Ņujorkas biržas indeksi trešdien pieauga un divi no tiem sasniedza jaunus rekordus, ASV un Ķīnai parakstot ilgi gaidītu tirdzniecības vienošanos.

Volstrītas indeksi "Dow Jones Industrial Average" un "Standard & Poor's 500" pieauga līdz jauniem rekordiem, un palielinājās arī indekss "Nasdaq Composite".

Briefing.com analītiķis Patriks O'Hērs atgādināja, ka Volstrītas indeksi ir kāpuši līdz jauniem rekordiem kopš oktobra vidus, un sacīja, ka investori varētu nogaidīt līdz jauniem lielo uzņēmumu peļņas ziņojumiem.

"Ir jābūt daudzām jaunām labām ziņām, lai kāpums tirgū turpinātos," teica O'Hērs.

"Gorilla Trades" stratēģis Kens Bermans sacīja, ka akciju cenu krišanās tehnoloģiju sektorā "var būt gaidāmas korekcijas pirmā pazīme".

Biržu indeksi Āzijā samazinājās un šai tendencei sekoja Eiropas biržu indeksi, tomēr Londonas biržas indekss pieauga, pateicoties britu mārciņas vērtības kritumam, kas veicina akciju cenu kāpumu daudznacionālajiem uzņēmumiem, kuri gūst peļņu citās valūtās.

ASV biržu indeksi otrdien samazinājās, ko noteica dažādas tendences uzņēmumu peļņas dinamikā un ekonomikas datos. Eiropas biržu indeksi pieauga, bet britu mārciņas vērtība saruka līdz divu gadu zemākajam līmenim, atsākoties bažām par «smagu» breksitu.

Lielo ASV banku peļņa pārsniedza analītiķu cerības, bet uzsvēra risku, ka gaidāmā ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) procentlikmju pazemināšana var samazināt peļņu.

ASV mazumtirdzniecības noieta apjoms jūnijā pārsniedza prognozes, liecinot par patērētāju pārliecību. Rūpnieciskā ražošana otrajā ceturksnī tomēr samazinājās otro reizi pēc kārtas, kas atbilst «recesijas» tehniskajai definīcijai šajā nozarē.

Daži analītiķi norādīja uz ASV prezidenta Donalda Trampa izteikumiem, kas liecina, ka ASV un Ķīna ir tālu no tirdzniecības vienošanās panākšanas. Citi norādīja uz pirmdien sasniegtajiem ASV biržu indeksu rekordiem, pēc kuriem bija gaidāms kritums.

Akciju tirdzniecība Volstrītā trešdien noslēdzās ar galveno indeksu lejupslīdi, kamēr Eiropas biržu indeksi palielinājās.

Sākoties akciju tirdzniecībai, Volstrītas indeksi kāpa, sekojot tendencei Parīzes, Frankfurtes, Tokijas un citās biržās, kas reaģēja uz Japānas centrālās bankas signālu, ka tā vēlreiz nepalielinās bāzes procentlikmi.

Taču pēcpusdienā ASV biržu indekss "Standard & Poor's 500" un citi indeksi kritās. Analītiķi skaidroja, ka ASV Finanšu ministrijas obligāciju izsole, kas neizraisīja cerēto investoru interesi, ir katalizators turpmākai tirdzniecībai pēc pirmdien piedzīvotās akciju cenu lejupslīdes.

Pēc pirmdien pieredzētā krituma nenoteiktība tirgū ir normāla parādība, norādīja "Interactive Brokers" analītiķis Stīvs Sosniks.

Jau ziņots, ka pirmdien, pieaugot bažām par ASV ekonomikas recesiju, galvenie Volstrītas indeksi kritās par vairāk nekā 2,5%. Liela ietekme uz akciju cenu kritumu bija arī jenas vērtības pieaugumam, kas izjauca ierasto tirdzniecības stratēģiju - aizņemties līdzekļus ar zemām procentlikmēm Japānā un ieguldīt citviet augsti ienesīgos aktīvos, piemēram, ASV tehnoloģiju uzņēmumu akcijās.

