Jaunākais izdevums

Ietaupīt pusi no viena gada studiju maksas jeb 700 latu, iegādājoties kuponu, kādā kolektīvās iepirkšanās portālā vilina Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA). Tikmēr mācībspēku pārstāvji šādu mārketinga pasākumu vērtē dažādi, vēsta laikraksts Diena.

«Ja esat topošais ģēnijs, nevis sliņķis vai rūpējaties par savu bērnu pareizu izglītību, šis piedāvājums ir domāts jums! Pie mums par vienu cenu saņemsiet gan teorētisko, gan praktisko izglītību, pēc diploma iegūšanas – garantētu darbavietu un algu,» teikts piedāvājuma aprakstā, kurā uzsvērta arī augstskolas beztermiņa akreditācija, kas gan nenozīmē, ka akreditētas ir arī studiju programmas.

«Ja augstskola reklamējas, garantējot darbavietu un algu, studentam ir tiesības prasīt šī solījuma nostiprināšanu līgumā,» norāda Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārstāve Inta Stīpniece.

No 20 piedāvātajiem kuponiem divas dienas pirms akcijas beigām bija nopirkti piecpadsmit. «Akcijas mērķis ir sniegt iespēju studēt arī tiem, kuri par augstāko izglītību nevar atļauties maksāt pilnu cenu,» norāda ISMA uzņemšanas komisijas pārstāve.

Par katru pārdoto minētās akcijas kuponu uzņēmums patur 20% jeb 140 latu komisijas maksu, bet par papildus 600 latiem ISMA tikusi pie piedāvājuma televīzijas reklāmas, ko pārraida četros kanālos.

Tikmēr Biznesa augstskolas Turība valdes priekšsēdētājs Aldis Baumanis ISMA kuponu akcijas vērtē nevis kā izmisuma soli studentu pievilināšanai, bet gan kā uz krievu auditoriju vērstas mārketinga aktivitātes kampaņas daļu.

Jāpiebilst, ka turpat portālā ievietotais reklāmas klips krievu valodā savukārt vēsta, ka, sākot studijas ISMA, Krievijas pilsoņi var iegūt uzturēšanās atļauju Eiropā. Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē apstiprina, ka līgums par studijām kādā no Latvijas augstskolām ir pietiekams pamats uzturēšanās atļaujas izsniegšanai, taču Valsts valodas centrs (VVC) konstatē, ka informācija neatveidota valsts valodā, tādēļ liek atlaižu kuponu portāla īpašniekiem to izņemt.

«Šāda akcija topošos studentus mudina izdarīt impulsa pirkumu, un tieši nepārdomāta izvēlētā studiju vieta vai programma ir izplatītākais iemesls, kāpēc daudzi studijas pārtrauc,» viņš uzskata, piebilstot, ka «izglītība nav vakariņas, ko nopirkt kolektīvās iepirkšanās portālā».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vasara ir tas gadalaiks, kad lielākā daļa vidusskolu beidzēji pieņem lēmumu, kurā augstskolā studēt. Šī vienkāršā darbība – iesniegt dokumentus īstajā augstskolā ir viens no svarīgākajiem brīžiem katra cilvēka dzīvē, jo tiek izvēlēta profesija, nodarbošanās veids vai joma turpmākajam mūžam. Vismaz tā mēs jaunības maksimālismā domājam. Katrs no mums ir dzirdējis stāstus vai arī pats piedzīvojis tās mokas, kad dokumentu iesniegšanas laiks tuvojas, bet vēl nav pilna skaidrība, ko un kur studēt. Tādos brīžos loģiska šķiet vispārējā studiju virziena izvēle, nekonkretizējot specializāciju, piemēram, datorzinības, ekonomika, jurisprudence . Tā dara daudzi un iegūst mazliet laiku galīgā lēmuma pieņemšanai. Bet! Vienlaicīgi arī to zaudē, jo pirmos gadus velta ļoti vispārējai jomas iepazīšanai un tikai vēlāk pieņem lēmumu, kurā nozarē specializēties.

Apdrošināšana ir finanšu pakalpojums un tas iet roku rokā ar finanšu analītiku, risku vadību, varbūtības teoriju, kā arī juridispudenci. Un protams, arī ekonomiku un vadības teroriju.

Latvijas augstskolas, atbildot uz pieprasījumu, ir izveidojušas studiju programmas apdrošināšanā, kur studē izlēmīgi jaunieši, kas savu nākotni saista ar apdrošināšanu. Esam sagaidījuši pirmos apdrošināšanas bakalaurus un ir iespēja izvērtēt, kāda nozīme šīm studijām ir turpmākai karjerai apdrošināšanas nozarē.

Saskaņā ar Augstākās izglītības kvalitātes novērtēšanas centra (AIKNC) datiem (1), Apdrošināšanas bakalaura programma ir pieejama sekojošās augstskolās:

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Losandželosā svētdien (pirmdien pēc Latvijas laika) notika ASV Kinoakadēmijas balvu Oskars pasniegšanas ceremonija, kurā labus panākumus guva mūzikls La la Land, kas ieguva sešus Oskarus, bet par labāko filmu tika atzīta Moonlight (Mēnessgaisma).

Vispirms balvu pasniegšanas ceremonijā tika paziņots, ka balvu labākās filmas kategorijā ieguvusi La La Land, bet pēc tam kļūda tika labota un par šīs balvas laureāti tika pasludināta Moonlight.

