RĪGA, 2007. gada 12. marts - šodien notikušajā AS Staburadze akcionāru ārkārtas sapulcē, kurā piedalījās akcionāri kas pārstāvēja 92,41% no uzņēmuma pamatkapitāla, tika akceptēti uzņēmuma statūtu grozījumi, uz jaunu pilnvaru termiņu ievēlēta padome, kā arī izvērtēta AS Staburadze akciju iekļaušana un kotācija Rīgas Fondu birža Brīvajā sarakstā.

Akcionāri balsojot pieņēma statūtu grozījumus sekojošā redakcijā: “4.3. Padome sastāv no 5 (pieciem) padomes locekļiem.” “4.6. Valdes priekšsēdētājs pārstāv Sabiedrību atsevišķi, bet pārējie valdes locekļi pārstāv Sabiedrību tikai kopā.”

Akcionāri arī pilnvaroja AS Staburadze valdi veikt nepieciešamās darbības, lai nodrošinātu statūtu grozījumu reģistrāciju LR Uzņēmumu reģistrā.

Ņemot vērā AS Staburadze padomes locekles Solvitas Edvardsones iesniegumu par padomes locekļa amata atstāšanu, akcionāru sapulcē notika jaunās padomes vēlēšanas. Padomē uz trim gadiem ievēlēti Juris Jonaitis, Daumants Vītols, Bjarni Gunnarsons (Bjarni Gunnarson), Jons Tors Hjaltasons (Jon Thor Hjaltason) un Gisli Reinisons (Gisli Reynisson). Jaunās padomes pilnvaru termiņš sākās 2007. gada 12. martā.

2007.gada 11.maijā Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) ir pieņēmusi lēmumu atļaut AS Staburadze akcionāram NP Confectionary AB izteikt AS Staburadze galīgo akciju atpirkšanas piedāvājumu, apstiprinot vienas akcijas atpirkšanas cenu - 3,49 LVL.

AS Staburadze valde ir izvērtējusi akcionāra NP Confectionary AB izteikto AS Staburadze galīgo akciju atpirkšanas piedāvājumu un secinājusi, ka tas atbilst normatīvo aktu prasībām. Valde uzskata, ka akciju koncentrēšana viena akcionāra rokās uzlabos AS Staburadze darbības efektivitāti un turpmāko attīstību, tai skaitā arī veicinās ieguldījumu pieplūdi.

Valde uzskata, ka NP Confectionary AB izteiktas galīgais akciju atpirkšanas piedāvājums un tā īstenošana pozitīvi ietekmēs AS Staburadze un tās nodarbinātības politiku, jo akcionāra NP Confectionary AB definētie stratēģiskie plāni attiecībā uz AS Staburadze sakrīt ar AS Staburadze valdes viedokli.

Šokolādes un konditorejas izstrādājumu, kā arī uzkodu ražošanas uzņēmums Orkla Confectionery & Snacks Latvija investējis vairāk nekā 53 tūkstošus eiro Artilērijas ielas cepumu un vafeļu ražotnes pilnveidē, uzstādot līdz šim nebijušu pūdercukura dozēšanas katlu.

«Uzstādot jauno cukura dozēšanas iekārtu cepumu un vafeļu ražotnē, esam uzlabojuši gan ražošanas procesa efektivitāti, gan darba apstākļus ražošanas komandai. Līdz šim šis process tika veikts manuāli, bet tagad, automatizējot cukura malšanas un dozēšanas procesu, mēs esam raduši iespēju risināt darbinieku trūkumu ražotnē, kā arī minimizēt potenciālos šī ražošanas procesa riskus, kas saistīti ar pūdercukura putekļu nonākšanu telpā un smagumu pārvietošanu ražotnē,» stāsta uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Toms Didrihsons.

Jaunā iekārta ir integrēta jau esošā sistēmā, dodot iespēju precīzi dozēt pūdercukuru uz cepumiem, izmantojot vadības pulti. Nākotnē ražošanas iekārta var tikt izmantota vairākiem ražošanas procesiem, kā arī pārvietota uz jauno cepumu un vafeļu ražotni Ādažos.