Pasaules akciju tirgos trešdien bija dažādas tendences, bet Volstrītas indeksi pārsvarā kritās, samazinoties preču piegādes uzņēmuma "FedEx" akcijas cenai pēc negaidīti vājas peļņas.

Galvenie ASV biržu indeksi iepriekš bija pieauguši pēc ASV-Ķīnas tirdzniecības vienošanās, bet trešdien tikai indekss "Nasdaq Composite" pieauga līdz jaunam rekordam, kamēr indeksi "Dow Jones Industrial Average" un "Standard & Poor's 500" nedaudz samazinājās.

Daži analītiķi uzskatīja, ka vājie "FedEx" peļņas rezultāti bijuši ar pārāk lielu ietekmi. Kompānijas akcijas cena saruka par vairāk nekā 10%, tās peļņai nesasniedzot analītiķu aplēses, ko daļēji noteica augstas izmaksas e-tirdzniecības investīcijām un "vāju globālās ekonomikas apstākļu" ietekme. "Es prātoju, vai ziņas no "FedEx" nav likušas investoriem pārdomāt gaidāmo globālās ekonomikas izaugsmi nākamajā gadā, jo pārvadājumu uzņēmumu akcijām ir tendence būt vadošiem indikatoriem," sacīja "CFRA Research" galvenais investīciju stratēģis Sems Stovols.

Naftas cenas pasaulē pirmdien pieauga pēc Saūda Arābijas paziņojuma par ieguves apjoma samazināšanu. Akciju cenas ASV un Eiropas biržās kritās, bet Āzijas biržās pārsvarā palielinājās.

Naftas ieguvējvalstu alianse OPEC+ svētdien sanāksmē Vīnē nolūkā nepieļaut naftas cenu kritumu vienojās 2024.gadā samazināt naftas ieguves apmēra mērķrādītāju vēl par 1,4 miljoniem barelu dienā.

Savukārt Saūda Arābija paziņoja, ka šogad jūlijā samazinās ieguves apmēru par vienu miljonu barelu dienā un vajadzības gadījumā šo ieguves apmēra samazinājumu var pagarināt. Līdz ar to Saūda Arābija jūlijā iegūs deviņus miljonus barelu naftas dienā.

Tokijas biržas indekss pieauga par 2,2%, sasniedzot trīs gadu desmitu augstāko līmeni, un arī citu Āzijas biržu indeksi lielākoties pieauga.

Savukārt Eiropas biržu indeksi samazinājās, un kritās arī galvenie ASV biržu indeksi pēc pagājušonedēļ sasniegtiem maksimumiem.

ASV un Eiropas biržu indeksi otrdien kritās, ko noteica bažas par ASV ekonomikas perspektīvu un Itālijas konfliktu ar ES budžeta un nodokļu jautājumā, kamēr investori turpināja izvērtēt Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanu rezultātus.

Volstrītā investoru bailes par ASV ekonomikas pieauguma palēnināšanos izraisīja valsts obligāciju cenu samazināšanos, un obligācijām ar 10 gadu dzēšanas termiņu tā īslaicīgi nokritās līdz zemākajam līmenim kopš 2017.gada septembra.

Saruka arī ASV uzņēmumu akcijas, un galvenie ASV biržu indeksi nokritās līdz divu mēnešu zemākajiem līmeņiem. Maijs var noslēgties kā pirmais šī gada mēnesi, kura gaitā Volstrīta piedzīvojusi kritumu.

«Akciju tirgus vilcinās, kamēr obligāciju tirgum, šķiet, ir diezgan spēcīgs uzskats, ka pasaules ekonomika palēninās,» sacīja LBBW analītiķis Karls Heilings.

«Arī no psiholoģiskās perspektīvas akciju tirgum maijā ir tendence uz nepietiekamu sniegumu, tāpēc daudzi pircēji vienkārši grib nogaidīt līdz mēneša beigām.»

