Plastiskie ķirurgi ar bažām gaida rudeni, kad kļūs skaidrs, vai ekonomikas attīstības atslābums ietekmēs arī šo nozari.

Strādā privātajā sfērā

Estētisko medicīnu un stomatoloģiju veselības aprūpes uzņēmumu pārstāvji min starp rentablākajām veselības aprūpes nozarēm. Tāpat šīs ir starp tām jomām, kurās pēc nozares pārstāvju sacītā ir lielākais «medicīnas tūristu» īpatsvars. Plastiskā ķirurģija apvieno gan kosmētisko, gan pēc­traumu rekonstruktīvo, gan rokas ķirurģiju. Gandrīz visi plastiskie ķirurgi Latvijā strādā privātos uzņēmumos, viens no nedaudzajiem izņēmumiem ir VSIA Valsts zobārstniecības un sejas ķirurģijas centrs, kas piedāvā arī kosmētiskās ķirurģijas pakalpojumus. Kopumā valstī ir 23 plastiskie ķirurgi, tomēr ne visi no viņiem šobrīd strādā savā profesijā. Savukārt kaimiņvalstī Lietuvā sertificēti ir 17 plastiskie ķirurgi, informē Latvijas Plastisko ķirurgu asociācijas (LPĶA) prezidents Pēteris Laucis.

Rīgā atvērta ķirurģijas klīnika Aiwa Clinic, kur ar Baltijā modernākajām tehnoloģijām mājīgā atmosfērā Latvijas labākie speciālisti pacientiem piedāvā diagnostiku, visplašākā spektra ķirurģiju, kā arī pēcoperācijas rehabilitāciju. Par inovācijām ķirurģijā un priekšrocībām pacientiem stāsta klīnikas vadītājs Dr. Valērijs Ratobiļskis.

Ar ko atšķiraties no citām ķirurģijas klīnikām?

Klīnika veidota pēc Eiropas labāko medicīnas iestāžu koncepta, pacientiem mājīgās telpās un viesnīcas tipa palātās, piedāvājot augstvērtīgu medicīnisko aprūpi. Aiwa Clinic praktizējošo speciālistu komandā ir vairāk nekā 50 Latvijas labākie profesionāļi, ik gadu plānots veikt aptuveni četrus tūkstošus operāciju. Šī ir Latvijā pirmā privātklīnika, kas paralēli vispārējai ķirurģijai piedavā otolaringoloģiju, traumatoloģiju, ortopēdiju, ginekoloģiju, proktoloģiju, uroloģiju, acu ķirurģiju, pacientiem veicot gan kataraktas, gan acu plakstiņu plastiskās operācijas. Klīnikā notiek arī sarežģītas un maz invazīvas operācijas, izmantojot inovācijas endoskopijā un lāzerķirurģijā. Tā kā veicam arī traumatoloģiskās ortopēdiskās operācijas, to skaitā gūžu un plecu locītavu operācijas, piedāvājam arī ļoti nozīmīgo pēcoperācijas rehabilitāciju. Savukārt dienas stacionārā ikvienam būs iespējams veikt vispārējo veselības pārbaudi jeb check – up programmu.

Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionārā Biķernieki trešdien, 4.martā, pilnā apjomā darbu uzsāks Ķirurģiskās infekcijas klīnika, kas specializējas ķirurģiskās infekcijas un inficētu, ilgstoši nedzīstošu brūču (apdegumi, izgulējumi, hr.osteomielīti, trofiskas čūlas u.c.) ārstēšanā.

Klīnikas labiekārtošanā tika ieguldīti vairāk nekā 520 000 eiro no valsts galvotā aizdevuma līdzekļiem - pilnībā renovēta 2. ķirurģijas nodaļa, 1. ķirurģijas nodaļā pilnībā renovētās telpās atvērtas 10 dienas stacionāra gultām, Operāciju blokā izremontēta viena operāciju zāle.

Vēsturiski Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca veidojās, apvienojot vairākas līdz tam patstāvīgas ārstniecības iestādes, līdz ar to nenovēršami veidojās atsevišķu profila nodaļu dublēšanās dažādos stacionāros. Tai pat laikā līdzīga profila pakalpojumu sniegšana bija sadrumstalota un pacientu ārstēšanā nepieciešamie speciālisti nebija pieejami vienuviet. Ķirurģiskās infekcijas klīnika tika izveidota, apvienojot stacionāra Biķernieki Strutainās ķirurģijas nodaļu un Valsts apdegumu centru un stacionāra Tuberkulozes un plaušu slimību centrs 8. Ārpusplaušu tuberkulozes nodaļu.

