2017.gadā Latvijas austrumu robežas muitas infrastruktūra būs sakārtota, prognozē Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ināra Pētersone intervijā laikrakstam Diena.

Fragments no intervijas

Kā VID šogad veicies ar nodokļu iekasēšanu?

2015. gada 11 mēnešos esam nodokļu plānu izpildījuši. Ja salīdzina 2015. gada un 2014. gada atbilstošo periodu, nodokļos iekasēts par 356 miljoniem eiro vairāk, un tas nozīmē, ka pieaugums ir 5,8%. Ņemot vērā situāciju tautsaimniecībā, 5,8% pieaugums nodokļos ir labs, jo ir straujāks nekā ekonomikas attīstības tempi, un vērtējams kā signāls, ka ēnu ekonomika mazinās.

Kādus pasākumus cīņā ar ēnu ekonomiku VID plāno nākamajā gadā?

Finanšu ministrs uzdevis VID izstrādāt pasākumus cīņā ar nereģistrēto jeb melno biznesu. Nereģistrētā saimnieciskā darbība koncentrējas galvenokārt reģionos, nelielās apdzīvotajās vietās. Tur attīstās tāds melnais bizness, kāds konkrētajā vidē nepieciešams, piemēram, būvniecības darbi, remontdarbi, gateri, galdniecības uzņēmumi, autoservisi, mājokļos iekārtotas frizētavas, skaistumkopšanas un masāžās saloni.

Latvijā šogad pirmajos četros mēnešos konstatēti 3,84 miljoni kontrabandas cigarešu, un cigarešu kontrabanda joprojām ir liela problēma, intervijā sacīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora vietnieks muitas jomā, Muitas pārvaldes direktors Raimonds Zukuls.

Viņš prognozēja, ka šogad kontrabandas cigarešu skaits varētu būt lielāks, nekā tika konstatēts pagājušajā gadā. Vienlaikus Zukuls gan atzīmēja, ka ik mēnesi konstatēto kontrabandas cigarešu daudzums ir atšķirīgs - ir mēneši ar lielākiem "ķērieniem" un ir mēneši, kad konstatēto kontrabandas cigarešu skaits ir mazāks. Pagājušajā gadā tika konstatēti kopumā 7,57 miljoni kontrabandas cigarešu.

Tāpat Zukuls norādīja, ka šogad nedaudz vairāk kā pērn ir konstatēta degvielas kontrabanda, taču daudzums nav liels - 4300 litru. Arī kontrabandas alkohola apmēri salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu ir nedaudz pieauguši, sasniedzot 1800 litrus. Alkohols un degviela gan nav klasiskās kontrabandas preces, ko mēģina ievest Latvijā, sacīja Zukuls.

Franču Polinēzijā aizturēts pasaulslavenās cirka trupas «Cirque du Soleil» dibinātājs miljardieris Gijs Lalibertē, kurš apsūdzēts par marihuānas audzēšanu uz savas privātās salas Klusā okeāna dienvidos, paziņojušas varasiestādes.

Kanādiešu uzņēmējs tika aizturēts pēc izkāpšanas no savas lidmašīnas Franču Polinēzijā un vēlāk trešdien tiks nogādāts tiesā.

Viņa kompānija «Lune Rouge» paziņoja, ka Lalibertē izmanto marihuānu «medicīniskiem un strikti personīgiem» nolūkiem un noliedza, ka viņš audzē marihuānu uz savas privātās salas Nukutepipi komerciāliem nolūkiem.

«Gijs Lalibertē pilnībā norobežo sevi no baumām, kas viņu apsūdz narkotiku tirgošanā vai kontrabandā,» teikts kompānijas paziņojumā.

Kā vēsta vietējais telekanāls «Polynesie Premiere», policija pirms dažām nedēļām izvaicājusi Lalibertē līdzstrādniekus aizdomās par narkotiku glabāšanu un viņa mobilajā tālrunī atradusi attēlus ar marihuānas plantācijām.

Covid-19 pandēmijas noteiktie pārvietošanās ierobežojumi, kā arī sankcijas, kuras noteiktas pēc Krievijas invāzijas Ukrainā, ir izraisījušas pārmaiņas kontrabandas preču apmēros.

