No 2024. gada valsts mežu apsaimniekotājs a/s Latvijas valsts meži (LVM) atsakās no dubultās meža apsaimniekošanas sertifikācijas un darbosies tikai vienā brīvprātīgās sertifikācijas sistēmā – PEFC.

Latvijas valsts mežu apsaimniekotājs līdz šim 12 gadus ir uzturējis dubulto meža apsaimniekošanas un koksnes piegādes ķēdes sertifikāciju — pēc FSC (Forest Stewardship Council) un PEFC (Programme for the Endorsement of Forest Certification). Pēc PEFC sistēmas Latvijā ir sertificēti aptuveni 1,75 milj. ha mežu platības valstī, bet pēc FSC sistēmas ir sertificēti līdz šim tikai 1.2 milj. ha. Sertifikācija ir brīvprātīgs process, tā tiek veikta atbilstoši sertifikācijas sistēmas apstiprinātam standartam. Latvijas normatīvi prasa īstenot ilgtspējīgu mežsaimniecību.

Vairāku faktoru rezultāts

«Lēmuma pamatā ir vairāki aspekti, proti, FSC International ar saviem lēmumiem apturējis pašlaik spēkā esošo meža apsaimniekošanas standartu darbību, tā vietā piedāvājot pagaidu meža apsaimniekošanas standartu, kurš tapis aiz Latvijas robežām un nav pat izstrādāts atbilstoši paša FSC noteiktajiem fundamentālajiem darbības principiem, jo nacionālā standarta izstrādē jābūt iesaistītiem visu triju sektoru — vides, ekonomiskā un sociālā — pārstāvjiem no Latvijas,» situāciju raksturo a/s Latvijas valsts meži mežsaimniecības direktors Andris Balodis. Viņš atgādina, ka FSC Latvijas nacionālā standarta izstrāde jau vairākus gadus ir apturēta. «Ir dīvaini, ja sertifikācijai piedāvā standartu, kurš nav atbilstoši pielāgots Latvijas klimatiskajiem un mežu augšanas un mežsaimniecības apstākļiem, kā arī tradīcijām, bet vairāk atbilst kādas ģeogrāfiski un klimatiski atšķirīgas citas teritorijas situācijai,» tā A. Balodis. Viņš savu sacīto pamato, ka FSC piedāvātajā pagaidu standartā ir ietverti starptautiskie indikatori, kuri nav pielāgoti ne tikai Latvijas situācijai, bet arī zinātnieku pētījumiem, atzinumiem un arī tradīcijām. «Ir iekļauti indikatori, par kuriem vispār Latvijā nav bijis pat diskusiju FSC Latvijas nacionālā standarta izstrādes procesā, kā arī ir vairāki indikatori kuri nav skaidri interpretējami, kas savukārt rada riskus šī standarta piemērošanas brīdī,» uz jautājumu, kas ir bijuši būtiskākie iebildumi pret piedāvāto sertifikācijas standartu, atbild A. Balodis. Viņš uzsver, ka LVM saimnieciskajā darbībā nevar pieļaut tik augstu riska pakāpi, vēl jo vairāk, ja tas caur piegāžu ķēdēm skar arī kokrūpniekus, viņu izstrādājumu tirgotājus un arī gala patērētājus — pircējus visā pasaulē.

Lai īstenotu uzstādītos klimata mērķus un maksimāli samazinātu siltumnīcu gāzu emisijas, vienlaikus racionāli izmantotu zemi un energoresursus bez pārvades zudumiem, tiek izstrādāts standarts zaļo industriālo zonu sertificēšanai.

Pašlaik šāda standarta, pēc kura varētu sertificēt zaļās industriālās zonas, nav. Latvijā projektu GIA, kas tiek īstenots Interreg Baltijas jūras reģiona programmas 2021-2027 ietvaros, šāda veida pilotprojektu iecerēts īstenot Zemgales plānošanas reģionā SIA Laflora teritorijā — Kaigu purvā, kura daļā kūdras izstrāde jau ir pabeigta, savukārt citā kūdras ieguve lauksaimniecībā izmantojamo substrātu ražošanai varētu tikt pārtraukta nākamo 10 - 12 gadu laikā. Apvienotās klimata, enerģētikas un vides koordinācijas darba grupas sanāksmē Zemgales plānošanas reģiona projektu vadītājs Raitis Madžulis atzina, ka ir viena situācija, ja ir gatavi kritēriji, pēc kuriem īstenot attiecīgu sertifikācijas procedūru un nodrošināt tās uzraudzību, bet pavisam cita situācija ir, ja šie sertifikācijas standarti ir jārada — jāizstrādā pašiem. Lai arī projekts jau darbojas vairāk nekā gadu, tomēr visbūtiskākais ir radīt sertifikācijas vadlīnijas, jo īpaši, ja no tām nākotnē varētu būt atkarīga industriālo parku sertifikācijas sistēma. Proti, tā nedrīkst būt smagnēja un grūti izpildāma. Nenoliedzami, ka standartu izstrādē ir daudzi un grūti atbildami jautājumi.

