Kompānijas AS Falck Apsargs veiktajā pētījumā atklājies, ka 54% no Rīgas iedzīvotājiem nejūtas droši par savu īpašumu. Savukārt kopumā no Latvijā dzīvojošajiem respondentiem tikai 12,1% jūtas pilnīgi droši par savu īpašumu.

Svarīgākie nedrošības faktori ir raizes par īpašuma zaudēšanu – apzagšanu vai ļaunprātīgu bojāšanu.

Tai pat laikā, lai palielinātu drošību savās mājās, cilvēki, galvenokārt, uzticas labi aizslēgtām durvīm; kaimiņiem, kas pieskata īpašumu, kā arī pārliecībai, ka nekas nevar notikt.

AS Falck Apsargs Mārketinga un sabiedrisko attiecību dienesta vadītāja Ilze Jermacāne norāda: „Veicot pētījumu mūsu mērķis bija noskaidrot iedzīvotāju viedokli par savu un sava īpašuma drošību. Viens no lielākajiem pārsteigumiem ir iegūtie rezultāti, kas iezīmē bīstamu tendenci. Neskatoties uz to, ka cilvēki nejūtas droši par savām mājām, reālus risinājumus, piemēram, metāla durvis vai slēdzamu kāpņu telpu, izmanto vien attiecīgi 26% un 23%.

Pirmdien, 7. septembrī, zemkopības ministrs Jānis Dūklavs ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes (LZMP) ārkārtas sēdē informēs, ka pēc Āfrikas cūku mēra (ĀCM) konstatēšanas Latvijā 2014. gada jūnijā, neraugoties uz veiktajiem plašajiem apkarošanas pasākumiem, bīstamā infekcijas slimība turpina izplatīties, informē Zemkopības ministrija.

Kopš ĀCM konstatēšanas cūkgaļas iepirkuma cena gada laikā ir samazinājusies par 15%, radot finansiālas problēmas Latvijas cūkaudzētājiem. Šobrīd cūkaudzētāju zaudējumi sasnieguši 8,1 miljonu eiro. Būtiski ir pieaudzis to saimniecību skaits, kuras skar tirgus ierobežojumi (šobrīd ierobežojumi ir noteikti 40% visu Latvijā reģistrēto cūku) un kurām jāsamazina ražošanas apjomi vai jāpārtrauc ražošana.

Latvija lūdz EK paredzēt finansiālu atbalstu 23,5 miljonu eiro apmērā, lai varētu izveidot cūkaudzētājiem pieejamu drošības fondu, piemēram, 3 gadu laika periodam ražošanas pārkārtošanai ĀCM izplatības laikā ar mērķi saglabāt ražošanas resursus tirgus orientētajās saimniecībās. EK ārkārtas finansējums būtu paredzēts šādām aktivitātēm: ražošanas optimizācijai saimniecībās ĀCM konstatēšanas vai apkarošanas pasākumu radīto tirgus ierobežojumu ietekmē; sivēnmāšu genofonda saglabāšanai līdz brīdim, kad saistībā ar ĀCM izplatību atjaunosies normāli tirgus apstākļi. Latvija arī lūdz EK paredzēt lielāku EK līdzfinansējumu noņemto paraugu transportēšanai uz laboratoriju, savvaļas dzīvnieku (meža cūku) līķu savākšanai, kā arī paplašināt laboratorisko testu sarakstu.

Policija Gulbi sauc par blēdi un krāpnieku, norādot, ka slavenais Ostaps Benders salīdzinājumā ar viņu ir tikai zīdainis.

Ceturtdien Valsts policijas pārstāvji informēja par Iekšējā drošības biroja (IDB) un Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes (ONAP) veikto izmeklēšanu rezultātiem saistībā ar Edgaru Gulbi. Izmeklēšanā atklāts, ka Gulbis ir viltojis dokumentus, un veicis citas darbības, kā rezultātā ierosināti trīs kriminālprocesi.

Bijušais Saeimas un Valsts prezidenta drošības dienesta darbinieks Edgars Gulbis, kuru tur aizdomās Vaškeviča automašīnas dedzināšanas mēģinājumu esot viltojis savu vidusskolas diplomu, kā arī viltojis dokumentus, kas apliecina, ka viņš ir dienējis Afganistānā, preses konferencē informēja Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks ģenerālis Dailis Lūks.

