Kurzemes rajona tiesa ir izbeigusi Liepājas zivju pārstrādes uzņēmuma SIA «Kolumbija LTD» tiesiskās aizsardzības procesu un izbeigusi tiesvedību kompānijas tiesiskās aizsardzības procesa lietā, aģentūrai LETA pastāstīja Kurzemes rajona tiesas pārstāve Velga Lūka.

«Kolumbija LTD» Kurzemes rajona tiesā 16.jūlijā iesniedza pieteikumu par tiesiskās aizsardzības procesa plāna izstrādes termiņa pagarināšanu uz vienu mēnesi. Tiesnese Inta Pūce pieteikumu izskatīja un otrdien, 17.jūlijā izlēma noraidīt «Kolumbija LTD» pieteikums par tiesiskās aizsardzības procesa pasākuma plānu izstrādes un saskaņošanas termiņa pagarināšanu.

Tiesnese izbeidza «Kolumbija LTD» tiesiskās aizsardzības procesu un izbeidza arī tiesvedību «Kolumbija LTD» tiesiskās aizsardzības procesa lietā.

Jau ziņots, ka šā gada 14.maijā «Kolumbija Ltd.» iesniedza Kurzemes rajona tiesā tiesiskās aizsardzības procesa pieteikumu. Kurzemes rajona tiesa šā gada 15.maijā izlēma pieteikumu atstāt bez virzības trūkumu novēršanai līdz šā gada 12.jūnijam. Taču «Kolumbija Ltd.» šā gada 15.maijā tiesas lēmumā norādītos trūkumus tolaik novērsa.

Maksātnespējīgās SIA JLM grupa kreditoru sapulce nolēmusi turpināt bankrota procedūru, jo potenciālais investors atteicies no sanācijas priekšlikuma.

Potenciālais investors Eldars Gumbatovs, kurš iepriekš izteica gatavību pārņemt JLM grupu, lai atjaunotu maizes ražotāja darbību, atteicies no šādas iespējas, Db ionformēja SIA JLM grupa maksātnespējas administrators Guntars Birsāns.

Uzņēmējs gan izteicis gatavību iegādāties JLM grupa ražošanas līdzekļus izsolē un nomāt tos līdz izsolei. Tomēr viņš nav varējis kreditoriem uzrādīt dokumentus, kas apliecinātu pietiekamas finansiālas iespējas. Tāpēc kreditori noraidīja nomas pieteikumu.

Pēc kreditoru sapulces protokola apstiprināšanas uzņēmuma administrators gatavos izsoles noteikumus un organizēs JLM grupa visas mantas izsoli.

Db jau rakstīja, ka JLM grupu, kas apvienoja Liepājas un Jelgavas maizes ražotājus, tiesa pasludināja par maksātnespējīgu pērn pēc neveiksmīga mēģinājuma iegūt tiesisko aizsardzību. Kreditoru sapulce pērn 16. decembrī nolēma sākt maizes ražotāja JLM Grupa bankrota procedūru. Šī gada 22. maijā notika kārtējā JLM grupa kreditoru sapulce, kurā kreditori iepazinās ar priekšlikumu atjaunot maksātspēju un ar potenciālo investoru, tomēr sapulci pārtrauca, jo priekšlikums nebija detalizēti izstrādāts. Kopējie kreditoru prasījumi sasniedz aptuveni 2.8 milj. Ls, uzņēmuma manta novērtēta ap vienu miljonu latiem.

Ar Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas 2008. gada 21. aprīļa lēmumu tika ierosināta SIA CELLE tiesiskā aizsardzības procesa lieta, nosakot pietiecējam termiņu tiesiskās aizsardzības procesa pasākuma plāna saskaņošanai ar kreditoriem līdz 2008. gada 20. maijam.

2008. gada 24. aprīlī ar tiesas lēmumu par celtniecības uzņēmuma SIA CELLE tiesiskās aizsardzības procesa administratori iecelta Ivita Baumane, Db.lv informē Raimonds Andžāns Valsts aģentūras Maksātnespējas administrācijas Sabiedrisko attiecību speciālists.

Lai gan ar Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas 2008. gada 21. aprīļa lēmumu, termiņš tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna saskaņošanai ar kreditoriem noteikts līdz 2008. gada 20. maijam, pēc administratora pieteikuma, 2008. gada 26. maijā tiesa atlika lietas izskatīšanu, dodot iespēju pieteicējam izpildīt Maksātnespējas likuma 38. panta trešajā daļā noteiktos priekšnosacījumus – saskaņot tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu ar divām trešdaļām nenodrošināto kreditoru, kuriem izpildes termiņš ir iestājies pirms tiesas lēmuma par tiesiskās aizsardzības procesa ierosināšanu, un kuru prasījumu izpildes termiņš iestāsies tiesiskās aizsardzības procesa laikā.

Pēdējos pāris gados jaundibinātu uzņēmumu skaits arvien palielinās un tas ir apsveicami, raugoties no ekonomikas attīstības aspekta. Katrs jauns uzņēmējs cer, ka viņa izlolotais bizness sasniegs labus rezultātus un peļņu, taču realitātē tas diemžēl ne visiem izdodas.

Nevēlos biedēt jauno uzņēmumu vadītājus, tomēr pašreizējā situācija maksātnespējas jomā mudina atgādināt, ka valdei kā uzņēmuma izpildinstitūcijai ir savi likumiskie pienākumi, par kuriem nedrīkstētu aizmirst, arī saskaroties ar finansiālām grūtībām.

Krietns un rūpīgs saimnieks ar atbildību

Prakse rāda, ka ne katrs no jaunajiem un arī vairs ne gluži jaunajiem uzņēmējiem apzinās, ka valdes priekšsēdētāja vai valdes locekļa statuss nes līdzi arī atbildību. Uzņēmuma valdes galvenais pienākums ir rūpēties par uzņēmuma darba organizāciju, lai īstenotu nospraustos mērķus un gūtu plānoto peļņu. Taču, ja dažādu iemeslu dēļ uzņēmums saskaras ar finansiālām grūtībām, valdes locekļiem savlaicīgi jākonstatē brīdis, kad jāpieņem lēmums par maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšanu. Komerclikumā ietvertā frāze – valdes loceklim savi pienākumi jāpilda kā krietnam un rūpīgam saimniekam - nav emocionāls uzmundrinājums, bet gan noteikums, kura neievērošanai ir tiesiskas sekas.

Liepājas tiesa pasludinājusi par maksātnespējīgu ar 2009. gada 3. februāri maizes ražotāja JLM Grupa saistīto uzņēmumu SIA Sono maiznīca.

Par maksātnespējas administratoru iecelts Aleksandrs Kozačkovs, par atbildētāja pārstāvi - SIA Sono maiznīca īpašnieks Arvis Rove. Uzņēmuma maksātnespēju apliecina divas pazīmes - parādu kopsumma ap 202 tūkstošiem latu pārsniedz aktīvu vērtību, kā arī vairāk nekā trīs mēnešus nav maksāti nodokļi. Starp kreditoriem ir gan Valsts ieņēmumu dienests, gan arī JLM grupa. Savukārt debitoru parādi sasniedz 80 tūkstošus latu, tostarp ir arī JLM Grupa.

"Vienīgais iemesls Sono maiznīcas nonākšanai maksātnespējas situācijā ir JLM Grupas darbības apturēšana," Db situāciju komentēja Arvis Rove. Pēc viņa teiktā, vismaz pieciem uzņēmumiem JLM grupas darbības apturēšana radīs nopietnas problēmas, bet vēl vismaz 15 - 20 uzņēmumiem - mazākas problēmas.

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa šodien pasludināja kosmētikas ražotāju AS «Dzintars» par maksātnespējīgu un par maksātnespējas procesa administratoru iecēla Jāni Ozoliņu, aģentūrai LETA pavēstīja tiesas pārstāve Viktorija Mežance.

Viņa skaidroja, ka maksātnespējas process ierosināts, pamatojoties uz maksātnespējas administratora Mareka Dika pieteikumu, vienlaikus izbeidzot tiesiskās aizsardzības procesu, jo konstatēts, ka «Dzintars» ilgāk nekā 30 dienas nepildīja ar kreditoriem saskaņoto tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu 2019.gada 25.aprīļa redakcijā un tiesai netika iesniegti kreditoru vairākuma akceptēti un saskaņoti plāna grozījumi.

Līdz ar to tiesa konstatēja Maksātnespējas likuma 57.panta pirmās daļas 8.punktā paredzēto maksātnespējas procesa pazīmi un atzina, ka ir pamats pasludināt «Dzintars» juridiskās personas maksātnespējas procesu.

