Vaicāti par to, cik lielā mērā Jūsu ģimenē lēmumu pirkt kādu produktu vai zīmolu nosaka Jūsu bērnu viedoklis, vidēji 37% vecāku atzīst, ka tas ietekmē ilgtermiņa preču pirkšanu (mobilais telefons, dators un elektroniskās mājsaimniecības preces). Savukārt 21% vecāku norāda, ka viņu bērnu viedoklis ietekmē arī banku un apdrošināšanas kompānijas izvēli.

Šādus rezultātus uzrādījis pētījumu kompānijas GfK Baltic februārī veiktais pētījums par bērnu viedokļa ietekmi uz vecāku patēriņa tendencēm.

Aptaujas dati liecina, ka, iegādājoties elektronikas un mājsaimniecības preces, vecāki galvenokārt ietekmējas no savu bērnu pusaudžu viedokļa (vecumā no 14 līdz 18 gadiem). Piemēram, datora iegādē bērnu viedoklis ietekmē vidēji 58%, mobilā telefona 57%, ceļojuma maršruta izvēlē 53%, bet koplietošanas mēbeļu iegādē 42% pusaudžu vecāku. Interesanti, ka 51% vecāku atzina, ka viņu bērni pusaudži ietekmē arī pašu vecāku apģērba izvēli.

Iepirkšanās vietas un ikdienas preču izvēlē vecāku lēmumus vairāk ietekmē jaunāki bērni. Vidēji 54% vecāku, kuriem bērni ir vecumā no 3 līdz 13 gadiem atzina, ka bērna viedoklis „ietekmē” vai „drīzāk ietekmē” iepirkšanās vietas izvēli un 57% vecāku arī ēstuves - vietas, kurā paēst ārpus mājas - izvēli. 51% šī paša vecuma bērnu vecāki atzina, ka bērnu viedoklis ietekmē ikdienas pārtikas iegādi.

Labklājības ministrija (LM) rosina no 2025.gada bērna kopšanas pabalsta apmēru sasaistīt ar ienākumu mediānu, tādējādi nodrošinot tā ikgadēju automātisku pārskatīšanu, kas nozīmētu, ka nākamgad šis pabalsts par bērnu līdz pusotram gada vecumam palielinātos no 171 līdz 377 eiro, informēja LM Bērnu un ģimenes politikas departamenta direktora vietniece Linda Liepa.

Liepa skaidroja, ka bērna kopšanas pabalsta mērķis ir sniegt atbalstu naudas izmaksu veidā personām, kas kopj bērnus vecumā līdz diviem gadiem, situācijā, kad ir radušies papildu izdevumi vai kad šīs personas nespēj gūt ienākumus. Pabalsts tiek izmaksāts no valsts pamatbudžeta un līdz bērna pusotra gada vecumam tas ir 171 eiro, bet par bērnu vecumā no pusotra gada līdz diviem gadiem - 42,69 eiro.

Vecākiem, kuri ir iesaistījušies darba tirgū un ir sociāli apdrošinātas personas, sociālās apdrošināšanas sistēma bērna kopšanas atvaļinājuma laikā, papildus bērna kopšanas pabalstam, nodrošina arī tiesības uz vecāku pabalstu. Tas izveidots kā viens no valsts sociālās apdrošināšanas sistēmas pabalstiem ar mērķi - novērst vai mazināt apdrošinātās personas ienākumu zaudējumu, kas rodas, jo persona bērna kopšanas dēļ nevar strādāt un tādēļ saņemt līdzšinējo darba samaksu. Vecāki var izvēlēties kopējo periodu vecāku pabalsta saņemšanai - 19 mēnešus vai 13 mēnešus, ieskaitot pēcdzemdību maternitātes pabalsta saņemšanas laiku.

Satversmes tiesa ir atzinusi par atbilstošu Satversmei strādājošo vecāku pabalstu samazināšanu, Db informēja tiesas priekšsēdētāja palīdze Līna Kovalevska.

Tiesa secināja, ka vecāku pabalsta mērķis ir kompensēt personai darbā gūstamos ienākumus, kurus tā zaudē bērna kopšanas dēļ, un sniegt atbalstu ģimenei, kurā ir bērns. Vērtējot apstrīdētās normas atbilstību vienlīdzības principam, tiesa secināja, ka nestrādājošie vecāki un strādājošie vecāki neatrodas vienādos un salīdzināmos apstākļos.

