ASV piešķirs vēl 250 miljardus ASV dolāru ekonomiskās situācijas stabilizēšanai.
No 250 miljardiem 125 miljoni ASV dolāru tiks novirzīti, lai iegādātos daļu iegādei 9 lielākajās bankās, raksta newsru.com.
Kā pieļauj analītiķi, septiņas no bankām, iespējams ir: Bank of America Corp, Wells Fargo, Citigroup, JPMorgan Chase & Co, Goldman Sachs, Morgan Stanley un Bank of New York Mellon Corp.
Mediji ziņo, ka kapitālu saliedēšana plānota vēl divās finanšu kompānijās - State Street Corp un Merrill Lynch.
ASV ar minēto lēmumu seko Eiropas piemēram - pagājušās nedēļas nogalē tika pieņemts lēmums izpirkt Eiropas banku akcijas, kas stiprināja investoru ticību, un pirmdien fondu biržas piedzīvoja strauju kāpumu.
ASV lēmumu pieņēma sēdē, kurā piedalījās Bank of America, Goldman Sachs, Citigroup, JPMorgan, Morgan Stanley un Bank of NewYork Mellon vadība, kā arī ASV Finanšu ministrs Harijs Polsons. Tāpat sēdē piedalījās ASV Federālās rezervju sistēmas prezidents Bens Bernanke un citi.
The New York Times raksta, ka četras bankas - Citi, JPMorgan Chase, Bank of America un Wells Fargo - katra saņems investīcijas 25 miljardu apmērā. Goldman Sachs un Morgan Stanley saņems 10 miljardus.
Otrdien, 14. oktobrī Džordža Buša administrācija plāno paziņot, ka atļaus Federālajai ieguldījumu apdrošināšanas korporācijai trīs gadu laikā garantēt banku un citu ieguldījumu iestāžu dzēšamos parādus. Federālajai ieguldījumu apdrošināšanas korporācijai tiks atļauts paaugstināt bezprocentu banku ieguldījumu apdrošināšanas limitu.
Lai apvienotu kapitālu banku sistēmā, iespējams, tiks izmatoti līdzekļi no 700 miljardiem, kas tika piešķirti ekonomikas glābšanai pirms nedēļas. No šiem līdzekļiem varētu tikt izmantoti 100 miljardi ASV dolāru. Tiesa, lai realizētu šādu iespēju, valdībai jāsaņem likuma autoru atļauja.
Ja tiks realizēts 9 banku pārņemšanas plāns, Vosltrītu sagaida nacionalizācija. ASV nodokļu maksātāji tādējādi saņems savu daļu no Volstrītas finanšu gigantiem.