Valdes loceklim ir jāvada uzņēmums kā krietnam un rūpīgam saimniekam, kas sevī ietver arī pienākumu nepieļaut nepamatotu parādasaistību rašanos.

Diemžēl mūsu valstī izplatīta ir saistību izpildes kavēšana kā rezultātā darījuma partneri ir spiesti aprēķināt dažādas soda sankcijas. Nereti arī nodokļu pārbaudēs uzņēmumiem tiek veikti uzrēķini par izvairīšanos no nodokļu nomaksas. Vispārpieņemta ir finanšu grūtībās nonākušo uzņēmumu maksātnespējas pieteikšanas novilcināšana, lai sagaidītu noilguma termiņu iestāšanos administratora tiesībām atgūt izsaimniekoto mantu, tādejādi uzņēmumiem ilgstoši turpina pieaugt soda naudas, nokavējuma procenti un līgumsodi.

Līdz šim valdes locekļiem nebija jāatbild par prettiesiskas darbības vai bezdarbības rezultātā radītu parādsaistību pieaugumu, jo tiesu praksē bija nostiprinājies uzskats, ka uzņēmumam aprēķinātās soda sankcijas nav zaudējums, ja tās nav reāli apmaksātas. Īpaši saudzīga līdzšinējā tiesu prakse bija pret valdes locekļiem, kuru uzņēmumiem nodokļu auditos bija veikti uzrēķini un pret kuriem maksātnespējas administratori bija cēluši prasības par zaudējumu piedziņu. Administratoru prasības, praktiski, vienmēr tika noraidītas aizbildinoties ar uzskatu, ka nodokļu auditā netiek vērtēta valdes locekļa civiltiesiskā atbildība un, ka auditā uzrēķinātās soda sankcijas nav atzīstamas par zaudējumu.

Pēdējos gados fizisko personu maksātnespējas procesu skaits ik gadu veido vairāk nekā pusi no kopējā pasludināto procesu skaita, liecina Lursoft apkopotie dati.

Tā, piemēram, 2014.gadā no visām pasludinātajām maksātnespējām vairāk nekā 57% bijuši fizisko personu procesi, savukārt 2013.gadā to īpatsvars veidojis vairāk nekā 65%.

Kā norāda Lursoft valdes locekle Daiga Kiopa, ievērojama daļa no visām fiziskajām personām, kurām reģistrēts maksātnespējas process, iepriekš bijušas saistītas ar uzņēmējdarbību kā uzņēmumu amatpersonas vai dalībnieki. «Turklāt interesants fakts, ka visbiežāk starp visiem uzņēmējiem, kuriem reģistrēts maksātnespējas process, gandrīz puse iepriekš darbojušies tirdzniecības jomā,» piebilst Lursoft pārstāve.

Lursoft pētījumā par fizisko personu maksātnespēju apkopojis datus par maksātnespējīgo personu vidējo vecumu, noskaidrojis reģionālo griezumu, kā arī biežāk pārstāvētās nozares, kurās iepriekš darbojušās ar uzņēmējdarbību saistītās fiziskās personas, un to, cik bieži pirms maksātnespējas pasludināšanas personas mēdz noslēgt laulāto mantisko attiecību līgumus.

Parasti maksātnespējas gadījumu skaits pieaug, kad ekonomikā vērojama lejupslīde. Tomēr 2020. gadā, kad iestājās pandēmija, maksātnespējas gadījumu skaits samazinājās visās lielākajās eirozonas valstīs.

Var uzskatīt, ka valdību atbalsta mehānismi daudzus trauslus uzņēmumus uztur - vai šobrīd vērojams “klusums pirms vētras”, gaidot maksātnespēju vilni? Ir ievērojams skaits maksātnespēju, kas ir atliktas, bet nav novērstas, iespējams, visvairāk tādu ir tūrisma, ēdināšanas un transporta nozarēs.

Covid-19 krīzes patiesā ietekme paliks neskaidra, kamēr uzņēmumi nepublicēs savus finanšu pārskatus. Tāpēc “Coface” ir simulējusi uzņēmumu finansiālo stāvokli, aprēķinot nozaru maksātspējas koeficientu (bruto darbības peļņa / neto parāds), ņemot vērā gan šoku, ko radīja negatīvais ieņēmumu apmērs, gan valstu valdību sniegtās palīdzības pozitīvo efektu. Kopumā simulācijā tika apskatīta nozaru izlase, kas parasti veido ~ 80% no visām maksātnespējām.