Iekšlietu ministre Linda Mūrniece ir uzdevusi Valsts policijas (VP) priekšniekam Valdim Voinam izvērtēt VP Rīgas Ķengaraga iecirkņa rīcību, lai atklātu likumpārkāpējus, par kuriem saņemts ievērojams skaits iedzīvotāju iesniegumu saistībā ar automašīnu apzagšanu un aizdzīšanu.

Situācijā, kad ir pieejami tik kvalitatīvi videoieraksti, kuros labi redzamas noziedznieku sejas, nav saprotams, kāpēc šie cilvēki vēl nav aizturēti un automašīnu apzagšanas vēl arvien turpinās. Turklāt, ja zādzības notiek ilgstoši zināmā vietā, tad policijas pienākums ir riska vietās regulāri patrulēt, uzsvēra Mūrniece.

Pēdējā laikā arvien vairāk tiekot saņemti iedzīvotāju ziņojumi par policijas bezdarbību un atteikšanos palīdzēt, tāpēc turpmāk ministre pastiprināti pievērsīšot uzmanību šiem gadījumiem un par katru, kas nonāks ministres redzeslokā, tiks prasīti Valsts policijas paskaidrojumi un tiks sagaidīta aktīva rīcība, lai šie gadījumi tiktu atrisināti.

Valsts policija par automašīnu zādzībām aizturējusi kriminālās aprindās zināmas personas, tostarp Panevēžas grupējuma līderus, šodien žurnālistus informēja Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Kriminālizmeklēšanas pārvaldes 2.nodaļas priekšnieks Māris Priednieks.

19.augustā pēc automašīnas «Audi A5» zādzības izdarīšanas aizturēti četri Latvijas valstspiederīgie. Grupas līderi bijuši plaši pazīstami kriminālajās aprindās un savu iztiku ieguva tikai no šīm darbībām.

Grupas locekļiem bija strikti sadalīti pienākumi. Policija pie grupas atrada vairākus elektroniskus un mehāniskus līdzekļus, ar kuriem veiktas automašīnu zādzības. Izmeklējot kriminālprocesu, policijai izdevies atrast vairākas agrāk nozagtas automašīnas, kuras, iespējams, aizdzinusi šī grupa. Starp izņemtajiem spēkratiem bijušās arī «premium» klases mašīnas, piemēram, BMW un «Lexus».

Izmeklētāji uzskata, ka grupa Latvijas teritorijā darbojusies vairākus gadus un nakts laikā bija spējīga nozagt divas līdz trīs automašīnas. Nozagtie spēkrati tika novietoti īrētās garāžās un vēlāk pārdoti gan personām, kuras var pārveidot identifikācijas numurus, gan tādām personām, kuras automašīnas izmantoja detaļām.

Nepilna mēneša laikā reģistrēts otrs gadījums, kad par bankas apzagšanu tās darbinieki uzzina, tikai nākamajā rītā ierodoties darbā. Šoreiz apzagts GE Money Bank apkalpošanas centrs Mārupē.

Valsts policijas Preses un sabiedrisko attiecību biroja vecākais inspektors Aigars Bērziņš Db.lv pastāstīja, ka bankas darbinieki, ierodoties no rīta darbā, konstatējuši, ka uzlauztas biroja durvis. Ieejot tā telpās, atklājies, ka zagļi krietni tajās padarbojušies. A. Bērziņš pauda, ka visticamāk no bankas nozagta arī nauda. Nozagtās naudas summas pagaidām netiek atklātas.

Šis ir jau otrais gadījums, kad bankas apzadzējiem izdevies to izdarīt, neiedarbinot signalizāciju.

Marta sākumā pagaidām nenoskaidrotiem noziedzniekiem izdevies ielauzties Swedbank filiālē Kuldīgā un nozagt tajā esošo naudu.

Par zādzību bankas darbinieki uzzinājuši no rīta, ierodoties darbā. Tad uz notikuma vietu izsaukta arī policija.