RĪGA, 2007. gada 28. februāris - Neauditētais AS "Staburadze" 2006. gada apgrozījums sasniedzis 8,3 miljonus latu, kas par gandrīz 2% pārsniedz 8,15 miljonus latu lielo apgrozījumu 2005. gadā. Vienlaikus, produkcijas ražošanas izmaksu pieauguma dēļ, uzņēmuma neauditētā bruto peļņa samazinājusies no 1,8 miljoniem latu 2005. gadā līdz 1,6 miljoniem latu 2006. gadā. Neauditētā uzņēmuma neto peļņa 2006. gadā bija 449 tūkstoši latu.

"2006. gadā koncentrējāmies uz to, lai attīstītu un spēcinātu "Staburadzes" populārākā eksporta produkta - cepumu "Selga" - realizāciju. Ir radīti jauni produktu veidi, ieviesta veselīgā "Selga Delicate" cepumu līnija. Vienlaikus, daudz investēts jaunos fasējuma veidos un materiālos, kā arī modernizēts "Selgas" fasējuma dizains," saka Normunds Ozoliņš, AS "Staburadze" valdes priekšsēdētājs. "Mūsu mērķis ir nodrošināt to, lai "Selga" saglabātu un nostiprinātu savu - Baltijā vispirktāko cepumu - pozīciju."

2006. gadā AS "Staburadze galvenie eksporta tirgi bija Baltijas valstis, Vācija un Krievija. Produkcijas eksports uz NVS valstīm gandrīz dubultojies, pieaugot no 320 tūkstošiem latu 2005. gadā līdz 734 tūkstošiem latu 2006. gadā. Populārākais uzņēmuma eksporta produkts ir cepumi "Selga".

2007.gada 12.martā notika akciju sabiedrības Staburadze ārkārtas akcionāru sapulce. Akcionāru sapulce pieņēma šādus lēmumus:

1. Darba kārtības jautājumā „Statūtu grozījumi”:

1) Izteikt statūtu 4.3.punktu sekojošā redakcijā: „4.3.Padome sastāv no 5 (pieciem) padomes locekļiem”.

2) Izteikt statūtu 4.6.punktu sekojošā redakcijā: „4.6. Valdes priekšsēdētājs pārstāv Sabiedrību atsevišķi, bet pārējie valdes locekļi pārstāv Sabiedrību tikai kopā”.

3) Ja Komercreģistra iestādes - LR Uzņēmumu reģistra valsts notārs pieņems lēmumu atteikt AS Staburadze statūtu grozījumu reģistrāciju, pilnvarot AS Staburadze valdi ar savu lēmumu novērst reģistrācijas atteikuma iemeslus, kas minēti Latvijas Republikas Komercreģistra iestādes - LR Uzņēmumu reģistra valsts notāra lēmumā.

Neauditētais AS Staburadze 2006. gada apgrozījums sasniedzis 8,3 miljonus latu, kas par 2% pārsniedz 8,15 miljonus latu lielo apgrozījumu 2005. gadā, Db.lv informēja uzņēmuma sabiedrisko attiecību konsultants Ingars Rudzītis.

Vienlaikus, produkcijas ražošanas izmaksu pieauguma dēļ, uzņēmuma neauditētā bruto peļņa samazinājusies no 1,8 miljoniem latu 2005. gadā līdz 1,6 miljoniem latu 2006. gadā. Neauditētā uzņēmuma neto peļņa 2006. gadā bija 449 tūkstoši latu.

"2006. gadā koncentrējāmies uz to, lai attīstītu un spēcinātu Staburadzes populārākā eksporta produkta – cepumu Selga - realizāciju. Ir radīti jauni produktu veidi, ieviesta veselīgā Selga Delicate cepumu līnija. Vienlaikus, daudz investēts jaunos fasējuma veidos un materiālos, kā arī modernizēts Selgas fasējuma dizains," saka Normunds Ozoliņš, AS Staburadze valdes priekšsēdētājs. "Mūsu mērķis ir nodrošināt to, lai Selga saglabātu un nostiprinātu savu – Baltijā vispirktāko cepumu – pozīciju."