Latvijas plastikas ķirurgi augsti kotējas ārvalstu tirgos, un viņu sniegtos pakalpojumus izmanto pacienti gan no austrumu, gan rietumu valstīm, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Latvija un Baltijas valstis kopumā ir lieliska alternatīva plastikas ķirurģijas pakalpojumiem Šveicē, Austrijā un Vācijā gan valodas barjeras neesamības dēļ, gan kvalitātes un cenas attiecības dēļ, gan vienkārši tāpēc, ka pie mums uz Rīgu ir ērti atbraukt un patīkami uzturēties,» stāsta Plastikas ķirurģijas klīnikas vadītājs, Latvijas Plastisko ķirurgu asociācijas prezidents, Amerikas Estētiskās plastikas ķirurģijas asociācijas biedrs (ASAPS) Jānis Ģīlis. Statistika iezīmē vairākus galvenos mērķa tirgus, kuros Latvijas plastikas ķirurģijas pakalpojumi šķiet pievilcīgi – Neatkarīgo Valstu Sadraudzība (NVS), Skandināvija, Lielbritānija un Īrija.

Ventspils dome iecerējusi ieguldīt 2,7 miljonus latu jauna ambulatorās veselības aprūpes centra būvniecībā.

Ventspils pilsētas dome pieņēmusi lēmumu atbalstīt projekta Ambulatorās veselības aprūpes centra jaunbūve Kurzemes reģionā – Ventspilī iesniegšanu ierobežotā projektu konkursā finansējuma saņemšanai.

Līdzšinējo ambulatorās medicīnas iestādi Ventspilī pacienti gadā apmeklē ap 300 tūkstošiem reižu, un ir vērojams apmeklējumu pieaugums ik gadu. Tā kā līdzšinējās telpās ir zemi griesti, nav ventilācijas, lifta un auto stāvlaukuma, ir nepieciešams izveidot jaunu ambulatorās veselības centru, norāda Ventspils dome.

Projekts paredz izbūvēt jaunu ēku, nodrošinot vides pieejamību cilvēkiem ar kustību traucējumiem, iegādāties jaunu un modernu medicīnisko aprīkojumu, tai skaitā rentgena un mamogrāfijas iekārtas, labiekārtot pagalmu, izbūvējot automašīnu stāvvietas ar 70 vietām. Projekta kopējās izmaksas paredzētas 2,689 miljonu latu apmērā, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums 1,86 milj. Ls (82.14% no kopējām projekta attiecināmajām izmaksām) un valsts budžeta dotācija 50,9 tūkst. Ls, kā arī Ventspils pilsētas pašvaldībai jānodrošina līdzfinansējums projekta ieviešanai 0,78 milj. Ls. Plānotais projekta īstenošanas laiks ir no 2010. – 2012. gadam.

Strauji būvniecības noslēgumam tuvojas Latvijas Mikroķirurģijas centra specializētās slimnīcas būvniecība, kas 6. augustā svinēja spāru svētkus.

Būve atrodas Brīvības gatvē 332, Rīgā un pēc objekta nodošanas ekspluatācijā slimnīcā veiks plaša spektra rekonstruktīvās, rokas ķirurģijas un plastiskās ķirurģijas operācijas.

Jauna pieredze! Vai paspēs laikā?

Nav noslēpums, ka būvniecības nozare pēdējos gados izbaudījusi ne mazums izaicinājumu, tādēļ arī, izmantojot izdevību, Dienas Biznesa pirmais jautājums ir – vai objekts tiks pabeigts norunātajā laikā, proti, jānodod 2025. gada 1. ceturksnī. “Spāru svētki iezīmē būtisku posmu projekta izpildē, un līdz šim visi darbi ir veikti saskaņā ar plānoto grafiku. Mēs esam nodrošinājuši rūpīgu plānošanu un efektīvu resursu pārvaldību, līdz ar to paredzam, ka objekts tiks pabeigts veiksmīgi un laikā, par kuru esam savstarpēji vienojušies ar pasūtītāju,” spāru svētkos apliecināja SIA Monum valdes locekle Evita Domello, pie viena gan atklājot, ka šī slimnīca ir pirmā medicīniska rakstura būve MONUM vēsturē, lai arī uzņēmums ir daudznozaru un ar ilggadēju pieredzi.

Šā gada nogalē durvis vērs Aesthetica Beauty Clinic, kas projektēta un celta kā plaša plastiskās ķirurģijas un estētiskās medicīnas klīnika, kuru ir izveidojusi plastikas ķirurģe Evija Rodke-Sproģe kopā ar savu vīru – uzņēmēju Māri Sproģi.

Klīnika izveidota Teikā, trijos stāvos, 1030 kvadrātmetru lielā platībā. Klīnikā būs divas operāciju zāles, tajā strādās trīs plastikas ķirurgi un 13 dažādu jomu speciālisti, nodrošinot plašu pakalpojumu klāstu. Projekta autore ir arhitektu biroja Ozola & Bula arhitekte Vija Ozola.

Fragments no intervijas

Kā jūs izlēmāt būvēt klīniku?

Nākamajā gadā apritēs 20 gadu, kopš strādāju kā sertificēta plastikas ķirurģe. 2004. gadā nodibināju privātpraksi, daudz braukāju pa pasauli, stažējoties un pilnveidojot savas zināšanas un prasmes, tad kopā ar plastikas ķirurgu Kasparu Feldmani sākām darbību viņa privātajā klīnikā, bet visu laiku gaisā virmoja doma par savu medicīnas iestādi. 2014. gadā apprecējos ar Māri Sproģi – uzņēmēju ar milzīgām darba spējām un izcilu organizatora talantu. Abi kopā sapratām, ka šo ideju spējam īstenot. 2016. gadā nodibinājām uzņēmumu Aesthetica SIA, iegādājāmies zemi Teikā, sākām meklēt arhitektu. Izveidojām komandu, kas manas vēlmes un vīziju spēja salikt kopā. Pa šo laiku esam ļoti daudz paveikuši.

Latvijā ir daudz nelielu datu centru, kas liecina par uzņēmumu un iestāžu «viensētas» principu, un pāris lielu spēlētāju, kuri aktīvi kāpina eksportu; klupšanas akmeņi – energoefektivitāte un valsts likumdošana, raksta Dienas bizness.

Lai arī datu centru būvniecība Latvijā ir sākusies pirms pāris gadu desmitiem un šī sfēra attīstās arvien straujāk, pieaugot datu centru skaitam, tomēr joprojām nav izstrādātas valsts vadlīnijas datu centru infrastruktūras attīstībai Latvijā. To apliecina FIMA un Rīgas Tehniskās universitātes veiktais datu centru pētījums, kurā informācija apkopota no 63 datu centriem. Piemēram, nav izstrādātas speciālas prasības vai noteikumi par datu centru infrastruktūras veidošanu valsts un pašvaldības iestādēs, izņemot dažus normatīvos regulējumus, kurus netieši var piemērot datu centriem. Nav arī nacionāla līmeņa politikas datu centru infrastruktūras veidošanā vai attiecīgo pakalpojumu nodrošināšanā. Latvijā nav arī datu par to, cik liels kopumā ir datu centru bizness, lai gan nozares uzņēmēji norāda uz ieņēmumu pieaugumu. DB jau vairākkārt ir rakstījis, ka tieši datu centri ir joma, kurā kāpināt Latvijas IT pakalpojumu eksportu. Latvijas datu centru priekšrocības eksporta tirgos ir spēja runāt klientiem saprotamā valodā, sniegtais serviss, kā arī Eiropas Savienības valsts statuss, pakalpojuma cena un spēja risināt problēmjautājumus.

2012.gadā Ventspilī plānots nodot ekspluatācijā trīsstāvu ēku - ambulatorās veselības aprūpes centru.

Patlaban notiek ēkas karkasa siltināšana, informē Ventspils dome. Jaunās Ventspils poliklīnikas ēkas jumts būšot pirmais jumts Latvijā, kuram ir izveidots unikālas tehnoloģijas, īpaši biezs siltinājuma slānis. Jaunbūves iekštelpās notiek komunikāciju izbūve, ūdensvada, ugunsdzēsības signalizācijas, elektrības vadu izbūves darbi.

Jaunā ambulatorās veselības aprūpes centra būvniecība notiek ERAF projekta Ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumu attīstība Kurzemes reģionā – Ventspilī ietvaros, un jau 2012.gadā ir paredzēts atklāt jaunu trīs stāvu ēku 2 059m2 platībā, nodrošinot infrastruktūru sešu ģimenes ārstu kabinetiem.

Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas (Stradiņa slimnīca) valde 6.februārī nosūtījusi būvuzņēmumam SIA "Velve" paziņojumu par slimnīcas A korpusa otrās kārtas būvdarbu veikšanas būvniecības līguma pārtraukšanu.

Līgums lauzts vienpusēji, jo SIA "Velve" nespēj pildīt līgumā noteiktās saistības - netiek ievēroti būvniecības termiņi, būvobjektā konstatēti būtiski defekti, kas netiek novērsti, objektā notikusi nesaskaņotu apakšuzņēmēju nodarbināšana, kā arī fiksēti citi līguma pārkāpumi. Būvniecības līgums tiks izbeigts ar 2024.gada 13.februāri, un patlaban Stradiņa slimnīca gatavojas būvobjekta pārņemšanai 2024.gada 20.februārī.

Saskaņā ar būvniecības līgumu Nr. SKUS 456/20 "A korpusa otrās kārtas būvdarbu veikšana Pilsoņu ielā 13, Rīgā" Stradiņa slimnīca ir tiesīga izbeigt līgumu, ja "Uzņēmējs savas vainas dēļ neievēro izpildes termiņu vai būvdarbi bez attaisnojoša iemesla netiek pildīti vispār, vai arī tiek pildīti tik lēni, ka tie acīmredzami var netikt pabeigti Līgumā noteiktajā termiņā, izņemot nepārvaramas varas apstākļus". Līgums lauzts, pamatojoties uz vairākiem līguma punktiem: 12.1.2. punkts - būvniecības termiņu neievērošana un apstākļi, kas skaidri liecina, ka termiņu ievērošanu nebūs iespējama nākotnē; 12.1.4. punkts - būvniecības defekti un to nenovēršana; 12.1.5. punkts - nesaskaņotu apakšuzņēmēju nodarbināšana objektā; 12.12. punkts - citi līguma pārkāpumi.

Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca (PSKUS) aicina SIA "Velve" pildīt līgumsaistības, veicot pelējuma skartā pagrabstāva demontāžu, kā arī apmaksāt līgumsodu, informēja slimnīcas padomes konsultante Gundega Vārpa.

SIA "Velve" adresētajā vēstulē Stradiņa slimnīca norāda, ka būvnieks līdz šim nav izpildījis 2020.gada 27.augustā noslēgtajā būvniecības līgumā minētos darbu izpildes nosacījumus, kā arī tiek būtiski kavēti plānotie būvdarbu izpildes termiņi un naudas plūsma. Tā rezultātā iestājies Eiropas Reģionālā attīstības fonda līdzekļu neapguves risks. Tāpat konstatēta neatbilstoša būvdarbu izpildes kvalitāte - piemēram, gandrīz 8000 kvadrātmetru plašajā pagrabstāvā nav novērsts pelējums - un ikdienas būvniecības procesa norise, kā arī darbu progress neatbilst tam, par kādu abas puses vienojušās.

Slimnīca akcentē, ka tās jaunbūvējamā korpusa A2 pagrabstāvā atklāts pelējums būvnieka nolaidības dēļ. Pelējuma klātbūtne ir kategoriski nepieļaujama telpās, kurās paredzēts uzturēties pacientiem un ārstniecības personālam. Saskaņā ar projektu teju 8000 kvadrātmetru plašajā pagrabstāvā paredzēts izvietot operāciju bloku, kam ir īpaši augstas drošības prasības.

Šā gada jūnijā Vecrīgā, pie Doma laukuma tiks atvērta viesnīca Dome Hotel & SPA, kuras izveidē un ēkas rekonstrukcijā ieguldīti ap 2.5 milj. latu.

Tajā būs 15 eleganti luksusa numuri. Kopā ar viesnīcu tiks atvērts arī SPA centrs ar austrumu masāžām, frizētavu un tvaika pirti, saunu un terasi ēkas augšstāvā ar skatu uz Doma baznīcu.

Dome Hotel & SPA īpašnieks ir SIA Baltijas dizaina viesnīcas, kas dibināta 2004.gadā. Uzņēmums plāno izvērst viesnīcu biznesu Austrumeiropā, orientējoties galvenokārt uz t.s. boutique jeb salonviesnīcu nišu. Dome Hotel & SPA būs uzņēmuma pirmā viesnīca.

Ēkā ir saglabātas visas vēsturiski vērtīgās lietas – 18.gs. sienu gleznojumi, koka kāpnes, podiņu krāsnis, durvis un logi. Speciāli telpiski risinājumi nodrošina dienasgaismu visās viesu uzņemšanas telpās.

16. februārī Ventspilī plānots parakstīt līgumus par jauna ambulatorās veselības aprūpes centra būvniecību. Projekta ietvaros būvdarbus veiks pilnsabiedrība Piegādātāju apvienība RBSSKALS, RBSSKALS Būvvadība, RBSSKALS Būvsabiedrība un Ostas celtnieks.

Līdz 2012.gada jūnijam ir paredzēts izbūvēt jaunu trīs stāvu ēku 2059m2 platībā, nodrošinot infrastruktūru ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumiem. Būvprojekta risinājumi paredz ambulatorās veselības aprūpes centra būvniecību atbilstoši zema energopatēriņa ēku būvniecības principiem, plānotais vidējais gada siltumenerģijas patēriņš nepārsniegšot 25kwh/m2.

Projekta kopējās izmaksas paredzētas 2,2 miljonu Ls apmērā, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums 1,8 miljoni Ls (82% no kopējām projekta attiecināmajām izmaksām) un valsts budžeta dotācija 50 tūkstoši Ls apmērā, kā arī Ventspils pilsētas pašvaldībai jānodrošina līdzfinansējums projekta ieviešanai 353 tūkstoši Ls apmērā.

RSU Stomatoloģijas institūtā pēc telpu rekonstrukcijas 440 m2 platībā darbu ir uzsācis jauns Mutes, sejas un žokļu ķirurģijas klīnikas dienas stacionārs, kura izveidē ieguldīti 735 tūkstoši eiro.

Mutes, sejas un žokļu ķirurģijas klīnikas virsārsts asoc.prof.Ģirts Šalms skaidro, ka jauna, daudz plašāka dienas stacionāra izveide bija nepieciešama, lai nodrošinātu atbilstošu pirms un pēc operācijas aprūpi, vienlaicīgi piedāvājot augsta komforta līmeni pacientiem.

Stacionārā ir pieejami trīs operāciju galdi, sešas palātas ar astoņām gultas vietām. Ir iekārtota viena intensīvās aprūpes palāta, kā arī, palāta pacientiem ar kustību traucējumiem. Katrai palātai ir viss nepieciešamais aprīkojums pacientu drošībai, kā arī moderna ventilācija, sava dušas telpa, labierīcības, tv.

Jaunās telpas ļauj nodrošināt to, ka vienlaicīgi var veikt vairākas sarežģītas operācijas vispārējā anestēzijā. Asoc.prof.Ģ.Šalms stāsta, ka paplašinātajā dienas stacionārā tiek veiktas visa veida operācijas mutes dobumā, pēc kurām pacients jau pēcpusdienā dodas mājās. Tās ir dažādas sarežģītības pakāpes zobu ekstrakcijas (raušanas), implantācijas, preprotētiskā ķirurģija, kad pacientam tiek veikta kaula pieaudzēšana, kaula paplašināšana vai sašaurināšana, lai pēc tam varētu ievietot zoba implantātu un aizvietotu trūkstošos zobus. Bieži tiek veiktas zobu transplantācijas operācijas, saknes gala rezekcijas un labdabīgu veidojumu noņemšana, kā arī retinētu (neizšķīlušos vai daļēji izšķīlušos) zobu atsegšana, kas nepieciešama, lai veiktu ortodontisku zobu regulāciju.

Neskatoties uz Austrumu slimnīcas lielo nozīmi veselības aprūpes sistēmā Latvijā, pieaugošo finanšu apgrozījumu un stabilo pacientu skaitu, slimnīcai jau kopš 2011. gada ir ievērojami zaudējumi, kuru uzkrātā summa 2015. gada nogalē sasniegusi 28 miljonus eiro, norāda Valsts kontrole.

Zaudējumus, visticamāk, nāksies segt nodokļu maksātājiem. Esošās situācijas iemeslus vērtēja Valsts kontrole revīzija.

Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca ir lielākā ārstniecības iestāde Latvijā, kuras sastāvā ietilpst pieci stacionāri – Gaiļezers, Latvijas Onkoloģijas centrs, Biķernieki, Latvijas Infektoloģijas centrs un Tuberkulozes un plaušu slimību centrs. Austrumu slimnīca nodrošina daudzpusīgu diagnostiku un ārstēšanu pacientiem, arī tādos gadījumos, kādos citas slimnīcas Latvijā to nenodrošina. Slimnīca veic zinātniski pētniecisko darbu, attīsta inovācijas, nodrošina jauno speciālistu apmācību un īsteno sabiedrības izglītošanas un veselības veicināšanas pasākumus.

Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) padome izteikusi neuzticību slimnīcas valdei, atceļot no amatiem Rinaldu Muciņu, Ilzi Kreicbergu, Jāni Nagli un Agru Melni, informēja padomes konsultante Gundega Vārpa.

Atbilstoši Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā noteiktajam PSKUS padome iecēlusi slimnīcas pagaidu valdi ar pilnvaru termiņu uz vienu gadu. Pagaidu valdes priekšsēdētāja amatā iecelts Lauris Vidzis, bet valdes locekļu amatos - Džineta Heinrihsone un Ģirts Ansons.

Jaunās pagaidu valdes locekļiem ir augsta kompetence vadības, ārstniecības un finanšu jomās, informēja Vārpa.

Pagaidu valdes priekšsēdētājam Vidzim ir Jeila vadības skolā Ņūheivenā, ASV, iegūts uzņēmējdarbības vadības maģistra grāds (MBA) ar specializāciju veselības aprūpes administrācijā, kā arī Banku augstskolā Rīgā iegūts maģistra grāds finanšu vadībā un bakalaura grāds finansēs. Vidža būtiskākā iepriekšējā darba pieredze vairāk nekā 10 garumā saistīta ar medicīnas nozares stratēģisko, organizatorisko, pārvaldības, veiktspējas, pārmaiņu vadības, pacientu pieredzes un finanšu uzlabošanas modeļu plānošanu un izstrādi, darbojoties tādos starptautiskos uzņēmumos kā "Navigant Consulting", "Philips Healthcare" Ziemeļamerikā un Vestčesteras medicīnas centrā Ņujorkā, ASV.

Majoru kultūras namā izstādītas vaska figūras

Jūrmalā, Majoru kultūras namā, Jomas ielā 35, atkal atvērta Vaska figūru izstāde, ko pēc divu gadu pārtraukuma ar atjaunotu saturu piedāvā firma MTU Fantasy no Igaunijas.

Atklās izstādi Neskartie. Latvijas tekstilmāksla

Ārzemju mākslas muzejā 7.jūlijā pl.17.00 tiks atklāta Latvijas Tekstilmākslas asociācijas rīkotā izstāde Neskartie. Latvijas tekstilmāksla.

Būs apskatāmi Tiroles mākslinieku darbi

Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā no 11. jūlija līdz 2. augustam būs apskatāma Austrijas mākslas izstāde Audums un akmens.

Luminor banka piešķīrusi ilgtermiņa finansējumu 40 miljonu eiro apmērā veselības aprūpes uzņēmumu grupai AS Repharm biznesa paplašināšanai Baltijā.

Papildu finanšu līdzekļi tiks ieguldīti uzņēmējdarbības attīstībai ārpus Latvijas robežām, piedāvājot medicīnas pakalpojumus Lietuvā.

Pateicoties Luminor bankas piešķirtajam finansējumam, AS “Repharm” ieguvusi kontrolpaketi vienā no lielākajām medicīnisko pakalpojumu operatoru grupām Lietuvā. Grupā ietilpst 33 medicīnas iestādes, trīs no tām ir specializētās klīnikas, bet pārējās 30 ir ambulatorās klīnikas, kas darbojas 16 Lietuvas pilsētās.

“Ārstniecības pakalpojumu pieejamība un kvalitāte ir viens no veselības aprūpes sistēmas un Eiropas valstu valdību izaicinājumiem. OECD apkopotie dati liecina, ka iedzīvotāju paredzētais mūža ilgums gan Latvijā, gan Lietuvā ir viens no zemākajiem Eiropas Savienībā. Lai uzlabotu iedzīvotāju veselības stāvokli un veicinātu profesionālu un pilnvērtīgu medicīnisko pakalpojumu pieejamību Baltijas valstīs, esam gandarīti atbalstīt AS “Repharm”, attīstoties Baltijas mērogā,” saka Ilze Zoltnere, Luminor Korporatīvā departamenta vadītāja.

Saistībā ar VSIA "Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca" (PSKUS) lēmumu par līguma pārtraukšanu ar būvkopmāniju SIA "Velve" par PSKUS A2 korpusa būvniecību kompānijai sākts tiesiskās aizsardzības process (TAP), aģentūru LETA informēja uzņēmumā.

Būvkompānijas pārstāvji norāda, ka uzņēmums patlaban saskaras ar finanšu grūtībām segt savas saistības pret apakšuzņēmējiem. Lai "Velve" varētu turpināt uzņēmējdarbību un aizstāvēt savas un apakšuzņēmēju intereses un likumiskās tiesības, 7.maijā Rīgas pilsētas tiesā pēc"Velve" lūguma ir pieņemts lēmums ierosināt TAP lietu.

Kā skaidro kompānijā, TAP mērķis konkrētajā gadījumā ir pasargāt būvkompāniju no tūlītējas kreditoru vēršanās pret uzņēmumu pilnā apmērā, veicinot dzīvotspējīga uzņēmuma atgriešanos ekonomiskajā apritē. "Velve" tiesiskās aizsardzības procesā būs iespēja pabeigt esošos objektus, kā arī risināt jautājumus par savstarpējiem norēķiniem ar PSKUS, lai pēc iespējas nodrošinātu savu un PSKUS objektā iesaistīto apakšuzņēmēju likumiskās tiesības uz samaksu par paveiktajiem darbiem.

Ventspilī ar Eiropas reģionālās attīstības fonda līdzfinansējumu sākta jaunas poliklīnikas būvniecība.

Jauno ambulatorās veselības aprūpes centru, kura būvniecība notiek projekta «Ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumu attīstība Kurzemes reģionā – Ventspilī» ietvaros, ir paredzēts pabeigt 2012. gada jūnijā. Tad jaunā poliklīnika jau būs ieguvusi trīsstāvu ēkas veidolu 2 059 m2 platībā.

Poliklīnikā būs izvietoti arī vairāki ģimenes ārstu prakses kabineti, kā arī plānots izbūvēt stāvlaukumu ar aptuveni 60 stāvvietām.

Projekta kopējās izmaksas paredzētas 2,2 miljonu latu apmērā, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums 1,8 miljoni latu (82% no kopējām projekta attiecināmajām izmaksām) .

Globālā digitalizācija, kā arī pandēmijas ietekme veicinājusi datu centru pakalpojumu izaugsmi. Datu centrs ir viens no tiem IT risinājumiem, kas ļauj paaugstināt biznesa procesu efektivitāti un drošību, kā arī būtiski samazināt tehniskās infrastruktūras uzturēšanas izmaksas. Šīs tendences ietekmē gan Latvijā gan pasaulē pieaugošā datu centru slodze, kas saistītas ar datu centru darbību un patērētās elektroenerģijas apjoma pieaugumu. Kas sagaida šo nozari turpmāk, stāsta “Tet” Datu centra biznesa attīstības vadītājs Māris Sperga.

Sistēmas noturības attīstīšana

Prasības nodrošināt nepārtrauktu infrastruktūras darbību katru gadu pieaug. Sistēmu lēndarbība un dīkstāve var būtiski ietekmēt uzņēmuma veiktspēju un pakalpojumu līmeni, tādējādi samazinot ieņēmumus. Jaunu standartu piemērošana, lai panāktu pilnīgu noturību un darbības nepārtrauktību, agri vai vēlu kļūs par nozares normu.

Perifērijas risinājumu izstrāde

Datu apjoma pieaugumu veicina arī ar tīklu savienoto ierīču pieaugums. Sagaidāms, ka to apstrāde notiks nevis centrālajos datu centros, bet gan perifērijā, tas ir, vietējos datu centros. Tas novedīs pie dažāda veida datu centru izvietošanas un jaunu datu centru veidu rašanās tīkla savienojamības nodrošināšanai.

Līdz ar jaunā "SĀGA" tirdzniecības centra atvēršanu rudenī tiks izveidotas ap 500 jaunas darba vietas, kas kopā ar blakus esošo "IKEA" tirdzniecību centru veidos jaunu darījumu centru Rīgā.

Jaunā centra attīstībā plānots ieguldīt aptuveni 68 miljonu eiro lielas investīcijas.

"Neskatoties uz pandēmijas radītajiem riskiem, mēs kā investori un attīstītāji pieņēmām lēmumu turpināt projektu iepriekš noteiktajā laika grafikā un apjomā. Šis, līdzīgi kā citi lieli investīciju projekti Latvijā, šobrīd silda ekonomiku un jau būvniecības stadijā nodrošina darbavietas un saimniecisko apriti daudziem lieliem un maziem uzņēmumiem. Tomēr pēc atvēršanas rudenī tam būs vēl lielāka pozitīva ietekme uz vietējo ekonomiku, pateicoties atvērto veikalu, biroju, sporta un veselības klasteru, restorānu halles, pirmsskolas iestādes radītajām darbavietām un papildu nomaksātajiem nodokļiem valsts budžetā," lēš SIA "VPH Latvia" direktors Juris Barkāns.

Ventspils slimnīcā piektdien, 3.oktobrī pulksten 14 svinīgi atklās jaunākās paaudzes kodolmagnētiskās rezonanses iekārtu, kas dos principiāli jaunas diagnostikas iespējas pacientu audu un orgānu vizuālās diagnostikas jomā, informē Ventspils slimnīca.

Iekārtas iegāde tiek realizēta sadarbībā ar līzinga kompāniju SEB līzings, kas nodrošina iespēju par iekārtu norēķināties pakāpeniski ilgākā laika posmā.Magnētiskā rezonanse ir jauna augsti informatīva vizuālās diagnostikas metode, kam salīdzinot ar citām diagnostiskas metodēm ir lielāka audu izšķirtspēja un izmeklējumu precizitāte. Ar tās palīdzību iespējams iegūt dažādu orgānu un citu cilvēku organisma struktūru detalizētus attēlus. Pacientu var izmeklēt trīs plaknēs, nemainot viņa stāvokli iekārtā. Izmeklējumus pacientiem Ventspils slimnīcā veiks augsti kvalificēti radiologu asistenti, kuri iepriekš izgājuši apmācību un papildinājuši savas zināšanas pie vadošajiem P.Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas radiologiem, kuri arī sniegs slēdzienu par izmeklējuma rezultātiem. Sadarbību starp PSIA Ventspils slimnīca un P.Stradiņa universitātes radiologiem nodrošina SIA DiaMed.

25. aprīlī Kuldīgā atklās tūrisma sezonu ar īpašu pasākumu - pavasara palu šovu Lido zivis Kuldīgā.

Galvenais akcents šajā tūrisma sezonā tiks likts uz Kuldīgas velotūrisma popularizēšanu, informē Kuldīgas Tūrisma informācijas centrs (TIC). Kuldīgas TIC piedāvā ceļotājiem gan velosipēdu nomu, gan arī sešus velomaršrutus un velogidu pakalpojumus. 21. maijā jau otro gadu sadarbībā ar Eiropas Komisijas pārstāvniecību Latvijā un Nīderlandes vēstniecību Latvijā tiks rīkota velodiena Eiropa domā zaļi, kad no Kuldīgas Rātslaukuma uz Riežupes smilšalām dosies 600 riteņbraucēji.

30. un 31. maijā Kuldīgā gaida ierodamies 600 orientieristus uz Baltijas čempionātu orientēšanās sportā. 30. maijā Kuldīgā uz XV senioru deju svētkiem sabrauks ap 1000 dejotāju no visas Latvijas. No 16. – 19. jūlijam notiks pilsētas festivāls Dzīres Kuldīgā, 8. augustā – SEB Kuldīgas pusmaratons - Latvijas čempionāts pusmaratonā.

Valdība šodien beidzot apstiprināja patvēruma meklētāju uzņemšanas plānu, lai pilnveidotu Latvijas līdzšinējo patvēruma meklētāju uzņemšanas sistēmu un šo personu sociālekonomisko iekļaušanu Latvijas sabiedrībā.

Valdība noteica, ka jautājumu par papildu nepieciešamā finansējuma piešķiršanu Labklājības ministrija (LM) lemj pēc LM iesniegtā informatīvā ziņojuma par Nodarbinātības valsts aģentūras faktisko noslodzi, īstenojot plānā noteiktos pasākumus. Informatīvais ziņojums jāiesniedz Ministru kabinetā līdz 2016.gada 1.maijam.

Tāpat valdība noteica, ka jautājumu par nepieciešamā finansējuma piešķiršanu pašvaldībām lemj, izskatot Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu par bēgļu un personu ar alternatīvo statusu uzņemšanas un integrācijas pasākumu ietekmi uz pašvaldību budžetiem, atbilstoši pašvaldību faktiskajiem izdevumiem.