Rīgas reģiona Kriminālpolicija pieļauj, ka pazīstamā uzņēmēja Raimonda Gerkena māju, iespējams, apzaguši zagļi no profesionāla grupējuma, atsaucoties uz ziņu aģentūru sniegto informāciju, vēsta Latvijas Avīze.

(Foto: SXC)«Gribētu uzsvērt, ka Rīgas reģionā ir noziedznieku grupas, kas apzog privātmājas, un viena grupa varētu būt saistīta ar pieminētā uzņēmēja mājas apzagšanu,» sacījis Valsts policijas Rīgas reģiona Kriminālpolicijas priekšnieks Andrejs Grišins.

Db.lv jau rakstīja, ka 18.novembra naktī Garkalnes novada Langstiņos, Vijolīšu ielā, pagaidām neidentificētas personas, atspiežot otrā stāva balkona durvis, no R.Gerkena privātmājas nozaga lielu daudzumu naudas un juvelierizstrādājumus ar briljantiem. Uzņēmējam kopējais nodarītais materiālais zaudējums ir ap 400 000 latu.

16% Latvijas iedzīvotāju jeb katra septītā iedzīvotāja mājoklis reiz ir apzagts, liecina If Latvia veiktais pētījums. No zagļiem prombūtnes laikā biežāk cieš tieši rīdzinieki.

Vairāk nekā puse (44%) Latvijas iedzīvotāju atzinuši, ka viņi nenodrošinās pret sava mājokļa apzagšanu prombūtnes laikā un paļaujas uz to, ka ar viņu īpašumu nekas slikts nenotiks. Pētījumā iegūtie rezultāti norāda, ka no zagļiem prombūtnes laikā biežāk cieš tieši rīdzinieki – 19%, bet mazāk citu pilsētu un lauku iedzīvotāji – aptuveni 15%. Visbiežāk apzagti tiek sociāli un ekonomiski aktīvu Latvijas iedzīvotāju mājokļi, turpretī vecāka gadu gājuma (50 un vairāk) iedzīvotāji ar zagļu apciemojumiem saskaras 3 reizes retāk.

Pētījumā noskaidrotas populārākās metodes, kas tiek izmantotas mājokļa pasargāšanai no zagļiem. 31% respondentu atzinuši, ka viņi aprīko sava mājokļa ārdurvis ar drošām slēdzenēm vai uzstāda dzels durvis, 29% aptaujāto vienmēr lūdz kaimiņiem vai radiniekiem pieskatīt savu mājokli prombūtnes laikā, 17% izvēlas apdrošināt savu īpašumu un gandrīz tikpat liels procents respondentu (14%) mājokļa pasargāšanai iegādājušies sargsuni. 22% respondentu, kas mājokļa pasargāšanai iegādājas sargsuni, ir rīdzinieki. Latvijas iedzīvotāji mājokļa nosargāšanai daudz retāk pielietot tādas metodes kā logu un lodžiju aprīkošanu ar metāla restēm (3%) un apsardzes firmu pakalpojumu izmantošana (5%).

Policijas darbinieki aizturējuši iepriekš septiņas reizes tiesātu vīrieti, kurš tiek turēts aizdomās par dzīvokļa apzagšanu Bauskas rajonā, Codes pagastā, Jauncode, Draudzības ielā.

1971.gadā dzimušais vīrietis, izsitot 1.stāvā balkona durvīm stiklu nozadzis zeltlietas, tādējādi nodarot cietušajai personai ievērojamu materiālo zaudējumu. Aizdomās turēto personu aizturēja šā gada 3.septembrī, piemērots drošības līdzeklis - apcietinājums. Uzsākts kriminālprocess par zādzību, ja tā izdarīta, iekļūstot dzīvoklī vai citā telpā, vai ja tā izdarīta no glabātavas, ietaises, kas savieno glabātavas, vai transportlīdzekļa, kas paredz sodu ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz desmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas. Izmeklēšanas laikā tiks pārbaudīta aizdomās turētas personas saistība citu noziedzīgo nodarījumu izdarīšanā.

Jelgavas pilsētas un rajona policijas pārvaldes darbinieki, veicot operatīvo pasākumus, aizturēja divus vīriešus, kuri tiek turēti aizdomās par vairāku dārza mājiņu apzagšanu.

