzceļš aizņemtu mazāk vietas, tiks būvēta estakāde un dzelzceļa pārvads pār Kārļa Ulmaņa gatvi, kā arī jauni piebraucamie ceļi ar saistīto infrastruktūru.

#Šī gada sākums būs nozīmīgs satiksmes ministram, jo gandrīz pēc divu gadu stratēģiskā investora meklējumiem ir jāatrāda rezultāts.

Šī gada sākums būs nozīmīgs satiksmes ministram, jo gandrīz pēc divu gadu stratēģiskā investora meklējumiem ir jāatrāda rezultāts. Uzdevums nav vienkāršs, par ko varētu liecināt tas, ka ministrs vairs nerunā par stratēģiskā investora piesaisti, bet, iespējams, uz valdību virzīs finanšu investora piedāvājumu.

Daudzi igauņi un lietuvieši mūs apskauž par Air Baltic un Rīgas kā Baltijas avio nozares centru, tomēr uzņēmuma uzturēšana ir prasījusi lielus valsts līdzekļus, jo īpaši pēc B. Flika atstātā «mantojuma», ar kura sekām uzņēmums cīnās vēl šodien.

Valsts pēdējo sešu gadu laikā uzņēmumā Air Baltic ir ieguldījusi apmēram 220 miljonus eiro: no 2010. līdz 2012. gadam tika veiktas ap 140 miljonu eiro valsts investīcijas, ieskaitot LVRTC iegādātās 0% obligācijas un divus kapitalizētus valsts aizdevumus, bet 2015. gada nogalē valsts ieguldīja vēl 80 miljonus eiro kopā ar Vācijas investoru Ralfu Dīteru Montāgu-Girmesu.

Latvija Pasaules Bankas (World Bank) veidotajā biznesam draudzīgo valstu sarakstā šogad nokritusies līdz 29. vietai, tādējādi esot vismazāk biznesam draudzīgā valsts Baltijas valstu reģionā.

Pasaules Bankas veidotajā biznesam draudzīgo valstu sarakstā apkopota informācija par 181 valsti, balstoties uz 10 pazīmēm, ieskaitot tādus faktorus kā uzņēmējdarbības uzsākšanu, nodokļu slogu, eksporta iespējas u.c.

30 uzņēmējdarbībai labvēlīgākās valstis:

1. Singapūra

2. Jaunzēlande

3. Asv

4. Honkonga, Ķīna

5. Dānija

6. Lielbritānija

7. Īrija

8. Kanāda

9. Austrālija

10. Norvēģija

11. Īslande

12. Japāna

13. Taizeme

14. Somija

15. Gruzija

16. Saūda Arābija

17. Zviedrija

18. Bahreina

19. Beļģija

20. Malaizija

21. Šveice

22. Igaunija

23. Koreja

24. Maurīcija

Kādu ciematu aptuveni divdesmit kilometrus no Parīzes pirms četrdesmit gadiem pameta teju visi tās iedzīvotāji. Tas noticis pēc tam, kad aviošova laikā traģiski avarēja lidmašīna, turklāt pilsētiņas iedzīvotājiem vēl pirms tam ik dienas traucēja gaisa kuģi, kas lidoja tuvu māju jumtiem, vēsta Reuters.

Aviošova laikā 1973. gadā avarēja Tu-144 lidaparāts, laupot 14 cilvēku dzīvības – katastrofā mira seši cilvēki, kas atradās lidmašīnā un astoņi, kas vēroja šovu uz zemes. Tāpat nelaimes gadījumā tika iznīcināti vairāki nami, tajā skaitā ciemata skola.

Patlaban pilsētiņā dzīvo vien nedaudzi iedzīvotāji, novēroja ziņu aģentūra Reuters. 1972. gadā zemnieku ciematā bija 144 mājas, taču to skaits sāka strauji sarukt pēc Šarla de Gola (Charles de Gaulle) lidostas atvēršanas.

<iframe width="480" height="360" src="//www.youtube.com/embed/-mnOApwhRyI" frameborder="0" allowfullscreen></iframe>

Gaidot Eiropas patērētāju dienu, izpētīts, ka patērētājiem trūkst vispārējas salīdzinošas informācijas par preču un pakalpojumu cenām un kvalitāti, Db.lv informēja Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā preses sekretārs Ivars Bušmanis. Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītājas vietnieks Valdis Zagorskis, iepazīstinot ar Eiropas Komisijas (EK) jauno tirgus izpētes sistēmu, uzsvēra, ka patērētāji no vienotā tirgus vēl joprojām negūst visu, ko būtu pelnījuši un ko šis tirgus spēj piedāvāt.