Līdz ar plaša patēriņa zīmolu preču uzņēmuma Ziemeļvalstīs un Baltijā Orkla ienākšanu NP Foods grupā, kurai tostarp pieder Latvijā atpazīstamākā konditorejas ražotne Staburadze, uzņēmumā ir ieguldīti 750 tūkstoši eiro, informē uzņēmuma pārstāvji.

Nauda investēta iekārtu, produktu un ražošanas procesa kvalitātes uzlabojumos, kā rezultātā uzņēmums ir izgājis Orkla pārtikas drošības sistēmas auditu cepumu ražošanas daļai. Tas paver uzņēmumam plašākas sadarbības iespējas ar citiem Orkla grupas uzņēmumiem, veicot cepumu ražošanu pēc to pasūtījuma.

«Mūsu mērķis ir veicināt "Staburadze" atbilstību augstākajiem Orkla pārtikas drošības standartiem, lai uzlabotu darba apstākļus un stiprinātu uzņēmuma konkurētspēju gan vietējā tirgū, gan Baltijas un citos eksporta tirgos. Pašlaik uzlabojumi tika veikti Staburadzes ražotnē Artilērijas ielā, cepumu ražošanas daļā. Taču šis ir tikai sākums, mums priekšā ir lieli plāni un milzīgs darbs, lai sasniegtu visus Orkla kvalitātes mērķus,» uzsver Eriks Smits-Hansens, NP Foods valdes priekšsēdētājs.

«Orkla» ir pieņēmusi lēmumu grupas ietvaros nostiprināt cepumu ražošanu un būvēt jaunu ražotni Latvijā, informē kompānijas pārstāvji.

Kopējie ieguldījumi jaunajā cepumu un vafeļu ražotnē būs vieni no lielākajiem ieguldījumiem Latvijas pārtikas nozarē kopš neatkarības iegūšanas, stāsta Orkla Confectionery & Snacks Latvija Sabiedrisko attiecību un komunikācijas vadītāja Lineta Mikša. Tie būs vairāki desmiti miljoni eiro, kuru kopsumma vairākkārt pārsniegs līdz šim Orklas ieguldīto.

Jaunā, modernā cepumu ražotne tiks būvēta Ādažos, blakus jaunajai «Laimas» ražotnei. Tā specializēsies tikai cepumu un vafeļu ražošanā un būs lielākā šāda veida ražotne Baltijas valstīs un Skandināvijā.

Plānots, ka jaunā ražotne sāks darbu 2022. gada nogalē. Tuvākajā laikā uzņēmums sāks ražotnes būvniecības plānošanas darbus un šī investīciju lēmuma īstenošanu, kā arī informēs par projekta attīstības galvenajiem posmiem.

Uzņēmums “Orkla Biscuit Production” pabeidzis iekārtu iegādi jaunajām ražošanas līnijām “Selgas” jaunajā cepumu un vafeļu ražotnē Ādažos.

Kopumā vafeļu un cepumu ražotnē būs 13 ražošanas līnijas. Uzņēmums parakstījis līgumus ar 12 piegādātājiem astoņās Eiropas valstīs par jaunu un daļēji jaunu ražošanas līniju, kā arī virtuves un izejmateriālu apstrādes iekārtu iegādi. Liela daļa izvēlēto piegādātāju saistīti ar Baltijas apakšuzņēmējiem.

“Covid-19 ir radījis daudz izaicinājumu, bet esam ieguvuši arī iespējas. Pandēmijas laikā esam veiksmīgi īstenojuši ļoti skrupulozu iepirkuma procedūru “Selgas” jaunās ražotnes iekārtām, pieejot šim procesam īpaši rūpīgi un veicot plašu izpēti. Veicām daudzpusīgu iepirkumu procesu, kurā izskatījām piedāvājumus vairākās valstīs, lai atrastu labākos risinājumus jaunajai ražotnei. Jo sevišķi iespaidīgi ir tas, ka paveicām šo darbu laikā, kad Eiropā plosās pandēmija, un spējām to īstenot noteiktajos laika un budžeta limitos,” skaidro SIA “Orkla Biscuit Production” un SIA “Orkla Latvija” valdes priekšsēdētājs Toms Didrihsons.

