Pēdējie gadi nākuši ar pārsteigumiem, kas ietekmējuši mūsu visu ikdienu, tostarp investoru.

Pandēmija 2021.gadā, karš Ukrainā 2022. gadā un arī 2023.gads “neiepalika”, bet turpinājās ar jauniem ģeopolitiskajiem saasinājumiem, rekordaugstu inflāciju un attiecīgi asu monetāro politiku ar augstām procentu likmēm. Taču, neskatoties uz nestabilitāti un jaunajiem izaicinājumiem, gads vienlaicīgi bija arī ienesīgs ieguldītājiem.

Cenu rekordi un centrālo banku cīņa

Viena no top tendencēm 2023.gadā noteikti bija cīņa ar rekordaugstu inflāciju visā pasaulē. Eiropas Centrālās bankas pretreakcija bija īstenot straujāko procentu likmju paaugstināšanu tās vēsturē. Arī ASV Federālā rezervju sistēma cēla procentlikmes visa gada garumā. Tas, protams, vājināja valstu ekonomikas izaugsmes un viesa izmaiņas arī investoru uzvedībā, kas kā pievilcīgus uzkrājumu un ieguldījumu risinājumus atkal sāka uzskatīt depozītus un obligācijas to ienesīguma dēļ.

ASV un Eiropas biržu indeksu dinamikā trešdien bija dažādas tendences pēc solīdu Ķīnas ekonomikas pieauguma datu publicēšanas, kamēr IBM un farmācijas uzņēmumu vāja peļņa negatīvi ietekmēja Volstrītu.

Ķīnas ekonomika šā gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pirms gada pieauga par 6,4%, tādējādi reģistrēta identiska izaugsme kā pērnā gada pēdējos trīs mēnešos. Analītiķi bija prognozējuši, ka Ķīnas iekšzemes kopprodukts (IKP) pirmajā ceturksnī pieaugs par 6,3%.

Ekonomikas izaugsmi pagājušajā ceturksnī galvenokārt veicinājuši Ķīnas valdības īstenotie ekonomikas stimulēšanas pasākumi.

Ekonomikas stabilitāti Ķīnā apliecināja arī dati par uzlabošanos rūpnieciskās ražošanas, eksporta, jaunu kredītu un inflācijas jomās, mazinot bažas par ekonomikas izaugsmes palēnināšanos, kas varētu ievērojami ietekmēt globālo ekonomiku.

«No Pekinas perspektīvas šim datu kopumam vajadzētu parādīt, ka 2018.gada vidū notikusī politikas pārorientēšana uz izaugsmes atbalstīšanu sāk dot rezultātus,» sacīja «JP Morgan Asset Management» galvenais tirgus stratēģis Āzijas-Klusā okeāna reģionām Tajs Hujs.

Akciju cenas ASV un Eiropā otrdien kritās, tirgu dalībniekiem esot piesardzīgiem bažās par Covid-19 inficēšanās gadījumu strauju palielināšanos un pandēmijas dēļ noteikto karantīnu atjaunošanu vairākās valstīs.

Volstrīta piedzīvoja kritumu pēc dažādiem uzņēmumu peļņas rādītājiem un ziņām, ka divi uzņēmumi apturējuši Covid-19 vakcīnas un ārstēšanas metodes klīniskos izmēģinājumus.

Londonas biržas indekss saruka pēc oficiāliem datiem, ka bezdarba līmenis Lielbritānijā pieaudzis līdz 4,5%, un dienu pēc stingru Covid-19 ierobežojumu atjaunošanas.

ASV dolāra vērtība pret citām galvenajām valūtām pieauga.

"Riska apetīte šodien samazinājās, akciju cenas Eiropā saruka un kritums bija arī Volstrītā," sacīja "ThinkMarkets" tirgus analītiķis Favads Razakzada.

"Izskatās, ka Covid-19 situācijas pasliktināšanās Eiropā un investoru apzināšanās, ka ASV stimulu [paketes pieņemšana] var aizkavēties arī turpmāk, attur investoru iesaistīšanos akciju pirkšanā," viņš piebilda.

Par jauno SEB Global Services biznesa pakalpojumu centru vadītāju Rīgā un Viļņā kļūs Rasa Lapinskaite, kura darbu jaunajā amatā uzsāks 3. oktobrī.