Eiro vērtība ceturtdien svārstījās pēc Eiropas Centrālās bankas (ECB) signāliem, ka tā var drīz veikt jaunus ekonomikas stimulēšanas pasākumus un pazemināt procentlikmes, lai veicinātu izaugsmi un inflāciju. ASV un Eiropas biržu indeksi kritās.

Eiro vērtība bija kritusies līdz divu gadu zemākajiem līmeņiem pēc ECB paziņojuma, kurā tika uzsvērts ekonomikas vājums reģionā, bet vēlāk pieauga.

Eiropas biržu indeksi saruka, investoriem fokusējoties uz reģiona pieticīgo perspektīvu. ASV biržu indeksi kritās pēc «Tesla», «American Airlines» un citu uzņēmumu peļņas ziņojumiem, kuri radīja vilšanos.

«Prudential Financial» analītiķe Kvinsija Krosbija sacīja, ka spēcīgi ASV ekonomikas dati, tai skaitā ceturtdienas ziņojums par ilgi uzglabājamu preču noieta palielināšanos jūnijā, var novest pie ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) nākamās nedēļas paziņojuma, kurā tiktu pausta mazāka gatavība pazemināt procentlikmes.

Eiropas biržu indeksi pirmdien kritās pēc nelabvēlīgu datu publicēšanas par eirozonas ekonomiku, tomēr dažu tūrisma kompāniju akciju cenas pieauga pēc Lielbritānijas tūrisma operatora «Thomas Cook» paziņojuma par bankrotu.

ASV biržu indeksi mainījās dažādos virzienos pēc tam, kad prezidents Donalds Tramps noliedza iespēju noslēgt daļēju tirdzniecības vienošanos ar Ķīnu.

Frankfurtes un Parīzes biržu indeksi saruka par apmēram 1% pēc tam, kad privātā sektora ražošanas un pakalpojumu aktivitāti raksturojošais indekss «Purchasing Managers» Index» (PMI) eirozonā šā gada septembrī negaidīti samazinājās līdz 50,4 punktiem salīdzinājumā ar 51,9 punktiem augustā, tādējādi reģistrēts zemākais līmenis kopš 2013.gada jūnija.

Pašreizējais PMI indekss liecina par to, ka eirozonas ekonomika trešajā ceturksnī varētu pieaugt vien par 0,1%.

«CMC Markets UK» tirgus analītiķis Deivids Madens sacīja, ka «vilšanos izraisoši ziņojumi par ražošanu un pakalpojumiem no Francijas, papildus ziņojumiem no Vācijas, ir nomākuši Eiropas akciju tirgus».

Akciju cenas pasaulē pirmdien pieauga un ASV biržu indeksi sasniedza jaunus rekordus, valdot optimismam par starptautiskajām tirdzniecības sarunām un turpinoties pozitīvam impulsam pēc solīdiem ekonomikas datiem un uzņēmumu peļņas.

Visi trīs galvenie ASV biržu indeksi noslēdza tirdzniecības sesiju ar visu laiku augstākajiem līmeņiem.

Analītiķi atsaucās uz ASV tirdzniecības ministra Vilbura Rosa izteikumiem, ka ASV-Ķīnas tirdzniecības vienošanās «pirmā fāze» drīz tiks noformēta, un mājieniem, ka ASV varētu nenoteikt muitas tarifus automobiļu eksportam no Eiropas un Japānas.

Pieauga arī Eiropas un Āzijas biržu indeksi.

«Cornerstone Wealth Management» galvenais investīciju eksperts Alans Skrainka sacīja, ka investorus ir uzmundrinājis tas, ka ASV un Ķīna ir atkāpušās no jaunu papildu tarifu draudiem.

«Doma, ka kļūs arvien sliktāk, bija tas, kas visvairāk uztrauca investorus,» sacīja Skrainka.

Pasaules akciju tirgos pirmdien bija dažādas tendences, investoriem pievēršot uzmanību trešdien plānotajai ASV-Ķīnas tirdzniecības vienošanās parakstīšanai. Volstrītas indeksi pieauga līdz jauniem rekordiem, bet Eiropas biržu indeksi lielākoties kritās.