Fazer Group iegādājusies zīmolus Domino, Jaffa un Fanipala. Ar šo zīmolu pārņemšanu Fazer nostiprina tirgus pozīcijas cepumu tirgū un saskata lielu potenciālu tālākai attīstībai.

Fazer paplašina savu cepumu sortimentu, no uzņēmuma Mondelez iegādājoties cepumu zīmolus Domino, Jaffa un Fanipala. Minēto zīmolu pārņemšana ir turpinājums 2012. gadā veiktajai cepumu ražošanas pārņemšanai no uzņēmuma Kraft Foods (šobrīd Mondelez) Somijas pilsētā Vantā. Domino ir atzīts par vērtīgāko zīmolu cepumu kategorijā Somijā.

Fazer ir ilglaicīga pieredze cepumu biznesā - cepumi tika ražoti laikā no 1929. līdz 1995. gadam. Cepumi Domino sākti ražot 1953. gadā, Jaffa – 1969. gadā, bet Fanipala – 1997. gadā.

Šā gada septembrī apritēs 125 gadi, kopš zviedru izcelsmes uzņēmējs Karls Fazers (Karl Fazer) atvēra savu franču–krievu kafejnīcu Helsinku centrā. Šobrīd Fazer ir viens no Somijas pazīstamākajiem uzņēmumiem. Fazer cepumu ražotne atrodas Vantā (Vantaa), un tajā strādā ap 80 darbinieku.

Labdarības biedrība Dzīves kvalitātes iniciatīva, kuras vārds pagājušajā nedēļā izskanējis negatīvā gaismā saistībā ar labdarībai paredzētu Kūkotavas ceptu cepumu nonākšanu mazumtirdzniecībā, gatavi atspēkot radušos viedokli par sevi kā krāpniekiem un apsver iespēju vērsties arī tiesā, Db.lv norādīja labdarības biedrības «Dzīves kvalitātes iniciatīva» valdes loceklis Valters Ezeriņš. Neprecīzajā preces aprakstā, kas izraisīja PVD dusmas, V. Ezeriņš vaino portālu Cherry.lv, kura pārstāvji apvainojumus kategoriski noliedz.

Papildināta 3. un 4. rindkopā ar Cherry.lv komentāru.

Db.lv jau rakstīja, ka kafejnīcas Kūkotava saimniece Liene Tomsone piedzīvojusi negatīvu pārsteigumu, jo viņas labdarībai paredzētie cepumi, kas nodoti biedrībai «Dzīves kvalitātes iniciatīva», nonākuši mazumtirdzniecībā portālā Cherry.lv, turklāt kāds tos maldīgi nodēvējis par eko cepumiem, izraisot Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) dusmas. Kā norāda L. Tomsone, viņai sagādājis pārsteigumu tas, ka cepumi nonākuši mazumtirdzniecībā, jo līgumā šāds punkts netika pieminēts, un tajā tika norādīts, ka cepumi tiks izmantoti labdarības nolūkos, neprecizējot, kādā veidā.

Staburadze maizes cepumu Korn ražošanā ieguldījusi 70 tūkstošus latu.

Cepumi tiek ražoti norvēģu uzņēmumam Kavli, ar kuru NP Foods ietilpstošā Staburadze noslēgusi ilgtermiņa sadarbības līgumu. Gada laikā paredzēts saražot 450 t tradicionālo skandināvu cepumu, kas tiks realizēti eksporta tirgos ne tikai Skandināvijas valstīs, bet perspektīvā ar Selgas zīmolu arī Krievijā, Izraēlā, Vācijā.

