Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča ieskatā bijušā premjera, pašreizējā ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (JV) lidojumi ar privātajām lidmašīnām varētu nebūt samērīgi un ekonomiski izdevīgi.

Rinkēvičs intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" piekrita, ka Covid-19 laikā un dažādu neplānotu vizīšu dēļ politiķiem būtu jābūt iespējai izmantot speciālos reisus. Taču viņš ir bažīgs par to, vai tas nav kļuvis par tādu praksi, kur vairs netiek vērtēts samērīgums un lētākās iespējas.

"Šeit jāsaka, ka informācija, ar ko iepazīstamies, rāda, ka, visticamāk, tā nav bijis un varēja lidot arī ar komercreisiem," sacīja Valsts prezidents.

Viņš arī uzskata, ka Kariņa komunikācija par šo situāciju nav bijusi ļoti veiksmīga, uzsverot, ka sabiedrībai minētais ir jāskaidro. Arī Valsts kancelejas skaidrojumi neesot pietiekami. Rinkēviča ieskatā Valsts kontroles iesaiste procesa izvērtēšanā varētu būt veiksmīga, saprotot, vai procesā ievērots samērīgums.

Foto: InternetAptieka.lv

Nemaz ne tik sen Latvijā pircējiem tiek piedāvāta iespēja iegādāties aptiekas produkciju neizejot no mājām. Sekojot līdzi pieprasījumam un vēloties nodrošināt pilnvērtīgu iespēju iepirkties jebkuram pircējam, neatkarīgi no veselības stāvokļa, vecuma un citiem faktoriem, vadošā aptieka internetā InternetAptieka.lv nu jau 10 gadus veiksmīgi darbojas Latvijas tirgū.

Par to, kāda ir uzņēmuma vēsture, kā tiek vērtēts līdz šim paveiktais un kādi ir tuvākie mērķi, runājām ar InternetAptieka.lv vadību.

Galvenais mērķis – aptieka, kas pieejama jebkuram Latvijas iedzīvotājam

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild mobilo sakaru operatora Bite Latvija vadītājs Kaspars Buls.

- Trīs svarīgākie fakti par Jūsu pārstāvēto uzņēmumu.

Pirmkārt, cilvēcīga komunikācija ir mūsu biznesa stūrakmens, mūsu filozofija. Tādēļ laiku pa laikam mēdzam klientiem sūtīt ar roku rakstītas kartītes, nu un tad, ka ārā 21.gadsimts. Tā ir personīgāk.

Otrkārt, esam ļoti mērķtiecīgi – ja ko nolemjam un apsolām, tad to arī darām. Piemēram, mēs esam solījuši klientiem, ka mērķtiecīgi attīstīsim 5G tīklu. Zinu, daudzi teiks – ko jūs runājat par 5G, ja 4G nav vēl visur. Un taisnība ir, tāpēc neatkarīgi no 5G, lielākā daļa mūsu resursu šobrīd tiek virzīta jaudīga, ātra 4G un 4G++ tīkla attīstībai. Nevis, lai kartē atzīmētu, ka mums šādi tīkli ir, bet, lai šie tīkli tiešām ir tādi, kādus mēs tos paši gribētu ikdienā – stabili, jaudīgi, droši! Tas ir tas, ar ko mēs mostamies un ar ko ejam gulēt.

Lai gan ļoti daudzu Vecrīgas namu pirmo stāvu komercplatības ir tukšas, tiek iznomātas vai pat izskatās vienkārši pamestas, situācija nav tik dramatiska, lai Vecrīgu sāktu uzskatīt par “spoku pilsētu”.

Turklāt, pakāpeniski atgriežas arī ārvalstu tūristi - pērn uz Rīgu brauca jau krietni vairāk tūristu nekā 2022. gadā, un tika sasniegti 80% no pirmspandēmijas tūristu apjoma. Rūpīgi analizējot telpu nomas piedāvājumu, ir iespējams atrast arī ļoti izdevīgus variantus – attiecīgajai uzņēmējdarbībai piemērotas telpas par atbilstošām cenām. Vienlaikus būtu svarīgi, lai pašvaldība turpinātu organizēt dažādus atbalsta pasākumus, piemēram, Vecrīgas modināšanas nedēļu un citus.

Vecrīgai nav jākļūst par “spoku pilsētu”

Noteikti nevēlos piekrist apgalvojumam, ka Vecrīgai jāatmet ar roku, ka telpu nomas cenas šeit ir nesamērīgi augstas un, ka šī Rīgas daļa jau kļuvusi vai tuvākajā laikā kļūs par “spoku pilsētu”. “SIBI salons” ir lielākais skaistumkopšanas salons Vecrīgā, un klientu vidū ir gan vietējie iedzīvotāji, gan ārvalstu viesi, tāpēc ļoti uzskatāmi redzam, kāda ir situācija. Uzņēmējdarbībā vienmēr bijis spēkā princips – kas vienam ir izaicinājums, citam ir iespēja. Lai gan cilvēki tiešām pēc pandēmijas ir mainījuši paradumus un aizvien vairāk preces pasūta internetā, bieži izvēlas arī pasūtīt maltīti ar piegādi, joprojām ir virkne pakalpojumu, kuriem nepieciešamas atbilstošas telpas, un skaistumkopšana ir tikai viens no piemēriem.