Saskaņā ar jauno patēriņa tirgus uzraudzības (Consumer Market Watch) procedūru tiks pētīts, kā darbojas 20 dažādu nozaru tirgi, raugoties no patērētāja interešu viedokļa: cenas, sūdzības, pakalpojumu sniedzēju maiņas iespējas, patērētāju apmierinātība un drošība. (Pirmais pārskats ir lejuplādējams internetā.)

Eiropas Komisija vēlas, lai patērētājs iepirktos neietekmēts un apzināti un lai tiktu sekmēta veselīga konkurence, kas balstīta uz pakalpojumu un preču kvalitāti. "Lai patērētājs noņem tūtu no galvas!", piebilda Valdis Zagorskis.

Viena no šī gada EK prioritārajām uzmanāmajām jomām ir finanšu pakalpojumi. Ņemot vērā pieaugošo sūdzību skaitu par apdrošināšanas pakalpojumiem, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) KASKO apdrošināšanas līgumu izpētes projektā pārbaudīja, cik pilnīga un saprotama informācija tiek sniegta patērētājam. Tika pētīts, vai līguma noteikumi ir taisnīgi, kā arī tas, vai patērētājs pilnībā spēj apzināties un izprast savas līgumsaistībās un riskus. Izpētītajos 10 līgumos tika konstatētas vairākas problēmas, piemēram, ietvertie līguma noteikumu uztveramība, daudzos līgumos patērētājam ir grūti saprast, kādi ir izņēmumi no apdrošināšanas riskiem, tāpat katrai kompānijai ir ļoti atšķirīgs cenu noteikšanas mehānisms, kas patērētājam apgrūtina piedāvājumu salīdzināšanu un izvēli u.c. Pēc PTAC diskusijas ar apdrošināšanas kompānijām un Latvijas Apdrošināšanas asociāciju apdrošināšanas līgumi tiek koriģēti, kā arī tiek izstrādāti padomi patērētājiem, kā labāk un izdevīgāk izvēlēties apdrošinātāju.

Saeima šā gada 5. jūnija sēdē pieņēma Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumu, kas cita starpā nosaka arī īpašu regulējumu kompleksajiem tūrisma pakalpojumiem pēckrīzes periodā.

"Vīrusa izplatības ierobežošanai ieviestie pasākumi vissmagāk skāra tūrisma nozari, burtiski apstādinot tūrisma uzņēmumu darbību. Tika atcelti gan plānotie ceļojumi, gan netika rezervēti jauni. Cietuši gan iedzīvotāji, kuri bija iegādājušies ceļojumus uz noteiktiem galamērķiem, gan tūrisma operatori un aģenti, kuri par ceļojumu organizēšanu saņemto naudu jau iemaksājuši avio satiksmes pārvadājumu reisos, viesnīcu un citās rezervācijās. Šobrīd šie līdzekļi ir iesaldēti pasaulē apstādinātās tūrisma krīzes dēļ un tūlītēja līdzekļu atgriešana par nenotikušiem ceļojumiem var izraisīt tūrisma operatoru masveida bankrota gadījumus," norāda ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs. Viņš aicina gan ceļotājus, gan tūrisma operatorus šajā situācijā būt saprotošiem, un savstarpēji vienoties par iespējami labākajiem risinājumiem - patērētājiem pieņemt apliecinājumus, tādā veidā atbalstot nozari, savukārt ceļojumu organizatoriem respektēt patērētājus, kuriem, iespējams, nenotikušā ceļojuma dēļ zaudētie līdzekļi ir šobrīd kritiski nepieciešami.

Latvijas lidsabiedrība airBaltic paziņo par sadarbības uzsākšanu ar SIA UPB Nams, lai lidostā Rīga būvētu kravu angāru Baltic Cargo Hub.

Šis modernais angārs kļūs par lielāko specializēto aviācijas kravu apstrādes centru Latvijā un vadošo centru Baltijā, nostiprinot lidostas kā vadošā gaisa kravu pārvadājumu mezgla pozīcijas. Jaunbūvei būs tieša piekļuve kravu apkalpošanas peronam, padarot kravu importa, eksporta un tranzīta procesus ātrus un vienkāršus.

Latvijas Republikas satiksmes ministrs Kaspars Briškens: “Baltic Cargo Hub ir nozīmīgs attīstības punkts Latvijas aviācijas nozarei, kas nostiprina mūsu pozīcijas reģionālajā aviācijas kravu pārvadājumu un loģistikas kartē. Šis modernais centrs ne tikai apliecina mūsu apņemšanos uzlabot Latvijas loģistikas iespējas, bet arī stiprina mūsu stratēģisko redzējumu, lai izmantotu aviāciju ekonomiskās izaugsmes un starptautiskās tirdzniecības veicināšanai. Ar šādām iniciatīvām mēs ne tikai paplašinām savu infrastruktūru, bet arī veidojam tiltus, kas savieno Latvijas uzņēmumus ar pasauli, veicina inovācijas un uzlabo mūsu valsts konkurētspēju.”

Latviju pārlidojusi Parīzes aviošova Le Bourget 2011 stacionārajā izstādē godalgotā Krievijas lidmašīna Sukhoi Superjet-100.

Ārvalstu aģentūras vēstī, ka Sukhoi Superjet-100 ar Krievijas valdības delegāciju Parīzes Le Bourget priekšpilsētā ieradās 19. jūnijā. Savukārt fotoamatieris Kaspars Migla 19. jūnijā virs Liepājas nofotografējis nepazīstamu lidaparātu, kas vizuāli atgādina Sukhoi Superjet-100. Minētais gaisa kuģis tiešām lidoja pāri Latvijai, un fotogrāfijā redzams kuģis, ko demonstrēja Parīzes aviošovā, Db.lv apliecināja Civilās aviācijas aģentūras pārstāvis Māris Čerņonoks. Ekskluzīvo lidmašīnu virs Latvijas varēšot novērot arī atceļā no Parīzes 23. jūnijā.

2017.gada pirmajos 9 mēnešos Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) ir izskatījis 2383 patērētāju sūdzības un sniedzis 29 165 konsultācijas, informē PTAC.

Salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo periodu (1829 sūdzības), izskatīto sūdzību skaits ir palielinājies par 544 sūdzībām, jeb 30,3%. Šajā periodā visvairāk sūdzības (1241) ir saņemtas par līguma noteikumiem neatbilstošiem pakalpojumiem. Par iegādātā līguma noteikumiem neatbilstošām precēm saņemtas 555 sūdzības un par komercpraksi, reklāmu un e-komerciju saņemtas 237 sūdzības. Izskatot saņemtās sūdzības, 465 lietās rasts pozitīvs risinājums patērētājiem.

Pakalpojumu segmentā 2017.gada pirmajos 9 mēnešos saņemtas par 89,76% vairāk sūdzības nekā iepriekšējā gadā. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu ievērojami ir audzis sūdzību skaits par avio pakalpojumiem- 568 sūdzības, kas ir par 210,38%, jeb 385 sūdzībām vairāk nekā pagājušajā gadā šajā laika periodā. Tik lielam sūdzību skaita kāpumam PTAC var minēt vairākus iemeslus.

Ukrainā virs Kremļa atbalstītās kara darbības zonas notriektā lidmašīna ar 298 bojā gājušajiem ir viens no lielākajiem aviācijas negadījumiem pasaulē. Šādos gadījumos neizbēgami rodas arī jautājums par to, kurš un vai kompensēs zaudējumus un kādā apmērā. Cik lieli vispār ir zaudējumi un kāda ir bijusi līdzšinējā prakse pasaulē? Svarīgs aspekts ir arī lidmašīnas lidošana pāri kara darbības zonai un vai tā oficiāli skaitās kara darbības zona, vai varbūt tomēr juridiski izrādīsies, ka lidmašīnu notrieca teroristi – visa šī informācija ietekmēs lēmumus par kompensācijas lielumiem un par aviosabiedrības atbildību.