Prasību, ka no 2023. gada 1. janvāra visai biomasai, kas tiek izmantota siltumenerģijas vai elektroenerģijas ražošanā Latvijā, jābūt iegūtai ilgtspējīgā ceļā un tas jāspēj dokumentāri apliecināt - pierādīt, izpildīt varētu tikai vairākus mēnešus pēc šīs prasības spēkā stāšanās

Tāda atziņa skanēja Dienas Biznesa sadarbībā ar Latvijas meža un saistīto nozaru portālu Zemeunvalsts.lv rīkotajā diskusijā.

Jāatgādina, ka 1. janvārī spēkā stāsies direktīva, kura prasa centralizētajā siltumapgādē izmantojamās dedzināmās koksnes izsekojamību, bet, ja tādas nebūs, tad būs jāpērk CO2 kvotas, kas savukārt paaugstinās izmaksas un palielinās apkures tarifus.

Nav sistēmas“2. novembrī Ministru kabinets apstiprināja noteikumus, kas nosaka, ka siltumapgādes uzņēmumiem, kuru jauda ir 20 MW un vairāk, ir jāpierāda biomasas izcelsme, ilgtspēja. Sistēmas, kā to pierādīt, īsti nav, un tas nozīmē, ka, visticamāk, siltumapgādes uzņēmumiem būs jāpērk CO2 izmešu kvotas līdzīgi kā par dabasgāzi, bet tikai to apmērs būs divas reizes lielāks, jo biomasai ir apmēram divas reizes lielāki izmeši nekā dabasgāzei,” situāciju skaidro Latvijas Siltumuzņēmumu asociācijas padomes loceklis Edgars Vīgants.

Digitalizācija strauji ienāk dažādās dzīves jomās – arī tajās nozarēs, kuras drīzāk asociējas ar roku vai smagās tehnikas darbu. Ikviena jauna būvniecības iecere Latvijā ir reģistrējama tikai digitāli Būvniecības valsts kontroles biroja pārziņā esošajā Būvniecības informācijas sistēmā (BIS).

Tā nepieciešama visiem, kas piedalās būvniecības procesā, un ļauj pārraudzīt ne tikai būvniecības norisi, bet arī darba drošību, nodokļu samaksu, patērētāju tiesību aizsardzību un citas jomas. Savukārt Latvijas Būvinženieru savienības Būvniecības speciālistu sertifikācijas institūcijai BIS ir neatsverams palīgs būvspeciālistu sertificēšanā.

Latvijas Būvinženieru savienības Būvniecības speciālistu sertifikācijas institūcijai (LBS BSSI) Ekonomikas ministrija ir deleģējusi būvspeciālistu kompetences novērtēšanu un uzraudzību tādās darbības sfērās kā ēku konstrukciju projektēšana, būvdarbu vadīšana un būvuzraudzība, ceļu, projektēšana, būvdarbu vadīšana un būvuzraudzība, tiltu projektēšana, būvdarbu vadīšana un būvuzraudzība, kā arī inženierizpētē. LBS BSSI kā viena no lielākajām būvspeciālistu sertifikācijas institūcijām ir piešķīrusi ap 5600 sertifikātu, no kuriem šobrīd aktīvi ir 4300 sertifikātu. LBS BSSI, pirmkārt, novērtē kompetenci un piešķir sertifikātus jaunajiem būvspeciālistiem, otrkārt, veic regulārās un padziļinātās pārbaudes jau sertificētiem būvspeciālistiem un, treškārt, izvērtē sūdzības par būvspeciālistu profesionālās darbības iespējamajiem pārkāpumiem. Vēl nesenā pagātnē šis darbs nozīmēja milzīgas dokumentu grēdas. Šodien tas nav iedomājams bez digitalizācijas sniegtās palīdzības – Būvniecības informācijas sistēmas (BIS).

VAS «Privatizācijas aģentūra» (PA) ir pabeigusi sabiedrības ar ierobežotu atbildību «Sertifikācijas un testēšanas centrs» valsts kapitāla daļu pārdošanu. Pagājušā gadā izsolē Lietuvas sabiedrība UAB «Universal Trade» iegādājās 80% uzņēmuma valsts kapitāla daļas.

Šogad iegādājoties SIA «Sertifikācijas un testēšanas centrs» 20% valsts kapitāla daļas, sabiedrība UAB «Universal Trade» ir kļuvusi par vienīgo uzņēmuma īpašnieku. Kopējā valsts kapitāla daļu pārdošanas cena ir 991 387,42 euro.