2012. gadā dibinātā autolīzinga kompānijas Mogo, kas īsā laikā pārtapa multinacionālā un globālā uzņēmumā Eleving Group, veiksmes stāsts ir gan biznesa idejā, gan finanšu piesaistē, kur dominējošā loma ir obligāciju finansējumam.

Par uzņēmuma attīstību un izmantotajiem finanšu instrumentiem desmitgades garumā līdz 150 miljonus vērtai obligāciju emisijai un tās refinansēšanai Dienas Biznesam stāsta uzņēmuma finanšu direktors Māris Kreics. Materiāls tapis sadarbībā ar vietējā kapitāla banku - Signet Bank, aktīvāko kapitāla tirgus konsultantu Latvijā.

Eleving Group pirmsākumos bija Mogo Finance. Pastāstiet, lūdzu, īsi par uzņēmuma vēsturi un attīstību kopš tā dibināšanas! Kā izveidojās grupa, un kas tam pamatā?

Eleving Group aizsākumi ir meklējami 2012. gadā, kad tolaik ar Mogo Finance zīmolu uzsākām lietotu automašīnu finansēšanu Latvijā. Jaunā biznesa pamata ideja bija pavisam vienkārša – sniegt iespēju cilvēkiem iegādāties 9-10 gadus vecas automašīnas, proti, tādas, kuras vidējais patērētājs reāli var atļauties. Pirms vairāk nekā desmit gadiem tradicionālās bankas īsti nerāvās šādas kategorijas automašīnas finansēt, tādēļ mēs redzējām brīvu nišu, kuru ar savu produktu varētu nosegt. Pats biznesa modelis nav nekāda inovācija, jo līzings un atgriezeniskais līzings ir labi pazīstami kreditēšanas produkti jau izsenis. Inovācijas drīzāk bija šī produkta piedāvājumā, kas nozīmēja, ka spējām izteikt piedāvājumu jebkuram klientam, kurš pie mums ierodas atbilstoši viņa maksātspējai un vajadzībām. Tāpat inovatīva pieeja bija riska novērtēšanas metodē, kur jau tobrīd izmantojām mašīnmācīšanos un ar to saistītos algoritmus datu apstrādei.

"Staburadze" ir vadošais konditorejas zīmols Latvijā, kas 2020. gadā atzīmē 110 gadu jubileju. Zīmola meistari ikdienas izgatavo aptuveni 13 līdz 17 tūkstošus produktu, no kuriem daļa tiek eksportēta uz kādu no astoņām pasaules valstīm.

Kopš zīmola pirmsākumiem un arī šodien viss "Staburadzes" sortiments, kura klāstu veido vairāk nekā 80 tortes, kūkas, kūciņas, kēksi un citi saldie un sāļie konditorejas izstrādājumi, tiek radīts ar prasmīgu meistaru rokām. Zīmola nosaukums cēlies no Latvijas leģendas ar dziļām un senām saknēm – Staburadzes. Teiksma par dievību, kas dzīvojusi stāvā klintī Daugavas krastā, izskan mūsu nacionālajā eposā "Lāčplēsis". Arī zīmols "Staburadze" iedzīvina senas Latvijas tradīcijas, stāstu par mīlestību, pieredzi un meistarību.

Saimnieka dēla uzņēmums

Konditorejas zīmola pirmsākumi meklējami 19.gadsimta sākumā, ko iedibināja pazīstamais tautsaimnieks, rūpnieks un sabiedriskais darbinieks Vilhelms Ķuze (1875-1941). Vilhelms Ķuze dzimis 1875. gada 6.septembrī Zaubes pagastā Inģistēnos, četru bērnu ģimenē. Vilhelma tēvs Kārlis Ķuze nodarbojies ar tirdzniecību – pircis un pārdevis, no sākuma gan nopirkto preci pārstrādājot tālāk. Ap 1885. gadu Kārlis Ķuze izbūvēja otru dzīvojamo ēku un saimniecības ēkas, lai iegūtu papildus līdzekļus. Divus gadus šo ēku iznomāja maiznieks Strazdiņš. Pēc tam, kad viņš pārtrauca nomāt ēkas, Kārlis Ķuze algoja maiznieka zeļļus, kuru uzraudzībā strādāja visa ģimene (sadalot laiku ar lauksaimniecību). Ar laiku darbu pilnībā pārņēma Kārlis Ķuze. Lieli palīgi darbā ceptuvē bija arī abi Kārļa dēli – Jānis un Vilhelms, kas bija labi apguvuši maiznieka amatu.

"Samsung" pašā gada sākumā prezentētais "Note 10 Lite" sniedz iespēju lielākam patērētāju lokam izmantot "S Pen" irbuļa priekšrocības

Pašā gada sākumā, kad viedtelefonu pasaulē valda relatīvs klusuma periods, "Samsung" pārsteidza daudzus. Bez ierastās patērētāju «iesildīšanas» un kacināšanas ar informācijas drumslām par gaidāmajiem jaunumiem, pārdošanā tika laistas pērnā gada flagmaņu "Galaxy S10" un "Galaxy Note 10" "vieglās" versijas "Lite".