Personas, kas vienlaikus saņem darba algu un vecāku pabalstu, ir labākā situācijā, nekā tās personas, kas ir bērna kopšanas atvaļinājumā un saņem tikai vecāku pabalstu. Pirmajā gadījumā pēc vecāku pabalsta saņemšanas ģimenes labklājības līmenis palielinās, bet otrajā – paliek iepriekšējā līmenī.

Vecāku pabalsts - biežāk uzdotie jautājumi (avots - Labklājības ministrija).

Vai jauno pabalstu varēs saņemt arī par tiem bērniem, kas dzimuši 2007. gadā?

Jā. Nodarbinātie vecāki, kas patlaban saņem vai šogad sāks saņemt bērna kopšanas pabalstu par bērna kopšanu līdz viena gada vecumam, no nākamā gada bērna kopšanas pabalsta vietā saņems vecāku pabalstu. Pabalsta apmēru pārrēķinās Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA). Ņemot vērā, ka jaunais pabalsts vēl nav apstiprināts parlamentā, precīza pabalsta aprēķināšanas kārtība vēl nav noteikta, taču visdrīzāk tas notiks automātiski, un vecākiem nebūs jāraksta iesniegums vai jādodas uz VSAA nodaļu.

Kā aprēķinās vecāku pabalstu?

Vecāku pabalstu noteiks 70 % apmērā no pabalsta saņēmēja vidējās apdrošināšanas iemaksu algas, tātad algas, no kuras ir jāveic sociālās iemaksas. Tas nozīmē, ka pabalsta apjoms līdzināsies algai, no cilvēks saņem uz "rokas" un ģimene varēs saglabāt līdzšinējos ienākumus.

Sociāli apdrošinātie vecāki, kuriem no šā gada 1.oktobra radīsies tiesības uz vecāku pabalstu, varēs saņemt vienlaikus gan vecāku pabalstu, gan bērna kopšanas pabalstu. Izmaiņas paredz iespēju vecākiem izvēlēties saņemt vecāku pabalstu līdz bērna 1 vai 1,5 gada vecumam, informē Labklājības ministrija (LM).

No 1.oktobra sociāli apdrošinātiem vecākiem noteiktas tiesības vienlaikus saņemt bērna kopšanas pabalstu un vecāku pabalstu, pabalsta pieprasīšanas dienā būs iespēja izvēlēties vecāku pabalsta apmēru un izmaksas periodu: vienā variantā nestrādājošs sociāli apdrošināts vecāks varēs saņemt vecāku pabalstu 60% apmērā no pabalsta saņēmēja bruto algas līdz bērna 1 gada vecumam. Papildus viens no vecākiem saņems bērna kopšanas pabalstu 171 eiro apmērā; otrā variantā nestrādājošs sociāli apdrošināts vecāks varēs saņemt vecāku pabalstu 43,75% apmērā no pabalsta saņēmēja bruto algas līdz bērna 1,5 gada vecumam, papildus vienam vecākam saņemot bērna kopšanas pabalstu 171 eiro apmērā.

Dīkstāves pabalstos Valsts ieņēmumu dienests (VID) izmaksājis 53,6 miljonus eiro kopumā 55 179 darbiniekiem, pirmdien preses konferencē sacīja VID Nodokļu maksātāju uzvedības analīzes un prognozēšanas pārvaldes direktora vietniece Natālija Fiļipoviča.

Martā darbiniekus dīkstāves pabalstiem pieteica 3565 uzņēmumi, kā arī pabalstam bija pieteikušies 1454 pašnodarbinātie. Aprīlī pabalstam pieteicās 5926 uzņēmumi un 2025 pašnodarbinātie, maijā - 4455 uzņēmumi un 1796 pašnodarbinātie, bet jūnijā - 3397 uzņēmumi un 1201 pašnodarbinātais.

"Šie skaitļi parāda, ka smagākā krīze bija tieši aprīlī," sacīja Fiļipoviča.

Viņa informēja, ka martā dīkstāves pabalstus saņēma 21 620 strādājošo, aprīlī - 42 356 strādājošie, maijā - 37 109, bet jūnijā - 25 628 strādājošie.