Pagājušā gada beigās PA izsolē pārdeva SIA «Sertifikācijas un testēšanas centrs» valsts kapitāla daļu paketi, ko veidoja 268 638 kapitāla daļas jeb 80% no sabiedrības pamatkapitāla. Piedaloties trīs pretendentiem, izsolē par cenu 793 111,12 euro valsts kapitāla daļu paketi iegādājās sabiedrība UAB «Universal Trade». Izsolē pārdodamās kapitāla daļu paketes sākumcena bija noteikta 333 111,12 euro.

Papildus šogad sabiedrība UAB «Universal Trade» iegādājās SIA «Sertifikācijas un testēšanas centrs» darbiniekiem un izpildinstitūcijas locekļiem rezervētās 67 159 kapitāla daļas jeb 20% no sabiedrības pamatkapitāla par izsolē noteikto valsts kapitāla daļu cenu.

VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) sadarbībā ar Latvijas Nacionālo arhīvu un LR Kultūras ministriju ir sagatavojusi Latvijas Nacionālā arhīva attīstības koncepciju par ēkas atjaunošanas darbiem - Rīgā, Skandu ielā 14.

Kopumā Latvijas Nacionālajā arhīvā, funkcionālo un teritoriālo struktūrvienību statusā, ir apvienoti 15 valsts arhīvi. Skandu ielā 14 vien tiek uzglabāti aptuveni 1,5 miljoni dažādu dokumentu, ēka šobrīd ir minimāli apgūta. Plānotā energoefektivitātes projekta rezultātā tiks izmantots konkrētā nekustamā īpašuma attīstības potenciāls, ļaujot tajā pakāpeniski izveidot Latvijas Nacionālā arhīva Rīgas reģiona centru.

VNĪ 2018.gada beigās noslēdza sadarbības līgumu ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru (CFLA) par ES struktūrfondu finansējuma piesaisti projekta īstenošanai. 85% ir Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējums, 15% ir Valsts budžeta līdzfinansējums - kopējais projekta budžets ir 3,5 miljoni eiro. Iepirkumā par energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu veikšanu piedalījās četri pretendenti, par uzvarētāju atzīta SIA LC būve, kuras piedāvātā līgumcena ir 2,7 miljoni eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN).

Latvijas Nacionālais arhīvs (LNA) arvien nav izveidojis efektīvu pārvaldības sistēmu, kas nodrošinātu elektronisko dokumentu saņemšanu un uzglabāšanu, Valsts kontrole (VK) secinājusi revīzijā "Vai arhīvā tiek nodrošināta elektronisko dokumentu saņemšana?".

Kā norāda VK, secinātais īpaši attiecināms uz valsts informācijas sistēmās (VIS) un reģistros uzkrātajiem datiem ar arhīvisko vērtību. Nepārvaldot datus pēc to vērtības, tie arhīvā nenonāk un turpina uzkrāties iestāžu informācijas sistēmās (IS).

VK padomes locekle Ilze Bādere norāda, ka lēnā elektronisko dokumentu saņemšana uzglabāšanai arhīvā apdraud arhīva pamatfunkcijas - uzkrāt un glabāt dokumentāro mantojumu. Individuāli un sabiedrībai kopumā tas nozīmē to, ka nevaram paļauties uz LNA spēju sniegt izziņas jomās, kurās šobrīd informāciju apstrādā elektroniski. Jomas, kurās datus apstrādā tikai elektroniski, strauji pieaug, un tehnoloģiskais progress sekmē tajās uzkrātās informācijas apjoma būtisku pieaugumu.

Kopš 2005.gada ir apstiprinātas dažādas pamatnostādnes, programmas un konceptuālie ziņojumi, kas izstrādāti, lai Latvijā strādājošie mediķi būtu pieejami pacientu pieprasījumam atbilstošā skaitā un kvalifikācijā, tomēr šis mērķis ne tuvu nav sasniegts, revīzijā konstatējusi Valsts kontrole (VK).

VK atzīst, ka Latvijā ārstu skaits atbilst Pasaules Veselības organizācijas noteiktajam ārstu blīvumam uz 1000 iedzīvotājiem Eiropā, tomēr realitāte liecinot, ka noteiktas kvalifikācijas ārsti pacientiem, it īpaši reģionos, nav pieejami vispār vai ir pieejami ļoti ierobežotā skaitā.

Revīzijā secināts, ka pirms vairāk nekā desmit gadiem Veselības ministrijas (VM) izvirzītais mērķis - veselības aprūpes sistēmu nodrošināt ar cilvēkresursiem pieprasījumam atbilstošā skaitā un kvalifikācijā - nav sasniegts. Arī šobrīd esot aktuālas tolaik identificētās problēmas - nepietiekams māsu skaits, ārstu un māsu disproporcija, liela nevienlīdzība ārstniecības personu izvietojumā reģionos un Rīgā, nepietiekams atalgojuma līmenis, neefektīva paaudžu nomaiņa.