Ja "S" sērija jau iepriekš pieredzējusi lētāku modeli, tad "Note" šādu «sānsoli» prom no elitārisma sper pirmoreiz.

Dizains

(Raksta autora vērtējums: 8 punkti no 10)

"Note" kopš pirmsākumiem bijis biznesa klases tālrunis – gaumīgs, funkcijām bagāts un atbilstoši arī dārgs. Savukārt "Lite" koncepts paredz, ka ierīcei kaut kas tiek atņemts, lai padarītu to masām pieejamāku.

Vecrīgā, telpās, kur iepriekš atradies naktsklubs, atvērta jauna izklaides vieta ģimenēm - galerija "Fantasy", kas izveidota sadarbībā ar leļļu mākslinieci Vladlenu.

Kopumā galerijā ir vairāk nekā 60 dažādu izmēru lelles, kas iekārtotas ekspozīcijās, aptverot trīs dažādu tematiku kolekcijas: latviešu stāsti un pasakas, pasaules mīti un leģendas, spoku stāsti.

Kopumā "Fantasy" izveidē - telpu pielāgošanā un iekārtošanā, kā arī ekspozīcijās ieguldīti aptuveni 150 000 eiro.

"Fantasy" īpašniecei "Latvian amusement agency" pieder vēl divas izklaides vietas Latvijā - izklaides parks "Avārijas brigāde" un izklaides centrs "ABpark Spice Home".

""Fantasy" ideja dažādos iespējamajos izpildījumos virmoja jau sen. Izpētot dažādus daļēji līdzīgus projektus citās valstīs, iegūstot vērtīgas idejas un mēģinot atrast savu nišu, tapa esošais galerijas modelis, kas ir vizuāli ļoti atšķirīgs no pārējā piedāvājuma, ko šobrīd iespējams aplūkot citos tūrisma objektos. Var droši teikt, ka no projekta idejas pirmsākumiem apritējuši jau aptuveni divi gadi. Tāpat kā citos projektos, bija svarīgi šo vietu izveidot tā, lai to var apmeklēt visa ģimene un lai tas reizē būtu krāšņi, interesanti, izzinoši un arī liela daļa redzēto tēlu būtu atpazīstama dažādām paaudzēm," stāsta "Latvian amusement agency" īpašnieks Mārtiņš Brezauckis.

Uzņēmums Spirits&Wine dibināts 2009. gadā, kad durvis apmeklētājiem vēra pirmais Spirits&Wine outleta veikals Rīgā. Jau kopš dibināšanas uzņēmuma mērķis ir piedāvāt klientiem plašāko labākās kvalitātes zīmolu alkoholisko dzērienu klāstu par zemāko cenu. Izmantojot laika gaitā gūtās zināšanas, sekojot mērķiem un ievērojot augstus standartus, 13 gadu laikā uzņēmums Spirits&Wine ir atvēris 9 modernus veikalus un attīstījis interneta veikalu www.spiritsandwine.lv, kļūstot par vienu no veiksmīgākajām kompānijām alkohola segmentā Latvijā. Kā uzņēmumam veicies un ar kādiem izaicinājumiem nācies saskarties šajā laikā, stāsta Spirits&Wine valdes priekšsēdētājs Andris Lūkins.

13 gadu uzņēmumam, kas darbojas alkohola segmentā, – tas ir daudz vai maz?

Manuprāt, 13 gadi ir ļoti daudz! Šo gadu laikā esam piedzīvojuši patiešām daudz pārmaiņu – gan attiecībā uz klientu iepirkšanās paradumiem, gan paša uzņēmuma attīstībā.

Kādi bija uzņēmuma darbības pirmsākumi – ar kādiem izaicinājumiem nācās saskarties toreiz?

Jāatzīst, ka pats sākums bija viena liela avantūra! Viss bija jāsāk praktiski no nulles. Arī tirgus situācija Latvijā toreiz šajā segmentā bija pilnīgi cita: alkoholu varēja iegādāties parastajos veikalos, degvielas uzpildes stacijā un nelielos specializētos veikaliņos, turklāt vietējā produkcija bija ievērojami lētāka par importa precēm. Šo formātu mainījām, atverot alkohola veikalu ar plašu importa preču sortimentu par daudz zemākām cenām. Toreiz izaicinājumu bija tiešām daudz – es pat teiktu, viss bija izaicinājums.

Pēc izmaiņām AS Liepājas metalurgs meitasuzņēmuma AS Liepājas osta LM valdē to turpinās vadīt Pēteris Iesalnieks, kurš uzņēmumā darbojas jau kopš tā pirmsākumiem.

Kā uzzināja DB, līdzšinējā AS Liepājas osta LM padome tika atcelta pilnībā. Jaunās padomes sastāvā ir Inese Odiņa, Mārtiņš Berķis-Bergs, Haralds Kālis un Kaspars Kulbergs. Padomes locekļi ir profesionāļi ar pieredzi finanšu jomā un uzņēmumu vadībā. To vidū ir arī zvērināts advokāts un AS “Liepājas osta LM” lielākā kreditora Nordea Bank Finland Plc Latvijas filiāles pārstāvis.