Aizturētie vīrieši, kuri agrāk ir tiesāti, tiek turēti aizdomās par vismaz sešām epizodēm. Vienam no aizturētajiem, 1973.gadā dzimušajam piemērots drošības līdzeklis apcietinājums, bet 1984.gadā dzimušajam ar brīvības atņemšanu nesaistīts drošības līdzeklis.

Zagtās mantas tika atsavinātas vienā no aizturētā uzturēšanās vietām dārza mājiņā Jelgavas rajonā, Glūdas pagastā dārzkopības sabiedrībā „Viesturi RAF” netālu no noziedzīgo nodarījumu izdarīšanas vietām. Daļa no zagtajām mantām tika slēptas arī siltumnīcā.

Otrs aizturētais ir bez noteiktas dzīves vietas.

Visas zādzības no dārza mājiņām tika izdarītas turpat Jelgavas rajonā, Glūdas pagastā dārzkopības sabiedrībā „Viesturi RAF”, dārza mājiņas ziemas periodā netika apdzīvotas. Izmeklēšanas laikā tiks pārbaudīta abu personu saistība ar citu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu.

IT produktu un risinājumu izplatītājs "Elko grupa" saņēmis lielu atsaucību saistībā ar tā noliktavas apzagšanu, pastāstīja "Elko grupas" direktors Svens Dinsdorfs.

Viņš stāstīja, ka kopš paziņojuma un atlīdzības izsludināšanas, izplatītājs no dažādiem avotiem saņem informāciju par aizdomīgiem piedāvājumiem un neautorizētiem izplatītājiem, kā arī saņem atbalstu no citiem nozares dalībniekiem, kas ir gatavi palīdzēt izmeklēšanas procesā.

ELKO Grupa noliktava no jūnija atradīsies blakus lidostai 

ELKO Grupas noliktavas telpas no jūnija atradīsies blakus lidostai esošajā biznesa parkā...

Visa iesūtītā informācija tiek nodota apdrošinātājam un nolīgtajiem izmeklētājiem, kas tālāk to klasificēti apstrādā, piebilda Dinsdorfs.

Kā atklāja Dinsdorfs, "Elko grupa" nav bijusi vienīgā, kuras noliktava ir apzagta pēdējā laikā. "Līdzīgus, bet mazāka mēroga noziegumus piedzīvojuši arī citi tirgus dalībnieki. Kamēr zagļiem būs brīva noieta iespējas, tikmēr nekas nemainīsies; dzīvosim kropla tirgus apstākļos ar negodīgu cenu politiku," viņš uzsvēra.

"Elko grupa" direktors atzīmēja, ka izsludinātās atlīdzības mērķis ir, lai šādas situācijas atkārtošanās būtu pēc iespējas grūtāka. "Es ļoti ceru, ka šis precedents palīdzēs tirgum pašattīrīties. Mēs izjūtam tiešām lielu nozares dalībnieku atbalstu gan Latvijā, gan tuvējās kaimiņvalstīs," viņš apgalvoja.

Aizvadītajās brīvdienās "Elko grupas" teritorijā notikusi liela apmēra zādzība. "Elko grupa" izsludinājusi līdz 200 000 eiro lielu atlīdzību par informācijas sniegšanu, kas varētu palīdzēt atklāt noziegumu.

"Elko grupa" korporatīvā mārketinga vadītāja Māra Skudra skaidroja, ka noziedzīgais nodarījums organizētā grupā izdarīts aizvadītajā nedēļas nogalē, "Elko grupa" noliktavas telpās, biznesa parkā "Lidostas parks". Ielaušanās notikusi no blakus esošās noliktavas. Noliktavā uzglabātās preces bija pilnībā apdrošinātas, tāpēc neradīs būtisku ietekmi uz uzņēmuma darbību.

Tāpat ziņots, ka "Elko grupa" koncerna apgrozījums pagājušajā gadā, pēc provizoriskiem datiem, bija 1,682 miljardi eiro, kas ir par 6,5% vairāk nekā gadu iepriekš, bet koncerna peļņa pieauga vairāk nekā divas reizes un bija 17,7 miljoni eiro.