No šā gada 1. jūlija būvprojektu un būvju ekspertīzes Latvijā var veikt tikai Būvniecības valsts kontroles biroja sertificēti speciālisti, atgādina Ekonomikas ministrija.

Ministrija aicina būvekspertus neatlikt sertifikātu iegūšanu uz pēdējo brīdi, savlaicīgi iesniegt nepieciešamos dokumentus un nokārtot eksāmenu.

Lai pārrunātu būvekspertu sertifikācijas gaitu, Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Vilnis Ķirsis un Būvniecības un mājokļu politikas departamenta vadība tikās ar Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) pārstāvjiem.

Tikšanās laikā BVKB vadība informēja par būvekspertu sertifikācijas līdzšinējo procesu, kā arī iepazīstināja ar BVKB plānotajām aktivitātēm, kas tiks veiktas tuvāko mēnešu laikā, lai nodrošinātu būvekspertu sertifikāciju būvniecības nozarei nepieciešamajā apmērā.

VAS Pasažieru vilciens (PV) modernizētos dīzeļvilcienus plāno saņemt, vēlākais, līdz marta beigām, jo sertifikācijas procesā nav konstatētas būtiskas neatbilstības, kas varētu liegt tālāku vilcienu pieņemšanu ekspluatācijā, skaidro uzņēmuma valdes priekšsēdis Andris Lubāns.

Atbilstoši plānam pirmajiem modernizētajiem dīzeļvilcieniem jābūt nodotiem ekspluatācijā februāra beigās, taču, ņemot vērā, ka sertifikācijas institūcija ir pieprasījusi papildu izmēģinājumu braucienus un testus, lai pilnībā pārliecinātos par ritošā sastāva drošību, termiņš var ievilkties, skaidro Lubāns.

Janvāra beigās izmēģinājuma braucieni beidzās, taču vēl jānotiek sertifikācijas dokumentācijas sakārtošanai un vērtējumu saņemšanai no valsts institūciju puses. Kā skaidro Lubāns, sertifikācijas institūcija ir brīdinājusi, ka varētu vajadzēt vairāk laika «papīra darbam» un ir jautājums - cik daudz tas ietekmēs februāra beigu termiņu. Procedūra prasa, lai vilcieni saņemtu drošības sertifikātu no Baltijas testēšanas centra, un tālāk ar šo sertifikātu jādodas pie Latvijas dzelzceļa tehniskās inspekcijas un pie infrastruktūras pārvaldītāja - Latvijas Dzelzceļa. Pēc tam jau valsts institūcijas izvērtē sertifikātu, un, kamēr vērtēšana notiek, vilcieni joprojām skaitās ražošanas procesā, uzsver Lubāns, gan norādot, ka «jebkurā gadījumā pirmajā ceturksnī vilcieni būs».

Lekciju cikls vispārējas sabiedrības informētības, kā arī mežu īpašnieku zināšanu un izpratnes par meža nozares ilgtspējīgu attīstību veicināšanai, sabiedrības informēšanas un meža īpašnieku izglītošanas un apmācības programmas ietvaros. Lekciju cikls organizēts sadarbībā ar Meža attīstības fondu.

Videolekcija “Meža un zemes resursu apsaimniekošanas sociālekonomiskie aspekti un izmaiņas Eiropas Savienības jaunās vides politikas apstākļos”

Lekcijas datums un vieta: 18.10.2023., Jelgava

Referents: Māris Liopa, Latvijas Mežu sertifikācijas padomes priekšsēdētājs, LR Zemkopības Ministra padomnieks meža resursu ilgtspējīgas pārvaldības un izmantošanas jautājumos

Lekcijas tēma: Meža un zemes resursu apsaimniekošana aptver neskaitāmas apakšnozares, kurām veiksmīgas apsaimniekošanas gadījumā būtu jāfunkcionē kā vienotam organismam.

Videolekcija “Purvu un kūdras nozīme jaunajā globālajā situācijā”

VAS Privatizācijas aģentūra (PA) izsolē pārdevusi VSIA Sertifikācijas un testēšanas centrs valsts kapitāla daļu paketi, ko veido 268 638 kapitāla daļas jeb 80% no sabiedrības pamatkapitāla, informē PA.

Piedaloties trīs pretendentiem, izsolē par cenu 793 111,12 valsts kapitāla daļu paketi iegādājās UAB Universal Trade. Izsolē pārdodamās kapitāla daļu paketes sākumcena bija noteikta 333 111,12 eiro.

PA valdes priekšsēdētājs Vladimirs Loginovs uzsver, ka veiksmīgo izsoles rezultātu noteica pēdējo gadu gaitā būtiski uzlabotie uzņēmuma darbības rādītāji, nozīmīgi auguši ir gan Sertifikācijas un testēšanas centrs apgrozījums, gan peļņa. Investoru konkurējoša interese par šo perspektīvo uzņēmuma ļāva valstij iegūt būtiski vairāk līdzekļu no kapitāla daļu paketes pārdošanas.