Valdē no līdzšinējā sastāva ir palicis Pēteris Iesalnieks, kā arī iecelts jauns loceklis - Gatis Svētiņš. Iepriekšējās valdes locekļi Olafs Vītols un Aleksandrs Vaļums vairs nav jaunās valdes sastāvā.

Pēteris Iesalnieks ir līdzšinējais valdes loceklis ar lielu pieredzi un darbojies uzņēmumā no tā pirmsākumiem. Ieguvis sadarbības partneru uzticību, kā arī apliecinājis gan gatavību, gan spējas nodrošināt uzņēmuma darbību līdz pārdošanai, uzlabojot naudas plūsmu tuvākajā laikā.

#Wolt attīstība Baltijā tika plānota no pašiem pirmsākumiem, kad mēs pirms trim gadiem uzsākām darbu.

Ēdienu piegādes platforma Wolt no Somijas kopš novembra darbojas arī Rīgā un kompānijas vadītāja Baltijā Līsa Ristala (Liis Ristal) ir apmierināta ar līdzšinējiem rezultātiem

Šobrīd Somijā radītā ēdienu piegādes platforma Wolt darbojas septiņās valstīs, kas noticis pateicoties 15,5 miljonu dolāru investīcijām. Vairāk par kompānijas darbību Latvijā viņa stāsta intervijā db.lv.

Cik ilgi jau strādājat Rīgā? Vai esat apmierināti ar pirmajiem rezultātiem?

Wolt Rīgā sāka darboties pirms trim mēnešiem – novembra sākumā. Rīga mūs ir sagaidījusi ar atplestām rokām un pārspēja visas mūsu cerības. Tikai trīs mēnešu laikā platformā ir vairāk nekā 70 restorāni un lietotāju skaits strauji aug.

Pēc ASV pavadītajiem desmit gadiem Sandra Birzniece atgriezās Latvijā, lai turpinātu karjeru personāla vadības jomā

To viņa ir sākusi no pašas apakšas, rotējot pa dažādām personāla vadības amatu pozīcijām lielākajā ASV spēļu biznesa kompānijā GTECH, apgūstot dažādas funkcijas, līdz sapratusi, ka atalgojums jeb cipari ir sirdij vistuvākie. Šobrīd S. Birzniece vada uzņēmuma Accenture Nordic atalgojuma nodaļu, atbildot par vairāk nekā 5000 darbinieku maciņiem piecās valstīs – Dānijā, Somijā, Zviedrijā, Norvēģijā un Latvijā.

Lai arī dzīvot un strādāt ārzemēs nebija S. Birznieces mērķis, pēc bakalaura grāda iegūšanas ekonomikā Rīgas Tehniskajā universitātē 2003. gadā viņa aizbrauca uz Rodailendas štatu, ASV. Tā kā viņai uzreiz pēc augstskolas absolvēšanas negribējās lēkt iekšā karjeras veidošanā, bet iepazīt pasauli, viņa pieņēma ģimenes draugu piedāvājumu strādāt par aukli sešiem bērniem vecumā no četriem līdz trīspadsmit gadiem. Turklāt vienam no bērniem bija Dauna sindroms. «Bērni bija no divām amerikāņu ģimenēm. Skolā biju mācījusies vācu valodu, tāpēc sākumā man nebija iekšējas pārliecības slikto angļu valodas zināšanu dēļ. Taču, tā kā man visapkārt visi runāja tikai angļu valodā, nebija ilgi jāgaida, kad šajā valodā jau sāku pat sapņot,» atceras S.Birzniece. Jauniešu kultūras apmaiņas programmas Cultural Care Au Pair ietvaros viņa amerikāņu bērnus auklējusi vienu gadu. «Algu nekādu lielo šīs programmas dalībniekiem nemaksāja, vien rokas naudu, lai var izdzīvot. Šajā laikā satuvinājos ar abām ģimenēm, savā ziņā pat kļūstot tām kā ģimenes locekle. Nebija viegli, puisītis, kuram bija Dauna sindroms, teju visu laiku bija jātur pie rokas. Savā ziņā tas man bija psiholoģisks pārbaudījums, vai spēšu tikt galā ar bērnu, kuram ir īpašas vajadzības, un vēl ar pieciem, starp kuriem bija meitene ar tīņu vecumam raksturīgo trakulību. Tomēr šo pārbaudījumu veiksmīgi izturēju,» rezumē S. Birzniece. Kad kultūras apmaiņas programma beidzās, S. Birzniece atgriezās Latvijā, viņai šeit bija tālejoši plāni, taču, tā kā viņai pakaļ atbrauca amerikāņu puisis, ar kuru viņa draudzējās Amerikā, viņa tur atgriezās un apprecējās. «Kopā nodzīvojām tikai četrus gadus. Tas, ka paliku viena pati svešā valstī, man palīdzēja izveidoties par to, kas esmu,» uzsver S. Birzniece.

Mežs – mūsu bagātība. Mūsu Latvijas zaļais zelts. Latvija nenoliedzami ir zaļo mežu zeme un meži ir viens no valsts galvenajiem dabas resursiem. Eiropas Savienības "Zaļais kurss" paredz trīs miljardu koku iestādīšanu līdz 2030. gadam, kas ir ļoti apsveicams plāns. Taču, ko iesākt, ja tajā pat laikā “Zaļais kurss” plāno izskaust kūdru un kūdras produktu izmantošanu lauksaimniecībā un mežsaimniecībā?

