Ministru kabinets apstiprinājis austrumu robežas militārās stiprināšanas un pretmobilitātes plānu.

Austrumu robežas militārās stiprināšanas un pretmobilitātes plāns ir daļa no Baltijas Aizsardzības līnijas izveides, kas gar visu Krievijas un Baltkrievijas robežu ietvers Nacionālo bruņoto spēku vienību atbalsta punktu izveidi - aizsardzības pozīcijas karavīriem un nocietinātas aizsardzības pozīcijas, dažādus šķēršļus, prettanku grāvjus, munīcijas un mīnu noliktavas.

Aizsardzības nozare no šī gada marta turpinās praktiskus darbus pie austrumu robežas stiprināšanas, tuvāko piecu gadu laikā robežas stiprināšanā ieguldot 303 miljonus eiro.

Lai nepieļautu pretinieka pārvietošanos, robežas nostiprināšana Latvijā sāksies ar esošo ceļu pārrakšanu, izveidojot prettanku grāvjus, savukārt vēlāk par prettanku grāvjiem tiks pārveidoti arī pierobežā esošie meliorācijas novadgrāvji.

Igaunija pastiprina centienus atklāt un cīnīties pret bezpilota lidaparātiem gar valsts austrumu robežu, ap lielākajām pilsētām un kritiskās vai jutīgās infrastruktūras zonās, trešdien vēstīja sabiedriskā raidorganizācija ERR.

Tā kā naidīgais austrumu kaimiņš arvien vairāk izmanto dronu tehniku ne tikai hibrīddarbībām, bet arī tādām noziedzīgām darbībām kā kontrabanda, Igaunija sākusi īstenot valdības atbalstītu "dronu mūra" projektu, kuram nākamajos trīs gados paredzēti nepilni 12 miljoni eiro.

Tas nozīmē, ka Igaunijai ir frontes līnijas spējas, lai atklātu un nepieciešamības gadījumā notriektu dronus.

Tomēr Policijas un robežsardzes departamenta Robežu pārvaldības biroja vadītāja Eve Kalmusa pauda pārliecību, ka šīs spējas vēl nebūt nav pietiekamas šim uzdevumam.

"Austrumu pierobežā lido kontrabandas droni, un plašsaziņas līdzekļos esam dzirdējuši par dronu konstatēšanu virs mūsu kritiskās infrastruktūras," viņa teica, uzsverot, ka tas liecina par nepieciešamību uzlabot pretdronu spējas.

Ministru kabinets (MK) otrdien atkārtoti izsludināja pastiprinātā robežapsardzības sistēmas darbības režīmu no trešdienas, 13.marta, līdz 12.septembrim.

Pastiprinātais robežapsardzības sistēmas darbības režīms darbosies Ludzas novadā, Krāslavas novadā, Augšdaugavas novadā, Rēzeknes novada Kaunatas pagastā un Daugavpilī.

Rīkojums izdots, lai nodrošinātu valsts robežas neaizskaramību un valsts apdraudējuma novēršanu, kā arī ņemot vērā šī brīža konstatēto Latvijas-Baltkrievijas valsts robežas nelikumīgas šķērsošanas mēģinājumu skaitu un to pieaugošo tendenci.

Jau šobrīd Valsts robežsardze (VRS) nodrošina nepārtrauktu austrumu robežas aizsardzību. Taču, ņemot vērā pieaugošo nelikumīgas robežšķērsošanas mēģinājumu skaitu, Valsts policijai (VP) un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (NBS) ir uzdots sniegt nepieciešamo atbalstu VRS valsts robežas robežapsardzības nodrošināšanā, lai nepieļautu valsts robežas nelikumīgu šķērsošanu.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Aizsardzības ministrijai (AM) no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem plānots piešķirt līdz 10 miljoniem eiro, lai nodrošinātu Latvijas ārējās robežas stiprināšanas plāna īstenošanu, izriet no rīkojuma projekta, kas nodots saskaņošanai.

