Majoru kultūras namā izstādītas vaska figūras

Jūrmalā, Majoru kultūras namā, Jomas ielā 35, atkal atvērta Vaska figūru izstāde, ko pēc divu gadu pārtraukuma ar atjaunotu saturu piedāvā firma MTU Fantasy no Igaunijas.

Atklās izstādi Neskartie. Latvijas tekstilmāksla

Ārzemju mākslas muzejā 7.jūlijā pl.17.00 tiks atklāta Latvijas Tekstilmākslas asociācijas rīkotā izstāde Neskartie. Latvijas tekstilmāksla.

Būs apskatāmi Tiroles mākslinieku darbi

Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā no 11. jūlija līdz 2. augustam būs apskatāma Austrijas mākslas izstāde Audums un akmens.

Canon fotoprinteris Pixma TS8250 ar sešām tintes kasetnēm piešķir fotogrāfijām dzīvīgākas krāsas

Virzoties uz moderno bezpapīra koncepcijas biroju, daudzos uzņēmumos printeris kļūst aizvien mazāk noslogots, un dažviet ceļu līdz tam atceras vairs tikai spītīgākie papīra apdrukāšanas piekritēji. Tomēr ik pa laikam ikvienam šo to nākas izdrukāt, tādēļ arī ražotāji turpina laist tirgū aizvien jaunus modeļus un meklēt ceļu uz patērētāju sirdi un naudasmaku ar modernām funkcijām. Arī Canon pērnajā rudenī iepazīstināja ar jaunas produkcijas klāstu, kurā ar neparastu izskatu izceļas PixmaTS8250.

Kamēr liela daļa vienkāršo mājas printeru kļuvuši tik lēti, ka, šķiet, ražotājs nolēmis pelnīt vien ar tintes kasetņu tirgošanu, šim fotoprinteru sērijas drukātājam paredzēta cita misija. Tas nesola lētu ekspluatāciju, bet gan augstu kvalitāti.

Nekustamā īpašuma uzņēmums Latio izdevis melnbaltās fotogrāfijas kalendāru 2012. gadam Gunāra Bindes fotogrāfiju kolekcija.

Jau devīto reizi ziemas saulgriežos Latio ir cieši saistīts ar melnbalto fotogrāfiju, un arī šogad tas turējies pie savas izvēles, sacīja Latio valdes priekšsēdētājs Edgars Šīns.

«2012. man ir jubilejas gads – aprit 50 gadu, kopš sevī apzinājos fotogrāfu ar 1962.gadā uzņemto fotogrāfiju Psiholoģiskais portrets. Ar šīs jubilejas gaidīšanu saistīti vairāki notikumi – Latio man dāvina kalendāru, Fotogrāfijas muzejs ir izstādījis manu kolekciju ar citu autoru fotogrāfijām, kuras šo 50 gadu laikā nonākušas pie manis. Prieks, ka Latio izdod melnbaltās fotogrāfijas kalendārus. Melnbaltā fotogrāfija ir klasiska, tā ir vispilnīgākā, nobeigusi savu attīstību, tā ir skaista un daiļrunīga. Melnbaltās fotogrāfijas žanrā ir bezgala interesanti viedot mākslas tēlus, kas man ir ļoti svarīgi,» teica Gunārs Binde.

MarketWatch ceturtdien publicējis komentāru ar nosaukumu: «Rokas ārā vai rokas dziļāk?», kurā apraksta Latvijas situāciju, sākot no neatkarības atgūšanas līdz šodienai, atgādina ekonomistu sacīto par Latvijas cīņu ar krīzi, kā arī salīdzina Latvijas situāciju ar to, kas ir Grieķijā.

Stāstu medijs sāk ar to, ka Latvijā 1993.gadā rubli aizstāja lats, kā arī piemin tolaik 31 gadu veco centrālo baņķieri Einaru Repši, kurš sacījis, ka jaunieviestais lats ietver brīvu cilvēku centienus uzbūvēt brīvu ekonomiku.