NP Foods eksporta direktore Ieva Jonsone stāsta, ka darbs pie šī projekta ildzis pusgadu. Staburadzes vadību uzrunājuši paši norvēģi, kas meklēja sadarbības partneri šo cepumu ražošanas izvietošanai ārpus norvēģu ražotnes, kur turpmākā darba nodrošināšanai bija jāiegulda lielas investīcijas. Viņi vairākkārt ieradušies Staburadzē, izpētot visus procesus un veicot auditu, līdz nonāca pie izšķirošā lēmuma. Iespējams, svarīgs apstāklis bija tas, ka Staburadze pēdējo divu gadu laikā realizējusi uzņēmuma modernizāciju un ieviesusi energoefektivitātes pasākumus, kopumā ieguldot 380 tūkstošus latus. Tieši ražošanas efektivitāte un energoefektivitāte īpaši interesējusi norvēģu sadarbības partnerus.

"Orkla" Latvijā izveido jaunu uzņēmumu, kas būs atbildīgs par cepumu un vafeļu ražošanu visiem "Orkla" grupas uzņēmumiem Eiropā – SIA "Orkla Biscuit Production".

SIA "Orkla Biscuit Production" nodibināšana ir daļa no procesa, lai "Orkla" cepumu un vafeļu ražošanu koncentrētu vienā vietā un uzbūvētu jaunu ražotni Ādažos.

Līdz ar to cepumu un vafeļu ražošana no Kungelvas (Zviedrijā) un Rīgas (Artilērijas ielas) tiks pārcelta uz jauno ražotni. Šīs izmaiņas tiks veiktas līdz 2023. gadam.

Par jaunā uzņēmuma valdes priekšsēdētāju iecelts Toms Didrihsons, kurš turpinās darbu arī "Orkla Latvija" valdes priekšsēdētāja amatā, bet SIA "Orkla Biscuit Production" darbība tiks organizēta ārpus "Orkla Latvija" uzņēmuma.

Kā top? Torte Cielaviņa 

Šajā piektdienā biznesa portāls Db.lv saviem lasītājiem piedāvā iespēju ielūkoties "Staburadzes"...

""Orkla Latvija" un jaunajam cepumu un vafeļu ražošanas uzņēmumam ir atšķirīgas pilnvaras. "Orkla Latvija" koncentrēsies uz Latvijas tirgu, bet jaunā "Orkla Biscuit Production" organizācija fokusēsies uz cepumu un vafeļu ražošanu vairākām valstīm – Zviedrijai, Norvēģijai, Igaunijai, Somijai un Latvijai," skaidro T. Didrihsons.

Kā jau ziņots iepriekš, "Orkla Latvija" mātes uzņēmums nolēmis būvēt vēl vienu jaunu ražotni Latvijā, Ādažos, blakus "Laimas" jaunajai ražotnei. Tā specializēsies tikai cepumu un vafeļu ražošanā un būs lielākā šāda veida ražotne Baltijas valstīs un Skandināvijā. Šīs būs pēdējos gados lielākās investīcijas Latvijas pārtikas ražošanas nozarē, kas radīs ap 250 jaunu darba vietu, eksportējot ap 80% no saražotajiem apjomiem.

Plānots, ka jaunā ražotne sāks darbu 2023. gadā.

Investējot 32 miljonus eiro, "Orkla" uzsākusi jaunas cepumu un vafeļu ražotnes celtniecību Ādažos. Tuvāko dienu laikā tiks pabeigti būvlaukuma iekārtošanas darbi un sākta sagatavošanās ražotnes pamatu izbūvei, informē uzņēmums.