Preču kontrabanda ir bijusi sāpīga tēma legālajiem konkrēto preču ražotājiem un tirgotājiem, jo tā atņem potenciālo pircēju daļu, samazina realizācijas apjomus, kas atsaucas uz samaksāto nodokļu apjomu. Lai minimizētu kontrabandas rašanās iespējas, daudzu gadu garumā Latvijā ir ieviesti dažādi tās izķeršanas instrumenti, tomēr pilnībā izskaust kontrabandu nav izdevies. Vienlaikus pasaulē, visticamāk, nav nevienas valsts, kurai nebūtu kaut kādu preču kontrabandas, jo ir atšķirības starp valstīm un tajās esošajiem nosacījumiem, nodokļu likmēm, kas rada pieprasījumu, kuru arī veikli cilvēki cenšas nodrošināt.

Mazāka kustība – mazāk kontrabandas

Latvija turpinās smagi strādāt un ieviest inovācijas cīņā ar noziedzīgiem nodarījumiem finanšu sistēmā, 14.jūlijā finanšu izlūkošanas dienestu ekspertu 28. "Egmont" grupas plenārsēdē Rīgā norādīja Valsts prezidents Egils Levits.

Plenārsēdē, kas veltīta jaunu veidu, kā padarīt finanšu izlūkošanas dienestu darbu efektīvāku, apzināšana Valsts prezidents izteica gandarījumu par šāda līmeņa konferences norisi Latvijā, norādot, ka tā nav tikai nejaušība, bet gan novērtējums par paveikto.

"Latvija ir pirmā valsts, kas izpildījusi visus 40 Finanšu darījuma darba grupas noteiktos ieteikumus. Tāpat ar Eiropas Savienības atbalstu esam izveidojuši Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas inovāciju centru, kas ir starptautiska iniciatīva," pauda Valsts prezidents Levits.

Valsts prezidents uzsvēra, ka esošajā ģeopolitiskajā situācijā cīņa pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, terorisma finansēšanu ir kļuvusi vēl svarīgāka. Krievijas iebrukums Ukrainā ir izraisījis milzīgu cilvēku traģēdiju un satricinājis Eiropas ģeopolitisko un drošības situāciju. Tas ir izraisījis arī globālus satricinājumus ar tālejošām ekonomiskām, finansiālām, sociālām, vides un, protams, humanitārām sekām.

Ēnu ekonomikas apkarošanai piedāvā vairākas idejas, par kurām gan pagaidām nav zināms, kā un vai vispār tās darbosies

Saeimai kārtējo reizi pamanot, ka ēnu ekonomika valstī pārsniedz Eiropas vidējo līmeni, ķērusies pie pelēkās ekonomikas apkarošanas piecgades plāna. Jāsaka, ka, paskatoties uz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) datiem par neiekasēto nodokļu apmēriem, aina paveras gana skarba: PVN plaisa 18,5%, sociālajam nodoklim – 26,6%, akcīzes nodoklim – 28,8%. Šie skaitļi rāda, ka ēnu ekonomikas apkarošanā darba tiešām būtu pilnas rokas. Jau iepriekš skaidrs, ka katram tantukam, kas kaut ko notirgo, vai arī remontniekam amatierim policistu blakus nepieliksi, taču ēnu ekonomika veidojas arī no citām sadaļām – no nelegālā sektora, ko veido tādas lietas kā kontrabanda un narkotiku tirdzniecība, un nereģistrētās uzņēmējdarbības, kuras sastāvdaļa ir aplokšņu algas u.c., kas varētu būt īstais VID darbalauks. Taču, ja paraugās uz priekšlikumiem nepieciešamajai rīcībai, tad rodas zināmas šaubas par to efektivitāti.

Likumsargu operācijā piecu dienu laikā lidostās visā pasaulē aizdomās par krāpšanos ar aviobiļešu iegādi aizturēti 193 cilvēki, trešdien pavēstīja Eiropols.

Aizdomās turētie rezervējuši biļetes, izmantojot zagtu un viltotu kredītkaršu informāciju, turklāt varējuši ceļot anonīmi, teikts paziņojumā.

Šādu krāpnieku darbošanās lidsabiedrībām izmaksā miljardu dolāru gadā, norādīja Eiropols.

Biļetes bieži vien noziedzīgā ceļā tiek iegādātas, lai nodrošinātu citu, vēl smagāku noziegumu veikšanu, tādu kā nelegālā imigrācija, cilvēktirdzniecība, narkotiku kontrabanda un terorisms.

Mēs nevaram ļaut nevienam un nepavisam ne nopietniem noziedzniekiem vai teroristiem ceļot pa pasauli un apdraudēt citus, sacīja Eiropola direktors Robs Veinraits.