"Elko grupa" reģistrēta 1993.gada maijā, un tās pamatkapitāls ir 9,785 miljoni eiro. "Elko grupa" pieder vairākām juridiskām personām, kā arī investīciju fondam "Amber Trust".

Šogad Latvijā uz ceļiem parādīsies jaunas dažāda veida satiksmes drošības kontroles ierīces, apstiprināja Valsts policijas Satiksmes uzraudzības un koordinācijas biroja priekšniece Vineta Mistre.

Līdz pavasarim uz šosejas Tīnūži-Koknese plānots izvietot vidējās kustības ātruma radarus. Tam iepriekš piešķirts finansējums un Ceļu satiksmes drošības direkcija ir veikusi iepirkumu. Provizoriskais datums projekta startēšanai varētu būt 1.aprīlis, norādīja Mistre.

Šādas iekārtas jau iepriekš Latvijā ir testētas. Šīs iekārtas konstatētu transportlīdzekļa vidējo braukšanas ātrumu. Sistēma darbojas šādi - šķērsojot konkrētu ceļa posma robežu pirmā mērierīce nofotografē automašīnas numurzīmi un piefiksē šīs robežas šķērsošanas laiku, savukārt izbraucot no konkrētā ceļa posma transportlīdzeklis atkal tiek nofotografēts. Pēc tam ar atbilstošu metodoloģiju tiek aprēķināts ar kādu vidējo ātrumu transportlīdzeklis pārvietojies konkrētajā ceļa posmā un tas salīdzināts ar šajā vietā oficiāli atļauto braukšanas ātrumu.

Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

Valsts kontrole (VK), veicot revīziju, ir konstatējusi pārkāpumus Dienvidu tilta būvniecības procesā, taču Rīgas dome revīzijas ziņojumu pārsūdzējusi.

Valsts konstroliere Inguna Sudraba Db pastāstīja, ka revīzijas rezultātus publiskot varēs tikai nākamajā nedēļā, jo ir saņemta Rīgas domes sūdzība, taču norādīja, ka revīzijas gaitā tika pārbaudīta tilta būvniecības procesa organizācija, projekta vadība, konkursa organizēšana, līguma slēgšana, kā arī finansējuma piesaiste.

VK Rīgas domes sūdzību skatīs pirmdien, 16. martā. Rīgas domes mājaslapā publicētajā sūdzībā teikts, ka VK lēmuma sadaļās, kā arī secinājumos ir ietvertas vairākas norādes, kuras ir nepamatotas, tādējādi veidojot neadekvātu bāzi vēlākiem lēmuma secinājumiem un ieteikumiem, un kam Rīgas dome nevar piekrist.

Bijušajam Latvijas Bankas prezidentam Ilmāram Rimšēvičam pret viņu sāktajā kriminālprocesā nav piemērojama Eiropas Centrālās bankas (ECB) padomes locekļa imunitāte, atzinusi Eiropas Savienības Tiesa (EST).

EST otrdien pasludinājusi spriedumu lietā par ECB padomes locekļa imunitātes atcelšanu Rimšēvičam.

Saskaņā ar EST spriedumu, ja kriminālprocesa virzītājs konstatē, ka darbības, par kurām tiek veikta kriminālizmeklēšana, dalībvalsts centrālās bankas vadītājs acīmredzami nav veicis, pildot savus amata pienākumus, kriminālprocess attiecībā uz viņu var tikt turpināts, jo imunitāte pret tiesvedību nav piemērojama.

Tiesa spriedumā norāda, ka visi dalībvalstu centrālo banku vadītāji ir ECB Ģenerālpadomes locekļi un ka to dalībvalstu centrālo banku vadītāji, kuru valūta ir eiro, turklāt ir arī ECB Padomes locekļi. Tiesa, skatot lietu virspalātas sastāvā, vispirms norāda, ka Protokols par privilēģijām un imunitāti ir piemērojams ECB, tās struktūru locekļiem un tās personālam.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu kontroles pārvaldes darbinieki, veicot nodokļu kontroles pasākumus, arvien biežāk konstatē pārkāpumus, kas saistīti ar viltotu attaisnojuma dokumentu – elektronisko kases aparātu čeku - uzrādīšanu grāmatvedības reģistros ar mērķi neatspoguļot uzņēmuma patiesos izdevumus un tādējādi samazināt valsts budžetā maksājamo nodokļu apmēru.