Mežance atzīmēja, ka konkrētajā lietā nozīmīgākais kreditors bija Valsts ieņēmumu dienests (VID), no kura 2019.gada 11.oktobra lēmuma izriet, ka nodokļu administrācija vairs nepiekrita «Dzintara» izstrādātajiem un VID iesniegtajiem tiesiskās aizsardzības procesa plāna grozījumiem 2019.gada 20.septembra redakcijā.

Kosmētikas ražotājas AS «Dzintars» nenokārtotās parādsaistības pret valsti kopš 2017.gada janvāra ir divkāršojušās, tādēļ uzņēmuma nodrošinātais kreditors - Valsts ieņēmumu dienests (VID) - nesaskaņoja «Dzintara» sagatavotos tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna grozījumus, sacīja VID pārstāvis Andrejs Vaivars.

2017.gada janvārī, kad tiesa pasludināja «Dzintara» tiesiskās aizsardzības procesu, uzņēmuma nodokļu parāds bija 3,46 miljoni eiro, bet patlaban parādsaistības ir pieaugušas līdz 6,82 miljoniem eiro, informēja Vaivars.

«Lielāko daļu no šī parāda veido neveiktās sociālās iemaksas, un tas nozīmē, ka ir apdraudētas uzņēmuma darbinieku sociālās garantijas,» uzsvēra Vaivars.

Viņš piebilda, ka no uzņēmuma vadības puses ir bijuši vairāki solījumi parādus nokārtot, taču situācija nav atrisinājusies.

Otra «Dzintara» nodrošinātā kreditora «Attīstības finanšu institūcijas «Altum»» (Altum) pārstāvis Kristians Pudans sacīja, ka, izvērtējot uzņēmuma tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānus savu kā nodrošinātā kreditora kritēriju ietvarā, «Altum» tos saskaņoja. Prasījumu summas gan pakļaujas līguma konfidencialitātei, norādīja Pudans.

Kurzemes apgabaltiesa 15. janvārī apmierināja maksātnespējīgās SIA JLM grupa prasību pret SIA Sono maiznīca par vairāk nekā 173 tūkstošu latu parāda piedziņu.

Tiesa nolēma piedzīt par labu prasītājam 173 661.42 latus, kā arī 2379.29 Ls valsts nodevu. Termiņš noteikts 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās brīža. Jau 2008. gada 4. septembrī tiesa lēma par prasības nodrošinājumu, apķīlājot SIA Sono maiznīca bankas kontus, ko Sono maiznīca lūdza atcelt. 2008. gada 9. septembrī tiesa noraidīja Sono maiznīcas prasību un atstāja spēkā prasības nodrošinājumu. Diemžēl atbildētāja kontos nav pietiekami daudz līdzekļu, lai segtu prasību, tiesas starplaikā db atzina JLM Grupa pārstāvis, zvērināts advokāts Viesturs Ločmelis. Atbildētājs, savukārt, nebija ieradies tiesas sēdē, jo SIA Sono maiznīca īpašnieks un valdes loceklis Arvis Rove tiesai nosūtījis darba nespējas lapas kopiju.

Liepājas zivju pārstrādes uzņēmumam Kolumbija Ltd. ierosināts tiesiskās aizsardzības process, liecina informācija Maksātnespējas reģistrā.

Informācija Firmas.lv liecina, ka 14.maijā Kolumbija Ltd. iesniedza Kurzemes rajona tiesā tiesiskās aizsardzības procesa pieteikumu. Kurzemes rajona tiesa šā gada 15.maijā izlēma pieteikumu atstāt bez virzības trūkumu novēršanai līdz šā gada 12.jūnijam. Taču Kolumbija Ltd. šā gada 15.maijā tiesas lēmumā norādītos trūkumus novērsusi.

Kolumbija Ltd. tiesā iesniegtajā tiesiskās aizsardzības procesa pieteikumā norādījusi, ka uzņēmums ir nonācis finansiālās grūtībās, kas ierobežo pieteicējas spēju veikt aktuālus norēķinus ar darbiniekiem un kreditoriem. Pieteikumā teikts, ka kompānijas saistību apmērs turpina palielināties, bet apgrozāmo līdzekļu trūkums liedz turpināt pilnvērtīgu saimniecisko darbību, tostarp arī izpildīt uzņemtās saistības.

22. maijā paredzēta kārtējā JLM grupa kreditoru sapulce, kurā kreditori iepazīsies ar priekšlikumu atjaunot maksātspēju un ar potenciālo investoru.

Tajā pašā laikā samilzis konflikts starp JLM grupas bijušo īpašnieku Arvi Rovi un maksātnespējas administratoru Guntaru Birsānu. Arvis Rove vērsies kriminālpolicijā sakarā ar administratora Guntara Birsāna darbībām. Savukārt pret Arvi Rovi ierosināta civillieta pēc Guntara Birsāna iniciatīvas.

«Esmu iesniedzis iesniegumu kriminālpolicijai par administratora Guntara Birsāna darbībām maksātnespējas procesā,» Db informēja Arvis Rove.

A. Rove apgalvoja, ka 11. martā ir uzsākts kriminālprocess.

Bijušais maizes ražotāja īpašnieks un vadītājs uzskata, ka administrators Guntars Birsāns darbojas savās privātajās interesēs, pamatojot to ar faktu, ka G. Birsānam pieder SIA KRESE GV kur apgrozījums 2008.gadā bijis aptuveni 5 tūkstoši latu, zaudējumi - ap 19 tūkstošiem latu, bet parādsaistības vairāk nekā 300 tūkstoši latu.

Pēdējās nedēļās nepaiet ne diena, kad lielākajos Latvijas medijos nerunātu par jauno Maksātnespējas likumu. Viedokļi ir dažādi, taču dominē uzskats, ka likumprojekts spēcīgi lobē banku intereses. Fakti liecina, ka jaunais likums vairāk aizsargās kreditorus, vienlaikus obligātās papildus prasības tiesiskās aizsardzības procesa plāna izstrādei padarīs plānus kvalitatīvākus un pamatotākus.

Viedoklim, ka jaunais likums darbosies banku interesēs, var piekrist, piemēram, paredzētā iespēja prasīt ieķīlātās mantas vai īpašuma pārdošanu jau divu mēnešu laikā pēc maksātnespējas pasludināšanas dienas. Tas nozīmē, ka komercsabiedrībai nebūs cerības atjaunot komercdarbību, ja banka nolems mantu (īpašumus) pārdot. Būt vai nebūt biznesam – to izlems banka. Šobrīd likums vairāk līdzsvaro nodrošināto un nenodrošināto kreditoru attiecības, nosakot, ka nodrošinātais kreditors var prasīt ieķīlātās mantas pārdošanu tikai pēc tam, kad pārējie (nenodrošinātie) kreditori ir akceptējuši attiecīgo maksātnespējas risinājumu (izlīgums, sanācija vai bankrots).

Maksātnespējīgā maizes ražotāja JLM grupa administrators paziņojis par 190 darbinieku atlaišanu Jelgavas un Liepājas ražotnēs sakarā ar ražošanas pārtraukšanu.

30. jūlijā Jelgavas tiesa pasludināja JLM grupa maksātnespēju, 5. augustā ar administratora Guntara Birsāna lēmumu pārtraukta ražošana. Nodarbinātības Valsts aģentūrā administrators iesniedzis vēstuli, kurā norādīts, ka plānots 2008. gada augustā uzteikt darba līgumus un septembrī atlaist 190 JLM grupas darbiniekus, no tiem 74 - Liepājā, bet 116 – Jelgavā.

Nogremdē parādi

„Sadarbības partnerus darīja uzmanīgus JLM grupas lūgums piešķirt tiesisko aizsardzību, un viņi vairs nepiekrita atliktajiem maksājumiem,” Db pastāstīja G. Birsāns. Gada sākumā JLM grupa parādījās valsts lielāko sociālā nodokļa parādnieku sarakstā ar 123 492 latiem. Vienlaikus Hansabanka pārtraukusi ilgtermiņa aizdevuma līgumu un apturējusi kredītlīniju, bloķējusi kontus. Augot kreditoru spiedienam, auguši arī debitoru parādi, pārtrakti sadarbības līgumi. No 10. jūlija uzņēmuma palicis tikai viens izplatītājs – Sono maiznīca, kas faktiski ir saistītais uzņēmums. 4. augustā uzņēmumam pārtraukta gāzes piegāde, kā arī saņemts brīdinājums par elektrības piegādes pārtraukšanu. Pārtraukta arī izejvielu piegāde, jo piegādātāji prasījuši priekšapmaksu.

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa šodien izbeidza kosmētikas ražotāja AS «Dzintars» tiesiskās aizsardzības procesu un ierosināja maksātnespējas lietu, informēja tiesā.

«Dzintars» juridiskās personas maksātnespējas procesa lieta tiks izskatīta rakstveida procesā 12.novembrī, skaidroja tiesā. Savukārt uzņēmuma maksātnespējas administrators Mareks Diks iepriekš norādīja, ka «Dzintara» sagatavotie tiesiskās aizsardzības procesa pasākuma plāna grozījumi netika saskaņoti no kreditoru puses, tādēļ administrators tiesā iesniedzis maksātnespējas procesa pieteikumu. «Dzintara» valdes locekle Dagnija Maike iepriekš sacīja, ka uzņēmuma kreditori nepiekrita pagaidīt līdz gada beigām, kad bija plānots pārdot uzņēmuma ražošanas korpusus un tādējādi norēķināties ar kreditoriem.

«Rūpnīcai vecie padomju laika ražošanas korpusi nav nepieciešami, tāpēc plāns paredzēja to pārdošanu. Viens no iespējamajiem pircējiem plānoja ierasties tikai novembrī, kā arī pārdošanas process aizņemtu kādus trīs mēnešus, tomēr kreditori negribēja gaidīt,» sacīja Maike. Viņa piebilda, ka «Dzintars» ražošanu var veikt daudz mazākās telpās vai arī uzbūvēt jaunu, kompaktu ražotni. Tāpat Maike sacīja, ka maksātnespējas process var noslēgties ar sanāciju. «Jebkurā gadījumā «Dzintars» nepazūd, jo zīmols, preču zīmes un visi patenti kā nemateriālais īpašums pieder [kompānijas patiesajam labuma guvējam] Iļjam Gerčikovam,» sacīja Maike.

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa 5.novembrī rakstveida procesā skatīs maksātnespējas administratora Mareka Dika pieteikumu par kosmētikas ražotāja AS «Dzintars» pasludināšanu par maksātnespējīgu.

Tiesas pārstāve Viktorija Mežance norādīja, ka uzņēmuma tiesiskās aizsardzības procesa lieta tiesā atrodas jau kopš 2016.gada 17.oktobra. Savukārt pieteikums par maksātnespējas pasludināšanu tiesā saņemts šī gada 21.oktobrī.

Savukārt Diks norādīja, ka «Dzintara» sagatavotie tiesiskās aizsardzības procesa pasākuma plāna grozījumi netika saskaņoti no kreditoru puses, tādēļ administrators tiesā iesniedzis maksātnespējas procesa pieteikumu.

«Dzintara» valdes locekle Dagnija Maike sacīja, ka uzņēmuma kreditori nepiekrita pagaidīt līdz gada beigām, kad bija plānots pārdot uzņēmuma ražošanas korpusus un tādējādi norēķināties ar kreditoriem.

«Rūpnīcai vecie padomju laika ražošanas korpusi nav nepieciešami, tāpēc plāns paredzēja to pārdošanu. Viens no iespējamajiem pircējiem plānoja ierasties tikai novembrī, kā arī pārdošanas process aizņemtu kādus trīs mēnešus, tomēr kreditori negribēja gaidīt,» sacīja Maike.

Liepājas tiesā iesniegts JLM grupa saistītā uzņēmuma SIA Sono maiznīca maksātnespējas pieteikums, liecina informācija maksātnespējas administrācijas mājas lapā.

Lieta ierosināta 9. februārī, administratora pretendents ir Aleksandrs Kazačkovs. Db jau rakstīja, ka Kurzemes apgabaltiesa 15. janvārī apmierināja maksātnespējīgās SIA JLM grupa prasību pret SIA Sono maiznīca par vairāk nekā 173 tūkstošu latu parāda piedziņu.

Tiesa nolēma piedzīt par labu prasītājam 173 tūkstošus latus, kā arī vairāk nekā divus tūkstošus Ls valsts nodevu. Termiņš noteikts 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās brīža.

Jau 2008. gada 4. septembrī tiesa lēma par prasības nodrošinājumu, apķīlājot SIA Sono maiznīca bankas kontus, ko Sono maiznīca lūdza atcelt. 2008. gada 9. septembrī tiesa noraidīja Sono maiznīcas prasību un atstāja spēkā prasības nodrošinājumu. Diemžēl atbildētāja kontos nav pietiekami daudz līdzekļu, lai segtu prasību, tiesas starplaikā Db atzina JLM Grupa pārstāvis, zvērināts advokāts Viesturs Ločmelis.

Neapmierinātību ar uz valsts rēķina mēbeles pārvadāt kārā Dzintara Rasnača vadītās Tieslietu ministrijas darbu paudis arī viņa partijas biedrs - Nacionālās apvienības līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš, specializētā juridiskā izdevumā Jurista vārds kā Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Civiltiesisko zinātņu katedras lektors analizējot un kritizējot grozījumus Maksātnespējas likumā.

Bērziņš norādījis, ka ministrijas sagatavotajā likuma anotācijā nav iespējams atrast precīzi definētu šo grozījumu mērķi, lai gan tie paredz būtiskas izmaiņas tiesiskās aizsardzības procesa regulējumā, kas stāsies spēkā šā gada 1.jūlijā.

Bērziņš, kurš ir arī Saeimas Juridiskās komisijas vadītājs, izvērstā analītiskā publikācijā skaidro iespējamos riskus un problēmas, kas var rasties saistībā ar šiem grozījumiem, un secina, ka grozījumi tiesiskās aizsardzības procesā visdrīzāk pilnībā nesasniegs savu mērķi: tiesiskās aizsardzības process balstīsies uz kreditoru vairākuma un parādnieka vienošanos, kuras noslēgšanu valsts nevar tieši ietekmēt; mērķa sasniegšanu neveicinās arī tas, ka procesu uzraugošajai personai tiks izmaksāta no to kreditoru līdzekļiem, kuri atbalstījuši šī procesa pasākumu plānu.

Vidzemes rajona tiesa pieņēmusi AS «Valmieras stikla šķiedra» pieteikumu par tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna izstrādes un saskaņošanas termiņa pagarināšanu, teikts paziņojumā biržai «Nasdaq Riga».

Tiesa noteikusi termiņu līdz 2019.gada 19.septembrim tiesiskās aizsardzības pasākumu plāna izstrādāšanai un saskaņošanai ar kreditoriem.

Tiesas lēmums nav pārsūdzams.

Jau ziņots, ka šogad 18.jūnijā Vidzemes rajona tiesa ierosināja «Valmieras stikla šķiedras» tiesiskās aizsardzības procesu un noteica termiņu tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna izstrādei un saskaņošanai ar kompānijas kreditoriem līdz 2019.gada 19.augustam.

Pēc «Valmieras stikla šķiedras» pārstāvju minētā, kompānija ir piesaistījusi finanšu un juridiskos speciālistus un strādā pie tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna izstrādes. Izstrādājot tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu, kompānija vadās no apņemšanās apmierināt visu tās kreditoru prasījumus to pamatparāda apmērā.

Vienam no lielākajiem maizes izstrādājumu ražotājiem Kurzemē JLM Grupas Liepājas ražotnei 4. augustā atslēgta gāze un pārtraukta ražošana, ziņo laikraksts Kursas Laiks. Trešdien, 6. augustā plānota darbinieku sapulce,kurā visticamāk, paziņošot par bankrotu, raksta laikraksts.

Laikraksts Dienas bizness jau rakstīja (22. 07.2008), ka Jelgavas tiesā iesniegts JLM maksātnespējas pieteikums un tiesa ierosinājusi lietu, pirms tam lemjot par tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšanu. Latvijas Maiznieku biedrības (LMB) valdes priekšsēdētājs Valdis Circenis iepriekš laikrakstam atzina, ka ir skeptiski noskaņots par uzņēmuma iespēju turpināt darbību, norādot, ka Jelgavas un Liepājas maizes ražotāju apvienošanās bijusi kļūda pašā sākumā.

30. jūlijā Jelgavas tiesa atzinusi JLM grupas maksātnespēju ar šī gada 17. jūliju. Kreditoru skaits svārstās ap 300. Naudas izteiksmē uzņēmuma saistību apmērs pret kreditoriem ir 2 912 388 lati. Parādsaistības par 89 932 latiem pārsniedz SIA JLM grupa aktīvus. Tā kā Hansabanka kā nodrošinātais kreditors bloķējusi uzņēmuma kontus šajā bankā, uzņēmuma saimnieciskā darbība ir daļēji bremzēta.

Kaut arī maksātnespējas joma nav jaunās valdības prioritāšu sarakstā, turpinās darbs tās pilnveidošanā. Šobrīd diskusija starp Tieslietu ministriju un sociālajiem partneriem norisinās pozitīvā gultnē – beidzot tiek aktualizēta tā dēvētā otrā iespēja.

Proti, pasākumu kopums, lai maksātspējas problēmu mākti uzņēmumi nevis bankrotētu, bet gan saņemtu nepieciešamo palīdzību darbības atjaunošanai un turpināšanai.

Viens no jautājumiem, kas pastāvīgi bijis vismaz divu iepriekšējo Saeimas deputātu sasaukumu darba kārtībā, ir maksātnespējas procesa problemātika. Par šo jautājumu ir daudz diskutēts, taču lielākoties ar negatīvu pieskaņu.

Tā, piemēram, 2018. gada 27. augustā Tieslietu padome publiskoja ekspertu komisijas ziņojumu par maksātnespējas procesu tiesvedību izvērtējumu, aptverot laika posmā no 2008. līdz 2014. gadam notikušos maksātnespējas un tiesiskās aizsardzības procesus. Ziņojumā bija norādīts gan uz konkrētu tiesnešu darbībām šo kategoriju lietu izskatīšanā, gan sistēmiskām problēmām.

Ņemot vērā Latvijā izsludināto ārkārtējo situāciju, kuras mērķis ir ierobežot Covid-19 izplatīšanās risku, 22. martā tika pieņemts likums "Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību" (turpmāk – Krīzes likums).

Lai komersanti saglabātu iespēju pilnvērtīgi turpināt savu saimniecisko darbību arī ierobežotas ekonomiskās situācijas ietvaros, kā arī lai nodrošinātu finansiālo un tiesisko stabilitāti valstī, Krīzes likums uzlika ierobežojumus kreditoru tiesībām iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu.

Krīzes likuma 17. pants nosaka, ka līdz 2020. gada 1. septembrim kreditoriem aizliegts iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu, ja pastāv kāda no Maksātnespējas likuma (turpmāk – MNL) 57. panta pirmās daļas 1.–4. punktā minētajām juridiskās personas maksātnespējas procesa pazīmēm:

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa nolēmusi izbeigt zivju, vēžveidīgo un mīkstmiešu pārstrādes un konservēšanas uzņēmuma «Zilā lagūna» tiesiskās aizsardzības procesu, aģentūrai LETA pastāstīja Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas kancelejas vadītāja Kristīne Vītola.

Vītola paskaidroja, ka «Zilā lagūna» Maksātnespējas likumā noteiktajā termiņā, kas konkrētajā gadījumā bija šā gada 4.jūlijs, nebija iesniegusi ar kreditoriem saskaņotu tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu un Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa to nav saņēmusi līdz pat nolēmuma sastādīšanai - 2018.gada 5.jūlijam ieskaitot. Tiesas ieskatā ir pamats atzīt, ka «Zilā lagūna» tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu nav saskaņojusi ar kreditoriem likumā noteiktajā kārtībā un termiņā, tādēļ ir likumisks pamats izbeigt tiesiskās aizsardzības procesu, atbilstoši Maksātnespējas likumam.

Kā ziņots, «Zilā lagūna» Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesai noteiktajā termiņā nebija iesniedzis tiesiskās aizsardzības pasākumu plānu, un tuvākajās dienās tiesa plānoja lemt par tiesiskās aizsardzības procesa tālāku virzību.

Maksātnespējīgās JLM grupas administrators Guntars Birsāns 16. decembrī izraidīja no kreditoru sapulces masu mediju pārstāvjus, lai gan vairums klātesošo kreditoru un atbildētāja pārstāvis lūdza atļaut žurnālistiem piedalīties un atsaucās uz Informācijas atklātības likumu.

Maksātnespējas administrācija solīja šo starpgadījumu komentēt vēlāk, atzīstot, ka parasti par iespēju trešajām personām piedalīties kreditoru sapulcē lemj sapulce, iekļaujot balsojumu dienaskārtības papildu jautājumos.

Db jau ziņoja, ka 16. decembrī JLM grupas krediotori pulcējas uz pirmo sapulci. Sapulces dienskārtībā bija: administratora darbības pārskats, maksātnespējas procesa risinājuma noteikšana, maksātnespējas procesa izmaksu un to saraksta apstiprināšana, rīcība ar mantu, parādnieka likvidācijas sākuma bilances apstiprināšana, speciālistu pieaicināšana un viņu atlīdzības noteikšana, administratora pieaicināto speciālistu atlīdzības noteikšana, iespējamā maksātnespējas procesa beigu termiņa noteikšana, maksātnespējas procesa finansēša, kā arī administratora atalgojuma noteikšana.