Jāatzīmē, ka lielā augstumā lidot pāri kara darbības zonām ir pasaules aviosabiedrību regulāra prakse. Katru dienu tūkstošiem lidmašīnu lido pāri vietām ar dažādu kara darbības aktivitāti. Pāri nemierīgajam Ukrainas austrumu reģionam līdz pagājušajai nedēļai katru dienu lidoja pasažieru lidmašīnas, un arī reisa MH17 notriekšanas pēcpusdienā tur gaisā atradās vairāku aviosabiedrību lidmašīnas. Tiek uzskatīts, ka lidot 10 000 metru augstumā ir salīdzinoši droši, jo ar roku pārnēsājamās pretgaisa raķetes tik augstu nesniedzas, bet parastiem nemierniekiem un līdzīgiem grupējumiem augsti attīstītu pretgaisa aizsardzības ieroču nav - tādi ir tikai lielu valstu oficiālam armijām. Pat arābu un rietumu atbalstītajiem Sīrijas nemierniekiem pretgaisa aizsardzības ieroči netiek izsniegti, par ko gan viņi regulāri sūdzas. Tomēr, kā secināms no publikācijām pasaules presē, tad Ukrainas nemiernieki tiek apgādāti ar daudz jaudīgākiem ieročiem, tai skaitā pretgaisa aizsardzības raķetēm. Šobrīd masu medijos cirkulē ziņas un versijas par to, ka Malaizijas lidmašīnu notrieca Krievijas atbalstītais grupējums ar Krievijas armijas piegādātu raķeti BUK, lai gan domas dalās par to vai pašu raķeti izšāva Krievijas armijas personāls vai arī tās atbalstītie militārie formējumi. Apstāklis, ka militārie formējumi cenšas ierobežot piekļuvi pie lidmašīnas atliekām un pierādījumiem, netieši liecina, ka viņiem vai viņu atbalstītājiem ir, ko slēpt.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) šā gada pirmajos deviņos mēnešos visvairāk sūdzību saņēmis par līguma noteikumiem neatbilstošiem apaviem, avio pakalpojumiem un patērētāju kreditēšanas līgumiem.

Par to liecina PTAC apkopotā informācija. Par līguma noteikumiem neatbilstošām precēm patērētāji visvairāk sūdzējušies par apaviem, mobilajiem telefoniem un elektroprecēm, pakalpojumu jomā sūdzību līderi ir aviopakalpojumi, elektronisko sakaru pakalpojumi (internets, televīzija) un komunālie pakalpojumi. Bet attiecībā uz līgumu noteikumiem patērētāji visvairāk sūdzējušies par kreditēšanas līgumiem.

Par patērētāju kreditēšanas līgumiem saņemtas 186 sūdzības, kur skaidrojums sniegts 118 gadījumos, 17 gadījumos panākts pozitīvs risinājums, bet 13 gadījumos atteikts. Par preču neatbilstošu kvalitāti šogad iesniegtas 467 sūdzības, to skaitā par apaviem – 127 sūdzības, kur tikai 2 gadījumos pieņemts patērētājam labvēlīgs lēmums, bet 58 gadījumos sniegts skaidrojums. Savukārt avio pakalpojumu jomā šogad izskatīti 127 iesniegumi un sūdzības, kur 24 gadījumos rasts pozitīvs risinājums, 31 gadījumā sniegts skaidrojums, bet vēl 42 gadījumos sūdzības nosūtītas citām institūcijām.

Dzelzceļa projektiem Rīga – Maskava un Rail Baltica ir vajadzīga ekonomiskā analīze, raidījumā 900 sekundes norādīja Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (Vienotība).

Viņš gan nevarēja nosaukt, kurš projekts tad būtu lielāka prioritāte, taču piebilda, ka atceļas plāni būvēt Eiropas platuma sliedes, jo tas esot pārāk dārgi.

V.Dombrovskis arī norādīja, ka pastāvot problēmas ar pasažieru pārvadājumiem dzelzceļā. Liela konkurence dzelzceļam esot ar aviācijas sistēmu, jo zemo avio biļešu cenu dēļ, daudzi pasažieri vairs neizmanto dzelzceļu.

DB jau rakstīja, ka Satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS) uzskata, ka izdevīgāks projekts Latvijai ir ātrgaitas vilcienu līnijas izveide starp Rīgu un Maskavu nevis dzelzceļa projekts Rail Baltica.

Projekts par ātrgaitas vilciena izveidi astoņos gados, pēc ministra teiktā, esot reāls un izveidotā darba grupa patlaban veidojot memorandu. U.Augulis arī piebilda, ka šim ir jābūt Eiropas Savienības un Krievijas projektam nevis tikai Latvijas un Krievijas, lai nebūtu jāiegulda tikai mūsu valsts līdzekļi. Atbalsts no Krievijas puses esot ļoti liels.