Šovasar pasaules ekonomika varētu piedzīvot izaugsmi, ko ietekmēs veiksmīgie vakcinācijas rezultāti, potenciāli ļaujot darboties arvien lielākam skaitam nozaru. Tomēr vietējiem uzņēmumiem būtu jāvēro "slēptās" maksātnespējas Vācijā, ņemot vērā ievērojamās tirdzniecības saites ar šo valsti un tās uzņēmumu lomu dažādās piegāžu ķēdēs, liecina tirdzniecības kredītu apdrošināšanas un riska pārvaldības uzņēmuma Coface prognozes.

Kopumā “Coface” ir pārskatījis globālās izaugsmes prognozi, palielinot to 2021. gadam par pus punktu (+ 5,1%). Tas noticis, pateicoties straujākai izaugsmei ASV, kas pozitīvi ietekmēs arī Baltijas valstis.

ASV ir liela ietekme uz pasaules ekonomiku kopumā, ņemot vērā tās ekonomikas politiku un spēju regulēt valsts ekonomiskos rādītājus. Pašlaik ASV atlabšana ir paātrinājusies, salīdzinot ar Eiropu. Izaugsmes atšķirības ir par labu ASV, jo tā gan 2020., gan 2021. gadā ieviesa mazākus mobilitātes ierobežojumus nekā eirozona. Savukārt straujāks vakcinācijas process ļauj tās ekonomikai atveseļoties ātrāk. Vēl jo vairāk - lielāks fiskālais atbalsts ļaus ASV ekonomikai jau šogad atgriezties pirmskrīzes IKP līmenī kāds tas bija 2019. gadā, turpretim eirozonai būs jāgaida līdz 2022. gadam.

Aigars Lūsis, kuru Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) izvēlējusies par maksātnespējas administratora amata kandidātu a/s Latvijas Krājbanka, vērsies Saeimā ar lūgumu labot šī gada septembrī grozītās un spēkā stājušās normas Civilprocesa likumā.

Viņš konstatējis, ka ar minētajiem grozījumiem būs apgrūtinātas administratora iespējas atgūt bankas aktīvus kreditoru prasījumu apmierināšanai. Ekspertu vērtējumā Latvijas Krājbankas kraha pamatā esot pretēji bankas kreditoru interesēm noslēgti ķīlas līgumi, norādīts A. Lūša izplatītajā paziņojumā.

«Iedziļinoties Latvijas Krājbankas maksātnespējas procesā, esmu konstatējis, ka izdarītie grozījumi Civilprocesa likuma 376.panta 1.daļā būtiski apgrūtinās maksātnespējas administratora iespējas atgūt finanšu līdzekļus kreditoru interesēs un lūdzu Saeimu labot šos grozījumus,» uzsver A.Lūsis.

Vēl pirms Rīgas Kurzemes rajona tiesas šodienas sprieduma pasludināšanas Iki un Cento veikalu operators SIA Palink saņēmis 17 identiska satura vēstules ar brīdinājumu par nodomu lūgt tiesu ierosināt jaunu maksātnespējas procesu no Krievijas pilsoņa Sergeja Guščina - iepriekšējā maksātnespējas procesa ierosinātāja.

Palink mārketinga vadītājs Raimonds Janševskis norāda: šādas aktivitātes sāktas pēc tam, kad Augstākās tiesas Senāts atcēla Rīgas Kurzemes rajona tiesas spriedumu par Palink maksātnespējas procesa pasludināšanu un uzlika par pienākumu atkārtoti izskatīt sākotnēji iesniegto maksātnespējas pieteikumu.

Guščins, līdzīgi kā iepriekš, pieprasa samaksāt cesijas ceļā iegūto parādu un līgumsodu par būvkompānijas SIA Landekss it kā sniegtajiem pakalpojumiem. Viņš apgalvo, ka uzņēmums nav apmaksājis 8900 latu parādu un tikpat lielu līgumsodu par darbiem, ko pēc Palink pasūtījuma 2009.gadā it kā esot veicis Landekss.

Finanšu krīzes laikā daudzas nacionālās ekonomikas saņēmušas valdību un ārvalstu aizdevēju finansiālo atbalstu, kas rezultējies lielākos izdevumos, aizņēmumos un vairumā gadījumu - augošā valsts parādā.