Papildu nepieciešamais finansējums paredzēts drošības stiprināšanas pasākumu īstenošanai šogad, skaidro AM.

Valdība marta sākumā apstiprināja austrumu robežas militārās stiprināšanas un pretmobilitātes plānu. Tas ir daļa no Baltijas aizsardzības līnijas izveides, kas gar visu Krievijas un Baltkrievijas robežu ietvers Nacionālo bruņoto spēku vienību atbalsta punktu izveidi - aizsardzības pozīcijas karavīriem un nocietinātas aizsardzības pozīcijas, dažādus šķēršļus, prettanku grāvjus, munīcijas un mīnu noliktavas.

Tuvāko piecu gadu laikā robežas stiprināšanā aizsardzības nozare ieguldīs 303 miljonus eiro. Darbi, kam paredzēts šis finansējums, sākās martā.

Turpinoties pēdējo gadu stiprākajām lietavām, daudzviet Latgalē applūdušas zemākās teritorijas, arī māju pagalmi un pagrabi, liecina vietējo iedzīvotāju ziņojumi sociālajos tīklos.

Saskaņā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra datiem nokrišņu daudzums Rēzeknē līdz plkst.10 ceturtdienas rītā sasniedza 107 milimetrus (mm) jeb 154 procentus no mēneša normas. Lietavas Rēzeknē sākās vēlā trešdienas rītā, bet visintensīvāk lija ceturtdienas naktī un agrā rītā.

Atbilstoši prognozēm un datiem no Krievijas vietām Latvijas austrumu pierobežā kopējais nokrišņu daudzums, visticamāk, ir vēl lielāks nekā Rēzeknē.

Stiprs lietus skāris visu Latgali, lielu daļu Sēlijas un Vidzemes austrumu novadus, mazāk stipri lijis Vidzemes centrālajā daļā. Tostarp Krāslavas novada Piedrujā nokrišņu daudzums trešdien un ceturtdien līdz plkst.9 sasniedza 69 mm, Daugavpilī - 67 mm, Līvānu novada Rožupē - 53 mm, Gulbenē - 48 mm, Jēkabpilī - 42 mm, Alūksnē - 41 mm, Jaunpiebalgas novada Zosēnos - 38 mm.

Valdība šodien nolēma izsludināt ārkārtas stāvokli lauksaimniecības sektorā Latgalē, daļā Vidzemes un Zemgales, aģentūra LETA uzzināja valdībā.

Kopumā ārkārtas stāvoklis izsludināts 27 novados un tas ilgs no šodienas līdz 2017.gada 30.novembrim. Ārkārtas stāvoklis lauksiamniecības sektorā izsludināts Aglonas, Baltinavas, Balvu, Ciblas, Daugavpils, Ilūkstes, Kārsavas, Krāslavas, Līvānu, Ludzas, Preiļu, Rēzeknes, Riebiņu, Rugāju, Vārkavas, Viļakas, Viļānu, Zilupes, Alūksnes, Jēkabpils, Madonas, Lubānas, Gulbenes, Cesvaines, Varakļānu un Krustpils novados.

Valdība lēma vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Kaspara Gerharda (VL-TB/LNNK) vadībā izveidot koordinācijas padomi lietavu un plūdu radīto seku likvidēšanai. Koordinācijas padomes sastāvā iekļauti arī zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS), satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS) un finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS), pašvaldību pusi pārstāvot Kārsavas novada, Krāslavas novada un Rēzeknes novada domju priekšsēdētājiem.

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

No sešiem saņemtajiem piedāvājumiem ārējās robežas infrastruktūras augstas gatavības posmu izbūves projektā par saimnieciski izdevīgāko atzīts SIA "Citrus Solutions" piedāvājums par 31,4 miljoniem eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN), informē VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Izvēlētais būvkomersants veiks projektā paredzētos darbus visos deviņos augstas gatavības posmos. Līguma parakstīšana ar būvkomersantu notiks pēc finansējuma piešķiršanas, atklāj Griškevičs, piebilstot, ka tas varētu būt marta sākumā.