Atbilstoši Ministru kabineta 2013.gada 4.decembra rīkojuma Nr.596 nosacījumiem kapitāla daļu paketes pircējam būs jānodrošina, ka piecu gadu laikā no pirkuma līguma noslēgšanas dienas tiek saglabāts sabiedrības darbības profils – traktoru un to sastāvdaļu, traktoru piekabju, maināmo velkamo mašīnu un lauksaimniecības un mežsaimniecības mašīnu sertifikācija, testēšana un inspicēšana, autoceļiem neparedzētās mobilās tehnikas iekšdedzes motoru sertifikācija, kā arī bioloģiskās lauksaimniecības uzņēmumu sertifikācija.

IT speciālists jau vairākus gadus ir viena no pieprasītākajām vakancēm Latvijas un pasaules darba tirgū. Lai arī pieprasījums ir liels, tomēr kvalificētu speciālistu trūkums vēl joprojām ir jūtams. Lai situāciju risinātu, iesaistītas ir gan akadēmiskā formāta izglītības iestādes, gan arī neformālās izglītības iestādes. Uz sarunu aicinājām Riga Coding School vadītāju Edgaru Spuravu, lai noskaidrotu, ko uzņēmumam ņemt vērā, izvēloties jaunu speciālistu, vai apsverot iespēju apmācīt jau esošos darbiniekus.

Kā Jūs raksturotu šī brīža situāciju IT darba tirgū?

IT vakanču pastāvīgais pieaugums rāda, ka speciālistu trūkums ir aktuāla problēma. Te ir jāiesaistās gan akadēmiska formāta, gan arī neformālām izglītības iestādēm. Šis ir brīdis, kad speciālistu deficīts var labvēlīgi ietekmēt jaunos censoņus, kuri tikai sāk apgūt kādu tehnoloģiju.

Kā uzņēmumam atrast labu IT speciālistu?

Labi un motivēti IT speciālisti nemaz nenonāk līdz aktīvai darba meklēšanai, tos parasti uzrunā jau studiju un kursu laikā, LinkedIn profilā, u.tml. Personāldaļas strādā ļoti ātri, lai aizpildītu nepieciešamās pozīcijas.

Ja cilvēks nesen ir uzsācis karjeru IT jomā, tad ir jāiet tradicionālais ceļš, sūtot CV un gaidot darba pārrunas. Šajā gadījumā potenciālie darba devēji izvērtē tehniskās zināšanas, soft-skills (komunikāciju, iederību komandā) un attieksmi.

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) Skandu ielā, Rīgā nodevusi ekspluatācijā nitrocelulozes filmu glabātuvi, kas paredzēta Latvijas Nacionālā arhīva materiālu glabāšanai īpašos apstākļos, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Ēkas atjaunošanā VNĪ ieguldījusi 285 tūkstošus eiro. Projekta ietvaros siltinātas ārējās konstrukcijas, nomainīti logi un durvis, iekštelpās veikts kapitālais remonts un pārbūvētas inženierkomunikāciju tehniskās sistēmas, lai ēkā būtu droši glabāt filmas uz nitrocelulozes pamatnes.

"Atsevišķā nitrocelulozes filmu glabātava būtiski uzlabos filmu uz nitroceluzlozes pamatnes saglabāšanas apstākļus un samazinās iespējamo pašaizdegšanās risku, tādējādi uzlabojot visu LNA Kinofotofonodokumentu arhīva krājuma drošību. Jauno glabātavu varēs izmantot arī citas atmiņas institūcijas, kuru krājumā ir filmas un fotonegatīvi uz nitrocelulozes pamatnes," stāsta Latvijas Nacionālā arhīva direktore Māra Sprūdža.

Elektroniskās identifikācijas karte (eID karte) arī turpmāk efektīvākajā veidā būs izmantojama elektroniskajā vidē sertifikācijas pakalpojumu saņemšanai, proti, lai autentificētos informācijas sistēmās un lietotu e-parakstu saskarsmē ar valsts un pašvaldību institūcijām, informē Satiksmes ministrijā (SM).

eID kartes sertifikācijas pakalpojumu turpinās nodrošināt šobrīd Latvijā vienīgais uzticamais sertifikācijas pakalpojumu sniedzējs – valsts akciju sabiedrība Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs.

Iepriekšminēto paredz otrdien, 23.augustā, valdībā apstiprinātais Ministru kabineta rīkojuma projekts Grozījumi Elektronisko identifikācijas karšu koncepcijā.

Šo grozījumu mērķis ir nodrošināt sertifikācijas pakalpojuma sniegšanas nepārtrauktību no 2017.gada 1.janvāra, kas ir eID kartes viena no svarīgākajām pamatfunkcijām – personas identitātes un gribas apliecināšana elektroniskajā vidē.