Vidējais dīkstāves pabalsts bija robežās no 400 līdz 450 eiro. Vienlaikus pabalstu mazāku par 50 eiro saņēma 2,6% darbinieku, no 50 eiro līdz 249,99 eiro - 26,5%, no 250 eiro līdz 429,99 eiro - 23,9%, no 430 eiro līdz 699,99 eiro - 27,7%, bet maksimālo dīkstāves pabalsta apmēru 700 eiro saņēma 19,3% pabalstam pieteikto darbinieku.

Lai precizētu izskanējušo informāciju par plānotajām izmaiņām vecāku pabalsta aprēķināšanā, Labklājības ministrija (LM) norāda, ka ar šī gada 1.jūliju paredzēts noteikt vecāku pabalsta maksimālo apmēru ne vairāk kā 500 latus mēnesī tiem vecākiem, kuriem bērni dzims, sākot ar šī gada 1.jūliju.

Tas nozīmē, ka vecāki, kuri izmantos bērna kopšanas atvaļinājumu un bērna pirmajā dzīves gadā nestrādās, varēs pretendēt uz vecāku pabalstu ne lielāku par 500 latiem mēnesī. Savukārt tie vecāki, kuri jau šobrīd izmanto bērna kopšanas atvaļinājumu un nestrādā, turpinās saņemt jau aprēķināto summu.

Saskaņā ar plānotajām izmaiņām par 50 % plānots samazināt vecāku pabalstu visiem strādājošiem vecākiem, neskatoties uz bērna dzimšanas laiku. Tas nozīmē, ja šobrīd aprēķinātais vecāku pabalsts ir 600 lati mēnesī, tad sākot ar š.g. 1.jūliju strādājošā vecāka pabalsts tiks samazināts līdz 300 latiem.

Vienlaikus LM uzsver, ka uz pabalstu, kas piešķirts līdz š.g. 1.jūlijam, neattieksies noteiktie «griesti» – ne vairāk kā 500 latu. Šādā gadījumā strādājošo vecāku pabalstam tiks piemērots vienīgi 50 % samazinājums. Piemēram, ja šobrīd vecāku pabalsts ir aprēķināts 1200 lati, pēc 1.jūlija strādājošā mamma vai tētis varēs rēķināties ar pabalstu 600 latu apmērā.

Jauno vecāku pabalstu varēs saņemt arī tie vecāki, kuru bērni būs dzimuši šogad. Pabalsts attiecas ne tikai uz nākamgad dzimušajiem bērniem, bet arī uz tiem, kas 2008. gada 1. janvārī nebūs sasnieguši gada vecumu, informē Labklājības ministrijas (LM) speciālisti.

Nodarbinātie vecāki, kas patlaban saņem vai šogad sāks saņemt bērna kopšanas pabalstu par bērna kopšanu līdz viena gada vecuma, no nākamā gada bērna kopšanas pabalsta vietā saņems vecāku pabalstu.

Pabalsta apmēru pārrēķinās Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA). Jaunais pabalsts vēl nav apstiprināts parlamentā, tādēļ precīza pabalsta piešķiršanas kārtība vēl nav noteikta, taču visdrīzāk tas notiks automātiski, un vecākiem nebūs jāraksta iesniegums vai jādodas uz VSAA nodaļu.

Labklājības ministrija atgādina, ka valdība ir atbalstījusi Labklājības ministrijas (LM) sagatavotos grozījumus vairākos likumos, kas nosaka jauna sociālās apdrošināšanas pabalsta - vecāku pabalsta - ieviešanu.

Ierobežojumi valsts sociālo pabalstu izmaksāšanai, kurus ieviesa 2009. gadā, ir jāturpina. Šāda nostāja izriet no Labklājībnas ministrijas (LM) ziņojuma, kuru otrdien uzklausīja valdība. Šādi ierobežojumi saglabājami, ņemot vērā pašreizējo makroekonomisko situāciju valstī, kā arī to, ka tuvākajos divos gados šī situācija būtiski neuzlabosies, kā dēļ valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta 2009. gada ieņēmumi nesedza budžeta izdevumus, uzskata LM.

Pabalstu izmaksas ierobežojumi noteikti likumā Par valsts pensiju un valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009.gada līdz 2012.gadam un no tās izrietošo situāciju valsts budžetā (valsts sociālās apdrošināšanas speciālā.