VID Nodokļu kontroles pārvaldes amatpersonas, veicot uzņēmumu grāmatvedības pārbaudi, arvien biežāk konstatē, ka grāmatvedībā tiek uzrādīti viltoti elektronisko kases aparātu čeki. Čeku vizuālais noformējums ir ļoti līdzīgs nodokļu normatīvajos aktos noteiktajam, tomēr, salīdzinot šos čekus ar to uzņēmumu kases aparātu kontrollentām, kuri it kā tos ir izsnieguši, VID nodokļu inspektori konstatē, ka šajos čekos tiek izmantoti uzņēmuma elektronisko kases aparātu klišeju dati, datumi un numuri, taču būtiski tiek mainīti preces daudzumi un pirkuma summas.

Šādā ceļā negodprātīgie uzņēmēji, pārkāpjot nodokļu normatīvo aktu nosacījumus, cenšas grāmatvedībā uzrādīt augstākus saimnieciskās darbības izdevumus, tādējādi samazinot valsts budžetā maksājamā uzņēmumu ienākuma nodokļa apmēru, un, palielinot PVN priekšnodokli, samazināt arī valsts budžetā maksājamo PVN.

1. februārī, Rīgas Latviešu biedrības namā notika LNT rīkotais pasākums Gada Varonis 2006, kurā tika godināti nesavtīgākie operatīvo dienestu darbinieki un līdzcilvēki, kuri izglābuši kādam dzīvību, Db.lv informēja LNT.

Pasākumā Gada Varonis 2006 tika apbalvoti astoņi aizvadītā gada drosmīgākie cilvēki - dzīvības glābēji, ko LNT raidījuma Degpunktā veidotāji sastapuši aizvadītajā gadā.

Balvas - pateicības rakstu un bezdelīgas statueti, kas simbolizē pašaizliedzību un tiekšanos pēc labā un cēlā - nominantiem pasniedza un paldies par iespju dzīvot varoņiem teica paši izglābtie.

Pasākumu LNT ēterā varēs vērot 3. februārī plkst. 21.00.

Gada Varonis 2006 nominanti un viņu stāsti

Katastrofu medicīnas centra brigāde: bronhologs Juris Lejnieks, ķirurgs Ints Siliņš, reanimatoloģe Jeļena Šikora saņēma balvu par Raimonda Rudoviča dzīvības glābšanu, atrodot nestandarta problēmas risinājumu pat šķietamā bezizejas situācijā.

Konkurences padome (KP) nolēmusi sodīt veikalu Mego un Vesko preču zīmolu pārvaldītāju SIA «Baltstor» un tā mazumtirdzniecības kooperācijā ietilpstošo partneri SIA «Lenoka» par sistemātisku netaisnīgu un nepamatotu sankciju piemērošanu piegādātājiem.

Šis ir pirmais lēmumus, ar kuru KP konstatē Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likuma (NMPAL) pārkāpumu.

NMPAL stājās spēkā 2016. gada 1. janvārī, un tā mērķis ir ierobežot mazumtirgotāju iepirkuma varas izmantošanu pret piegādātājiem, lai līdzsvarotu piegādātāju un mazumtirgotāju intereses mazumtirdzniecībā. Lai novērtētu likuma ieviešanas gaitu, KP 2016. gadā un 2017. gada pirmajā pusgadā īstenoja tirgus uzraudzību, kuras laikā saskatīja iespējamas neatbilstības NMPAL normām SIA «Baltstor» un SIA «Lenoka» darbībās.

KP lietas izpēte aptvēra 30 piegādātājus, kas sadarbojas ar Baltstor mazumtirdzniecības kooperāciju, piecās izlases kārtībā atlasītās preču kategorijās – maize un tās izstrādājumi, gaļa un tās izstrādājumi, piens un piena produkti, graudu produkti un bezalkoholiskie dzērieni.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Maksātnespējas administratora slepkavības uzkūdīšanā apsūdzētā Mihaila Uļmana pirmā intervija.