Meža nozares pārstāvji uz to norāda, ka meža stādus bez kūdras vispār nav iespējams izaudzēt. Latvijas meži ir vērtīgs un nenovērtējams resurss ekonomiskajām, vides un arī sociālajām vajadzībām. Kokapstrāde, mežizstrāde un kokrūpniecība nodrošina darbavietas un ekonomisko attīstību.

Kokmateriālu eksports veicina valsts ekonomikas izaugsmi. Meži veic svarīgu lomu dabas aizsardzībā un bioloģiskajā daudzveidībā, nodrošinot svarīgu biotopu un ekosistēmu daļu, kas ir būtiska ekosistēmu līdzsvara uzturēšanai. Mežs darbojas arī kā oglekļa piesaistītājs, jo fotosintēzes procesā koki piesaista CO2 no atmosfēras, akumulējot oglekli un atbrīvojot skābekli. Ilgtspējīgi apsaimniekotā mežā oglekļa uzkrāšanās nekad neapstājas, jo jaunie kociņi aizstāj nocirstos. Nocirstā kokā ogleklis joprojām ir piesaistīts - kā oglekli uzglabājoša „noliktava”.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) muitas amatpersonas šīs nedēļas sākumā, veicot muitas kontroles pasākumus Lietuvas pierobežā, divos maršruta un vienā tūristu autobusā, kas caur Lietuvu atgriezās no Baltkrievijas Latvijā, konstatēja vairāk nekā pusmiljonu (616 360 gab.) dažādu marku kontrabandas cigarešu ar Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas akcīzes nodokļa markām.

2012.gada 24.septembrī, veicot muitas kontroles pasākumus uz autoceļa A7 pie Lietuvas Republikas robežas, VID muitas amatpersonas apturēja kādu maršruta Grodņa-Viļņa-Rīga autobusu, ko vadīja Baltkrievijas Republikas pilsonis.

Pieaicinot tabakas meklēšanas darba suni, tika veikta transportlīdzekļa salona un bagāžas telpu pārbaude. Tā kā darba suns pārbaudes laikā norādīja uz iespējamo cigarešu klātbūtni aiz bagāžas nodalījuma sienas, VID muitas amatpersonas lūdza automašīnas vadītājam uzrādīt iespējamās cigaretes, ko viņš arī labprātīgi izdarīja, demontējot vienu nodalījuma sienu un atklājot tajā slēpni ar cigaretēm. Autobuss tika nogādāts Rīgas brīvostas muitas kontroles punktā padziļinātās pārbaudes veikšanai, un tās laikā no atklātā slēpņa tika izņemtas kopumā 75 800 dažādu marku cigaretes ar Baltkrievijas Republikas akcīzes nodokļa markām, t.sk., 20 000 cigaretes Magnat, 5800 cigaretes Winston Blue, 20 000 cigaretes Premjer, 20 000 cigaretes Fest un 10 000 cigaretes VIP10.

Latvijas lidsabiedrība «airBaltic» ceturtdienas reiss BT691 no Rīgas uz Parīzi atgriezās lidostā «Rīga» pēc pasažiera drošības apsvērumu dēļ, aģentūrai LETA paskaidroja «airBaltic» pārstāve Alise Briede.

Galvenais iemesls pārtraukt reisu uz Parīzi bijis drošības apsvērumi, saskaņā ar kuriem lidmašīna nedrīkst sākt lidojumu, ja tajā atrodas bagāža, kuras īpašnieks nav identificēts.

Briede norādīja, ka iekāpšanas laikā tika sajaukti divi tranzīta pasažieri, kuri abi plānoja doties tālāk uz Parīzi, bet kavēja reisu. Lidmašīnā tika ielaists viens no tranzīta pasažieriem, kuru kļūdas dēļ sajauca ar otru pasažieri, kurš bija aizkavējies. Pasažieris, kurš tika ielaists lidmašīnā bijis bez iepriekš nodotas bagāžas. Savukārt pasažieris, kurš bija nokavējis reisu, bija iepriekš nodevis bagāžu. Cilvēciskas kļūdas dēļ «airBaltic» darbinieki lidmašīnā ielaisto tranzīta pasažieri bija dokumentējuši kā iepriekš nodotās bagāžas īpašnieku, kamēr tās īstais īpašnieks vēl nemaz nebija ticis līdz iekāpšanai lidmašīnā.

Hokejists Sandis Ozoliņš pieņēmis lēmumu noslēgt savu karjeru sportā un iestāties politiķa Einara Repšes dibinātajā biedrībā Latvijas nākotnes forums, šovakar Latvijas Televīzijas raidījumā 1:1 paziņoja hokejists.

Plānots, ka Ozoliņš kļūs par biedrības ģenerālsekretāru.

«Vēlos pateikt paldies saviem vecākiem, ģimenei, treneriem, komandas biedriem un citiem, kas mani atbalstīja hokejista gaitās. Tāpēc ar šo pateicību vēlos paziņot, ka beidzu profesionālās hokejista gaitas. Sportā esmu bijis ilgus gadus un šo darbu esmu veicis ar milzīgu mīlestību un atdevi. Ir pienācis laiks,» sacīja Ozoliņš.