LM uzskata, ka ģimenes valsts pabalsta ierobežojums ir turpināms un pabalsts izmaksājams 8 latu apmērā par ikvienu bērnu, taču turpmāk nedrīkst to samazināt vai atcelt. Vecāku pabalsta izmaksa strādājošām personām 50% apmērā ir turpināma par visiem bērniem, kuri dzimuši līdz 2010. gada 2. maijam.

LM arī norāda, ka valsts sociālās apdrošināšanas pabalstiem noteiktie ierobežojumi izmaksājamajam slimības pabalstam, maternitātes pabalstam, paternitātes pabalstam, vecāku pabalstam un piešķiramajam bezdarbnieka pabalstam jau ir diferencēti un neattiecas uz personām, kurām ir zems ienākuma līmenis.

Labklājības ministrija atvieglos pieteikšanos vairākiem valsts sociālajiem pabalstiem, paredzot iespēju pabalstus pieprasīt arī elektroniski.

To paredz ministrijas sagatavotie grozījumi kopumā septiņos Ministru kabineta noteikumos, ko trešdien skatīs valdība.

Izmaiņas skars pieteikšanās procedūru bērna piedzimšanas pabalstam, bērna kopšanas pabalstam, bērnu invalīdu kopšanas pabalstam, ģimenes valsts pabalstam, sociālā nodrošinājuma un apbedīšanas pabalstam. Tās attieksies arī uz pabalstiem invalīdiem, kuriem nepieciešama kopšana, un pabalstiem transporta izdevumu kompensēšanai personām, kurām ir apgrūtināta pārvietošanās.

Grozījumi paredz, ka turpmāk iedzīvotāji varēs izvēlēties viņiem ērtāko veidu pabalstu pieprasīšanai, pabalstam piesakoties personīgi Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā (VSAA) vai arī nosūtot pieprasījumu pa pastu vai elektroniska dokumenta formātā.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedz atbalstu plašākam Covid-19 krīzes skarto uzņēmumu lokam.

Lai VID varētu nodrošināt dīkstāves pabalstu darbiniekiem un nodokļu samaksas atlikšanu vai sadalīšanu termiņos plašākam krīzes skarto darba devēju lokam, ir papildināti 2020.gada 26.marta Ministru kabineta noteikumi Nr. 165 "Noteikumi par Covid-19 izraisītās krīzes skartiem darba devējiem, kuri kvalificējas dīkstāves pabalstam un nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadalei termiņos vai atlikšanai uz laiku līdz trim gadiem".

Grozījumi ļauj sniegt atbalstu arī jaunākiem uzņēmumiem, kā arī palielina pieļaujamo nodokļu parāda apmēru.

Tā, sākot no šā gada 4.aprīļa, atbalstu var saņemt arī tie uzņēmumi, kas reģistrējušies pēc 2019.gada 1.marta. Krīzes skartajiem darba devējiem, kuri dibināti laika posmā no 2019.gada 1.marta līdz 2019.gada 31.decembrim, ieņēmumu no saimnieciskās darbības samazinājumu 2020 gada martā vai aprīlī aprēķina, salīdzinot ar vidējiem ieņēmumiem no saimnieciskas darbības par nostrādātajiem mēnešiem. Vecākiem uzņēmumiem šis samazinājums tiek aprēķināts attiecībā pret pērnā gada martu vai aprīli.

No 2015.gada 1.janvāra vairāk netiks noteikti ierobežojumi izmaksājamajam slimības, maternitātes, paternitātes un vecāku pabalstam, kā arī piešķiramajam bezdarbnieku pabalstam.

Sākot ar 2015.gadu, valsts sociālās apdrošināšanas pabalstu maksimumu jau regulēs iemaksu griesti, jo pārsvarā gadījumu valsts sociālās apdrošināšanas pabalstam aprēķina periods nav ilgāks par gadu. Kopš 2014.gada 1.janvāra valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu objekta maksimālais apmērs (iemaksu griesti) gadā ir 46 400 eiro.

Par to otrdien vienojās valdība, iepazīstoties ar Labklājības ministrijas (LM) informatīvo ziņojumu Par turpmāku valsts pabalstu izmaksas ierobežojumu noteikšanas pamatotību.

LM uzsver, ka ar 2015.gada 1.janvāri ģimenes valsts pabalsta apmērs būs palielināts atkarībā no bērnu skaita ģimenē. Proti, par pirmo bērnu - 11,38 eiro mēnesī, par otro bērnu ģimenē pabalsts būs 22,76 eiro (2 reizes lielāks), par trešo bērnu un nākamajiem bērniem – 34,14 eiro jeb 3 reizes lielāks nekā par pirmo bērnu ģimenē.

