Esmu Valkas pagasta amatierteātra vadītāja un šova Lauku sēta dalībniece, esmu ne tikai aktīva, jauna sieviete, bet arī māmiņa četrus gadus vecajai Katei un sešus gadus vecajam Emīlam Dāvim. Esmu viena no tām māmiņām, kas ir sašutušas par Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) plānotajiem grozījumiem Vispārējās izglītības likumā – obligāto pamatizglītību no sešu gadu vecuma.
Mans dēls ir tajā vecumā, kad saskaņā ar jaunajām IZM idejām, viņam būtu jāsāk iet skolā. Zēns ir aktīvs, komunikabls, bērnudārzā apguvis dažādas iemaņas un prasmes, taču tas nenozīmē, ka es būtu ar mieru sūtīt viņu uz skolu jau tagad. Jā, attīstības ziņā viņš varētu uzsākt pamatizglītības apguvi, taču, manuprāt, tas viņam nozagtu gadu bērnības. Kāpēc steidzināt bērnus pieaugt? Kāpēc atņemt gadu no skaistākā laika dzīvē, kad viņi iegūst daudz skaistas un mīļas atmiņas?
Redzot, kā mani bērni bauda bērnību – pikojas, spēlējam, ar prieku iet uz bērnudārzu un piedalās dažādās rotaļās kopā ar citiem, mani pārņem aizvien lielāka neizpratne un sašutums par IZM plānoto reformu. Bērni ir pilnvērtīgi nodarbināti no rīta līdz vakaram, viņi ir drošībā un pieskatīti, uz bērnudārzu un no bērnudārza pavada kāds no vecākiem. Sākumskolā stundas norit līdz pusdienas laikam, pēc tam bērnam patstāvīgi ir jādodas mājās, jābūt tur līdz vakaram, kamēr no darba atgriežas vecāki. Es nedomāju, ka sešgadnieks ir gatavs būtībā uzņemties pieauguša cilvēka pienākumus. Kādēļ mazam bērnam par gadu agrāk uzlikt šādus pienākumus, ja tajā pašā laikā var pavadīt laiku ar vienaudžiem kopā mācoties, rotaļājoties, guļot un dodoties pastaigās?
Neatbalstu IZM ideju arī citu, daudz praktiskāku iemeslu dēļ – esmu strādājoša māmiņa, kā jau lielākā daļa Latvijā, un tas, ka mazie iet bērnudārzā nozīmē, ka varu nodoties saviem darba pienākumiem un citām ikdienas lietām, zinot, ka mani bērni pavada laiku vērtīgi, taču tajā pašā laikā arī rotaļājas, apgūst jaunas lietas un komunicē ar saviem vienaudžiem. Ja bērni sāks skolas gaitas no sešu gadu vecuma, tas arī vecākiem krietni ātrāk aktualizēs sarežģīto jautājumu – ko darīt vasaras brīvlaikā? Sešu gadu vecumā vēl negribētos sūtīt bērnu uz vasaras nometni vai prom no mājām uz trīs mēnešiem… Strādājošiem vecākiem vasaras, rudens un ziemas brīvlaiks un jautājums – kur un kā nodarbināt bērnu brīvlaikā, nereti sagādā lielas raizes. Tas, ka turpmāk nāktos domāt, kur un kā nodarbināt sešgadnieku, tikai sarežģītu situāciju.
Ļoti ceru, ka IZM pārstāvji tomēr atcerēsies, ka arī paši kādreiz ir bijuši bērni, ka paši ir baudījuši bērnību, spēlējušies un darījuši blēņas, atcerēsies garos vakarus pie mājas darbiem, kontroldarbus un sacerējumus, kas mazajiem reizēm sagādā arī asaras, un nenolems, ka bērnam tas viss jāuzsāk jau sešu gadu vecumā. Es aicinu IZM pārstāvjus apdomāties un nenozagt mūsu bērniem pašu dārgāko – bērnību!
Esmu divu bērnu māmiņa, un, lai gan es, tāpat kā visas citas mammas, labi zinu, ka spēlēšanās un bērnības baudīšanas sekas nereti ir haoss mājās, izmētātas rotaļlietas, sasmērētas drēbes un nobrāzti ceļi, es arī lieliski apzinos, ka tas bērniem veido skaistākās un mīļākās bērnības atmiņas. Un es vēlos, lai mani bērni to visu var baudīt pilnvērtīgi!