Londonas biržas indekss palielinājās, pateicoties mārciņas vērtības kritumam, kas veicina cenu pieaugumu multinacionālo uzņēmumu akcijām, kuri gūst peļņu ASV dolāros.

Britu mārciņas vērtība kritās pēc tam, kad Anglijas Bankas politikas veidotājs Gertjans Vlīge deva mājienu par iespējamu balsojumu, kurā varētu tikt nolemts janvārī pazemināt šīs centrālās bankas galveno procentlikmi.

Lielbritānijas ekonomika novembrī saruka par 0,3%, jo gaidāmais Brexit un politiska neskaidrība veicināja rūpnieciskās ražošanas izlaides samazināšanos.

Volstrītas biržu indeksiem pieaugot, indeksi "Standard & Poor's 500" un "Nasdaq Composite" sasniedza jaunus rekordus, divas dienas pirms tam, kad ASV prezidents Donalds Tramps parakstīs "pirmā posma" tirdzniecības vienošanos ar Ķīnu.

Pasaules biržu indeksi un naftas cenas ceturtdien kritās, ko noteica Eiropas Parlamenta vēlēšanas, nelabvēlīgi ekonomikas dati, ASV-Ķīnas tirdzniecības karš, un Lielbritānijas premjeres Terēzas Mejas lēmums atlikt parlamenta balsojumu par breksita likumprojektu.

Volstrītā akciju cenas kritās pēc Ķīnas amatpersonu pārmetumiem Vašingtonai, kas liecināja, ka abas puses nav pietuvojušās tirdzniecības kara atrisināšanai.

«IHS Markit» pārskatā tika konstatēts, ka ASV rūpniecības izaugsme maijā ir sarukusi līdz deviņu gadu zemākajam līmenim.

«Investori vienreiz ne tikai reaģē uz tvītiem un apkārtējo troksni no tirdzniecības sarunām,» sacīja «Meeschaert Financial Services» fondu menedžeris Gregorijs Volohins, runājot par vājo rūpniecības izaugsmi.

«Šie jaunie rādītāji ir pirmā pazīme, ka mēs varbūt tuvojamies pagrieziena punktam Amerikas izaugsmē.»

Visi trīs galvenie Volstrītas indeksi kritās par vairāk nekā 1%.

ASV biržu indeksi ceturtdien nedaudz pieauga, bet Eiropas biržu indeksi kritās, valdot bažām par neskaidru globālās ekonomikas perspektīvu ASV-Ķīnas tirdzniecības kara apstākļos.

Volstrītas indeksi nedaudz palielinājās pēc Federālās rezervju sistēmas (FRS) Ņujorkas filiāles vadītāja Džona Viljamsa izteikumiem, kas deva jaunu signālu, ka ASV centrālā banka šomēnes var pazemināt procentlikmes.

Viljamsa izteikumi arī izraisīja ASV valsts obligāciju ienesīguma samazināšanos un ASV dolāra vērtības krišanos.

Lielbritānijas oficiālā prognozē ceturtdien bija teikts, ka valsts ieslīgs gadu ilgā recesijā, ja tā izstāsies no Eiropas Savienības (ES) bez vienošanās par ekonomiskajām attiecībām nākotnē.

Tirgu analītiķis Favads Razakzada atzīmēja, ka satraukumu par globālo ekonomiku līdz šim ir kompensējuši centrālo banku norādījumi, ka tās nepieciešamības gadījumā iejauksies, lai atbalstītu izaugsmi.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās trešdien pārsvarā kritās, investoriem bažījoties par recesiju ASV ekonomikā, savukārt zelta cenas bija tuvu visu laiku augstākajam līmenim.

Volstrītas indekss "Dow Jones Industrial Average" nedaudz pieauga, bet indeksi "Standard & Poor's 500" un "Nasdaq Composite" saruka, jauniem ASV ekonomikas datiem pastiprinot bažas par recesiju.

Eiropā Londonas biržas indekss pieauga, bet Frankfurtes un Parīzes biržu indeksi samazinājās saīsinātā pirmssvētku nedēļā. Āzijas biržu indeksi saruka.

