"Swedbank" un lauksaimniecības produkcijas uzņēmumu grupa "Dimdiņi" vienojušās par sadarbību un vairāk nekā 300 tūkstošu eiro lielu finansējumu.

"Dimdiņi", kas nodarbojas ne tikai ar "Dimdiņkāpostu" ražošanu, bet arī audzē citus dārzeņus, labību un dažāda veida salātus, izmantos piešķirto finansējumu uzņēmuma konkurētspējas veicināšanai.

Uzņēmumu grupa "Dimdiņi", kuras ražotne atrodas Gulbenes novada Lizuma pagastā, plāno ne tikai uzlabot ražošanas iekārtas, bet arī iekarot jaunus eksporta tirgus. Kā atzīst "Dimdiņi" valdes priekšsēdētājs Oskars Brediks, uzņēmums mērķtiecīgi strādājis pie produkcijas dažādošanas: "Aptuveni 70% no visas "Dimdiņu" produkcijas aizvien veido skābēti kāposti. Taču uzņēmuma produktu sortimentā šobrīd ir jau vairāk nekā 30 dažādu produktu. Mērķis paplašināt produkcijas sortimentu daļēji saistīts arī ar to, lai varētu nodrošināt darbu vietējiem iedzīvotājiem visa gada garumā un neveidotos situācija, kad kāpostu sezonas beigas daļai darbinieku nozīmētu arī darba attiecību beigas."

Dimdiņiem šogad nozīmīgs gads – atsvaidzināts zīmols un modernizētas ražošanas līnijas; uzņēmuma galvenie sasniegumi ir eksports uz Skandināviju un Lielbritāniju

Lizumā atrodas SIA Dimdiņi ražotne, tai apkārt tiek apsaimniekoti 150 hektāri zemes, kuros tiek audzēti galviņkāposti, Ķīnas kāposti, ziedkāposti (ar to nodarbojas saistītais uzņēmums SIA Dimdiņi Agro). Jau no pašiem pirmsākumiem saimniecība sāka nodarboties arī ar skābētu kāpostu ražošanu.

Šogad kāpostu ražas apjomi kopumā ir samazinājušies par 30% – sausuma dēļ. Tā kā ražošanas apjomi ir samazinājušies, būtiski ir pieaugusi kāpostu cena, kura iepriekš bija 12 centi kilogramā, bet šobrīd tie ir 38 centi kilogramā. Lai gan apgrozījuma tendences ir pozitīvas – uzņēmums katru gadu strādā ar 15% pieaugumu pret pagājušo gadu – priekšā ir nestabils gads.

Dārzeņkopības uzņēmums SIA "Dimdiņi agro" pagājušajā gadā strādāja ar 881 900 eiro apgrozījumu, kas ir par 42,6% mazāk nekā gadu iepriekš, kā arī kompānija cieta zaudējumus 170 473 eiro apmērā pretēji peļņai gadu iepriekš, liecina "Firmas.lv" publiskotā informācija.

"Dimdiņi agro" gada pārskata vadības ziņojumā norādīts, ka pērn kompānija apstrādāja 440 hektārus zemes. Tostarp 80 hektāru platībā tika audzēti galviņkāposti un ziedkāposti, 250 hektāru platība tika apsēta ar ziemājiem, bet 75 hektāros iesēti vasarāji.

Kopumā pērn novāktas 5947 tonnas kāpostaugu un nokultas 1132 tonnas labības.

2024.gadā paredzēts turpināt investēt ilgtermiņa aktīvos, kā arī kāpostu audzēšanas, apstrādes un uzglabāšanas tehnoloģiju uzlabošanā.

"Dimdiņi agro" 2022.gadā strādāja ar 1,536 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 47,8% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas peļņa samazinājās par 23,1% un bija 91 826 eiro.

Kompānija reģistrēta 2008.gadā, un tās pamatkapitāls ir 2840 eiro. Kompānijas kapitālā 40% īpašnieks ir Rinalds Audzišs, 40% pieder arī Ivetai Stalidzānei, bet 20% pieder Sintijai Bredikai.

Dārzeņu pārstrādātāja "Dimdiņi" koncerna apgrozījums pagājušajā gadā bija 11,801 miljons eiro, kas ir par 25,7% vairāk nekā gadu iepriekš, vienlaikus koncerna peļņa palielinājās par 75,5% un bija 398 548 eiro, liecina informācija Lursoft.

Mātesuzņēmums SIA "Dimdiņi" pērn strādāja ar 8,465 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 22,6% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa palielinājās par 2,9% un bija 84 275 eiro.