Medijs arī atgādina, ka kopā ar saviem kaimiņiem Latvija deviņdesmito gadu beigās un jaunās tūkstošgades sākumā uzplauka, tajā ienāca zviedru bankas, piedāvājot lētus kredītus, kas veicināja nekustamā īpašuma bumu. 2006.gadā Latvijas ekonomika pieauga par 10%, kas bija straujākā izaugsme Eiropas Savienībā.

Taču, kamēr latvieši «ballējušies», izšķērdīgā valdība ignorējusi brīdinājuma zīmes par pieaugošo inflāciju un tirdzniecības deficītu.

Šā gada jūnijā Vecrīgā, pie Doma laukuma tiks atvērta viesnīca Dome Hotel & SPA, kuras izveidē un ēkas rekonstrukcijā ieguldīti ap 2.5 milj. latu.

Tajā būs 15 eleganti luksusa numuri. Kopā ar viesnīcu tiks atvērts arī SPA centrs ar austrumu masāžām, frizētavu un tvaika pirti, saunu un terasi ēkas augšstāvā ar skatu uz Doma baznīcu.

Dome Hotel & SPA īpašnieks ir SIA Baltijas dizaina viesnīcas, kas dibināta 2004.gadā. Uzņēmums plāno izvērst viesnīcu biznesu Austrumeiropā, orientējoties galvenokārt uz t.s. boutique jeb salonviesnīcu nišu. Dome Hotel & SPA būs uzņēmuma pirmā viesnīca.

Ēkā ir saglabātas visas vēsturiski vērtīgās lietas – 18.gs. sienu gleznojumi, koka kāpnes, podiņu krāsnis, durvis un logi. Speciāli telpiski risinājumi nodrošina dienasgaismu visās viesu uzņemšanas telpās.

Spekulācijas nekustamo īpašumu tirgū Latvijā allaž ieņēmušas nozīmīgu lomu, patlaban - kopš nesenās krīzes laikiem - ārzemnieki, galvenokārt krievi, «medī» Latvijas nekustamos īpašumus, uzskatot to iegādi par veiksmīgu darījumu, raksta medijs Global Property Guide (GPG).

Ārzemnieki, galvenokārt no Krievijas, «medī» nepabeigtus nekustamā īpašuma projektus Latvijā un lielus zemes gabalus, kuru cena pašlaik ir vien trešdaļas apjomā no nekustamā īpašuma cenas to «ziedu laikos», pirms krīzes. Ņemot vērā pievilcīgās nekustamo īpašumu cenas, to iegādi var uzskatīt par «izdevīgu darījumu», un tādēļ ārzemnieku ieguldījumi Latvijas nekustamajos īpašumos kopš 2009. gada ir pakāpeniski auguši, rakstā Latvian property: the rich man's boom vēsta medijs GPG.

Spekulācijas ar nekustamo īpašumu Latvijas tirgū bijušas nozīmīgas arī iepriekš, novērojis GPG. «Aptaujas liecina, ka nekustamo īpašumu tirgus spekulatori nekustamo īpašumu «buma» laikā iegādājušies no 15% līdz 30% visu nekustamo īpašumu», raksta medijs, atgādinot, ka laikā no 2004. līdz 2007. gadam nekustamo īpašumu cenas dubultojās, dažkārt trīskāršojās vai pat kļuva četras reizes dārgākas.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Ja valdības eirozonā nopietni vēlas paplašināt monetāro stabilitāti un labklājību Austrumeiropā, tām jāpiekrīt nākamgad uzņemt Igauniju vienotās valūtas zonā 2011.gadā, raksta nytimes.com.

Medijs akcentē, ka mazajai Baltijas valstij - Igaunijai - finanšu krīzē ir klājies labāk nekā Latvijai un Lietuvai. Tas norāda, ka Igaunija būs kā pārbaude eirozonas gatavībai.