Balvas pasniedzēji aktieri Vorens Bītijs un Feja Danaveja acīmredzot paņēma nepareizo aploksni, kā rezultātā La la Land producents Džordans Horvics uz skatuves tika pārtraukts pateicības runas vidū un viņam nācās atdot balvu Moonlight režisoram Berijam Dženkinsam.

Dženkinss sacīja, ka kaut ko tādu nebūtu varējis pat nosapņot.

La La Land režisors Deimians Šazels tika atzīts par labāko režisoru, bet galvenās lomas tēlotāja Emma Stouna - par labāko aktrisi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Latvijas augstskolas, kuras vissīvāk konkurē par ārvalstu studentiem

Kristīne Stepiņa, 28.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmajā vietā ārvalstu studentu piesaistē ir Rīgas Stradiņa universitāte, intervijā laikrakstam Dienas Bizness stāsta Biznesa augstskolas Turība attīstības un starptautiskās sadarbības prorektors Imants Bergs.

Vienlaikus viņš norāda, ka tai ir specifiskas mācību programmas (medicīna un zobārstniecība), kādas citas augstskolas nepiedāvā.

Otrajā vietā ir Rīgas Tehniskā universitāte (RTU). Trešajā vietā šobrīd ir Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA), kurai pērn bija nozīmīgs lēciens, jo ārzemju studentu skaits dubultojās, stāsta I. Bergs.

Ceturtajā vietā ir Biznesa augstskola Turība, bet piektajā – Latvijas Universitāte (LU). Vēl aktīvi pie ārvalstu studentu piesaistes strādā Transporta un sakaru institūts, RISEBA un Rīgas Ekonomikas augstskola (SSE Riga).

«Katrai augstskolai ir savs «lauciņš». Turībā tas ir tūrisms un mazā un vidējā biznesa menedžments, RTU – tehniskās programmas. Lai varētu piesaistīt ārvalstu studentus, augstskolām ir jāsadarbojas, jāiet kopā ar plašu piedāvājumu – sākot ar biznesu un beidzot ar medicīnu. 2011. gadā tika nodibināta Augstākās izglītības eksporta apvienība, kuru dibināja trīs augstskolas – Turība, RTU un LU. Viens no šīs organizācijas izveidošanas mērķiem bija radīt lobiju valsts institūcijās, otrs – veidot kopīgas mārketinga aktivitātes ārzemēs. Tādas ir notikušas Indijā, šobrīd tiek veiktas Ukrainā. Sadarbība ir izveidojusies cieša, attiecībās nav nekādas greizsirdības, jo visi saprot, ka tikai kopā var sasniegt labākus rezultātus, nekā, strādājot atsevišķi,» skaidro I. Bergs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Zakulis: No Kipras miljarda Latvijā neko daudz neesam redzējuši

Dienas Bizness, 08.04.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Kipras statistika rāda, ka janvārī un februārī viņiem aizgāja projām vairāk nekā miljards eiro. No tā miljarda mēs Latvijā neko daudz neesam redzējuši,» intervijā laikrakstam Diena sacījis Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētājs Kristaps Zakulis.

Jautāts, vai gulētu mierīgāk, ja nerezidentu noguldījumu nebūtu, K. Zakulis sacījis: «Tehniski, ja neviens nebūtu jāuzrauga, mēs slēgtu savu kantori. Katrai bankai ir savi riski. Tomēr gribu uzsvērt, ka mums banku sektors dalās divos izteiktos segmentos. Tās bankas, kuras apkalpo plašu iedzīvotāju loku un kurām ir daudzi pakalpojumi, filiāles, - tās pamatā nestrādā ar nerezidentu naudu. Savukārt šaurās nišas bankas, kas apkalpo nerezidentu ieguldījumus, gandrīz nemaz neapkalpo Latvijas iedzīvotājus.»

Runājot par to, cik liela ir nerezidentu nauda Latvijā, komisijas vadītājs teicis: «Ja par statistiku, tie ir 49% no noguldītās naudas. Virs sešiem miljardiem latu vai nepilni deviņi miljardi eiro. Kiprā tie bija aptuveni 70 miljardi eiro.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Divi Latvijas jaunie programmētāji – Aleksandrs Zajakins (Rīgas 89. vidusskola) un Ingus Jānis Pretkalniņš (Rīgas Valsts 1. ģimnāzija) – 54 dalībnieku konkurencē izcīnīja bronzas godalgas 22. Baltijas informātikas olimpiādē, kas norisinājās Somijas galvaspilsētā Helsinkos.

Vēl Latvijas komandu pārstāvēja Daniels Keziks (ISMA vidusskola PREMJERS), Jegors Baļzins (Rīgas 96. vidusskola), Niks Derums (Saldus 1. vidusskola) un Roberts Leonārs Svarinskis (Pumpuru vidusskola), kuriem līdz medaļām šoreiz neizdevās aizsniegties, taču iegūtā pieredze noderēs nākotnē. Kopumā sacensībās piedalījās 54 jaunie programmētāji no 9 valstīm – Dānijas, Igaunijas, Latvijas, Lietuvas, Norvēģijas, Polijas, Somijas, Vācijas un Zviedrijas.

Olimpiādē absolūtajā vērtējumā uzvaru izcīnīja Polijas programmētājs Mariušs Trela (Mariusz Trela), otrajā vietā atstājot divus Zviedrijas pārstāvjus – attiecīgi Joakimu Blikstadu (Joakim Blikstad) un Dāvidu Vērnu (Dawid Warn). Šogad sacensībās izteikti dominēja Polijas un Zviedrijas informātiķi – pirmajā desmitniekā bija pa 4 šo valstu pārstāvjiem.

Komentāri

Pievienot komentāru