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa pagarinājusi kosmētikas ražotājas AS «Dzintars» tiesiskās aizsardzības procesa (TAP) termiņu, liecina tiesas informācija.

Tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanas termiņš ir divi gadi no Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas 16.marta lēmuma spēkā stāšanās dienas. Lēmums stājies spēkā trešdien, 4.aprīlī. Līdz ar to jaunais termiņš ir līdz 2020.gada 4.aprīlim.

Tiesas spriedumā norādīts, ka «Dzintara» tiesiskās aizsardzības procesa pasākuma plāna grozījumus ir saskaņojuši abi nodrošinātie kreditori, proti, Valsts ieņēmumu dienests un AS «Attīstības finanšu institūcija «Altum»», kā arī vairāk nekā puse no nenodrošinātajiem kreditoriem ir devuši piekrišanu tiesiskās aizsardzības procesa pasākuma plāna grozījumiem.

Pārbaudot un novērtējot pieteikumu un tam pievienotos dokumentus, tiesa atzina, ka pieteikums par tiesiskās aizsardzības procesa pasākuma plāna grozījumu apstiprināšanu ir pamatots un apmierināms.

Pirms neilga brīža Liepājas tiesā saņemts AS Liepājas metalurgs iesniegums, kurā uzņēmums lūdz par vienu mēnesi pagarināt tiesiskās aizsardzības plāna izstrādes un saskaņošanas termiņu.

Kā informē Liepājas tiesas konsultante Ingrīda Šintlere, minētais iesniegums jau pirmdien tiks nodots konkrētajam tiesnesim, kurš skata Liepājas metalurga tiesiskās aizsardzības procesa lietu. Šim tiesnesim arī būs jāpieņem lēmums - pagarināt vai nepagarināt plāna izstrādes termiņu.

Šintlere gan nemācēja teikt, vai tieši pirmdien, 29.jūlijā, tiesnesis šo jautājumu jau varēs izlemt pēc būtības.

Kā ziņots, šodien noslēdzas metalurģijas rūpnīcai AS Liepājas metalurgs noteiktais tiesiskās aizsardzības plāna izstrādes un saskaņošanas termiņš.

Liepājas metalurgs pieteikumu par tiesiskās aizsardzības procesa sākšanu iesniedza 24.maijā Liepājas tiesā, un 27.maijā Liepājas tiesa ierosināja "Liepājas metalurga" tiesiskās aizsardzības procesa lietu.

Tieslietu ministrija īslaicīgās finanšu grūtībās nonākušajiem uzņēmumiem nolēmusi vienkāršot pieeju tiesiskās aizsardzības periodam.

Mainīs nosacījumus

Tieslietu ministrija šobrīd ir uzsākusi darbu pie tikai šajā gadā darbu sākušā maksātnespējas likuma grozījumiem, un viens no būtiskākajiem labojumiem, kurus iecerējusi ministrija un Maksātnespējas administrācija, ir šīs latiņas pazemināšana. Iecerēts, ka īslaicīgās finanšu grūtībās nonākušais uzņēmums varēs iegūt TAP aizsardzību, ja pret šī procesa uzsākšanu neiebildīs vienkāršs kreditoru vairākums.

Centās septiņi

Tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš Db pastāstīja, ka, kopš likums stājies spēkā, septiņi uzņēmēji centušies iegūt TAP aizsardzību. No šiem ierosinātajiem procesiem sešus tiesas jau ir izskatījušas, bet tikai vienā lietā pieņemts uzņēmējam vēlamais lēmums. Atlikušajos piecos gadījumos tiesiskās aizsardzības process nav bijis iespējams, jo tā uzsākšanu atbalstījuši mazāk kā divas trešdaļas uzņēmēja nenodrošināto kreditoru. Tādēļ šīm kompānijām ir uzsākts maksātnespējas process, kas faktiski nozīmē uzņēmuma likvidāciju un darba vietu zudumu. G. Bērziņš uzskata, ka šāds risinājums uzņēmējiem palīdzēs pārdzīvot krīzes laiku, bet kreditoru iespējamās pretenzijas viņš noraida. «Katrā darījumā ir vismaz divas puses, kurām jāizvērtē otras puses spēja pildīt saistības,» teica ministrs.