Līdz ar 2008. gada budžeta likumprojektu valdība ir atbalstījusi Labklājības ministrijas (LM) sagatavotos grozījumus vairākos likumos, kas nosaka jauna sociālās apdrošināšanas pabalsta - vecāku pabalsta - ieviešanu.

Likumu grozījumi nosaka, ka no 2008. gada 1. janvāra jaundzimušā māte vai tēvs varēs saņemt vecāku pabalstu 70 % apmērā no savas sociālās iemaksu algas. Jaunajam pabalstam nav noteikta maksimālā robeža, un tas līdzināsies algai, ko cilvēks saņem uz rokas pēc nodokļu nomaksas. Savukārt minimālais vecāku pabalsta apmērs sociāli apdrošinātiem vecākiem būs 63 lati. Vecāki, kas nav sociāli apdrošināti, tāpat kā līdz šim varēs saņemt bērna kopšanas pabalstu Ls 50 apmērā.

Jaunais vecāku pabalsts aizstās līdzšinējo bērna kopšanas pabalstu, ko izmaksāja no valsts pamatbudžeta. Ņemot vērā pamatbudžeta iespējas, bērna kopšanas pabalstam bija noteiks maksimālais apmērs - 392 lati mēnesī. Uzsākot pabalsta izmaksu no sociālās apdrošināšanas budžeta, tas tiks aprēķināts bez griestiem, ņemot vērā katra indivīda veiktās sociālās iemaksas.

Ministru kabineta sēdē jau otro nedēļu pēc kārtas sākās diskusijas par koalīcijā politiski panāktās «demogrāfijas vienošanās» atbilstību Satversmei.

Atšķirīgi viedokļi bija Labklājības ministrijai (LM), Tieslietu ministrijai (TM), kā arī atsevišķā vārdu apmaiņā iesaistījās Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (Vienotība) un tieslietu ministrs Jānis Bordāns (Nacionālā apvienība). J. Bordāns klāstīja, ka LM pozīcija saistībā ar jauno vecāku pabalstu kārtību nav korekta – pats risinājums satversmības riskus izturēs, savukārt likumprojekta anotācija tos var neizturēt. Viņš arī pārmeta, ka anotācija šādā veidā sagatavota politisku iemeslu dēļ.

Savukārt V. Dobrovskis uzsvēra, ka LM tikai tehniski izpildījusi to, ko uzdevusi koalīcija. «Nacionālā apvienība nepārtraukti jaucas LM kompetencē,» viņš sacīja. Pēc premjera teiktā, LM tikai pilda «pastnieka funkcijas», iesniedzot to, ko nolēmusi koalīcija.

2018. gadā izdevumi sociālajai aizsardzībai Latvijā bija 4,44 miljardi eiro, kas ir par 457,9 milj. eiro jeb 11,5 % vairāk nekā 2017. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) provizoriskie dati.

Izdevumi slimības un veselības aprūpei pieauga par 20,2 %, atbalstam ģimenei un bērniem – par 9,8 %, bezdarbnieku atbalsta pasākumiem– par 9,7 %. 2018. gadā lielākais izdevumu pieaugums bija veselības aprūpē. Izdevumi stacionārajai veselības aprūpei pērn pieauga par 36,3 %, sasniedzot 363 milj. eiro, savukārt izdevumi slimības pabalstam pieauga par 9,8 %, sasniedzot 165,1 milj. eiro, ko ietekmēja vidējā izmaksājamā slimības pabalsta apmēra kāpums.

Otrs lielākais izdevumu pieaugums bija ģimeņu un bērnu atbalstam. No 2018. gada 1. marta tika ieviesta piemaksa pie ģimenes valsts pabalsta par divu un vairāk bērnu audzināšanu un kopējie izdevumi pabalstam pieauga par 39,8 % (2017. g. – 77,9 milj. eiro, 2018. gadā – 108,8 milj. eiro). Papildus izdevumu pieaugumu ģimeņu un bērnu atbalstam ietekmēja arī Uzturlīdzekļu garantiju fonda izmaksāto valsts garantēto uzturlīdzekļu apmēra pieaugums – kopējie izdevumi uzturlīdzekļu izmaksai pieauga par 20,4 %, sasniedzot 49,6 milj. eiro.

