Eirozonas valstu lokā Latvijā ir vieni no dārgākajiem kredītiem un izsniegts vismazākais kredītu apmērs, kas pat šogad ir par vairāk nekā 40% mazāks, nekā tas bija pirms 2008. gada recesijas. Tas tikai pierāda konkurences trūkumu finanšu pakalpojumu segmentā.
To intervijā Dienas Biznesam stāsta pensiju pārvaldītāja AS IPAS Indexo valdes priekšsēdētājs Valdis Siksnis. Viņš norāda, ka, lai kreditēšanā Latvija izskatītos pieklājīgāk salīdzinājumā ar Igauniju un eirozonu kopumā, ir nepieciešami papildu kredīti 5–6 miljardu eiro apmērā, bet esošiem tirgus spēlētājiem ir labi tā, kā ir, jo nav aktivitāšu, kas būtu vērstas uz tirgus daļas palielināšanu. Tieši tāpēc Indexo ar vienu šāvienu iecerējis nošaut divus zaķus – kļūt par publisku uzņēmumu un piesaistīt kapitālu bankas izveidei.
Fragments no intervijas
Kāpēc Indexo vispār nepieciešama banka, ja Latvijā komercbanku netrūkst, bet iedzīvotāju skaits ik gadu turpina samazināties?
Banku pakalpojumu sektorā Latvijā jūtam konkurences trūkumu. Proti, šeit ir uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmas lielās universālās bankas, kuras vairāk atrodas nogaidošā, piesardzīgā pozīcijā, jo tām nav aktivitāšu, kas būtu vērstas uz tirgus daļas palielināšanu. To spilgti pierāda gan fizisko, gan juridisko personu kreditēšana. Piemēram, 2008. gadā, kad sākās recesija, Latvijā rezidentiem bija izsniegt kredīti par kopējo summu nedaudz vairāk kā 21 miljards eiro, bet rezidentu noguldījumi bija vien 8,5 miljardu eiro apmērā. Tātad apmēram 12 miljardi eiro bija atvesti no ārzemēm, pamatā no Skandināvijas. Pašlaik situācija ir radikāli mainījusies, jo rezidentu kontos ir nauda vairāk nekā 16 miljardu eiro apmērā, bet kredītos rezidentiem izsniegti ir tikai 12 miljardi eiro.
Secinājums: izsniegto kredītu apjoms 2022. gadā ir par teju 10 miljardiem mazāks, nekā tas bija 2008. gadā, kaut arī pašlaik IKP ir pat lielāks, nekā tas bija pirms 2008. gada krīzes. Pie augošas ekonomikas izsniegto kredītu apjoms ir sarucis, un kredītu kopapjoms pret IKP Latvijā ir viszemākais eirozonā, bet procentlikmes ir teju vai visaugstākās. Paradoksāli, ka Latvijā ir vieni no visdārgākajiem kredītiem un mazs apjoms. Tas skaudri liecina par konkurences problēmas esamību tieši piedāvājumā.
Tieši tas arī ir viens no Latvijas tautsaimniecību bremzējošiem faktoriem. Ekonomika Latvijā attīstītos daudz straujāk, ja kredīti būtu pieejamāki. Interesanti, ka Igaunijai ir līdzības ar Latviju, jo abās valstīs finanšu sektoru līderu pozīcijās ir Skandināvijas bankas, taču gan juridiskajām, gan fiziskajām personām izsniegto kredītu apjoms Igaunijā (valstī ar mazāku iedzīvotāju skaitu salīdzinājumā ar Latviju) ir lielāks nekā Latvijā.
Būtībā mazajā Igaunijā kredītu apmērs ir gandrīz divas reizes lielāks nekā Latvijā. Hipotekāro kredītu apjoms Igaunijā ir teju 9 miljardi eiro, kas ir apmēram divas reizes lielāks nekā Latvijā (apmēram 4,5 miljardi eiro), kaut arī pie mums dzīvo aptuveni par 50% vairāk iedzīvotāju nekā ziemeļu kaimiņvalstī. Tas tikai apliecina to, ka Igaunijā konkurence banku sektorā ir daudz spraigāka un to rada Igaunijas kapitāla bankas, kā, piemēram, LHV, kura bankas licenci saņēma vien 2009. gadā.
Visu interviju lasiet 5.jūlija žurnālā Dienas Bizness!
ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!