Privāti medijam daži Rietumeiropas ierēdņi un centrālo banku vadītāji izteikušies, ka eirozonai ir pietiekami daudz problēmu, piemēram, tādu valstu kā Grieķijas, Īrijas un Spānijas lielie fiskālie deficīti, lai tā vēl uzņemtu jaunas nabadzīgākas dalībvalstis.

«Kur ir jāsteidzas? Ļaujiet viņiem pagaidīt nedaudz ilgāk, kamēr viņu ekonomikas patiešām būs saplūdušas ar mūsējām,» sacījis kāds Rietumeiropas centrālās bankas vadītājs, kurš lūdzis neatklāt viņa vārdu, jo šī tēma ir ļoti jūtīga.

Kamēr Rīgas dome plāno tērēt miljonus reklāmas kampaņai, lai kļūtu par Ziemassvētku pilsētu, Lielbritānijas medijs The Times izveidojis topu, kurā iekļauti 20 Eiropas labākie šā gada Ziemassvētku tirgi. Tallina šajā sarakstā minēta kā pirmā, bet Rīga tajā pat nav iekļauta.

Timesonline šīs dēvē par labākajām vietām, kur iegādāties dāvanas un baudīt tradicionālo svētku tirgu gaismas.

Britu medijs iesaka kurp doties pēc Ziemassvētku sajūtas; Rīgu pat nepieminIGAUNIJA

VĀCIJA

Berlīne, 23. novembris - 31. decembris: Vācija ir klasisks Ziemassvētku tirgu galamērķis, ir simtiem, no kuriem izvēlēties. Galvaspilsētā vien ir ap 60 tirgiem.

Ķelne, 27. novembris - 23. decembris: Šeit ir seši Ziemassvētku tirgi, lielākais notiek Neumarkt.

Mūsdienu formu, kas praktiski visā pasaulē uzveikusi kapitālismu, ar pārliecību var nosaukt par finanšu kapitālismu. Tas, pirmkārt, attiecas uz to lomu, kuru šodienas pasaules uzbūvē spēlē pasaules finanses un tās radītais globālais finanšu tirgus.

Šodien, kā vēl nekad, pasaule dzīvo ar devīzinauda atrisina visu (nu vai gandrīz visu). Gan ekonomikas, gan zinātnes, gan tehnikas progresu, kā arī visus citus cilvēces dzīves svarīgos aspektus uz priekšu virza nauda. Ja nepieciešams realizētuzrāvienu kādā no cilvēces darbības frontēm, vai tās būtu augstās tehnoloģijas vai kino šedevru radīšana, tur tiek novirzīti finanšu resursi. Visas atlikušās panākumu radīšanas komponentes pēc tam rodas kā ar burvju nūjiņas mājienu.

Pie tam, naudai vispār nerūp cilvēces progress un vēl jo vairāk - tā nenodarbojas ar labdarību. Nauda vienkārši pārvietojas tur, kur tā vislabākajā veidā var radīt jaunu naudu.

Dzelzceļa projekta "Rail Baltica" Rīgas Centrālās stacijas pamatos trešdien tika iemūrēta laika kapsula ar vēstījumu nākamajām paaudzēm.

Laika kapsulu pērn 21.septembrī, Eiropas dzelzceļa dienā, sagatavoja Baltijas satiksmes ministri kopā ar "Rail Baltica" projekta ieviesējiem. Kapsulā ievietots trīs Baltijas valstu satiksmes ministru parakstīts kopējs vēstījums un šim laikam raksturīgas liecības nākamām paaudzēm.

Vēstījums pauž, ka "Rail Baltica" ir Eiropas Savienības gadsimta projekts satiksmes nozarē, kas atkal savienos Baltiju ar Eiropas transporta sistēmu.

Kapsulā ievietots arī pilnsabiedrības "BeReRix" vēstījums, 20.jūlija avīze "Diena", kā arī "Rail Baltica" organizētā bērnu konkursa uzvarētāju zīmējumi, kuros vizualizētas bērnu prognozes, kā izskatīsies "Rail Baltica" vilciens Rīgā nākotnē.

Latvijas Fotogrāfijas muzejā no 11.jūnija līdz 5.jūlijam būs apskatāma Lauras Feldbergas izstāde Mammas kleita, tēta mētelis.

Ekspozīcijā ietvertas autores bērnības fotogrāfijas, kas uzņemtas laikā no 1975. gada līdz 1980. gadu sākumam. Tā kā L. Feldbergas radošā darbība ir daudzveidīga (autore ir veidojusi gan instalācijas un objektus, gan darbus dažādās grafikas tehnikās un strādājusi citās mākslas jomās), arī izstādē papildus nozīme tiek piešķirta tās iekārtojumam - oriģināli nelielās fotogrāfijas ir palielinātas un telpā novietoti vēl citi, ar bērnību saistīti objekti.

«Visas fotogrāfijas ir uzņemtas kā diapozitīvi, un savulaik ģimenes svētkos tās tika skatītas, projicējot attēlu uz balta palaga istabas stūrī. Tagad tie stāv ģimenes arhīvā neviena neaiztikti. Trīsdesmit gadu laikā diapozitīvi ir novecojuši, saskrāpējušies, tie lēnām iet bojā. Tomēr bērnības zeltainā gaisma un dzīves daudzsološā sākuma sajūta tajos vēl arvien ir saskatāma,» stāsta L. Feldberga.

«Ir pienācis laiks savest kārtībā Facebook drošības nepilnības,» pavēstīts fotoattēlu interneta vietnē Imgur, kurā publiskai apskatei ievietotas sociālā medija Facebook dibinātāja Marka Cukerberga (Mark Zuckerberg) privātas fotogrāfijas. Tās iegūtas no M. Cukerberga Facebook lietotāja profila.

Kopumā Imgur publicētas četrpadsmit M. Cukerberga privātas fotogrāfijas.

Nepilnība, kas ļauj «nozagt» Facebook lietotāju fotogrāfijas no viņu profiliem ir saistīta ar rīku, kas pardzēts sūdzībām par citu lietāju publicētajām fotogrāfijām, piemēram, to neadekvātā satura dēļ. Facebook pavēstījis, ka šī nepilnība jau ir salabota.

Facebook paziņojumā teikts, ka «kļūda ļauj ikvienam aplūkot noteiktu skaitu citu lietotāju nesen tīklā ievietoto fotogrāfiju, neņemot vērā bilžu īpašnieka privātuma uzstādījumus».

M. Cukerberga privātajās fotogrāfijās, kas tagad aplūkojamas publiski, Facebook dibinātājs ir redzams, gatavojot maltīti kopā ar draudzeni, ierodamies ar saldumiem kādā ballītē, turot rokās vistu, viesojoties pie ASV prezidenta Baraka Obamas, spēlējoties ar sunīti un citās.

Jauns dizaina uzņēmums DABA sācis piedāvāt gravētas fotogrāfijas. Fotogrāfijas izgatavotas, izmantojot CNC frēzes tehnoloģijas.

Gravētās fotogrāfijas esot atkāpe no ierastā. Pateicoties bildes dažādajai faktūrai, atkarībā no gaismas krišanas leņķa, tā vienmēr izskatīsies nedaudz citādi. Gravētas personalizētas fotogrāfijas pieejamas trijos dažādos izmēros.

Šobrīd DABA produktu klāstā pastāvīgi pieejami ozolkoka sienas pulksteņi un gravētas fotogrāfijas, taču uzņēmums izpilda arī individuālos pasūtījumus.

Uzņēmuma dibinātāji un īpašnieki Krišjānis Sondors un Jānis Urbiņš par prioritāti izvirzījuši dabīgu materiālu izmantošanu un vienkāršu, tajā pašā laikā mūsdienīgu, skandināvisku dizainu.

Produkcija tiek tirgota interneta vietnē Etsy.

25. aprīlī Kuldīgā atklās tūrisma sezonu ar īpašu pasākumu - pavasara palu šovu Lido zivis Kuldīgā.

Galvenais akcents šajā tūrisma sezonā tiks likts uz Kuldīgas velotūrisma popularizēšanu, informē Kuldīgas Tūrisma informācijas centrs (TIC). Kuldīgas TIC piedāvā ceļotājiem gan velosipēdu nomu, gan arī sešus velomaršrutus un velogidu pakalpojumus. 21. maijā jau otro gadu sadarbībā ar Eiropas Komisijas pārstāvniecību Latvijā un Nīderlandes vēstniecību Latvijā tiks rīkota velodiena Eiropa domā zaļi, kad no Kuldīgas Rātslaukuma uz Riežupes smilšalām dosies 600 riteņbraucēji.

30. un 31. maijā Kuldīgā gaida ierodamies 600 orientieristus uz Baltijas čempionātu orientēšanās sportā. 30. maijā Kuldīgā uz XV senioru deju svētkiem sabrauks ap 1000 dejotāju no visas Latvijas. No 16. – 19. jūlijam notiks pilsētas festivāls Dzīres Kuldīgā, 8. augustā – SEB Kuldīgas pusmaratons - Latvijas čempionāts pusmaratonā.

Ventspils slimnīcā piektdien, 3.oktobrī pulksten 14 svinīgi atklās jaunākās paaudzes kodolmagnētiskās rezonanses iekārtu, kas dos principiāli jaunas diagnostikas iespējas pacientu audu un orgānu vizuālās diagnostikas jomā, informē Ventspils slimnīca.

Iekārtas iegāde tiek realizēta sadarbībā ar līzinga kompāniju SEB līzings, kas nodrošina iespēju par iekārtu norēķināties pakāpeniski ilgākā laika posmā.Magnētiskā rezonanse ir jauna augsti informatīva vizuālās diagnostikas metode, kam salīdzinot ar citām diagnostiskas metodēm ir lielāka audu izšķirtspēja un izmeklējumu precizitāte. Ar tās palīdzību iespējams iegūt dažādu orgānu un citu cilvēku organisma struktūru detalizētus attēlus. Pacientu var izmeklēt trīs plaknēs, nemainot viņa stāvokli iekārtā. Izmeklējumus pacientiem Ventspils slimnīcā veiks augsti kvalificēti radiologu asistenti, kuri iepriekš izgājuši apmācību un papildinājuši savas zināšanas pie vadošajiem P.Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas radiologiem, kuri arī sniegs slēdzienu par izmeklējuma rezultātiem. Sadarbību starp PSIA Ventspils slimnīca un P.Stradiņa universitātes radiologiem nodrošina SIA DiaMed.

Mūsdienu globalizētā un arvien lielākā mērā uz interneta tehnoloģijām bāzētā pasaule uzņēmumiem nepārprotami sniedz daudz iespēju. Dažādi procesi un cilvēki kā tādi šādā pasaulē var būt daudz sasniedzamāki no gandrīz jebkura planētas stūra.

Šajā pašā laikā notiekošais sev līdzi nes nozīmīgus jaunus riskus. Būtībā daži tehnoloģiju grandi gandrīz pilnībā kontrolē mūsdienu interneta vidi. Tas arī nozīmē, ka, gribot to vai negribot, apzinoties to vai neapzinoties, daudzi ir, iespējams, jau pārmērīgi kļuvuši atkarīgi no dažiem lielajiem šīs jomas līderiem. Attiecīgi no to labvēlības vai kaut vai vienkāršas nerīkošanās var būt atkarīga veselu uzņēmumu dzīve. Nav arī tā, ka šai atkarībai īsti būtu kāda daudzmaz reāla jēdzīga alternatīva. Faktiski mūsdienu pasaulē ir vien daži tehnoloģiju un interneta durvju sargi, kuru darbības tad attiecīgi arī nosaka to, kas vispār notiek šajā vidē. Tam tādējādi ir liela ietekme arī uz veselu kaudzi cilvēku un citu uzņēmumu dzīvi un informācijas telpu kā tādu.

Ārvalstu medijos šodien plaši atspoguļota vakar Centrālās statistikas pārvaldes publiskotā informācija par Latvijas ekonomikas sarukumu pirmajā ceturksnī par 18%. «Es īstenībā neredzu glābiņu no tālāka krituma,» saka ārvalstu ekonomists, «Latvija nokrīt no klints,» raksta Forbes, «Latvijas valdībai, iespējams, vajadzēs samazināt tēriņus vēl vairāk nekā šobrīd paredzēts», norāda IHS Global Insight.

Šausminošie Latvijas ekonomikas dati ir radījuši jaunas bažas par valsts spēju novērst ekonomikas sabrukumu bez papildus starptautiskās palīdzības un tālākas budžeta samazināšanas, šodien vēsta AFP, kas arī citē IHS Global Insight sacīto pēc Latvijas Centrālās Statistikas pārvaldes publiskotajiem datiem, ka Latvijas ekonomika šā gada pirmajā ceturksnī sarukusi par 18%. IHS Global Insight norādījis, ka Latvijas ekonomikas vienīgais glābiņš ir Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) un Eiropas Savienības atbalsts, turklāt «Latvijas valdībai, iespējams, vajadzēs samazināt tēriņus vēl vairāk nekā šobrīd paredzēts». AFP šajā sakarā akcentē, ka Latvijas finanšu ministrs patlaban cenšas vienoties ar starptautiskajiem aizdevējiem, lai tie piekristu mazākam budžeta izdevumu samazinājumam nekā bija runāts. Ārvalstu medijs norāda, ka Latvija šogad, visticamāk, piedzīvos dziļāko recesiju Eiropas Savienībā, ekonomikai sarūkot par 13.1%.

Vienots sabiedriskais medijs ir neizbēgama lieta, tomēr ar to saistītas divas nozīmīgas problēmas – budžeta veidošana un neizlēmība, pat bailes, ka Latvijā var būt šāds medijs, uzskata Latvijas Televīzijas ģenerāldirektors Edgars Kots.

Raidījumā Dienas Rīts, komentējot izskanējušās bažas, ka jauna saviedriskā medija veidošanās ietvaros LTV varētu «apēst» Latvijas Radio, E. Kots uzsvēra, ka ar bažām un priekšstatiem aizraujas daudzi. «Es uzskata, ka jauns medijs ir neizbēgama lieta. Jāsaprot, kā mediji strādās pēc dažiem gadiem un tāpēc vajag vienotu mediju,» norādīja Latvijas Televīzijas ģenerāldirektors.

Viņš atzina, ka, neskatoties uz to, kādu mediju veidos – tam būs vajadzīgs budžets. Lielākā problēma esot saistīta ar to, ka tad, kad jāveido budžets, sākoties kaislības un jautājumu nevar atrisitnāt. Otra problēma esot saistīta ar neizlēmību un pat bailēm, ka Latvijā varot būt sabiedrisks medijs.

Eksperti rosina izskatīt iespējas jauno mediju izvietot LTV ēkā Zaķusalā, kā arī konkretizēt, vai medijs darbosies reklāmas lauciņā, raksta Dienas bizness.

Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) atbalstītajam variantam par jauna sabiedriskā medija izveidi, kurš paredz apvienot radio un televīziju, kopumā līdz 2018.gadam vajadzēs 53,8 milj. Ls, liecina padomes koncepcija. Lielāko daļu jeb 41,5 milj. Ls no līdzekļiem ir plānots piesaistīt no ES fondiem un citiem ārvalstu finanšu instrumentiem, bet 9,5 milj. Ls no valsts budžeta (septiņu gadu laikā). «Lai gan iepriekšējā padome tika kritizēta, tomēr tas ir mūsu projekts. Solis ir pareizs,» DB sacīja iepriekšējā NEPLP priekšsēdētāja vietniece Dace Buceniece.

Tiesa, sākotnējie iepriekšējās NEPLP aprēķini liecināja, ka nepieciešamās izmaksas ir 43 milj. Ls apmērā. Taču, saskaņojot ar ministrijām, Finanšu ministrija norādīja uz izmaksu pārrēķina nepieciešamību, un pēc analīzes, izmaksas pieauga par 10 milj. Ls. Aprēķinātie 53 milj. Ls ir nepieciešami, lai izveidotu jauno mediju, kuram būtu vienota ēka un jaunas tehnoloģijas satura veidošanai, skaidroja D. Buceniece. Šobrīd tiek gaidīta politiskā izšķiršanās - valdība šo jautājumu varētu skatīt maijā. Viens no aktuāliem jautājumiem ir par to, kur jaunais medijs varētu atrasties, kā arī kas notiks ar esošajām ēkām. «Par esošajām Latvijas Televīzijas (LTV) un Latvijas Radio (LR) ēkām būtu jādiskutē un jāvērtē tās no juridiskās puses,» pamatoja D. Buceniece. Ēkas, pēc viņas teiktā, varētu pārdod izsolē, vai iznomāt. Tiesa, nekustamā īpašuma kompānijas Balsts vadītājs Aigars Zariņš DB atzīmēja, ka esošajā stāvoklī bez remonta LTV un LR ēkas nevarētu iznomāt. Savukārt pārdošanas gadījumā, Vecrīgā esošajā LR ēkā varētu ierīkot, piemēram, viesnīcu.

Britu medijs BBC šorīt vēsta, ka Latvijā 11. Saeimas vēlēšanās uzvarējusi politisko partiju apvienība Saskaņas Centrs, taču apšauba tās nokļūšanu valdībā.

Medijs informē, ka Saskaņas centrs ieguvis aptuveni 29% balsu, kas ir spēcīgākais tā sauktās krievu partijas rādītājs kopš bijušās padomju valsts neatkarības atgūšanas.

BBC arī vēsta, ka jaunā Zatlera Reformu partija ieguvusi apmēram 21% balsu, bet premjera Valda Dombrovska Vienotība - apmēram 18%.

Šīs partijas, pēc medija domām, varētu veidot koalīciju, izstumjot Saskaņas centru.

BBC arī atzīmē, ka ceturtā daļa iedzīvotāju Latvijā ir krieviski runājošie. Padomju laikā, kas beidzās 1991. gadā, Latvija piedzīvojusi lielu imigrantu pieplūdumu no citām PSRS daļām, galvenokārt Krievijas.

Ārvalstu mediji seko ceturtdienas vakarā notikušajai nelaimei, kad iebruka veikala Maxima jumts. Par nelaimi un notikumu attīstību raksta Euronoews, BBC, Chinadaily, Reuters, Deuche Welle, CNN, RIA Novosti, The Irish Times un citi.

Latvijai tiek izteiktas līdzjūtības arī ar sociālo mediju palīdzību. Līdzjūtības izteikušas jau, piemēram, Lielbritānijas un ASV vēstniecības.

Sociālajos tīklos līdzjūtību izsaka arī citu valstu iedzīvotāji.

BBC ziņa par traģēdiju Zolitūdē ir otra svarīgākā ziņu plūsmā. Britu medijs ziņo, ka Latvijas galvaspilsētā, tirdzniecības centrā, iegruvis jumts, prasot vairāku cilvēku dzīvības, bet daudzi ir pazuduši bez vēsts, savukārt vairāki gruvešos ir iesprostoti. Tāpat medijs ziņo, ka lielveikals Maxima durvis vaļā vēra 2011. gadā.

Īpašu uzmanību notikušajam pievērsis arī Krievijas medijs RIA Novosti, kur traģēdija ir galvenā ziņa. Medijs ziņo gan precīzu cietušo skaitu, gan regulāri atjaunina informāciju, ieskaitot notikušā apstākļus un to, ka negadījumā cietušo ģimenēm tiks izmantota kompensācija.