Vairāk nekā gada laikā, kopš uzņēmējs Mihails Uļmans tika aizturēts, apcietināts kopš pagājušā gada decembra, arī apsūdzēts maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus slepkavības uzkūdīšanā un tagad stājies tiesas priekšā, publiskā retorika ir balstīta izmeklēšanas un prokuratūras sniegtajā informācijā, pretēji žurnālistiskās ētikas standartiem nemēģinot uzklausīt arī otru pusi. Dienas Bizness šodien publicē interviju ar M. Uļmanu, dodot iespēju viņam pirmoreiz publiski izklāstīt savu nostāju un argumentus.

Prokuratūra jums ir uzrādījusi apsūdzību par uzkūdīšanu uz maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus slepkavību. Vai jūs tam piekrītat vai nē – un kādi ir jūsu argumenti?

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu kontroles pārvaldes amatpersonas, veicot kontroles pasākumus kādā uzņēmumā Rēzeknē, konstatēja, ka tā grāmatvedībā tiek uzrādīti, iespējams, viltoti degvielas iegādes attaisnojuma dokumenti par kopējo vērtību teju 175 tūkstošu latu skaidrā naudā.

Šis ir jau otrais uzņēmums Latgalē, kur VID nodokļu inspektori konstatē šāda veida pārkāpumu.

Minētajam uzņēmumam pārbaude veikta saistībā ar pievienotās vērtības nodokļa pārmaksas pārbaudi. Ņemot vērā tematiskajā pārbaudē konstatēto, uzņēmumam tiks uzsākts nodokļu audits, savukārt grāmatvedības dokumenti pēc nodokļu audita pabeigšanas tiks nosūtīti arī Valsts policijai izvērtēšanai par kriminālprocesa uzsākšanu par dokumentu viltošanu.

Rēzeknes uzņēmuma reģistrētais darbības veids ir kravu pārvadājumi. Tematiskās pārbaudes laikā tika konstatēts, ka virkne ierakstu par degvielas iegādi uzņēmuma grāmatvedībā ir veikti, pamatojoties uz elektronisko kases sistēmu čekiem, kuru vizuālais izskats radīja aizdomas par to autentiskumu. Grāmatvedībā uzrādītie degvielas iegādes attaisnojuma dokumenti liecināja, ka uzņēmums divās degvielas uzpildes stacijās, vienai no kurām ir plašs degvielas uzpildes staciju tīkls visā Latvijā, periodā no 2011.gada februāra līdz 2011.gada decembrim Rēzeknē un Rēzeknes rajonā lielos daudzumos ir iegādājies dīzeļdegvielu, norēķinoties par to skaidrā naudā.

Veicot darba vides riska novērtēšanu, turpmāk trokšņa mērījumi būs jāveic ar kalibrētu mēraparatūru, informēja Labklājības ministrija.

Līdz šim trokšņa mērījumi bija jāveic ar verificētu mēraparatūru.

To paredz Labklājības ministrijas (LM) izstrādātie grozījumi Ministru kabineta noteikumos Darba aizsardzības prasības nodarbināto aizsardzībai pret darba vides trokšņa radīto risku, kas šodien, 3.janvārī, izsludināti Valsts sekretāru sanāksmē.

Iepriekšminētās izmaiņas nepieciešamas, jo pērn apstiprinātajā valsts metroloģiskai kontrolei pakļauto mērīšanas līdzekļu sarakstā nav iekļauti akustiskie mērīšanas līdzekļi – audiometri un trokšņmēri.

Tāpat izstrādātais noteikumu projekts redakcionāli precizēts atbilstoši izmaiņām citos normatīvajos aktos un Latvijas Valsts standartos.

Eiropas Centrālās bankas likmes celšana cerībā slāpēt inflāciju Latvijā izraisījusi ne vienu vien diskusiju. Nodoklis avansā? Virspeļņas nodoklis? Necelt likmes iepriekš aizņemtai naudai, kaut arī līgums par mainīgo likmi (balsojums portālā ManaBalss)?