Daļēji pateicoties finanšu krīzei, dažas valstis un ekonomikas šobrīd ir ievērojami sliktākās pozīcijās, runājot par parādu, nekā citas, norāda CNBC, kas savā interneta vietnē publicējusi pasaulē lielāko valstu - parādnieču topu.

Šogad AS Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca (RER) svin savas darbības 130. gadadienu. Uzņēmums ir pārcietis divus pasaules karus, neskaitāmas varas maiņas un ekonomiskās krīzes. Tas ne vien izdzīvojis, bet joprojām turpina attīstīties un konkurēt pasaules tirgū. Kā uzsver uzņēmumā - tas viss ir pateicoties darbiniekiem, jo viņi ir rūpnīcas lielākā bagātība.

«Ikviens darbinieks ir svarīgs, un tā ir rūpnīcas lielākā bagātība,» teic Nikolajs Jerohovs, uzņēmuma valdes priekšsēdētājs.

Uzņēmumā šobrīd strādā apmēram 650 cilvēku un apgrozījums gadā pārsniedz 30 miljonus eiro. Sadarbības un eksporta partneri ir Šveices, Austrijas, Vācijas, Baltkrievijas, Krievijas, Uzbekistānas, Ukrainas, Gruzijas un citu valstu lielākie uzņēmumi.

Pēdējos gados ražošanā ir ieguldīti vairāk nekā septiņi miljoni eiro. Visas šīs investīcijas ir saistītas ar valsts programmām biznesa atbalstam. Uzņēmums saņēma atbalstu jaunu konstrukciju, asinhrono mašīnu un asinhronās piedziņas izstrādei.

Interesanti fakti:

Rūpnīca tika izveidota 1888. gadā. Toreiz uzņēmums tika izveidots uz bijušās Krievijas – Francijas biedrības «Provodņik» bāzes, un īsu brīdi pēc atklāšanas rūpnīca jau ražoja plaša patēriņa tehniskos un ķirurģiskos gumijas priekšmetus, piemēram, galošas, riepas, rotaļlietas.

A/s Liepājas metalurgs maksātnespējas procesā gaismā var nākt patiesais kreditoru prasījumu apjoms.

Liepājas tiesa 12. novembrī rakstveida procesā nolēma apmierināt Haralda Velmera prasību izbeigt a/s Liepājas metalurgs (LM) tiesiskās aizsardzības procesu un pasludināt maksātnespējas procesu. Lēmums nav pārsūdzams.

Ar pasludināšanas brīdi līdzšinējā uzņēmuma valde zaudē savas pilnvaras, un turpmāk visa atbildība gulstas uz maksātnespējas procesa administratora H. Velmera pleciem, kura uzdevums būs sešu mēnešu laikā sagatavot uzņēmumu pārdošanai. Viņam jāveic parādnieka dokumentu un mantas pilna inventarizācija. Savukārt nodrošinātajam kreditoram divus mēnešus pēc juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas dienas ir aizliegts prasīt ieķīlātās parādnieka mantas pārdošanu. 12. novembrī arī birža apturēja tirdzniecību ar LM akcijām.

Neatkarības pasludināšanas gadījumā Skotijas pievienošanās Eiropas Savienībai (ES) būtu «sarežģīta, ja ne pat neiespējama», svētdien atzina Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žozē Manuels Barrozu.

Intervijā britu raidsabiedrībai BBC Barrozu norādīja, ka veto Skotijas uzņemšanai blokā varētu uzlikt tādas valstis kā Spānija, kur drīzumā gaidāms referendums par Katalonijas atdalīšanos.

«Es uzskatu, ka tas būs ārkārtīgi sarežģīti, ja ne pat neiespējami, kādai jaunai dalībvalstij, kas atdalījusies no kādas mūsu valsts, panākt [pašreizējo dalībvalstu] piekrišanu,» skaidroja EK prezidents. «Mēs esam pieredzējuši, ka Spānija, piemēram, iebilst pat pret Kosovas atzīšanu, zināmā mērā šis ir līdzīgs gadījums, jo tā ir jauna valsts.»