Eiropas Parlamenta deputāti otrdien apstiprināja ES Kiberdrošības sertifikācijas shēmu produktiem, procesiem un pakalpojumiem, vienlaikus paužot dziļas bažas par Ķīnas IT klātbūtni ES, informē EP.

«Kiberdrošības akts» tika apstiprināts ar 586 balsīm pret 44, 36 deputātiem atturoties. Tas paredz izveidot pirmo ES mēroga kiberdrošības sertifikācijas shēmu. Tā kalpotu kā apliecinājums sertificēto produktu, procesu un pakalpojumu kiberdrošībai.

Eiropas Parlaments pieņēma arī rezolūciju ar aicinājumu ES līmenī vērsties pret Ķīnas tehnoloģiju klātbūtnes radītajiem draudiem.

EP deputāti pauž dziļas bažas par aizdomām, ka Ķīnas uzņēmumu izstrādātais 5G aprīkojums ļauj ražotājiem un valsts iestādēm neatļauti piekļūt ES pilsoņu un uzņēmumu datiem un telesakariem.

EP deputāti arī ir nobažījušies, ka trešo valstu aprīkojums var apdraudēt ES drošību, ja attiecīgās valsts likumi liek tās uzņēmumiem sadarboties ar valsts iestādēm ļoti plaši definētas valsts drošības nodrošināšanā arī ārzemēs. Īpaši Ķīnas valsts drošības likumi raisījuši pretreakciju vairākās valstīs, sākot ar drošības risku izvērtējumu un beidzot ar noteiktu tehnoloģiju aizliegumu.

Jaunu koksnes piegāžu ķēžu sertifikācijā pēc PEFC nosacījumiem Latvija pērn ieņēmusi trešo vietu pasaulē aiz Japānas un Baltkrievijas.

To rāda Meža sertifikācijas sistēmu novērtēšanas programmas jeb PEFC (Programme for the Endorsement of Forest) dati. Tie liecina, ka pērn šajā sistēmā Japānā papildus sertificētas 168 piegāžu ķēdes, kam seko Baltkrievija, un vienlaikus par pārsteigumu ir uzskatāma nelielas valsts Latvijas trešā vieta. Vienlaikus tiek uzsvērts, ka koksnes piegāžu ķēžu sertifikācijai pēc PEFC ir nozīme, ja attiecīgajā valstī ir pietiekami lielas mežu platības, kurās mežsaimniecība jau tiek veikta atbilstoši PEFC nosacījumiem.

Pēc PEFC informācijas, 2018. gadā šīs sistēmas sertifikāciju kā ilgtspējīgas mežsaimniecības apliecinājumu papildinājuši ASV un Kanādas mežu īpašnieki ar 9 milj. ha, kam ar 4,2 milj. ha seko Zviedrijas un nedaudz vairāk nekā 4 milj. ha - Krievijas meža zemju apsaimniekotāji. Pēc PEFC sistēmas Latvijā ir sertificēti aptuveni 1,7 milj. ha mežu un 75 koksnes piegāžu ķēdes, liecina organizācijas dati.

VAS «Privatizācijas aģentūra» (PA) izsolē pārdos valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību «Sertifikācijas un testēšanas centrs» valsts kapitāla daļu paketi, ko veido 268 638 kapitāla daļas jeb 80% no sabiedrības pamatkapitāla, informē PA.

Sabiedrības darbiniekiem un izpildinstitūcijas locekļiem tiks pārdotas 67 159 kapitāla daļas jeb 20% no sabiedrības pamatkapitāla. Izsolē pārdodamās 80% kapitāla daļu paketes sākumcena ir 333 111,12 eiro (1,24 eiro par vienu kapitāla daļu). Kapitāla daļu paketes pircējam par kapitāla daļām būs jānorēķinās 3 gadu laikā vai arī var noslēgt pirkuma līgumu ar tūlītēju samaksu.

Atbilstoši Ministru kabineta 2013.gada 4.decembra rīkojuma Nr.596 nosacījumiem kapitāla daļu paketes pircējam būs jānodrošina, ka piecu gadu laikā no pirkuma līguma noslēgšanas dienas tiek saglabāts sabiedrības darbības profils – traktoru un to sastāvdaļu, traktoru piekabju, maināmo velkamo mašīnu un lauksaimniecības un mežsaimniecības mašīnu sertifikācija, testēšana un inspicēšana, autoceļiem neparedzētās mobilās tehnikas iekšdedzes motoru sertifikācija, kā arī bioloģiskās lauksaimniecības uzņēmumu sertifikācija.

"UPB" holdingā ietilpstošā alumīnija durvju un logu, kā arī alumīnija konstrukciju ražotāja SIA "Aile grupa" pagājušajā gadā strādāja ar 31,299 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 88,6% vairāk nekā 2022.gadā, kā arī guva 19 482 eiro peļņu pretstatā zaudējumiem gadu iepriekš, liecina "Firmas.lv" informācija.