Jēga ir inflācijas slāpēšanā, un komercbankas to var veicināt, citās valstīs tā dara, nekropļojot tirgu un noslēgtos līgumus. Proti, bankas aizdod aizņemtu naudu, un, ja vien tās aizdevēji, depozītu noguldītāji arī pelnītu, būtu nodoklis.

Ir skaidrs, ka straujā centrālo banku bāzes likmju celšana beidzot ir atgriezusi bankas pie tām pierastajām peļņas maržām, tomēr vietvietām komercbankas cenšas ignorēt savu dalību inflācijas apkarošanā, ko realizē centrālās bankas, liecina Financial Times publiskotie reitingu aģentūras S&P dati un analīze.

Kā un kāpēc bankas pelna?

Banku neto procentu ienākumi veidojas no procentu ieņēmumiem no aizdevumiem, atņemot no tiem procentu izdevumus, ko veido depozīta un noguldījuma procentu izmaksas, kā arī izmaksas par aizņēmumiem no Centrālās bankas, kā apmēru nosaka Centrālā banka caur Centrālās bankas procentu likmes palielināšanu vai samazināšanu. Lai arī Centrālās bankas procentu likmes komercbankas nevar ietekmēt, procentu ieņēmumi, it īpaši Eirozonā, tiek veidoti no mainīgās likmes (jeb Centrālās bankas procentu likmes, pieskaitot tai klāt maržu), lai samazinātu bankas risku par tās pelnītspēju dažādās ekonomiskās situācijās, nodrošinot finanšu sektora stabilitāti.

Ekonomikas ministrija (EM) sagatavojusi un izsludinājusi starpinstitūciju saskaņošanai 11 Ministru kabineta (MK) noteikumus, kas paredz apjomīgas izmaiņas būvniecības regulējumā, lai stiprinātu kvalitātes, drošības un atbildības prasības nozarē, īpaši attiecībā uz sabiedriski nozīmīgajām ēkām.

Izmaiņas, ko paredz jaunais Būvniecības likums un tam pakārtotie normatīvie akti, stāsies spēkā šā gada 1.februārī, informē EM.

«Par jauno Būvniecības likumu Saeimā diskusijas ilga vismaz piecus gadus. Šogad 1.februārī jaunais Būvniecības likums beidzot stāsies spēkā un nozari sagaida būtiskas un apjomīgas izmaiņas. To mērķis ir celt būvniecības kvalitāti un panākt, ka speciālistu būvētās ēkas ir drošas cilvēkiem ne tikai uz papīra un dokumentos, bet arī dzīvē. Īpaša vērība un ievērojami stingrākas prasības ir izvirzītas tieši sabiedriski nozīmīgo ēku projektēšanā un būvniecībā. Savukārt, ja būvniecības procesā ir pārkāpumi, tad beidzot ir arī skaidra katra iesaistītā atbildība, tostarp arī finansiālā. Zolitūdes traģēdija notika pie vecā būvniecības regulējuma, un mēs nedrīkstam pieļaut, ka nozare ilgstoši turpina darboties pēc vecajiem noteikumiem,» uzsver ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.

2030. gadā trešā daļa vai pat puse no pašreizējām profesijām izzudīs; galvenais virzītājspēks darba tirgū būs mūžizglītība

Savulaik tik populārais sauklis «Mācīties, mācīties un vēlreiz mācīties!» lieliski atspoguļo mūžizglītības būtību. Lai arī pats apzīmējums mūžizglītība personāla vadītājiem šķiet pārāk akadēmisks, par piemērotāku viņi atzīst mūžizglītošanos, kas vairāk atbilstu starptautiskajam terminam life long learning un ietvertu ne tikai izglītību, bet arī praktiskās mācības, ko šobrīd mēdz dēvēt par darba vidē balstītām apmācībām. Mūžizglītības pasākumus nodarbinātām personām Latvijā pēdējos 3,5 gadus īstenoja arī Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA). 2014. gada nogalē pabeigts ESF finansēts projekts 10,2 miljonu eiro apjomā, kurā profesionāli pilnveidojās gandrīz 28 tūkstoši cilvēku no visiem valsts reģioniem.