Pašvaldībām varētu nepietikt naudas garantētā minimālā ienākuma (GMI) pabalsta un dzīvokļa pabalsta izmaksu līdzfinansējumam šim gadam.

Tā laikrakstam Neatkarīgā prognozējis Labklājības ministrijas (LM valsts) sekretāra vietnieks Ingus Alliks.

LM no sociālās drošības tīkla stratēģijas naudas veic līdzmaksājumus pašvaldībām divu pabalstu nodrošināšanai trūcīgajiem iedzīvotājiem. Viens no pabalstiem ir garantētā minimālā ienākuma nodrošināšanai, otrs – dzīvokļa pabalsta izmaksai. Tiesa, GMI pabalsta izmaksā valsts palīdz segt vismaz pusi, bet dzīvokļa pabalstam tā ir tikai piektā daļa. Visu pārējo sedz pašvaldība.

Pēc LM apkopotajiem datiem, šogad būtiski aug šiem pabalstiem izlietotās naudas apjoms. Tā pērn GMI pabalsta izmaksai no valsts līdzfinansējums bija 735 554 lati, dzīvokļa pabalstam – 313 894 lati (tiesa, valsts tikai oktobrī sāka līdzfinansēt), šāgada pirmajā ceturksnī tam tērēts attiecīgi 1,4 miljoni latu un 754 194 lati.

Atceļot 2009.gada noteiktos sociālās apdrošināšanas pabalstu un ģimenes valsts pabalstu izmaksas ierobežojumus no valsts budžeta vajadzēs tērēt 50 miljonus eiro, kas jau esot ierēķināti bāzes izdevumos, otrdien intervijā LTV raidījumā Rīta panorāma atzina labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS).

Ministrs atzina, ka atlabstot Latvijas ekonomikai, neesot vairs pamata saglabāt minētos ierobežojumus. Lai gan šādu ierobežojumu atcelšana no valsts budžeta prasīs 50 miljonus eiro, tas nekādā veidā papildu ietekmi uz nākamā gada valsts budžetu neradīs, jo tas jau ir ierēķināts bāzes izdevumos.

Otrdien Ministru kabineta sēdē izskatīs iespēju atcelt 2009.gadā noteiktos sociālās apdrošināšanas pabalstu un ģimenes valsts pabalstu izmaksas ierobežojumus.

Plānots, ka, sākot ar 2015.gadu, tiks atcelti visi 2009.gadā pieņemtie sociālās apdrošināšanas pabalstu un ģimenes valsts pabalsta izmaksas ierobežojumi.

Ņemot vērā, ka ar šo gadu ir atjaunota sociālās apdrošināšanas iemaksu objekta maksimālā apmēra noteikšana, sākot ar 2015.gadu, izmaksas ierobežojumi sociālās apdrošināšanas pabalstiem nav saglabājami, norāda Labklājības ministrija.

Labklājības ministre Dagnija Staķe esot gandarīta, ka "nākamā gada budžetā vairākām iedzīvotāju grupām būs ievērojami uzlabojumi un tiks atvēlēti papildu finanšu līdzekļi", liecina Labklājības ministrijas izplatītais paziņojums medijiem. "Cilvēkiem neviens lats nav noņemts," viņa akcentē.

"Pirmo reizi budžeta projektā rasta iespēja atbalstīt vairākas Labklājības ministrijas mērķa grupas vienlaikus - ir ievērojami paaugstināta minimālā darba alga, vecāku pabalstam no nākamā gada tiks atcelti ierobežojošie griesti, tiks ieviests jauns pabalsts invalīdiem, kuriem nepieciešama īpaša kopšana, bet pabalsts bērniem invalīdiem kopš bērnības tiks paaugstināts trīs reizes, no 50 līdz 150 latiem. Savukārt 80% pensionāru papildus regul��rajai indeksācijai no nākamā gada jūlija saņems piemaksas dubultā apmērā, lai gan iepriekš valdības deklarācijā šāds pasākums pat nebija ieplānots," savu prieku skaidro D. Staķe.

Lai arī Saeimas Sociālo lietu komisija secinājusi, ka pēc koalīcijā politiski panāktās «demogrāfijas vienošanās» veidotais likumprojekts būtībā ir brāķis, to nolemts konceptuāli atbalstīt.