Koncerna gada pārskata vadības ziņojumā teikts, ka "Dimdiņi" pērn pārstrādāja 3876 tonnas galviņkāpostu, kā arī izaudzēja septiņas tonnas bioloģisko kāpostu.

Šogad koncerns turpina pārskatīt ražošanas procesus un investēt ienesīgāko ražošanas procesu uzlabošanā un konkurētspējas palielināšanā. Vienlaikus koncerns turpina darbu pie preču sortimenta, analizējot produktu rentabilitāti, to vietu tirgu, kā arī slēdzot nerentablus produktus. Plānots arī apgūt jaunus eksporta tirgus un veicināt pārdošanas apmēru kāpumu.

Latvijas dārzeņu pārstrādes uzņēmums “Dimdiņi” izveidojis jaunu zīmola vizuālo identitāti, kā arī veicis investīcijas ilgtspējīgā attīstībā, uzstādot saules elektrostacijas, modernizējot ražošanas un notekūdeņu attīrīšanas sistēmas.

Kopējā investīciju summa jau tagad veido vairāk kā 2 miljonus eiro, un darbi vēl turpinās, saka Oskars Brediks, uzņēmuma valdes locokelis.

Jaunajā vizuālajā identitātē galvenā krāsa ir violeta, kas atspoguļo inovāciju, radošumu un unikālu pieeju pārtikas ražošanā. “Mēs esam latvisks uzņēmums, tāpēc ražojot augstākās kvalitātes produkciju no vietējiem produktiem mums ir svarīgi rūpēties par Latvijas dabu. Šobrīd vienlaikus notiek vērienīga “zaļā” modernizācija un kopā ar to arī zīmola maiņa,” piebilst uzņēmuma vadītājs.

2023. gadā “Dimdiņi” uzstādīja saules paneļus, kā arī jaunas, Skandināvijā izstrādātas tehnoloģijas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, tādējādi samazinot ietekmi uz vidi un veicinot zaļās enerģijas izmantošanu. Modernizācija vēl turpinās un tajā plānots ieguldīt vēl vismaz 2 miljonus eiro nākamajos divos gados.

Septiņās elektroniskajās izolēs kopsummā par 1 199 261 eiro pārdoti dārzeņu audzēšanas zemnieku saimniecības «Galiņi» nekustamie īpašumi, informēja e-izsoļu vietnē.

Informācija oficiālajā izdevumā «Latvijas Vēstnesis» liecina, ka 26.augustā plkst.13 sākās piecas «Galiņiem» piederošu nekustamo īpašumu elektroniskās izsoles, kuras noslēdzās 25.septembrī plkst.13. Izsoles rīkoja zvērināta tiesu izpildītāja Rudīte Slivjuka par labu bankai «Citadele».

Izsolē pārdots Jurim Strazdiņam piederošais nekustamais īpašums «Galiņi» Ogres novada Madlienas pagastā ar kopējo platību 151,669 hektāri. Tajā ir vairāk nekā desmit zemesgabalu, pārsvarā lauksaimniecības zemes, kā arī meža zeme un vairākas ēkas - dzīvojamā ēka, noliktava, siltumnīca un citas. Šim īpašumam izsoles sākumcena bija 151 390 eiro, īpašums tika nosolīts par 408 753 eiro.

Elektroniskajās izolēs tiek pārdoti dārzeņu audzēšanas zemnieku saimniecības «Galiņi» nekustamie īpašumi, apstiprināja «Galiņu» pārstāve Edīte Strazdiņa.

Informācija oficiālajā izdevumā «Latvijas Vēstnesis» liecina, ka pirmdien, 26.augustā, plkst.13 sākušās piecas «Galiņiem» piederošu nekustamo īpašumu elektroniskās izsoles, kuras noslēgsies 25.septembrī plkst.13. Izsoles rīko zvērināta tiesu izpildītāja Rudīte Slivjuka par labu AS «Citadele banka».

Strazdiņa norādīja, ka izsoles tiek rīkotas tādēļ, ka zemnieku saimniecība nebija spējusi vienoties ar banku par iepriekš ņemtu kredītu atmaksas nosacījumiem un bankai ir tādas tiesības izsolīt ieķīlātos īpašumus. «Kredīti bija pietiekami lieli un tika ņemti dažādiem attīstības projektiem,» sacīja Strazdiņa.

«Problēmas radās iepriekšējās vasarās piedzīvoto slapjumu un sausumu dēļ, kas ietekmēja iepriekšējo gadu ražas. Šogad gan raža būs laba,» sacīja Strazdiņa. Viņa piebilda, ka izsolīti tiek visi «Galiņiem» piederošie nekustamie īpašumi, bet kustamā manta netiek izsolīta.