"Tirgi dreifē, kamēr investoru domas sāk pievērsties situācijas nopietnībai, jo palielinās recesijas iespējamība ASV ekonomikā šogad," sacīja tirdzniecības firmas "Interactive Investor" tirgu vadītājs Ričards Hanters.

Investori uzskata recesiju par ticamāku pēc vairāku ASV ekonomikas datu publicēšanas, tostarp par to, ka ASV privātajā sektorā martā radīti 145 000 jaunu darbavietu, tādējādi reģistrēts mazāks kāpums par prognozēto, un par ASV pakalpojumu sektora aktivitātes samazināšanos.

ASV biržu indeksi otrdien kritās, Pārstāvju palātas demokrātu kongresmeņiem gatavojoties sākt impīčmenta izmeklēšanu pret ASV prezidentu Donaldu Trampu, un saruka arī Eiropas biržu indeksi.

Britu mārciņas vērtība pieauga pēc Lielbritānijas Augstākās tiesas otrdienas lēmuma, ar kuru nelikumīgu tika atzīts premjerministra Borisa Džonsona lēmums apturēt parlamenta darbu. Šis lēmums samazināja bezvienošanās breksita iespējamību.

Volstrītas indeksi tirdzniecības sesijas sākumā bija palielinājušies, bet vēlāk kritās pēc datu publicēšanas, kas liecina, ka Trampa tirdzniecības karš ar Ķīnu un tarifu celšana grauj ASV patērētāju pārliecību.

Investoru satraukumu pastiprināja arī Trampa runa ANO, kurā viņš ieņēma stingru nostāju pret Ķīnu, un ASV demokrātu kongresmeņu nodoms sākt impīčmenta izmeklēšanu pret Trampu. Par šīs izmeklēšanas oficiālu uzsākšanu paziņoja Pārstāvju palātas spīkere Nensija Pelosi jau pēc tirdzniecības sesijas beigām.

Akciju cenas pasaules biržās pirmdien mainījās dažādos virzienos, tirgiem reaģējot uz vājiem globālās ekonomikas datiem un politisko neskaidrību Spānijā, kā arī gaidot centrālo banku lēmumus par procentlikmēm.

Volstrītas indeksi pieauga, un indekss "Dow Jones Industrial Average" palielinājās 11.tirdzniecības sesiju pēc kārtas.

Eiropas galvenie biržu indeksi maz mainījās. Madrides biržas indekss kritās par 0,4% pēc svētdien notikušajām Spānijas parlamenta vēlēšanām, kurās neviena no politiskajām nometnēm nav spējusi izcīnīt vairākumu.

Āzijas galvenie biržu indeksi mainījās dažādos virzienos, pastāvot bažām par vāju Ķīnas ekonomikas stāvokli. Ķīnas līderi pirmdien atzina, ka valsts ekonomika saskaras ar "jaunām grūtībām un izaicinājumiem".

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" pirmdien palielinājās par 0,5% līdz 35 411,24 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" kāpa par 0,4% līdz 4554,64 punktiem, savukārt indekss "Nasdaq Composite" pieauga par 0,2% līdz 14 058,87 punktiem.

Volstrītas indeksi pirmdien pieauga līdz jauniem rekordiem trešo tirdzniecības sesiju pēc kārtas, investoriem uztverot ziņu par jaunu ASV-Ķīnas tirdzniecības vienošanos un Pekinai publiskojot spēcīgus ekonomikas datus.

ASV un Ķīnas amatpersonas piektdien paziņoja par daļēju tirdzniecības vienošanos. ASV prezidents Donalds Tramps atteicās no svētdien plānotās jaunu muitas tarifu ieviešanas Ķīnas precēm 160 miljardu ASV dolāru vērtībā un piekrita samazināt dažus no jau esošajiem tarifiem Ķīnas precēm, savukārt Ķīna apņēmās vairāk iepirkt ASV rūpniecības produkciju, enerģētikas preces un lauksaimniecības ražojumus.