Uzņēmuma gada pārskata vadības ziņojumā teikts, ka 2023.gada lielākie projekti, kuros realizēta "Aile grupas" ražotā produkcija, ir bērnu slimnīca "Borneriget" un dzīvojamā ēka "CBY" Kopenhāgenā, Dānijā, biroju ēkas "Geely 46" Gēteborgā, Zviedrijā, "Verde" Rīgā, Latvijā un "Karlberg JM" Stokholmā, Zviedrijā.

"Aile grupas" ražotās konstrukcijas iestrādātas projektos, kas tiek sertificēti pēc starptautiskām ēku sertifikācijas shēmām, piemēram, BREEAM un LEED. Dānijas tirgum "Aile grupa" ražotās konstrukcijas tiek pārbaudītas arī atbilstoši DGNB sertifikācijas shēmas prasībām, bet Zviedrijas tirgum arī pēc "Miljöbyggnad" sertifikācijas shēmas prasībām. Papildus šīm sertifikācijas shēmām ēkas tiek sertificētas arī atbilstoši WELL prasībām, kas vērtē ražoto konstrukciju ietekmi uz cilvēku labsajūtu un iekštelpu vidi, kā arī "Noll CO2", kurā tiek vērsta uzmanība uz CO2 emisijām.

Latvijā ir labas iestrādes un ilgtspējīgas būvniecības piemēri, tomēr plašākā tvērumā ilgtspējas prakse ēku būvniecībā pagaidām vēl tiek reti izmantota, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomiste Baiba Brusbārde un padomnieks enerģētikas un klimata politikas jomā Dzintars Jaunzems.

Ekonomisti norāda, ka ilgtspējīgas būvniecības prakse drīzumā būs obligāta Latvijā. Šogad martā Eiropas Parlamentā tika apstiprināts ēku dekarbonizācijas plāns, kas nosaka, ka visām jaunajām ēkām no 2030.gada ir jābūt bezemisiju. Emisiju aprēķinos ņems vērā visu ēkas būvniecības dzīves ciklu, sākot ar finansēšanu un projektēšanu, līdz atkritumiem pēc objekta nojaukšanas. Tas nozīmē, ka pārmaiņas būvniecības nozarē ir steidzamākas nekā jebkad agrāk.

Latvijas eksporta tirgos pieprasījums pēc ilgtspējīgiem, sertificētiem materiāliem aizvien pieaugs, un tā ir Latvijas uzņēmumu iespēja ielauzties tirgū un izrauties attīstībā, raksta ekonomisti. Jau šobrīd vairākiem Latvijā ražotiem būvmateriāliem ir izsniegti apliecinājumi par atbilstību starptautiskām produktu vides deklarācijām, un tie veiksmīgi iekaro ārējos tirgus.

Starptautiskā valūtas fonda pētījums liecina, ka mākslīgais intelekts (MI) lielākā vai mazākā mērā ietekmēs vairāk nekā 40% darba vietu visā pasaulē. Savukārt starptautiskais finanšu holdings “Goldman Sachs” paziņojis, ka MI skars vairāk nekā 300 miljonu darba vietu ASV un Eiropā. Izņēmums nav arī darba vide IT nozarē, kur nepieciešamība pēc IT speciālistu prasmēm savā darbā izmantot MI iespējas tikai pieaug.

Tā, piemēram, Eiropas Savienības (ES) ziņojums “Mākslīgā intelekta prasmju vajadzību analīze 2023″ par IT industrijas profesijām, atklāj vairāk kā desmit IT specialitātes, kurās jau šobrīd ir nepieciešamas padziļinātas MI prasmes – datu zinātniekiem un inženieriem, mašīnmācīšanās, datorredzes un neirolingvistiskās programmēšanas (NLP) inženieriem, u.c. Līdzīgas tendences ir novērojamas arī Latvijas IT jomā, taču pagaidām vēl MI lietošanas iemaņas kā viena no noteicošajām prasībām vai kritērijiem darba kvalifikācijas novērtēšanai netiek izvirzīta.

Darba sludinājumu skaits mazinājies

Latvijā pirms gada vienlaikus aktuāli bija aptuveni 1000 darba sludinājumi IT nozarē, tagad vidēji tie ir 400. Tas zināmā mērā skaidrojams ar to, ka ES fondu apguve IT industrijā ir pašreiz beigusies, līdz ar to ir ne tikai mazāks pieprasījums pēc darba spēka, bet arī jūtama konkurence uz jebkuru valsts pārvaldes izsludinātu iepirkumu. Piemēram, ja uz vienu iepirkumu ir pat desmit pretendenti, tas Latvijas tirgū ir daudz.