Nesen plašsaziņas līdzekļos par aktuālu tēmu kļuva Vācijas amatpersonu uzsāktā tiesvedība pret sociālo portālu Facebook, vainojot to privāto datu aizsardzības likuma pārkāpšanā. Šī nav pirmā reize, kad sociālais medijs saskaras ar apsūdzībām privātuma pārkāpšanā, un tas liek aizdomāties – kāds īsti privātumam un tā aizsardzībai sakars ar sociālajiem medijiem?

Franču rakstnieks un filozofs Žans Pols Sartrs sabiedrību raksturoja, kā pūli, kas atražo domāšanas stereotipus un grupveida reakcijas. Šķiet līdzīgi ir arī ar sociālajiem tīkliem – vēlme iekļauties šajā pūlī rada nepieciešamību socializēties, un tas savukārt mūslaiku cilvēkam veicina nepieciešamību pēc sociālajiem portāliem. Vēl viens faktors – dzīvojam laikmetā, kad vajadzība pēc informācijas cilvēkam ir kļuvusi par vienu no svarīgākajām un sociālie mediji sniedz iespējas personificētu informāciju saņemt daudz ātrāk.

Pats fakts, ka sociālais medijs, kuru cilvēki no visas pasaules brīvprātīgi izmanto, lai socializētos, dalītos un apmainītos ar informāciju, tiek apsūdzēts privāto datu aizsardzības likuma pārkāpumos, varētu šķist absurds. Mums taču katram ir iespēja brīvi izvēlēties, vai izmantot šo interneta resursu, kādus datus par sevi atklāt un kādu informāciju par savu personisko dzīvi un darbu tajā izvietot. Būtībā, izmantojot sociālos tīklus, cilvēks pats bēg no šī privātuma – viņš pats sevi publiski atklāj sabiedrībai. Tad kāpēc vainot par to sociālo portālu?

Tīmekļa medijs WikiLeaks otrdien publiskojis simtiem tūkstošiem Turcijas valdošās Taisnīguma un attīstības partijas (AKP) dokumentu, sākot no 2010.gada.

Turcijas reakcija bija zibenīga, un piekļuve šai informācijai jau nobloķēta.

WikiLeaks publicēja tviterī saiti uz datubāzi, kurā atrodoties 294 548 e-pasta vēstules un "daudzi tūkstoši" pielikumu no 762 adresēm, kas saistītas ar AKP domēnu akparti.org.tr.

Tīmekļa vietne skaidro, ka e-pasti, kas saistās ar šo domēnu, lielākoties izmantoti lietu kārtošanai ar ārpasauli, nevis sensitīvu iekšējo jautājumu risināšanai.

Jaunākā e-pasta vēstule, kas publiskota, ir datēta ar šā gada 6.jūliju, bet senākās ir no 2010.gada. Materiāls iegūts nedēļu pirms neveiksmīgā apvērsuma mēģinājuma Turcijā, atklāja WikiLeaks.

Finanšu piramīda MMM-2011 iekļuvusi augsta riska zonā un varētu sabrukt pēc pāris mēnešiem, raksta Газета.ру, kas apkopojusi četrus dažādus piramīdas sabrukšanas scenārijus.

Saskaņā ar piramdīdas izveidotāja Sergeja Mavrodi portālā ievietoto informāciju, finanšu piramīdai ir pievienojušies aptuveni 35 miljoni cilvēku. Pat, ja piramīdai pievienojušos cilvēku skaits ir desmit reizes mazāks, tā ir unikāla parādība Krievijas ekonomikā, raksta medijs. Jāatgādina, ka finanšu piramīda MMM-2011 darbojas arī Latvijā, un patlaban Saeimā plāno virzīt grozījumus likumos, lai aizliegtu krāpniecisku finanšu piramīdu reģistrāciju un darbību.

Kopumā MMM-2011 piramīdai ir atvērti 600 biroji 16 valstīs, un internetā atrodami 460 blogi saistībā ar šīs finanšu piramīdas darbību, vēsta medijs, kas arī apkopojis četrus iespējamus piramīdas sabrukuma scenārijus.