Visi trīs galvenie ASV biržu indeksi pirmdien noslēdza tirdzniecības sesiju ar jauniem rekordiem, un ievērojami pieauga arī Londonas, Frankfurtes un Parīzes biržu indeksi.

"FTN Financial" analītiķis Kriss Lovs gan pavēstīja, ka tirgu līksmība varbūt nav pilnīgi pamatota.

Pasaules biržu indeksi otrdien pieauga, ko noteica investoriem labvēlīgi ASV un Ķīnas izteikumi par tirdzniecību pirms G20 samita un Eiropas Centrālās bankas (ECB) paziņojums, kurā dots mājiens par procentlikmju samazināšanu.

Cerības uz to, ka ilgajās tirdzniecības sarunās starp Vašingtonu un Pekinu var tikt panākta vienošanās, raisīja ASV prezidenta Donalda Trampa teiktais, ka viņam bijusi «laba» saruna ar Ķīnas prezidentu Sji Dzjiņpinu un ka viņi sarīkos «paplašinātu tikšanos» G20 samita laikā Japānā šomēnes.

Sji sacīja, ka Ķīna un ASV «abas iegūs ar sadarbību un zaudēs ar kaušanos".

Volstrītas indeksi tirdzniecības sesijas sākumā pieauga pēc entuziasma par centrālās bankas paziņojumiem, un pieaugumu kāpināja Trampa izteikumi par gaidāmo G20 samitu.

Parīzes un Frankfurtes biržu indeksi pieauga par apmēram 2%, ko īpaši veicināja ECB prezidenta Mario Dragi solījums par tālāku rīcību, ja ekonomikai būtu vajadzīgs straujāks pieaugums.

Akciju cenas pasaules biržās ceturtdien pieauga, investoriem līksmojot par ASV mikroshēmu ražotāja "Nvidia" labo peļņu.

"Nvidia" akcijas cena pieauga par 16,4%, palielinot uzņēmuma tirgus vērtību līdz gandrīz 2 triljoniem ASV dolāru, pēc ziņām, ka tā ceturkšņa peļņa pieaugusi līdz 12,3 mijardiem dolāru. Rekordlielo peļņu veicināja pieprasījums pēc šī uzņēmuma tehnoloģijas mākslīgā intelekta (MI) jomai.

Volstrītas indeksi "Dow Jones Industrial Average" un "Standard & Poor's 500" noslēdza tirdzniecības sesiju ar jauniem rekordiem, un pieauga arī indekss "Nasdaq Composite".

""Nvidia" parāda, ka MI ir šeit uz palikšanu," sacīja "50 Park Investments" analītiķis Adams Sarhans.

Japānas biržas indekss "Nikkei 225" pieauga par 2,2%, noslēdzot tirdzniecības sesiju visu laiku augstākajā 39 098,68 punktu līmenī. Tas pārspēja rekordu, kas nebija mainīts kopš 1989.gada.

Pasaules biržu indeksi ceturtdien lielākoties pieauga pēc ASV samiernieciskiem paziņojumiem par tirdzniecību, kā arī spēcīgiem ASV ekonomikas datiem un uzņēmumu peļņas.

Investori turpināja rast mierinājumu trešdienas ziņās, ka ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija plāno atlikt muitas nodevu piemērošanu ārzemēs ražotajiem automobiļiem, kamēr ASV ir sarunu procesā par tirdzniecības līgumiem ar galvenajiem partneriem.

Kāpumu biržās arī veicināja ASV dati par mājokļu būvniecību, kas pārspēja prognozes, un bezdarbnieku pabalsta pieprasījumu skaita straujāku kritumu par prognozēto.

«Walmart» un «Cisco Systems», kas tiek iekļautas Volstrītas indeksa «Dow Jones Industrial Average» aprēķināšanā, akciju cenas pieauga pēc ziņām par to solīdu peļņu.