Deputāti vakar komisijas sēdē secinājuši, ka valdības iesniegtie likumprojekti, kas paredz izmaiņas vecāku pabalsta un bērna kopšanas pabalsta aprēķināšanā, būtībā ir brāķis. Tāpēc ministrijām uzdots sagatavot atzinumus par deputātu izstrādātajiem alternatīvajiem likumprojektiem, skaidro Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča. «Taču, tā kā ierēdņi līdz komisijas sēdei šo uzdevumu izpildīt nespēja, šodien bijām spiesti atbalstīt valdības piedāvājumu. Vienojāmies alternatīvo likumprojektu tekstu iestrādāt kā priekšlikumus uz otro lasījumu,» viņa norāda.

Saeimas Preses dienestā DB informēja, ka atbilstoši Saeimas Kārtības rullim nevienu likumprojektu nevar izskatīt pirmajā lasījumā, ja tas paredz budžetā papildu izdevumus vai izmaiņas ieņēmumos un tam nav pievienota finanšu ministra atsauksme.

Saeima konceptuāli atbalstījusi likumprojektus, kas paredz mainīt dažādu pabalstu izmaksas kārtību jaunajiem vecākiem.

Iepriekš Saeimas Sociālo lietu komisija atzina, ka valdības iesniegtie likumprojekti, kas paredz izmaiņas vecāku pabalsta un bērna kopšanas pabalsta aprēķināšanā, būtībā ir brāķis, taču nepaspēja sagatavot citu piedāvājumu. Plānots, ka alternatīvā likumprojekta teksts tiks iestrādāts kā priekšlikumi uz otro lasījumu, ļaujot vecākiem izvēlēties, cik ilgi saņemt pabalstus.

«Kaut arī jaunā sistēma sociāli apdrošinātam vecākam visā pusotra gada laikā nodrošinātu kopumā lielāku pabalsta apmēru, tomēr tiem vecākiem, kuriem ir svarīgi viena mēneša apjomu saņemt vismaz tādā pašā apmērā, kā līdz šim, ir jābūt izvēles iespējai, un to mēs uz otro lasījumu arī noteikti sagatavosim un iestrādāsim,» apliecināja deputāts Imants Parādnieks (Nacionālā apvienība).

Kaut arī liela daļa jauniešu vēlas vasarā strādāt un to atbalsta arī 88% vecāku, šogad daudziem no šīs iespējas var nākties atteikties Covid-19 radīto seku dēļ, konstatēts Swedbank Finanšu institūta veiktajā pētījumā. Tam par pamatu ir gan samazinātais darba piedāvājums (21%), gan pašu vecāku piesardzība, šajā sezonā ar vasaras darbu nogaidot (20%).

Lielākās cerības, meklējot jaunietim iespējamo darbavietu, teju puse vecāku (44%) liek uz uzņēmumiem, kuri īpaši skolēniem piedāvā darbu vasaras sezonā, vai arī iespējas strādāt tiek meklētas ģimenes, draugu un paziņu lokā (28%).

COVID-19 ietekme uz darba tirgu ir jūtama arī jauniešu sektorā, tomēr daļa vecāku ir noskaņoti pozitīvi un aktīvi kaļ plānus savu pusaudžu nodarbināšanai vasaras periodā. Katrs desmitais darba vietu jau aizrunājis, bet katrs piektais to aktīvi meklē un seko līdzi aktuālajiem piedāvājumiem. Tomēr piedāvājums šogad krietni sarucis – daļai iepriekš plānotais darbs pandēmijas dēļ atcelts (9%), bet citi norāda uz krietni sarukušo vakanču skaitu (12%). Drošības apsvērumu dēļ 20% vecāku šogad nolēmuši vasaras darbu atcelt pēc pašu iniciatīvas.

No nākamā gada 1.janvāra nodarbinātie vecāki par bērna kopšanu līdz viena gada vecumam saņems jaunu – vecāku pabalstu, un tam nebūs noteikta maksimālā robeža, norāda Labklājības ministrija (LM).

Jauno vecāku pabalstu varēs saņemt viens no bērna vecākiem – māte vai tēvs – 70 % apmērā no algas, no kuras tiek veiktas sociālās iemaksas. Tas nozīmē, ka pabalsta apjoms līdzināsies algai, no cilvēks saņem uz rokas, un ģimene varēs saglabāt līdzšinējos ienākumus. Minimālais vecāku pabalsta apmērs sociāli apdrošinātiem vecākiem būs 63 lati mēnesī.