R.Lapinskaite SEB strādā kopš 2014. gada un pašlaik viņa vada Biznesa attīstības komandu SEB Grupas un Biznesa pakalpojumu divīzijas Datu un finanšu ziņojumu departamentā. Pirms pievienošanās SEB Rasa ieguvusi pieredzi vadošos amatos tādās kompānijās kā Circle K un Eli Lilly.

Viņa ir ieguvusi maģistra grādu IT biznesa vadībā Viļņas Universitātē, kā arī MBA grādu Baltijas Vadības institūtā (Baltic Management Institute). R.Lapinskaitei ir arī Lean Six Sigma Black Belt līmeņa kvalifikācija, kas apliecina viņas prasmes biznesa procesu pilnveidošanā un pārmaiņu vadībā.

Pēc ilgstošas un veiksmīgas karjeras SEB līdzšinējā SEB Global Services vadītāja Rūta Jasiulioniene pieņēmusi lēmumu uzņemties jaunus izaicinājumus ārpus bankas.

Kāds izsniedza aizdevumu, kāds iegādājās auto, kāds nopelnīja ar īpašuma izīrēšanu - lūkojam, kādi pērn bijuši 14.Saeimas deputātu tēriņi, ienākumi un pirkumi, raksta žurnāls "Kas Jauns".

Daigas Mieriņas alga – 85 tūkstoši

Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (55) par savu darbu pagājušajā gadā saņēmusi 85,4 tūkstošus eiro lielu algu.

Nekādu ievērojamu uzkrājumu Mieriņai nav, arī aizdevumus viņa nav izsniegusi, vien lūkojams, ka parādsaistību ailītē gozējas ierakstīti 35 tūkstoši eiro. Transportlīdzekļu politiķei nav, viņas īpašumā ir zeme Aronas pagastā, lietošanā – zeme un ēkas Carnikavas pagastā.

Krištopanam 50 tūkstošu eiro pensija

Vilis Krištopans (69) aizvadītajā gadā veicis pārdevumu par 41,4 tūkstošiem eiro, algā Saeimā saņēmis 63 tūkstošus eiro, kā arī ticis pie 50,2 tūkstošu eiro lielas pensijas.

41 400 eiro ienākumu Krištopans saņēmis no SIA "Stiga RM Mežs", kas pieder meža nozares uzņēmēja Andra Ramoliņa sievai Annai. Politiķis deklarācijā arī norādījis, ka skaidrā naudā glabā 9380 eiro, "Swedbank" kontā ir gandrīz 13 tūkstoši eiro, parādu nav, bet veikti vairāki aizdevumi – kopumā vairāk nekā 170 tūkstošu eiro apmērā. Tāpat viņam valdījumā ir 2017. gada izlaiduma automašīna "Toyota C-HR", īpašumā – pērn iegādāta piekabe "Tiki SP500-R/Promo25", zemes gabals Garkalnes pagastā, kapitāla daļas SIA "Berģu tūjas" un SIA "Upes-Plostiņi". SIA "Berģu tūjas", kas nodarbojas ar nekustamā īpašuma izīrēšanu un pārvaldīšanu, aizpērn strādāja bez apgrozījuma un uzrādīja 180 tūkstošu eiro lielus zaudējumus, pērn dota arī 1,95 miljonu eiro liela komercķīla Igaunijas uzņēmumam "Estateguru tagatisagent OÜ". Vilim Krištopanam šajā uzņēmumā pieder 50,8 procenti daļu, pārējās ir viņa sievai Aijai. Tiesa, visas SIA "Berģu tūjas" daļas ir ieķīlātas "Rietumu bankā".

Man par milzu pārsteigumu Latvijas portālā "Diena" parādījās tulkots raksts "Kāda ir dzīvības cena? Runājot par zālēm, tā ir ļoti atšķirīga visā pasaulē. Tā atšķiras arī Eiropā".

Tas ir izcils žurnālistisks pētījums, ko veicis "Investigate Europe", patiesi jaudīga sociāli politiska pētniecība, sadarbojoties 20 valstu organizācijām. Pētījumu es jau biju lasījis oriģinālā, to man bija ieteicis Igaunijas Ārstu biedrības valdes loceklis, kurš ar rakstu bija iepazīstinājis arī Igaunijas Veselības jomas vadību un pacientus. Tiesa, nav cerību, ka Latvijas Ārstu biedrība varētu iepazīstināt ārstus un pacientus ar sarežģītiem medicīnas tematiem.

Es katram iesaku izlasīt šo rakstu, kura galvenās atziņas ir: