Gandrīz visas Latvijā strādājošās auto virsbūvju remonta darbnīcas, kas veic transportlīdzekļu kosmētisko remontu vai atjauno tos pēc avārijas, ik gadu ēnu ekonomikā iepludina trīs miljonus latu, apgalvo Latvijas Auto virsbūvju remontētāju asociācijas (LAVRA) valdes priekšsēdētājs Gints Gailis.
Gailis stāstīja, ka apdrošinātāji auto īpašniekam pēc ceļu satiksmes negadījuma piedāvā remontēt automašīnu aptuveni 70-80 transportlīdzekļu virsbūvju servisos. Tas liecinot, ka šīs firmas ir vismaz minimāli pārbaudītas, kā arī ir pierādīts, ka tās veic auto virsbūvju remontu. Savukārt, pēc LAVRA aprēķiniem, ar auto virsbūvju remontu Latvijā nodarbojas no 250 līdz 400 neatkarīgu uzņēmumu, kas gandrīz 100% darbojas ēnu ekonomikā. Tāpat asociācijas aplēses liecina, ka nozare ēnu ekonomikā ik gadu iepludina aptuveni trīs miljonus latu.
LAVRA vadītājs stāstīja, ka pirms aptuveni 15 gadiem, kad stājās spēkā obligātā civiltiesiskā transportlīdzekļu apdrošināšana, savairojās arī auto virsbūvju remontētāji, kuriem esot labi veicies pirmskrīzes laikā, jo valstī bijis daudz auto, kā arī noticis daudz avāriju. Tomēr krīzes laikā samazinājās avāriju skaits, kā arī ievērojami saruka cilvēku ieņēmumi. Ceļu satiksmes negadījuma rezultātā auto īpašnieki izvēlējās auto remontēt lētāk, kas pārsvarā gadījumu notika servisos, kas nemaksā visus nodokļus.
«Kad 2009.gadā nodibinājām asociāciju, Latvijas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūtā pasūtījām pētījumu par nozari, kurā atklājās, ka minimālais darba stundas izcenojums auto virsbūvju remonta darbnīcās Latvijā ir aptuveni 18 lati, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli (PVN). Tā ir darba pašizmaksa, kurā nav ierēķināta peļņa. Zinot to, ka Rīgā iespējams par auto remontu stundā maksāt astoņus līdz desmit latus, ir skaidrs, ka kaut kas nav kārtībā,» uzsvēra Gailis.
Viņš pauda pārliecību, ka daudzi Latvijas auto virsbūvju remonta servisi nav reģistrējuši savu darbību, tomēr pie viņiem nonāk virsbūvju remontdarbi. Turklāt 80% visu auto virsbūvju remontdarbu nodrošina apdrošinātāji, kas auto īpašniekam pēc ceļu satiksmes negadījuma izsniedz atlīdzību auto remontam, tomēr neesot skaidrs, kur šī nauda nonāk.
Latvijas Auto virsbūvju remontētāju asociācija ir dibināta 2009.gada 13.maijā ar mērķi apzināt Latvijas komercreģistrā reģistrētās un nepieciešamās atļaujas ieguvušās auto virsbūvju remontu darbnīcas, materiālu izplatītājus, kā arī iekārtu un instrumentu piegādātājus.
Patlaban asociācijā darbojas 20 biedri no visiem Latvijas novadiem.
LAVRA sadarbībā ar Latvijas Pilnvaroto autotirgotāju asociāciju šogad nāca klajā ar iniciatīvu - auto virsbūvju remontētāju sertificēšanu, ar ko plānots apkarot ēnu ekonomiku nozarē.