Taču stāstot par saviem nākotnes plāniem Ozoliņš sacīja, ka esot nopietni apdomājis, ko darīt tālāk un pirms kāda laika pieņēmis lēmumu iesaistīties Repšes dibinātajā biedrībā Latvijas nākotnes forums. Esmu gatavs strādāt Latvijā un ar savu turpmāko darbu darīt lietas, kas nestu labumu sabiedrībai kopumā,» piebilda Ozoliņš.

2015. gadā Latvijas Bankā tika apstrādātas – šķirotas, saiņotas, pārskaitītas un citādi pārbaudītas – 140,7 miljoni eiro banknošu (no tām iznīcināti 23,3 miljoni banknošu) un 33 miljonu eiro monētu, informē Latvijas Banka.

Daudz mazākā plūsmā Latvijas Bankā 2015. gadā turpinājušas atgriezties lata naudas zīmes (215 tūkstoši banknošu un 2 miljoni monētu), kuras Latvijas Bankā pēc pārejas uz eiro varēsim mainīt neierobežotu laiku.

No Latvijas Bankas jauna vai pārbaudīta lietota nauda nonāk bankās un savukārt ar to starpniecību – pie banku klientiem - uzņēmējiem un iedzīvotājiem. Pēc tam nauda no veikaliem u.c. atgriežas bankās un no bankām vai naudas apstrādes uzņēmumiem – atkal Latvijas Bankā. Banknote centrālajā bankā gada laikā atgriežas vidēji 3,9 reižu.

To, cik eiro banknošu un monētu no centrālo banku naudas glabātavām nonāk apgrozībā caur komercbankām, lielā mērā nosaka naudas lietotāju pieprasījums pēc skaidras naudas. Ja veikalnieki bankas kontā esošo summu vairāk izņem nelielos nominālos (maiņas naudai) un cilvēki no bankomāta tāpat, tad mazo naudaszīmju apgrozībā ir vairāk.

Ideālā mūzikas industrijas nākotnē cilvēkiem vairs nebūs jāmaksā par mūzikas klausīšanos, izņemot gadījumus, ja veikalā tiek pirkti taustāmi diski, pieļauj Mikrofona ierakstu valdes priekšsēdētāja Elita Mīlgrāve.

Pēc Mīlgrāves domām, par mūzikas klausīšanos internetā vai telefonā drīzumā vienkāršajam patērētājam nebūs jāmaksā. Tas viss jau būs iekļauts kopējā paketē, pakalpojumā.

«Arī veikalā, frizētavā, sporta klubā un restorānā skanošo mūziku apmaksā uzņēmējs. Un viņš zina, kāpēc tam tērē. Mūzika ir svarīga biznesu veicinoša sastāvdaļa. Protams, patērētājs jau arī par to maksā, tāpat kā par visu pārējo komfortu, ko nodrošina uzņēmējs, - gaismu, siltumu, ērtām mēbelēm, personālu un tamlīdzīgām lietām,» norādīja Mikrofona ieraksti valdes priekšsēdētāja.

Straumēšanas sistēmas un tāds serviss kā, piemēram, Spotify, attīstītās. Arī Mikrofona ieraksti strādā pie straumēšanas projekta, kas Latvijā tiks realizēts sadarbībā ar telekompāniju, tādējādi šīs kompānijas klientiem mūzika jau visdrīzākajā laikā būs pieejama bez maksas. Bizness būtībā visu apmaksās, lai cilvēks mūziku var klausīties par brīvu, norādīja Mīlgrāve, piebilstot, ka, visticamāk, arī kabeļoperatori drīz piedāvās mūziku savās paketēs.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Andrejs Masulis, Mūsa Motors Rīga direktors. «Mūsa Motors Rīga ir viens no vecākajiem autodīleriem Latvijā – strādājam no 1993. gada. Pārstāvam Dacia, Renault un Volvo zīmolus,» par savu uzņēmumu stāsta A. Masulis.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Šajā nozarē nonācu gluži nejauši. Mana pirmā darba vieta bija uzņēmums Interlatvija, kurā mani ievēroja firmas WESS dibinātāji un piedāvāja darbu. Joma ātri iepatikās un nu strādāju autobiznesā jau gandrīz 22 gadus. Savukārt SIA Mūsa Motors Rīga strādāju kopš 1997. gada. Iemesli, kāpēc esmu šeit, galvenokārt ir Mūsā esošā demokrātiskā gaisotne, kolektīvs un uzņēmuma īpašnieku uzticēšanās.

«Iekāpšanas laikā pārpratuma dēļ tika sajaukti divi pasažieri,» šodien, skaidrojot situāciju, kad lidojums BT691 no Rīgas uz Parīzi ceturtdien, 28. jūnijā, īsi pēc pacelšanās atgriezās Rīgā, vēsta aviokompānija airBaltic.

Šāds lēmums aviokompānijā pieņemts, tiklīdz identificēts pasažieris, kurš bija nokavējis lidojumu, taču kura soma jau bija iekrauta bagāžas nodalījumā.