Valdība otrdien uzklausīja Iekšlietu ministrijas informatīvo ziņojumu par valsts ārējās robežas apsardzībai nepieciešamās infrastruktūras izbūves gaitu un paveiktajiem darbiem uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, savukārt VNĪ Ministru kabinetam prezentēja cenu aptaujas rezultātus, kurā par saimnieciski visdevīgāko atzīts "Citrus Solutions" piedāvājums.

Ar Ministru kabineta lēmumu otrdien atbalstīta arī papildu dzeloņstiepļu žoga izbūve 22,8 kilometru garumā uz Latvijas-Baltkrievijas robežas. Dzeloņstiepļu iegādei, žoga izbūvei un tehniskās uzraudzības pakalpojuma nodrošināšanai nepieciešams finansējums 2022.gadam ir ne vairāk kā 2 329 271 eiro.

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) atkārtoti izsludinātajā cenu aptaujā no sešiem pretendentiem saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu atkārtoti ir iesniegusi SIA "Citrus Solutions", kuras iesniegtais piedāvājums atkārtoti bija ar kopumā visīsāko projekta īstenošanas termiņu un zemākajām izmaksām, kas ir īpaši svarīgi valsts drošības nodrošināšanai, informē VNĪ.

Iesniegtais piedāvājums - 53,57 miljoni eiro (ar PVN) - ir lielāks par SIA "Citrus Solutions" februāra beigās iesniegto piedāvājumu (38,09 miljoni eiro). Projekta jaunais īstenošanas termiņš žoga izbūvei trīs posmos ir līdz 2022.gada nogalei, trīs posmos līdz 2023.gada janvāra beigām un trīs posmos līdz 2023.gada februāra beigām. Izvērtējot divus iespējamos scenārijus - cenu aptauju ar un bez indeksācijas iespējām -, par saimnieciski izdevīgāko atzīts scenārijs bez cenu indeksācijas, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

2022.gada 8.martā izsludinātajā jaunajā, slēgtajā cenu aptaujā par deviņu Latvijas Republikas-Baltkrievijas Republikas robežas augstas gatavības posmu infrastruktūras izbūvi piedalījās 6 būvkomersanti, kuri bija iesnieguši savus piedāvājumus arī pirmajā cenu aptaujā. Būvkomersanti iesniedza piedāvājumus ar un bez indeksācijas iespējām. Pārējo pretendentu iesniegtie piedāvājumi bija ar kopumā garākiem projekta īstenošanas termiņiem un augstākām piedāvājumu summām.

Ludzas, Dagdas, Ciblas, Kārsavas un Zilupes tūrisma speciālisti sadarbībā ar velo aktīvisti Santu Paegli ir uzsākuši darbu pie apļveida Pierobežas velomaršruta izveides, kas vedīs caur visiem pieciem novadiem austrumu pierobežā.

Lai pilnveidotu velo infrastruktūru Latgalē un radītu iespēju izbaudīt pierobežas sajūtu visā tās garumā, tika nolemts uzsākt darbu pie nākamā reģionālā maršruta, kas savienotos ar jau nomarķēto velomaršrutu nr. 34 Rypoj vasals!, kas tika atklāts maija nogalē Ziemeļlatgalē.

Kā stāsta Ziemeļlatgales tūrisma speciālisti, tad izveidotais velomaršruts Rypoj vasals! ir devis lielu ieguldījumu tūristu skaita palielinājumā ne tikai no Latvijas, bet arī Baltijas, Skandināvijas un Vācijas.

Šobrīd notiek Pierobežas maršruta izpētes process un saskaņošana ar atbildīgajām institūcijām, taču paredzēts, ka Pierobežas velomaršruts varētu tikt prezentēts ikgadējā tūrisma izstādē Balttour 2017, savukārt marķēšana dabā tiktu uzsākta nākamā gada pavasarī.