Jauno vecāku pabalstu saņems nodarbinātie vecāki, proti, vecāki, par kuriem pirms bērna piedzimšanas ir veiktas sociālās apdrošināšanas iemaksas. Tas nodarbinātiem vecākiem aizstās līdzšinējo bērna kopšanas pabalstu, ko izmaksāja no valsts pamatbudžeta. Ņemot vērā pamatbudžeta iespējas, bērna kopšanas pabalstam līdz šim bija noteiks maksimālais apmērs – 392 lati mēnesī. Uzsākot pabalsta izmaksu no sociālās apdrošināšanas budžeta, tas tiks aprēķināts bez griestiem, ņemot vērā katra cilvēka veiktās sociālās iemaksas.

Plānots, ka nākamajā gadā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likme vispārīgā gadījumā, ja darba ņēmējs tiek apdrošināts visiem sociālās apdrošināšanas veidiem (pensiju apdrošināšana, apdrošināšana pret bezdarbu, darba negadījumu apdrošināšana, invaliditātes apdrošināšana, maternitātes un slimības apdrošināšana, kā arī vecāku apdrošināšana), paliks nemainīga – 33,09%, kur darba devējs maksā 24,09% un darba ņēmējs – 9%, informēja Labklājības ministrija.

Balstoties uz Labklājības ministrijas (LM) plānotajiem 2008.gada budžeta rādītājiem, ir izstrādāts sociālo iemaksu likmes sadalījums atsevišķām nodokļu maksātāju kategorijām. 2008.gadā tas plānots šāds:

Darba ņēmēji, kas apdrošināti visiem sociālās apdrošināšanas veidiem 33,09%

(darba devējam - 24,09%; darba ņēmējam – 9%)

Darba ņēmēji, kuri sasnieguši pensijas vecumu 28,26%

(darba devējam - 20,57%; darba ņēmējam – 7,69%)

Darba ņēmēji, kuri ir izdienas pensijas saņēmēji vai III grupas invalīdi – valsts speciālās pensijas saņēmēji 30,61%

(darba devējam - 22,28%; darba ņēmējam – 8,33%)

Pašnodarbinātie (arī I vai II grupas invalīdi) 30,44%

Pašnodarbinātie, kuri sasnieguši pensijas vecumu 28,02%

Tikai 52% aptaujāto vecāku uzskata, ka viņu bērns ēd veselīgi vai drīzāk veselīgi, otra puse vecāku atzīst, ka viņu bērns ēd neveselīgi vai arī vecākiem grūti novērtēt sava bērna uztura veselīgumu.

16% no aptaujātajiem vecākiem ir pārliecināti, ka viņu bērns ēd veselīgi, par to liecina Unilever pētījums, kas veikts sadarbībā ar OMG Latvia un Snapshot 2009. gada februāra sākumā un kurā piedalījās 937 respondenti.

Salīdzinājumā ar citām Baltijas valstīm, Latvijas vecāki savu bērnu ēšanas paradumus vērtējuši viskritiskāk, jo Igaunijā 52% aptaujāto vecāku un 44% aptaujāto vecāku Lietuvā pārliecināti atbildējuši, ka viņu bērni ēd veselīgi.

Satversmes tiesa (ST) ir ierosinājusi lietu par vecāku pabalsta apmēra ierobežojumiem. Lieta ir ierosināta pēc zvērināto advokātu biroja MAQS Law Firm un Māmiņu Kluba pieteikuma.

Sūdzībā apstrīdēts vecāku pabalsta ierobežojums, kas tiek piemērots gadījumā, ja vecāku pabalsta saņēmējs strādā un neatrodas bērna kopšanas atvaļinājumā, un ir noteikts 50% apmērā no piešķirtā pabalsta apmēra.

ST pieņēma lēmumu ierosināt lietu par šī likuma 5.panta pirmās daļas atbilstību Satversmes 1., 91. un 110.pantam.

Satversmes 1., 91. un 110.pants nosaka, ka Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika, visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā, cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas, kā arī to, ka valsts aizsargā un atbalsta laulību - savienību starp vīrieti un sievieti, ģimeni, vecāku un bērna tiesības.