Iekāpšanas laikā pārpratuma dēļ tika sajaukti divi pasažieri, kuri abi plānoja doties uz Parīzi, bet kavēja reisu, vienam no pasažieriem paliekot Rīgā. Apkalpe par kļūdu tika informēta īsi pēc pacelšanās.

Pēc atgriešanās Rīgā tika pieņemts lēmums uzņemt lidojumā pasažieri, kas kavējās, nevis izkraut viņa bagāžu, kas būtu aizņēmis vairāk laika. Lidmašīna Parīzi sasniedza ar divu stundu un 15 minūšu kavēšanos.

airBaltic atvainojas pasažieriem par sagādātajām neērtībām.

airBaltic nodrošina tiešos lidojumus no Rīgas uz 70 galamērķiem.

Aizgājušā gada tūrisma nozares tendences un pasaules ekspertu prognozes liecina par izmaiņām ceļošanas ieradumos - iezīmējot gan ceļotāju arvien drosmīgāku atgriešanos pasaules izziņā, gan izmaksu turpmāku paaugstināšanos.

ES COVID digitālā sertifikāta stāšanās spēkā tika stabilizējusi ceļošanas noteikumus, iedrošinot arvien vairāk cilvēku pārdomātai ceļošanai. Pasaule ir pielāgojusies jaunajai ceļošanas realitātei, ieviešot tūrisma nozarei obligātus drošības un higiēnas protokolus, kas arī veicina tūristu atgriešanos pasaules izzināšanā. Tāpat svarīgi, ka arī apdrošināšanas kompānijas un bankas ir pielāgojušās šīm izmaiņām un piedāvā īpašas COVID-19 apdrošināšanas polises.

Palielinās pieprasījums pēc tūroperatoru plānotiem ceļojumiem

Pandēmijas laikā vairāk cilvēku savu ceļojumu plānošanu uztic ceļojumu rīkotājiem, nekā plāno paši. Šī tendence turpināsies arī 2022. gadā, jo tūroperatori uzņemas daudz dažādu risku, nodrošina elastīgus nosacījumus ceļojumu plānu maiņai, ir pienākums atdot ceļotājiem naudu, ja ceļojumu pabeigt objektīvu iemeslu dēļ nebūtu iespējams. Tūroperatoriem ir arī obligātā garantijas apdrošināšana, kas ir viens no svarīgākajiem drošības pasākumiem ceļotāju interešu aizsardzībai.

Lai uzņēmējiem mazinātu problēmas ar vagonu trūkumu, VAS Latvijas dzelzceļš meitas uzņēmums LDz Cargo savus vagonus pārreģistrē kā privātos, kas gan sadārdzina vagonu nomas maksu, taču ļauj kontrolēt kopējo vagonu parka kustību, norāda SIA LDz Cargo valdes priekšsēdētājs Guntis Mačs.

Visi vagoni, kas pēdējos trijos gados ir iepirkti, reģistrēti uz LDz Cargo vārda kā privātie. 2012.gadā tika iegādātas 200 jaunas platformas lieltonnāžas konteineru pārvadāšanai, un septembrī tiks piegādāti vēl 200 jauni vagoni graudu pārvadāšanai. Pērn tika izsludināts 100 kravas vagonu iegādes konkurss. Iepirkuma summa netiek atklāta.

Mačs skaidro, ka ir divu veidu vagonu parks - kopējais un privātais. Kopējā vagonu parkā ir visi tie vagoni, kas reģistrēti bijušajā PSRS telpā, un tos var izmantot ikviens no dalībniekiem, kuri ir vienojušies strādāt uz 1520 milimetru dzelzceļa platuma sliedēm. Ja vagons tiek iekrauts Latvijā un tiek aizvests uz Kazahstānu, tur to var atkal piekraut uz sūtīt kaut vai uz Vladivostoku. Latvijā vagons atgriežas tad, kad jāiziet tehniskā apskate. Privātais vagons savukārt tiek aizvests uz Almatu un pilns vai tukšs atgriežas Latvijā.

«Ja man jādodas strādāt uz Rīgu, tad labāk braucu uz Londonu, jo tad tāpat neesi mājās,» saka Viktors Ļebedevs. Viņam ir 33 gadi, un kā viens no pirmajiem viņš agrā jaunībā aizbrauca peļņā uz Īriju, bet tagad jau piecus gadus dzimtajos Ērgļos savā galdniecībā ražo mēbeles pēc individuālā pasūtījuma, raksta laikraksts Diena.

Viktors sapņojot par laiku, kad arī vietējās skolas skolotāja pelnīs tik daudz, lai varētu pasūtīt savam dēlam datora galdu viņa galdniecībā, un kad darbnīcai garām rītos ļaudis dosies uz darbu.

Tikai tad, kad te atkal sākšot garām plūst gājēji, varēšot teikt, ka krīze ir pārvarēta, bet vienkāršie cilvēki atlabšanu patlaban vēl neizjūt, Dienai sacījis V. Ļebedevs.