Tirgi pievērsa maz uzmanības Trampa noteiktajam aizliegumam ASV uzņēmumiem lietot ārvalstu telekomunikāciju aprīkojumu, kas rada drošības risku, un tiek uzskatīts, ka šis solis nozīmē Ķīnas telekomunikāciju aprīkojuma ražotāja «Huawei» izspiešanu no ASV tirgus. Ķīnas valdība, kas jau ir iesaistīta tirdzniecības karā ar ASV, pauda sašutumu par šo vēršanos pret «Huawei».

Akciju cenas pasaules biržās otrdien pārsvarā kritās pirms uzņēmumu peļņas rādītāju publiskošanas un pēc ievērojama cenu kāpuma pirmdien.

Volstrītas indeksi nedaudz saruka, Eiropas galvenie biržu indeksi mainījās bez vienotas tendences, bet Āzijas galvenie biržu indeksi samazinājās.

ASV prezidenta Džo Baidena lēmums izstāties no cīņas par pārvēlēšanu un atbalstīt viceprezidentes Kamalas Herisas kandidatūru ir maz ietekmējis investoru noskaņojumu, atzina analītiķi.

"Politika var būt mazāk nozīmīgs dzinulis tirgiem uz atlkušo vasaru, kad demokrāti ir atgriezušies [vēlēšanu] sacensībā," atzīmēja XTB pētījumu direktore Ketlīna Bruksa.

Herisa un Donalds Tramps "ir zināmi lielumi, tāpēc tirgus savā ziņā zina, ko gaidīt, lai kurš uzvarētu sacensībā par Balto namu," sacīja Bruksa.

Investori pievērsa uzmanību uzņēmumu peļņai, bet "Google" māteskompānijas "Alphabet" un elektromobiļu ražotāja "Tesla" peļņas rādītāji tika publiskoti ordien jau pēc Volstrītas slēgšanas.

Akciju cenas Eiropas biržās un eiro vērtība pirmdien samazinājās pēc galēji labējo partiju panākumiem Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās, kas pamudināja Francijas prezidentu Emanuelu Makronu izsludināt Francijas parlamenta ārkārtas vēlēšanas. Akciju cenas Volstrītā pieauga.

Eiropā visstraujākais kritums bija Parīzes biržā, kuras indekss CAC 40 drīz pēc atvēršanas kritās par 2,4%, bet noslēdza tirdzniecības sesiju ar kritumu par 1,4%.

Londonas un Parīzes biržu indeksi saruka attiecīgi par 0,2% un 0,3%. Eiro vērtība pret ASV dolāru un britu mārciņu samazinājās.

ASV biržu indeksi noslēdza tirdzniecības sesiju ar kāpumu, un indeksi "Standard & Poor's 500" un "Nasdaq Composite" sasniedza jaunus rekordus.

Francijas galēji labējā Nacionālā apvienība (RN) guva pārliecinošu uzvaru EP vēlēšanās, iegūstot apmēram trešdaļu balsu jeb divreiz vairāk nekā valdošā koalīcija.

Galēji labējās partijas guva uzvaru EP vēlēšanās ne tikai Francijā, bet arī Itālijā un Austrijā. Vācijā partija "Alternatīva Vācijai" (AfD) bija otrajā vietā, tomēr pārspējot kanclera Olafa Šolca Vācijas Sociāldemokrātisko partiju (SPDS). Galēji labējiem bija labi panākumi arī Nīderlandē.

Pasaules biržu indeksi ceturtdien atkal kritās, ASV un Ķīnai mēģinot novērst sarunu izjukšanu, kuru mērķis ir izbeigt tirdzniecības konfliktu starp abām valstīm.

Pēc mēnešiem ilgām sarunām, kurās Vašingtona un Pekina šķietami tuvojās vienošanās panākšanai, šis rožainais scenārijs izskatās gandrīz nesasniedzams pēc ASV prezidenta Donalda Trampa paziņojuma, ka Savienotās Valstis piektdien no 10% līdz 25% paaugstinās muitas tarifus Ķīnas precēm 200 miljardu dolāru vērtībā, jo Ķīnas dēļ tirdzniecības sarunas virzās pārāk lēni.