Tikmēr Skotijas valdība solījusi, ka gadījumā, ja septembrī paredzētajā referendumā vēlētāji atbalstīs neatkarības pasludināšanu, 18 mēnešu laikā pēc balsojuma tiks veiktas pārrunas par valsts jaunajiem ES dalības nosacījumiem.

Valsts saimniecība ar nosaukumu «Ķekavas putnu fabrika» tika dibināta 1967. gadā. Šajā gadā tika izveidota fabrikas administrācija un uzsākta produkcijas ražošana.

1978. gada janvārī fabrika kļuva par putnu audzēšanas paraugfabriku, kas pēc ražošanas apmēriem un ekonomiskajiem rādītājiem bija Padomju Savienības labāko putnu audzētāju vidū. Pieredzes apmaiņā uz fabriku brauca speciālisti no Bulgārijas, Ungārijas, Polijas, Vācijas un Kubas. Savā pastāvēšanas laikā fabrika saņēma daudzus apbalvojumus un atzinības rakstus.

Ar laiku fabrika kļuva par akciju sabiedrību. Akcijas izdalīja cilvēkiem un strādājošajiem noteica kvotas. Lai fabrika izdzīvotu un savu produkciju realizētu par iespējami labām cenām, tika attīstītas palīgnozares - uzplauka desu ražošana. Tika izveidots uzņēmums «Ķekavas broileri», kas sāka attīstīt veikalu tīklu un nodarbojās ar tirdzniecību. Darbojās divas akciju sabiedrības – AS «Putnu fabrika Ķekava» un AS «Ķekavas broileri». Aptuveni desmit gadus abas akciju sabiedrības darbojās paralēli. Šobrīd abi uzņēmumi ir cieši saistīti un strādā vienotā ražošanas ciklā.

Liepājas tiesa apmierinājusi Haralda Velmera prasību, līdz ar to izbeigts a/s Liepājas metalurgs tiesiskās aizsardzības process un pasludināts maksātnespējas process.

^{Papildināta ar Liepājas metalurga Kirova Lipmana komentāru 3. un 4. rindkopā un biržas paziņojumu.}

Lēmums nav pārsūdzams.

Pamatojoties uz informāciju masu medijos, NASDAQ OMX Riga valde nolēmusi nekavējoties apturēt tirdzniecību un pārtraukt automātisko uzdevumu savietošanu ar AS Liepājas metalurgs akcijām līdz cenu ietekmējošas informācijas atklāšanai biržai.

Liepājas metalurga akcionārs Kirovs Lipmans, komentējot Liepājas tiesas lēmumu, norāda, ka, «pasludinot Liepājas metalurga maksātnespēju, visa atbildība gulsies uz administratora Haralda Velmera sirdsapziņas, un no viņa būs atkarīgs, vai uzņēmums atjaunos darbību vai tomēr tiks izpārdots metāllūžņos».

Finanšu grūtībās nonākusī AS Liepājas metalurgs nolēmusi sasaukt ārkārtas akcionāru sapulci 5.decembrī, teikts uzņēmuma paziņojumā biržai NASDAQ OMX Riga.

Akcionāru sapulces darba kārtībā paredzētas zvērināta revidenta vēlēšanas un «dažādi» jautājumi.

«Tā kā uzņēmuma iepriekšējais revidents PricewaterhouseCooper iepriekš atsauca sevi kā Liepājas metalurga revidentu, tad ir loģiska valdes rīcība sasaukt ārkārtas akcionāru sapulci, lai izvēlētos jaunu revidentu. Valde rīkojās atbildīgi, jo tā nevar paļauties uz vēl neesošu tiesas spriedumu par uzņēmuma maksātnespēju,» saka Liepājas metalurga tiesiskās aizsardzības procesa (TAP) administrators Haralds Velmers.

Jau ziņots, ka 4.novembrī Velmers iesniedza Liepājas tiesā uzņēmuma maksātnespējas pieteikumu.

Tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš ekspertu grupai uzdevis analizēt Palink gadījumu, lai saprastu, vai ir pamats grozīt Maksātnespējas likumu (MNL).Tāpat Valsts aģentūrai Maksātnespējas administrācija uzdots sekot Palink administratora darbībai un maksātnespējas procesa norisei.

Darba grupai, kura strādā pie Maksātnespējas likuma izstrādes, jāizvērtē iespēja MNL paredzēt to, ka atsevišķos gadījumos tiesa varētu vērtēt parādnieka maksātspēju (bilances aktīvu un pasīvu attiecību).

No 2010. gada 1. novembra ir spēkā jauns Maksātnespējas likums, kas izstrādāts, balstoties uz tendencēm pasaulē un starptautisko ekspertu priekšlikumiem. Tieslietu ministrijas pārstāvji informējuši, ka iepriekšējais MNL (pirms 2010. gada 1. novembra) radīja virkni problēmu, kas izrietēja no tā, ka pirms tiesas lēmuma tiek iecelts maksātnespējas administrators, kas sagatavo informāciju par uzņēmuma maksātnespēju (tā sauktais bilances tests).

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa mēneša sākumā pasludināja SIA RBSSKALS Būvvadība maksātnespējas procesu, liecina tiesas lēmums.

Ar maksātnespējas pieteikumiem tiesā vērsās kreditori SIA Vega 1 un SIA Biant.

Janvārī tiesa izbeidza uzņēmuma tiesiskās aizsardzības procesa lietu, kas stājās spēkā 16.februārī. 10.martā tiesā tika saņemti parādnieces paskaidrojumi, kuros cita starpā atzīts, ka līdz ar tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšanu ir pamats pasludināt maksātnespējas procesu, tomēr vienlaikus norādīts, ka Vega 1 prasījums netiek atzīts.

Vega 1 ar maksātnespējas pieteikumu tiesā vērsās jau pērn septembrī, bet Biant pieteikums tika saņemts marta sākumā, uzņēmumam norādot, ka RBSSKALS Būvvadība nav izpildījusi saistības 98 673 eiro apmērā. Tiesas sēdē RBSSKALS Būvvadība pārstāvji atzina šo pieteikumu par pamatotu.

SIA Palink ir pārliecināta, ka 2. maijā Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesa izbeigs Palink maksātnespējas lietu, un «Latvijas tiesību sistēma uzņēmumu pasargās no atkārtotiem nepareiziem tiesas lēmumiem», Palink vārdā ziņo sabiedrisko attiecību konsultante Velga Ozola.

Augstākās tiesas (AT) Senāts savā spriedumā, ar kuru atcelts šā gada janvārī pieņemtais spriedums par SIA Palink maksātnespēju, atzina, ka Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesa SIA Palink maksātnespējas lietā pārkāpusi Satversmes 92. pantā garantētās pamattiesības - tiesības uz taisnīgu tiesu. Spriedumā Senāts atzinis, ka Satversmē noteiktās tiesības uz taisnīgu tiesu pārkāptas, jo Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesa, patvarīgi grozījusi SIA Palink maksātnespējas pieteikuma priekšmetu un pamatu un pēc būtības izskatījusi prasību par parādu, teikts SIA Palink paziņojumā.

Savukārt UAB Palink ģenerāldirektors Marsels Haršti (Marcel Haraszti) paudis, ka nepieciešams izstrādāt Maksātnespējas likuma labojumus, «lai šādas situācijas kā ar SIA Palink vairs nevarētu atkārtoties».

Gadījumā, ja netiks atcelts Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas spriedums par veikalu IKI un Cento apsaimniekotāja Palink maksātnespējas pasludināšanu, kompānijas akcionāri gatavi tiesāties ar Latvijas valsti, lai piedzītu materiālo un morālo kompensāciju, ceturtdien žurnālistiem pavēstīja Lietuvas Palink dibinātājs un akcionārs Olivers Ortics (Oliver Ortiz).

«Mēs ceram, ka šis smieklīgais lēmums [par maksātnespējas pasludināšanu] tiks atcelts,» norādīja Ortics un piebilda, ka pretējā gadījumā kompānijas akcionāri taisnību meklēs Eiropas institūcijās.

Pēc viņa teiktā, process, kādā Palink tika pasludināts par maksātnespējīgu, bijis kā banānu republikā, lai gan Latviju par tādu nevar uzskatīt.

Tikmēr auditorkompānija PricewaterhouseCoopers, kas ir Palink likumīgais auditors gan Latvijā, gan Lietuvā paziņoja, ka veikalu tīkla Iki un Cento operatora Palink audita procesā līdz pagājušā gada 31.decembrim neesot konstatētas nekādas ar uzņēmuma maksātspēju saistītas problēmas.

Šogad valūtu frontē dominējis ASV dolārs. Tā vērtība pakāpusies pret lielu daļu no citām pasaulē visvairāk tirgotajām valūtām. Tas noticis, neskatoties uz pagājušā gada beigu un šā gada sākuma prognožu birumu, ka ASV dolāram tomēr vajadzētu sagurt (vairums tirgus dalībnieku eiro/ASV dolāra virzienu kļūdaini min jau gandrīz divus gadus, liecina "Reuters" dati).

Pēdējos gados pierādījies – ja finanšu tirgos aug stress, tirgus dalībnieki patvērumu meklē tieši ASV dolāros. Tādējādi šogad, nostiprinoties pieņēmumiem par pasaules ietekmīgāko tautsaimniecību bremzēšanos un esot aktuāliem vairākiem ASV un Ķīnas tirdzniecības kariņa saasināšanās viļņiem, pieprasījums pēc ASV dolāriem saglabājās liels. Tāpat, ja vērtē lielāko tautsaimniecību izaugsmi, ASV tā saglabājās salīdzinoši veselīgāka. Līdz ar šādu situāciju ASV dolāri – pat, ja ne īpaši glīti – tāpat uz pārējā fona izskatās laba alternatīva.

Valdot šādam fonam, eiro cena ASV dolāros kopš šā gada sākuma sarukusi par 3,3%, un šīs nedēļas otrajā pusē tā atradās pie 1,109 ASV dolāru atzīmes. Dažās pēdējās nedēļās gan tomēr ir vērojams zināms ASV dolāra cenas atslābums, kas eiro cenai ļāvis pakāpties gandrīz par 2%.

Gadījumā, ja neiznāks vienoties par nodokļu iekasēšanas kārtību, parādu krīzes nomocītās Spānijas bagātākais reģions Katalonija varētu lemt par neatkarības pasludināšanu, brīdinājis autonomā apgabala premjers Arturs Mass (Artur Mass).

Viņš arī uzsvēra, ka Eiropas Savienībai (ES) ir jāsagatavojas savās robežās esošo valstu izjukšanai, raksta britu laikraksts The Daily Telegraph. «Pienāks brīdis, kad Eiropai par šo jautājumu būs jāsāk domāt. Būtu bezjēdzīgi, ka kaut kādu stingru normu dēļ tā [ES] nespētu piemēroties mainīgai realitātei,» sacīja Katalonijas premjers.

Katalonija, kas jau tā bauda plašu autonomiju, vēlas panākt lielāku fiskālo neatkarību no Madrides. Reģions vēlas pats iekasēt nodokļus, no kuriem Madridei izmaksātu tikai noteiktu daļu. Līdzīga kārtība ir Spānijas ziemeļos esošajā Basku zemē.

Otrdien Katalonijas galvaspilsētā Barselonā demonstrācijā pulcējās 1,5 miljoni cilvēku jeb viena piektā daļa no reģiona iedzīvotāju skaita. Demonstrācijas dalībnieki pieprasīja Katalonijas neatkarību un pauda neizpratni par to, ka reģiona nauda tiek izmantota Spānijas krīzes ugunsgrēka dzēšanai.

Šā gada novembris ļoti ražens padevies Latvijas enerģētikas nozarei, par ko jāpateicas elektroenerģijas ģenerācijas būtiskam pieaugumam. 2016. gada novembris vēsturē paliks kā viens no tiem mēnešiem, kad gan ārējās tirdzniecības bilance ir bijusi pozitīva, gan vidējās elektroenerģijas cenas ir bijušas lētākas, nekā Zviedrijas SE4 apgabalā (Zviedrijas dienvidu apgabals).

Pirmkārt, vēlos pievērst uzmanību elektroenerģijas ģenerācijas apjomam. Vismaz, spriežot pēc Nord Pool Spot sniegtajiem datiem (vēsturiski ļoti labi sakrīt ar Centrālās statistikas pārvaldes sniegto informāciju), šā gada novembrī Latvijā tika saražots nedaudz virs 800 tūkst. MWh elektroenerģijas. Tas nav absolūtais rekords – 2009., 2010. un arī 2011. gadā bija atsevišķi mēneši, kad tika saražots pat vairāk. Tiesa, tas notika palu mēnešos, kad lielākā daļa saražotās elektroenerģijas nāca no hidroelektrostacijām (HES). Arī oktobris šajā ziņā bija labs mēnesis. Šogad oktobrī tika saražots par 9.0% vairāk elektroenerģijas nekā iepriekšējā gada atbilstošajā mēnesī. Bet novembrī gada pieauguma temps sasniedza iespaidīgus 42.7%.

ASV popularitāti strauji ieguvusi ideja, kura nosaka, ka Valsts kases departamentam vajadzētu izkalt platīna monētu ar nominālvērtību viena triljona ASV dolāru apmērā, lai tādējādi izvairītos no valsts parādu griestu kārtējās palielināšanas.

Saskaņā ar šo ideju, kuru apskatījuši vairāki pazīstami ASV ekonomisti, tostarp Nobela prēmijas laureāts ekonomikā Pols Krugmans, ASV likumdošana ļauj Valsts kases departamentam kalt platīna monētas jebkurā nominālvērtībā. Šādu monētu ASV Valsts kase varētu noguldīt savā kontā Federālo rezervju sistēmā, lai pēc tam izmantotu savu parādsaistību segšanai, tā vietā, lai kārtējo reizi palielinātu ASV valsts parāda griestus. Patlaban ASV Valsts kasi finansē Federālo rezervju sistēma.

Ideja popularitāti ieguvusi sociālajos tīklos, kur tās plusus un mīnusus apskatījuši pazīstami ekonomikas eksperti un speciālisti, vēsta Business Insider. Ideja par viena triljona platīna monētas kalšanu iesniegta arī Baltā nama petīciju vietnē We The People, kurā ASV iedzīvotāji prezidenta administrācijai var piedāvāt savas idejas, tām, kuras iegūst lielu atbalstu, jāsniedz oficiāla atbilde.

Gadījumā, ja valsts būtu lēmusi par labu Latvijas Krājbankas glābšanai, tad tas izmaksātu ap 150 līdz 200 miljoniem latu. No ekonomikas pieauguma viedokļa 2011. gadam Krājbankas maksātnespējas pasludināšana varētu būt labāks risinājums nekā tās glābšana, tomēr bankas slēgšana iznīcina vērtības ilgākā laika posmā, Db.lv norādīja investīciju baņķieris Ģirts Rungainis.

«Ir skaidrs, ka Krājbankas problēma - ap 100 miljonu latu iztrūkums, skaidrs arī tas, ka daļa no kredītportfeļa (aptuveni 20%), ir jārēķina kā zaudējumi. Ja valsts gribētu glābt Krājbanku, tad Latvijas valstij bankā būtu jāinvestē 150 – 200 miljoni latu. Tomēr šādā gadījumā pastāv jautājums – ko pēc tam ar banku darīt,» norāda Ģ. Rungainis.

Viņš skaidro, ka pēc tam, kad banka tiktu glābta – tā visticamāk būtu jāpārdod. Savukārt šie 150 līdz 200 miljoni latu, ko valsts ieguldītu bankā, būtu jāņem no valsts budžeta. «Tā kā konsolidēt no nodokļiem vairs nedrīkst, tad bankai paredzamie izdevumi būtu jāņem kā papildus Iekšzemes kopprodukta (IKP) samazinājums,» norāda investīciju baņķieris. Pēc Krājbankas rekpitalizācijas banka nesāktu izdalīt kredītus, tā, visticamāk, būtu jāsadala labajā un sliktajā bankā kā Parex, bet šinī procesā radušies zaudējumi būtu jākonsolidē.

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns pašreizējās valdības pēdējās dienās – 2014.gada 10.janvārī – iesniedzis Saeimā priekšlikumus maksātnespējas administratoru sistēmas pilnveidei, tas ir, grozījumus Maksātnespējas likumā, kas vērsti uz fundamentālām izmaiņām maksātnespējas procesa regulējumā. Šie grozījumi, kas vispār nav tikuši diskutēti pirmajos divos lasījumos, ir iesniegti neilgi pirms Maksātnespējas likuma grozījumu skatīšanas Saeimas trešajā lasījumā, kas ir pretrunā kvalitatīvu tiesību aktu izstrādes un pieņemšanas kārtībai.

Kā divi būtiskākie priekšlikumi jāuzsver administratoru pielīdzināšana valsts amatpersonai un administratoru sertifikācijas nomaiņa uz eksamināciju, tādējādi atņemot valsts deleģētās funkcijas biedrībai Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācija (turpmāk – Administratoru asociācija).

Ņemot vērā, ka apmēram puse no maksātnespējas procesa administratoriem ir zvērināti advokāti, tieslietu ministrs savos priekšlikumos gan norāda, ka «administratora amats ir savienojams ar zvērināta advokāta, kā arī zvērināta tiesu izpildītāja amatu». Taču tieslietu ministram Bordānam, kurš vienlaikus ir arī zvērināts advokāts, šķiet, jāatgādina advokatūras pamatprincipi, saskaņā ar kuriem advokāta darbs nav savienojams ar valsts amatpersonas pienākumu pildīšanu. Piemēram, saskaņā ar valsts amatpersonas pienākumu deklarēt savus ienākumus, publiski būs iegūstama informācija, kuras personas ir maksājušas honorāru zvērinātam advokātam. Acīmredzot ministram nav ienācis prātā, ka šāda situācija apdraud visbūtiskāko advokāta un klienta attiecību principu – konfidencialitāti. Līdz ar to, neskatoties uz šo tieslietu ministra «reveransu» kolēģiem, zvērināti advokāti tomēr būs spiesti izstāties no administratoru rindām, zaudējot, iespējams, kvalitatīvāko administratoru korpusa daļu.

Kopš apdrošināšanas sabiedrības Balva maksātnespējas pasludināšanas brīža, Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs (LTAB) no Garantijas fonda jau izmaksājis 0,69 milj EUR tiem CSNg cietušiem, kuri trīs gadu laikā kopš apdrošināšanas sabiedrībai Balva anulētas licences nebija saņēmuši visu sev pienākošo OCTA atlīdzību izmaksu.

Likvidējamās apdrošināšanas sabiedrības Balva maksātnespēja tika pasludināta šā gada 6.jūlijā pēc LTAB iesniegtā pieteikuma. «Par šādu soli izšķīrāmies, jo uzņēmuma maksātnespējas ierosināšana ļaus ātrāk pabeigt atlikušo aktīvu realizāciju, kas tiek darīts gan maksātnespējīgās apdrošināšanas sabiedrības Balva (MAAS Balva) atlīdzību saņēmēju, gan visas OCTA nozares dalībnieku interesēs,» skaidro LTAB valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins.

Atbilstoši OCTA likumam, gadījumos, kad tiek pasludināta kāda tirgus dalībnieka maksātnespēja, izmaksas CSNg cietušajiem tiek segtas no LTAB Garantijas fonda, tādēļ no maksātnespējas uzsākšanas brīža LTAB ir apzinājis un personīgi uzrunājis tos CSNg cietušos, kuri joprojām no MAAS Balva nebija saņēmuši visu sev pienākošo atlīdzību. «Lielāko daļu no Garantijas fonda izmaksām, kas veiktas kopš sabiedrības maksātnespējas pasludināšanas brīža, veido maksājumi valsts iestādēm - Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai (0,31 milj. EUR) un Nacionālajam veselības dienestam (0,13 milj. EUR), kā arī citām apdrošināšanas sabiedrībām (0,20 milj. EUR),» stāsta LTAB valdes priekšsēdētājs.

Aizvadītais gads bijis sestais gads pēc kārtas, kad turpināja sarukt ierosināto maksātnespējas procesu skaits, liecina "Lursoft" apkopotā informācija.

2021.gadā ierosināti 1172 maksātnespējas procesi, kas ir par 205 mazāk nekā gadu iepriekš. Samazinājies gan juridiskām, gan fiziskām personām reģistrēto procesu skaits.

"Lursoft" informē, ka pēdējos gados vērojama tendences samazināties juridisko personu maksātnespēju skaitam, taču Covid-19 pandēmijas ietekmē kritums pēdējos divos gados bijis vēl straujāks, ko sekmējuši valstī noteiktie maksātnespēju moratoriji, ierobežojot kreditoru tiesības iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumus.

To apliecina arī juridisko personu maksātnespēju īpatsvars. Ja vēl 2019.gadā juridisko personu maksātnespēju process veidoja 31,38% no kopējā procesu skaita, tad 2020.gadā to īpatsvars bija samazinājies līdz 27,16%, bet pērn - jau līdz 20,73%. Pagājušajā gadā juridiskām personām ierosināti 243 maksātnespējas procesi.