Kad V. Ļebedevs pirmo reizi aizbrauca uz Īriju, viņam bija 21 gads. Toreiz peļņā uz ārzemēm devās tikai nedaudzie, jo tas bija 2000. gads. Viktoram bijis darbs galdniecībā, kurā gatavoja koka logus un durvis. Gada laikā šī vienveidība gan sāka apnikt, un viņš atgriezās Latvijā.

Investīciju holdinga uzņēmums Summus Capital, kas pirms pāris gadiem nopirka tirdzniecības centru Riga Plaza, plāno savu otro obligāciju laidienu, cerot piesaistīt 15 miljonus eiro. Par Igaunijas ģimenes uzņēmuma attīstību līdz biržas emitentam, izaicinājumiem un plāniem sākt darbību Polijā Dienas Biznesam stāstīja Summus Capital valdes loceklis Hanness Pihls (Hannes Pihl).

Pastāstiet īsumā par uzņēmuma pirmsākumiem un ideju, kā arī attīstību līdz 2021. gadam, kad uzņēmums parādījās biržā ar pirmo obligāciju laidienu. Kad nolēmāt kļūt par Baltijas mēroga spēlētāju, un kādi bija galvenie argumenti?

Summus Capital savu darbību uzsāka 2013. gadā kā neliels ģimenes uzņēmums. Mums bija plāns veikt atsevišķas investīcijas Igaunijā, jo saskatījām iespēju sasniegt pievilcīgu investīciju atdevi. Uzņēmums savu pirmo ieguldījumu Igaunijā veica 2014. gadā. Vietējie labi zina, ka vienīgā modernā ēka Tallinas vecpilsētā ir universālveikals De La Gardie. Lindex tur bija un joprojām ir galvenais īrnieks. Tur viss sākās. Jāteic, ka lēmums pirkt toreiz bija pat nedaudz emocionāls, jo mums patika ēkas unikalitāte, lai arī ilgtermiņā redzējām ierobežotu piedāvājumu. 2015. gadā Igaunijā veicām vēl divas lielas iegādes, tostarp nopirkām tirdzniecības centru Auriga. Pēc šīm iegādēm sapratām, ka investīciju izvēle Igaunijā ir ierobežota un ir jāskatās tālāk. Jau 2015. gadā veicām pirmo pirkumu Lietuvā. Mēs iegādājāmies Nordika mazumtirdzniecības parku Viļņā, netālu no IKEA. Turpmāk regulāri darījumi sekoja katru gadu. 2017. gadā ienācām jaunā nekustamā īpašuma segmentā, iegādājoties medicīnas ēku. Stāsts ir ne tikai par medicīnas uzņēmumu birojiem, bet arī par klientu apkalpošanu un veselības pakalpojumiem. Pirkums bija izdevīgs, jo atrašanās vieta nebija centrālais noteikums un citiem bija maza tirgus izpratne par nozari, t.i., šāda biznesa ilgtspēju šaurā sektorā. Šo portfeļa segmentu paplašinājām ar vēl vienu iegādi 2019. gadā. Šodien varu teikt, ka pieprasījums pēc šādām ēkām ir liels – mums ir vismaz pāris piedāvājumu gadā pārdot šāda veida ēkas, kas pielāgotas medicīnas nozarei. Tajā pašā laika posmā mēs Viļņā iegādājāmies arī divas A klases biroju ēkas lieliskā vietā. Ēkas ir pazīstamas kā Park Town, un tās joprojām ir mūsu vadošās investīcijas šajā nozarē.

Aigars Stirna ir strādājis gan valsts pārvaldē, gan kā sociālais darbinieks, tomēr atgriezies pie sava sirds darba un hobija - tango.

A. Stirna ir Argentīnas tango pedagogs, TangoStudio vadītājs un dibinātājs, dejotājs, mūziķis un diplomēts sociālais pedagogs. «Man sevi ir grūti identificēt. Es esmu kā upe, kas tek uz jūru. Es visu laiku attīstos, mainos un mācos. Citi uz mani var paskatīties ļoti dažādi – izceļot izglītību, izceļot pieredzi, šā brīža nodarbošanos, labsajūtas līmeni,» savās pārdomās dalās A. Stirna.

Atceroties deju studijas TangoStudio tapšanu, A. Stirna stāsta: «Es gribēju, lai tango ir mans dzīvesveids. Man bija tik daudz ieceru, ka riskēju un aizgāju no labi apmaksāta darba. 2005. gada rudenī kopā ar Gintu Opmani nodibinājām TangoStudio, kurā kopš pirmsākumiem tiek vadītas regulāras tango apmācības Rīgā, Liepājā un citur Latvijā. 2008. gadā Latvijā bija krīze un tikai ar tango bija grūti izdzīvot, tāpēc es atgriezos darbā valsts pārvaldē, kur es kādu laiku strādāju Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā. Dažus gadus vēlāk sapratu, ka tomēr vēlos atkal nodoties tikai dejai. Šā gada martā būs pagājuši divi gadi, kopš es atkal esmu pilnībā «ierauts» tango pasaulē. Šoreiz gan ar citu apziņu, ar iekšējo mieru, sapratni par lietām, izanalizējis biznesa kļūdas un riskus. Man ir svarīgi cilvēkiem dot prieku, uzlabot veselību un savstarpējās attiecības. Es daru to, kas man pašam patīk vislabāk.»