Pulcējot nozares profesionāļus no visas pasaules, starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsala atklāta izstāde «Riga Food 2019», kas apskatāma līdz 8.septembrim.

«Riga Food» piedāvā iepazīt starptautiskus pārtikas un dzērienu ražotājus, pārtikas pārstrādes, tehnoloģiju, iepakojuma, sabiedriskās ēdināšanas, viesnīcu un veikalu aprīkojuma un servisa nodrošinātājus un uzņēmumu pārstāvjus.

Kopumā izstādi šogad apmeklēs 700 uzņēmumu pārstāvji no 37 valstīm, kuru starpā 40% ir Latvijas ražotāji, 23% - Latvijas importētāji un pakalpojumu sniedzēji un 37% - ārvalstu uzņēmēji. No ārvalstīm lielākoties piedalīsies lielie uzņēmumi, kas meklē jaunus noieta tirgus. Pirmo reizi izstādē būs uzņēmumi no Baškortostānas, Lielbritānijas un Rumānijas.

Izstādē apskatāmi 16 kopstendi no Baltkrievijas, Čehijas, Gruzijas, Igaunijas, Itālijas, Meksikas, Latvijas, Lietuvas, Kanādas, Uzbekistānas, Polijas, Ukrainas un Hersonas apgabala, Krievijas, Baškortostānas, Tulas apgabala un Altaja novada.

Samazināto PVN augļiem un dārzeņiem ražotāji apsveic, banku analītiķi gan skeptiski

No nākamā gada uz trīs gadiem Latvijai raksturīgajiem svaigajiem augļiem, ogām un dārzeņiem piemēros samazināto PVN likmi 5% apmērā, paredz grozījumi likumā par pievienotās vērtības nodokli (PVN).

Lauksaimnieki valdības pieņemto lēmumu vērtē atzinīgi. Kā norāda Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes loceklis, asociācijas Latvijas Dārznieks vadītājs Jānis Bērziņš, ieguvumi būs vairāki. Līdz šim PVN norēķinu termiņš bija īsāks par to laiku, kurā ražotāji saņēma naudu no tirgotājiem, līdz ar to tas bija liels finansiāls slogs. J. Bērziņš cer, ka PVN likmes samazināšana ļaus samazināt ēnu ekonomiku un veicinās mazo ražotāju iznākšanu no pelēkās zonas.

Rīgas Centrāltirgū buksē vairāku projektu virzība – Gastronomijas paviljons tiks atklāts tikai nākamgad, arī multimodālā centra būvniecība aizkavēsies

Par šo projektu virzību un plāniem stāsta jaunais Rīgas Centrāltirgus (RCT) valdes priekšsēdētājs Artis Druvinieks. Viņš plāno izveidot modernu tirgu, īpašu uzsvaru liekot uz kultūras sadaļu.

Fragments no intervijas, kas publicēta 20. oktobra laikrakstā Dienas Bizness:

RCT vadītāja amatā tikāt izvēlēts sīvā konkursā no 19 pretendentiem. Kas būs jūsu galvenās prioritātes?

Tas ir labs izaicinājums sev pašam, zinot, cik šī vide ir sensitīva un cik daudz kaislību virmo ap tirgu. Protams, tas nebija vienkāršs lēmums, bet nevienu brīdi nenožēloju. Runājot par izaicinājumiem, jāņem vērā vairāki faktori. RCT gandrīz visas ēkas ir vēstures pieminekļi, un tas nav mazsvarīgi. Jārēķinās, ka mēs nevaram vienkārši risināt šos jautājumus, tie ir komplicēti. Jārēķinās ar to, lai mēs būtu interesanti Rīgas viesiem, tajā pašā laikā nedrīkstam pazaudēt rīdzinieku interesi. Mums ir liela konkurence – savas pozīcijas diezgan stingri iekarojuši lielveikali ar saviem piedāvājumiem. Tas ir mūsu izaicinājums – pierādīt rīdziniekiem, ka tirgus var piedāvāt plašāku, interesantāku sortimentu. Un to nevar noliegt, ka šobrīd piedāvājam plašāko sortimentu Rīgā.

Latvijas pārtikas ražotāji jau tradicionāli no 5. līdz 9. oktobrim piedalījās starptautiskajā pārtikas industrijas izstādē «Anuga 2019» Ķelnē, Vācijā, informē Zemkopības ministrija.

Šogad Latvijas ražotāji uz Ķelni veda sešus nacionālos kopstendus, kuros būs aplūkojama 31 uzņēmuma produkcija. Dzērienu hallē produkciju rādīja SIA «Dabas dots», SIA «Cido Grupa», SIA «Markol», «SIA «Ilgzeem», SIA «LKOM» un SIA «Nordic Food». Maizes un saldumu paviljonā produkciju vienkop izstādīja SIA «Lāči», SIA «Kārumu fabrika», SIA «Orkla Confectionery & Snacks Latvija» un AS «Latvijas Maiznieks». Piena produktu hallē bbija uzņēmumu AS «Jaunpils pienotava», AS «Cesvaines piens», SIA «Top food», AS «Tukuma piens» un AS «Balticovo» produkcija. SIA «Salas zivis», SIA «Gaļas nams Ādaži» un SIA «Cēsu gaļas kombināts» savu veikumu rādīja gaļas produktu paviljonā. Bio un veselīgo produktu hallē varēja aplūkot SIA «Rāmkalni Nordeco», SIA «Felici», SIA «Lat Eko Food» un SIA «Milzu!» ražojumus. Sestais kopstends no Latvijas atradās delikatešu (fine food) hallē, un saražoto tur rādīja SIA «Zekants», SIA «Smartfoody», SIA «ZETZ», SIA «Pērnes L», «SIA «Pharmeko Lettland», SIA «Dimdiņi», SIA «Taste Caps!», SIA «Pure Chocolate» un SIA «Very Berry».

Starptautiskajā pārtikas izstādē Riga Food 2018 savus jaunākos produktus un pakalpojumus šogad prezentēs vairāk nekā 700 uzņēmumu kopumā no vismaz 35 valstīm, informēja pasākuma rīkotāji - starptautisko izstāžu rīkotājsabiedrība BT 1.

Riga Food 2018 Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā notiks no 5. līdz 8. septembrim, un tajā plānotas starptautisku un pašmāju uzņēmumu ekspozīcijas, meistaru sacensības, pārtikas produktu konkursi, jaunumu prezentācijas, semināri, šovi, meistarklases un degustācijas.

Izstādē būs apskatāmi 12 valstu nacionālie kopstendi, tostarp pirmo reizi izstādē būs vērienīgs Krievijas uzņēmumu kopstends, kā arī būs apskatāms Lietuvas, Igaunijas Gruzijas, Itālijas, Kanādas, Ukrainas, Polijas, Uzbekistānas, Baltkrievijas, Indijas un, protams, arī Latvijas nacionālais kopstends. Pirmo reizi izstādē piedalīsies uzņēmums no Kipras, Irānas un Ēģiptes, vairāki uzņēmumi no Ķīnas un pēc ilgāka laika ar ekspozīcijām atgriezīsies Portugāles, Taizemes, Francijas, Armēnijas, Spānijas un Nīderlandes uzņēmumi.

Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) sadarbībā ar uzņēmumiem AgroPlatforma un Mozello ir izveidojusi labdarības interneta veikalu, kurā iespējams iegādāties Latvijas ražotāju preces par ziedojuma cenām - pašizmaksu vai zem tās.

Iegādātās preces tiek centralizēti nosūtītas Ukrainas atbalstam.

Šobrīd labdarības veikalā www.latvijapalidz.lv ir pieejamas šādu Latvijas uzņēmumu preces: SIA “Gemoss”, SIA “Felici”, SIA “Rāmkalni”, SIA “Kronis”, SIA “Chocolette confectionary”, AS “Cēsu Alus”, SIA “MILZU!”’ un SIA “Dimdiņi”.

Jau tuvākajā laikā būs pieejama arī SIA “Venden,” SIA “Karavela” un AS “Rīgas Dzirnavnieks” produkcija.

LTRK aicina citus Latvijas uzņēmumus, kuri ir gatavi daļu no savas produkcijas ziedot labdarībai par ziedojuma cenām (pašizmaksu vai zem tās), piedalīties labdarības veikalā. Šobrīd pieejami tikai pārtikas produkti, bet plānots ietvert arī situācijai atbilstošas nepārtikas preces. Tāpat aicināti pieteikties pārvadātāji, kuri gatavi par ziedojuma cenām nodrošināt pārvadājumus. Kontaktinformācija intereses gadījumā: [email protected].

Pēc rekonstrukcijas atvērts Gastronomijas paviljons Rīgas Centrāltirgū, informē AS Rīgas Centrāltirgus mārketinga projektu vadītāja Zane Lapko.

Atjaunotajā Gastronomijas paviljonā atrodamas tādas tirdzniecības vietas kā: Skrīveru saldumi, Dimdiņi, Austrumu garšas, Lāči, Ēlande, Latgolys Golds, Straupes piens, Latgales piens un citi. Tāpat paviljonā pieejama mājražotāju produkcija un bakalejas produkti. Savukārt foodcourt jeb ēdināšanas zonas atklāšana būs jāpagaida vēl kādu brīdi, jo labiekārtošanas darbi šajā zonā turpinās.

Lai tirgotājiem un tirgus apmeklētājiem nodrošinātu ērtu un mūsdienu prasībām atbilstošu vidi, AS Rīgas Centrāltirgus turpinās iesāktos Centrāltirgus paviljonu atjaunošanas darbus, tāpēc uz rekonstrukcijas laiku slēgts Piena paviljons.

Lai radītu starptautiski veiksmīgu biznesu, uzņēmējiem ir jāmaina sava uztvere no lokālas uz globālu un biznesa stratēģija jāveido tā, it kā Latvija uz kartes nepastāvētu.

To intervijā DB norāda jaunās paaudzes uzņēmējs Dāvis Barons, kurš kopā ar savu biznesa partneri Matīsu Ansviesuli radījis vairākus globāli veiksmīgus fintech jaunuzņēmumus.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 7.maija numurā lasi:

Statistika

Politiķiem finanšu rijība tiks ierobežota

Tēma

Latvijai nav ilgtermiņa stratēģijas

Aktuāli

Kā strādā nauda tautsaimniecībā?

Kapitāls

Baltijā lielākais pamatkapitāls — holdingkompānijām

Nekustamais īpašums

Nekustamo īpašumu darījumu ēnu rēķina 150 milj. eiro apmērā

Atkritumu apsaimniekošana

Atkritumu reģenerācija Francijā jau 40 gadu

Inovācijas

Vai tapis vienradžu inkubators? Biznesa eņģeļu tīkla LatBan biedrs, investors un uzņēmējs Voldemārs Brēdiķis

Laba komanda ir katra vadītāja garantija mērķu sasniegšanā, turklāt tā nerodas uz līdzenas vietas - komanda ir jāizveido, uzskata Normunds Audzišs, SIA Dimdiņi un SIA Skrīveru saldumi dibinātājs.

Lielāko daļu laika uzņēmuma vadītājs velta nākotnes mērķu realizācijai, kā arī nākamās vīzijas un attīstības procesu organizēšanai, atzīst N.Audzišs. Tajā pašā laikā par to, kas notiek šodien, vistiešākajā veidā rūpējas komanda, kas ikdienā izpilda konkrētus darba uzdevumus, spriež uzņēmējs, piebilstot, ka labu komandu primāri veido spēcīgi profesionāļi. Vadītāja uzdevums šajā gadījumā ir šo profesionāļu motivēšana - līderim ir jāuzticas saviem darbiniekiem, kā arī jāsniedz viņiem zināma brīvība, lai kopā varētu sasniegt pat visaugstākos uzstādītos mērķus, domā N.Audzišs.

No agronoma līdz biznesmenim

Atceros, ka bērnībā, šķirstot grāmatas un skatoties ilustrācijas, mana iztēlotā sapņu profesija bija kosmonauts, stāsta N.Audzišs. “Kā jau daudzus zēnus, arī mani toreiz vilināja nezināmais un iespēja, ka ar raķeti var pacelties augstu debesīs un sasniegt pat tālākās zvaigznes. Ap 14 gadu vecumu, strādājot kolhozā vasaras darbus, man savukārt iepatikās agronoma profesija. Redzēju, ka agronoms organizēja visus darbus un bija pats gudrākais un zinošākais. Mērķēju uz kolhoza priekšsēdētāja amatu, tāpēc arī izlēmu par labu studijām Latvijas Lauksaimniecības universitātes Agronomijas fakultātē. Mana pirmā nopietnā darbavieta bija kolhozs SPARS, kur sāku strādāt par dārzniecības vadītāju. Zināšanas, kas bija iegūtas universitātē, ļoti noderēja, kā rezultātā es salīdzinoši agri sapratu - ja esi kompetents un zinošs savā jomā, tad darbinieki to novērtēs, respektēs, kā arī būs gatavi pielāgoties un atbalstīt. Tāpat, strādājot kolhozā, redzēju arī ikdienas nepilnības, piemēram, darba efektivitātes trūkumu. Šī pieredze man palīdzēja vēlāk, attīstot savus uzņēmumus, pārdomāti plānot un daudz efektīvāk vadīt darba procesus,” atzimē N.Audzišs, atklājot, ka pēc Padomju savienības sabrukuma viņš kopā ar sievu pievērsās lauksaimniecībai.