Digitālās skaņas apraides tehnoloģijas (DAB, DAB+) jeb ciparu radio apraides tīkla izbūve Latvijā varētu izmaksāt 8,6 miljonus eiro, pastāstīja Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) pārstāve Vineta Sprugaine.

Viņa skaidroja, ka LVRTC būtu gatavs veikt tīkla izbūvi gadījumā, ja tiktu pieņemts lēmums par pāreju uz ciparu radio apraidi.

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) 25.maija sēdē uzklausīja LVRTC pārstāvjus par zemes ciparu skaņas (DAB+) apraides testu, Latvijā esošās radio apraides uzlabošanu un nepieciešamo finansējumu, kā arī par zemes ciparu televīzijas bezmaksas programmu izplatīšanas tīkla paplašināšanu.

Sprugaine norādīja, ka LVRTC pārstāvji tikšanās laikā prezentēja testēšanas gaitu, pirmās prognozējamās izmaksas ciparu radio apraides tīkla izbūvei, kā arī pirmos aprēķinus par ietaupījumu, kas sabiedriskajam radio rastos pārejot uz ciparu apraidi.

Klimata neitralitātes sasniegšana, emisiju samazināšana, bioloģiskās daudzveidības saglabāšana radījusi riskus mazināt saimniecisko aktivitāti zemes nozarēs, kas ir nozīmīgākais darba devējs laukos; vienlaikus īstenojot saraušanās politiku, ir risks zaudēt cilvēkus un arī nodokļu ieņēmumus, kuri nepieciešami sabiedrībai vajadzīgo pakalpojumu finansēšanai.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv videodiskusijā Kā zemes nozarēm strādāt un attīstīties arvien pieaugošo prasību un ierobežojumu apstākļos. Zemes nozares ir būtiskas eksporta ienākumu un nodokļu ģeneratores, cilvēku, jo īpaši reģionos, nodarbinātājas.

Izpratnes maiņa

Latvijas Darba devēju konfederācijas viceprezidents, SIA Laflora valdes priekšsēdētājs Uldis Ameriks norāda, ka gads aizvadīts dažādu pārmaiņu zīmē. Proti, pasaules tirgū kūdras produkcija – stādu audzēšanā nepieciešamie substrāti - ir bijuši ļoti pieprasīti, tas ļāvis kāpināt to eksporta apmērus. „Ne jau velti statistikas dati rāda, ka Latvija ir sava veida kūdras produktu lielvalsts,” tā U. Ameriks. Viņš atgādina, ka pasaulē drošību bieži vien saprot nevis tikai tā kā pašlaik Latvijā, bet arī kā cilvēku veselības, pārtikas drošību. „Nozare attīstās, taču gada laikā ir arī pastiprinājusies nedrošība, jo nevalstiskās organizācijas pauž ievirzi par kūdras ieguves pilnīgu pārtraukšanu Latvijā līdz 2050. gadam, piedevām ir klāt nācis Nacionālais klimata un enerģētikas plāns, kurā ir pasākumi attiecībā uz emisiju samazināšanu,” skaidro U. Ameriks. Viņš pozitīvi vērtē faktu, ka Latvijas politiķiem ir laba izpratne par nozari, vēl jo vairāk, piemēram, zemkopības ministrs Armands Krauze ir paudis nozarei nelokāmu atbalstu.

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) uzsāk meža dzīvnieku vakcināciju pret trakumsērgu. Vakcīnas, izmantojot mazās aviācijas lidmašīnas, līdz septembra vidum tiks izvietotas austrumu pierobežā, informē PVD Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Ilze Meistere.

Meža dzīvnieku vakcinācijai izmanto novājinātu trakumsērgas vīrusa SAD BERN MSV Bio 10 celmu saturošu vakcīnu Lusvulpen, kas iestrādāta zivju miltu, tauku un parafīna maisījuma iekšpusē.

Iedzīvotājiem, pamanot vakcīnu, kas izskatās kā brūngans kubiņš, nedaudz mazāks par sērkociņu kastīti, nevajadzētu to aiztikt, jo meža dzīvnieki sajutīs cilvēku smaržu un ēsmu neēdīs.

I. Meistere skaidro, ka vakcīna nav bīstama ne cilvēkam, ne apkārtējai videi, tomēr, ja cilvēks nonācis tiešā saskarsmē ar vakcīnu (ēsmas iekšpusē tā ir šķidra) – tā nonākusi acīs vai brūcē, jāvēršas pie ārsta. PVD aicina pieaugušos par vakcīnām informēt arī bērnus un lūgt tās nekādā gadījumā neaiztikt.

Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) šodien aicinās valdību izsludināt ārkārtas stāvokli lauksaimniecības sektorā plūdu skartajās teritorijās Latgales reģionā un Alūksnes novadā, aģentūru LETA informēja ministru prezidenta preses sekretārs Andrejs Vaivars.

Viņš skaidroja, ka kopā ar pašvaldību un lauksaimnieku pārstāvjiem, izanalizējot radušos situāciju, premjers nolēma valdībā virzīt jautājumu par ārkārtas stāvokļa izsludināšanu lauksaimniecības sektorā.

Tāpat, ņemot vērā Ministru prezidenta, zemkopības ministra, satiksmes ministra un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra sniegto informāciju, kā arī pašvaldību vēstulēs norādīto, nolemts prasīt atzīt, ka daļā Latgales teritorijas plūdu dēļ ir izveidojusies krīzes situācija, kas prasa tūlītēju rīcību.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, Satiksmes ministrijai un Zemkopības ministrijai premjers uzdos sniegt nepieciešamo atbalstu pašvaldībām un Ministru kabinetam ziņot par situācijas tālāku attīstību.

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēde šodien izgaismojās daudz nepilnību tālvadības lidaparātu jeb dronu lietošanas regulējumā, novēroja aģentūra LETA.

Civilās aviācijas aģentūras (CAA) direktors Māris Gorodcovs norādīja, ka Eiropas Savienības līmenī patlaban notiek darbs pie dronu izmantošanas regulējuma, kuru varētu pieņemt nākamā gada pirmajā ceturksnī. Tas gan nebūšot visaptverošs regulējums, tāds plānots līdz 2020.gadam. Viena no prasībām varētu būt dronu ar svaru virs 900 gramiem aprīkot ar SIM karti, lai attālināti varētu pārņemt tā vadību.

Vienlaikus līdz gada beigām plānots pilnveidot regulējumu nacionālā līmenī, pie kuru patlaban strādā darba grupa.

Gorodcovs klāstīja, ka dronu izmantošanas aspekti pēdējā laikā kļuvuši aktuālāki, tāpēc šogad īstenota informatīvā kampaņa, izdodot bukletus, reklāmas rullīšus, kā arī stāstot par droniem skolās.

Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš ir veicis pētījumu par Latvijas reģionu, pilsētu un novadu eksportu — par to spēju gūt ienākumus, pārdodot preces un pakalpojumus citviet Latvijā un pasaulē.

Pētījums apstiprina, ka ne tikai ekonomikā kopumā, bet arī eksportā lielu nozīmīgu lomu ieņem Rīga un tās apkārtne, taču iegūtie dati ļauj gūt arī detalizētāku priekšstatu par eksportu un tā potenciālu citos Latvijas reģionos, pilsētās un novados.

«Piemēram, augsti attīstītajos reģionos ir novadi, kuros eksporta aktivitāte ir īpaši augsta. Pirmkārt, Mārupes novada eksporta ienākumi uz vienu iedzīvotāju krietni pārspēj visus pārējos novadus un pilsētas,» komentē Strautiņš. Tas saistīts ar lidostas un saistīto uzņēmumu atrašanos Mārupes tuvumā, kā arī spēcīgiem ražotājiem metālapstrādes, kosmētikas, plastmasas u.c nozarēs, kā arī IT pakalpojumu sniedzējiem.

Otrdienas pēcpusdienā Latvijā gaiss sakarsīs līdz +26..+30 grādiem, nedaudz vēsāk būs dažviet piekrastē, prognozē sinoptiķi.

Līdz ar to gaidāmi jauni karstuma rekordi, var krist arī Latvijas 21.maija rekords - 1937.gadā reģistrētie +29,2 grādi.

Valsts lielākajā daļā būs neliels mākoņu daudzums, vietām iespējams īslaicīgs lietus un pērkona negaiss.

Pūtīs lēns līdz mērens austrumu, dienvidaustrumu vējš, dažviet piekrastē to nomainīs jūras brīze.

Rīgā nokrišņi maz iespējami, saule gaisu sakarsēs līdz +29 grādiem. Līdzšinējais 21.maija rekords galvaspilsētā ir +28,3 grādi 1937.gadā.

Laikapstākļus ietekmē ciklons ar centru Polijā. Atmosfēras spiediens jūras līmenī no 756 dzīvsudraba staba milimetriem Latvijas dienvidrietumos līdz 761 milimetram Krievijas pierobežā.

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) saņēmis informāciju, ka Krievijas Federācijas Pleskavas apgabalā, Puškinogradas rajonā, 1 000 aitu lielā novietnē ir apstiprināta saslimšana ar aitu un kazu bakām.

Minētā novietne atrodas aptuveni 50 km no Latvijas Republikas robežas, tādēļ PVD aicina ievērot piesardzības pasākumus, lai šī bīstamā slimība nenonāktu Latvijā, informē PVD pārstāve Anna Joffe.

Aitu un kazu bakas ir ļoti lipīga vīrusu izraisīta saslimšana ar augstu letalitāti līdz 80% dzīvniekiem. Slimībai raksturīgs drudzis, iztecējumi no deguna un specifiski ādas izsitumi. Tā ir sevišķi bīstama dzīvnieku infekcijas slimība, kas, saskaņā ar Starptautiskā Epizootiju biroja (OIE) norādījumiem, ir obligāti ziņojama. Aitu un kazu bakas nav ārstējama slimība.

Saslimšanai ar aitu un kazu bakām ir uzņēmīgas visu šķirņu aitas un kazas. Ja rodas aizdomas par aitu vai kazu saslimšanu, PVD aicina nekavējoties sazināties ar praktizējošu veterinārārstu vai informēt PVD teritoriālo struktūrvienību.

Lai aizsargātu Latvijas un Eiropas Savienības ārējo robežu pret "nelegālās migrācijas ieroča" pielietošanu, iekšlietu ministre Marija Golubeva (AP) ierosina valdībai izsludināt ārkārtējo situāciju Latvijas-Baltkrievijas pierobežā, informē Iekšlietu ministrija (IeM).

Gadījumā, ja Ministru kabinets izsludinās ārkārtējo situāciju, tā tiks noteikta daļā Augšdaugavas un Krāslavas novadu teritorijas un paplašinās Valsts robežsardzes pilnvaras atturēt nelegālo migrāciju un atgriezt robežšķērsotājus, kas nelikumīgi pārkāpuši valsts robežu.

IeM arī norādīja, ka Lietuvas valdība ir noteikusi īpašu robežu apsardzības režīmu, kā rezultātā nelegālie migranti no Baltkrievijas teritorijas pēdējo dienu laikā arvien biežāk mēģina šķērsot Latvijas un Polijas robežas.

Trešdien, 11.augustā, ministre dosies uz Latvijas-Baltkrievijas pierobežu.

Valdības lēmumam par ārkārtējās situācijas izsludināšanu vēl būs nepieciešams Saeimas akcepts.