Tramps ceturtdien vēlēšanu kampaņas pasākumā Floridas štatā sacīja, ka Ķīna «lauzusi darījumu» tādos veidos, kas pelnījuši augstākus tarifus.

Ķīnas Tirdzniecības ministrijas preses sekretārs Gao Fens iebilda, sakot, ka Ķīna ir ievērojusi savas saistības un «jau ir sagatavojusies visām iespējamām situācijām», kas var nozīmēt pretpasākumus jauniem vai augstākiem ASV tarifiem.

Akciju cenas Volstrītā pirmdien pārsvarā kritās, bet Eiropas biržās pieauga, savukārt naftas cenas saruka, tirgiem apsverot gaidāmās procentlikmju celšanas un saspīlējumu Ukrainā.

Divi no trim galvenajiem ASV biržu indeksiem saruka pirms šonedēļ gaidāmas ASV patēriņa cenu datu publicēšanas, kas var palīdzēt noteikt to, cik agresīvi ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) vērsīsies pret inflācijas kāpumu.

Eiropas biržu indeksi pieauga, atgūstoties pēc piektdienas krituma, bet Āzijas biržu indeksi mainījās dažādos virzienos.

"Akcijas vēl ir zem spiediena. Akciju cenu stabilizācija īstermiņā nav gaidāma, līdz kļūs labāk zināms, kad un cik lielā mērā FRS palielinās procentlikmes," atzina "US Bank Wealth Management" analītiķe Terija Sandvena.

"Domājams, ka [akciju cenu] nestabilitāte saglabāsies, globālajiem tirgiem pielāgojoties stingrākai monetārajai politikai, kā arī ģeopolitiskajam saspīlējumam starp Krieviju un Ukrainu," atzīmēja investīciju banka "Charles Schwab".

Akciju cenas pasaulē pirmdien pieauga un Volstrītas indeksi sasniedza jaunus rekordus, sākoties tirdzniecības nedēļai, kurā gaidāma daudzu uzņēmumu peļņas rādītāju paziņošana.

Prognozes gaidāmajam peļņas rādītāju periodam gan ir atturīgas.

Tiek prognozēts, ka Volstrītas indeksa «Standard & Poor's 500» aprēķināšanā iekļautās kompānijas ziņos par otrā ceturkšņa peļņas samazināšanos par 3% salīdzinājumā ar analogu pērnā gada periodu. Starp kompānijām, kas šonedēļ paziņos savus peļņas rādītājus, ir «JPMorgan Chase», «Netflix» un «Johnson & Johnson».

Svarīgi faktori peļņas kritumam ir vājš pieprasījums Ķīnā un citos starptautiskajos tirgos, augstākas izmaksas muitas tarifu dēļ un augsta ASV dolāra vērtība.

«Peļņas pieaugums «S&P 500» [uzņēmumiem] pirmajā pusgadā ir bijis izvairīgs,» sacīja Briefing.com analītiķis Patriks O'Hērs.

Akciju cenas Eiropas biržās pirmdien kritās, investoriem reaģējot uz Francijas parlamenta vēlēšanām, kurās neviens grupējums nav ieguvis vairākumu.

Volstrītas galvenie indeksi lielākoties pieauga. Indeksi "Standard & Poor's 500" un "Nasdaq Composite" kāpa līdz jauniem rekordiem, bet indekss "Dow Jones Industrial Average" kritās.

Francijā parlamenta ārkārtas vēlēšanu otrajā kārtā svētdien uzvarēja plaša kreiso spēku koalīcija, apsteidzot gan prezidenta Emanuela Makrona centristus, gan galēji labējos.

Šajās vēlēšanās tomēr neviena grupa nav ieguvusi absolūto vairākumu un Francijā ir sācies politiskas neskaidrības periods, kuram nav precedenta jaunāko laiku vēsturē.

Lai gan investori izjuta atvieglojumu par to, ka galēji labējā Nacionālā apvienība (RN) nav ieguvusi vairākumu Francijas parlamenta apakšnamā, Parīzes, Frankfurtes un Londonas biržu indeksi noslēdza tirdzniecības sesiju ar nelielu kritumu.