Lietuvas valdība trešdien piekritusi atvieglināt ārvalstu speciālistu nodarbināšanu noteiktās profesijās, cerot tādējādi uzlabot uzņēmējdarbības vidi un piesaistīt investīcijas, tikmēr daži politiķi brīdinājuši, ka tas varētu pavērt ceļu lētāka darbaspēka ieplūšanai, kas apturētu lietuviešu algu pieaugumu.

Kā ziņu aģentūrai BNS pastāstījis premjerministra Sauļus Skverneļa preses pārstāvis Toms Beržinsks, valdība trešdien izbraukuma sēdē Medininkos apstiprinājusi Ekonomikas ministrijas iesniegto sarakstu, kurā minētas 27 profesijas, kuru Lietuvā trūkst.

Paredzēts, ka šādu profesiju speciālistus no valstīm, kas nepieder pie Eiropas Savienības (ES), Lietuvā būs vieglāk pieņemt darbā, proti, darba devējiem viņiem būs jāmaksā tikai pusotras reizes vairāk par vidējo mēnešalgu, kamēr tādiem speciālistiem, kuru šai sarakstā nav, jāmaksā trīs reizes vairāk par vidējo mēnešalgu - šo drošības sviru mērķis ir novērst algu diskrimināciju un lētāka darbaspēka ievešanu.

Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmija (RPIVA) beigs pastāvēt ar šī gada 1.oktobri, šodien lēma Ministru kabinets (MK).

Jautājuma skatīšana valdībā tika pārcelta divas reizes, kopumā lemšanu par RPIVA likvidāciju, to pievienojot Latvijas Universitātei (LU), atliekot uz trim nedēļām. Lēmuma pieņemšanas atlikšanu koalīcijas partijas motivēja ar nepieciešamību gūt papildu informāciju no Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM), tostarp reaģējot uz tiesībsarga Jura Jansona norādītajām nepilnībām un neskaidrībām rīkojumprojektā, kā arī kopējā lēmuma virzīšanas procesā.

Lēmuma virzīšanas atcelšanu vairākkārt pieprasījusi arī Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA), kā arī pati RPIVA, uzsverot, ka lēmums ir prettiesisks, kā arī sasteigts un nepārdomāts. Arī Latvijas Studentu apvienība (LSA) pēc ilgstošas lemšanas tomēr nolēma neatbalstīt IZM ieceri par RPIVA likvidāciju.

Saeima šodien veselības ministra amatā ievēlēja Saeimas deputātu Danielu Pavļutu (AP).

Par partiju apvienības "Attīstībai/Par!" (AP) Saeimas frakcijas vadītāja Pavļuta iecelšanu ministra amatā nobalsoja 61 deputāts, 13 balsoja pret, savukārt 32 parlamentārieši balsojumā nepiedalījās.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pauda pārliecību, ka Pavļuts visādos veidos ir gatavs sākt darbu veselības ministra amatā. Tiekoties ar Pavļutu, Kariņš noskaidrojis, ka topošā ministra prioritātes saskan ar premjera viedokli - valstij jāmeklē iespējas būt proaktīvākai un kā galveno prioritāti izvirzīt skaidru un ātru vakcinācijas procesu. Tāpat ministram labi jākomunicē ar savu ministriju, nozari un skaidri jāpauž, jāaizstāv un jāskaidro viedoklis plašākai sabiedrībai.

Latvijā pašlaik tiek saražots divas reizes vairāk olu nekā patērēts, tāpēc nav ekonomiskās lietderības vēl vienai lieljaudas ražotnei, svarīgākais ir nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus starp pašmāju un Ukrainas ražotājiem, kuriem nav jāievēro ES stingrās prasības

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Olu ražotāju asociācijas vadītāja Solvita Gulbe. Viņa atzīst, ka olu ražošana ir specifiska joma, kurā kopumā visā ES ir pārprodukcija un sīva cīņa par olu eksportu uz citām valstīm, vienlaikus nepamatoti uzbrukumi tiek piedzīvoti no tā dēvētajiem dzīvnieku draugiem, kuru piedāvātās idejas sākotnēji pat šķiet ļoti atbalstāmas, taču grūti īstenojamas, reizēm utopiskas.

Fragments no intervijas, kas publicēta 18. jūlija laikrakstā Dienas Bizness:

Kāda ir pašreizējā situācija olu ražošanā?

Olu ražošana ir salīdzinoši specifisks bizness, kur, atšķirībā no daudzām citām nozarēm, nav iespējas strauji palielināt apjomus. Lai tos palielinātu, ir nepieciešami lieli kapitālieguldījumi un laiks – vismaz divi, trīs gadi. Proti, vispirms ir jāuzbūvē attiecīgā dējējvistu novietne, tad ir vajadzīgs laiks (aptuveni 17 nedēļas), lai no cāļa izaugtu dējējvista. Tādējādi olu ražošanas biznesā nav iespējams strauji ielēkt, līdz ar to arī ātri reaģēt uz tirgū notiekošajām pārmaiņām.