"Investīcija ir brīvas tirgus ekonomikas fundaments, un mūsu tautsaimniecībā būtisks ir ikkatrs ieguldījums. Man ir patiess gandarījums, ka laikā, kad pandēmija ir sašūpojusi ekonomiku visā pasaulē, Latvijā tiek īstenoti projekti nākotnes izaugsmei un starptautiskai konkurencei. "Orkla" grupa ar ilgtermiņa ieguldījumu projektiem gādā par papildu darba vietu nodrošināšanu un ekonomikas attīstību ne tikai Rīgā, bet arī ārpus galvaspilsētas robežām. Mēs redzam spilgtu piemēru tam, ka tieši Latvija ir vieta, kur ieguldīt ilgtermiņā," norāda Latvijas Republikas ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Kas uzņēmējus piesaista Ādažiem  

Investīciju piesaistē svarīgs ir ne tikai vietas ģeogrāfiskais novietojums, sakārtota infrastruktūra,...

"Šī ir jau otrā reize, kad "Orkla" sagaida viesus uz zemes gabala, uz kura jau tuvākajā nākotnē tiks uzbūvēta vairāk nekā 30 000 m2 plaša un ilgtspējīga ražotne. 2022. gadā durvis šeit vērs lielākā cepumu un vafeļu ražotne Baltijas valstīs un Skandināvijā, veidojot šī segmenta kompetenču centru šajā reģionā. Tā būs ne tikai ilgtspējīgas ražotnes piemērs "Orkla" grupā un citiem, bet arī sniegs pozitīvu pienesumu Latvijas ekonomikas izaugsmei, radot 250 jaunas darba vietas," uzsver SIA "Orkla Biscuit Production" un "Orkla Latvija" valdes priekšsēdētājs Toms Didrihsons.

Kā jau ziņots iepriekš, "Orkla Latvija" mātes uzņēmums nolēmis būvēt vēl vienu ražotni Ādažos, blakus "Laimas" jaunajai ražotnei, tādējādi Latvijā būs jau septiņas "Orkla" ražotnes, no kurām trīs atradīsies Ādažos.

Par 32 miljoniem eiro Ādažos taps jauna pārtikas ražotne 

Par jaunās “Orkla Biscuit Production” cepumu un vafeļu ražotnes būvnieku konkursa kārtībā...

Jaunā ražotne specializēsies tikai cepumu un vafeļu ražošanā, un būs lielākā šāda veida ražotne Baltijas valstīs un Skandināvijā. Papildus būvniecībai sekos vēl būtiskas investīcijas jaunās iekārtās un ražošanas līnijās, kopumā veidojot pēdējos gados lielākos ieguldījumus Latvijas pārtikas ražošanas nozarē, kas radīs ap 250 jaunu darba vietu. Kopumā ap 75% "Orkla Biscuit Production" ražotnē izgatavoto produktu tiks eksportēti. Plānots, ka jaunā ražotne sāks darbu 2022. gadā.

2020. gada maijā tika dibināts jauns uzņēmums SIA "Orkla Biscuit Production", kas ir daļa no procesa, lai "Orkla" cepumu un vafeļu ražošanu koncentrētu vienā vietā un uzbūvētu jaunu ražotni Ādažos. Līdz ar to cepumu un vafeļu ražošana no Kungelvas (Zviedrijā) un Rīgas (Artilērijas ielas) tiks pārcelta uz jauno ražotni. Šīs izmaiņas tiks veiktas līdz 2022. un 2023. gadam.

Šī gada 25. septembrī par jaunās "Orkla Biscuit Production" cepumu un vafeļu ražotnes būvnieku izvēlēta būvkompānija "Merks".

Par jaunās “Orkla Biscuit Production” cepumu un vafeļu ražotnes būvnieku konkursa kārtībā izvēlēta būvkompānija “Merks", informē uzņēmumā.

Līgums, kura kopsumma ir teju 32 miljoni eiro, paredz jaunas cepumu un vafeļu ražotnes būvniecību Ādažos. SIA “Merks” sagatavošanās darbus būvniecībai uzsāks šā gada oktobrī.

“Šī ražotne ir iecerēta kā ilgtspējīgas ražošanas paraugs visā “Orkla” grupā. Jaunajā ražotnē tiks ražoti cepumi un vafeles Skandināvijas un Baltijas valstīm, kā arī nākotnē citiem tirgiem, veidojot vafeļu un cepumu ražošanas kompetenču centru mūsu reģionā,” teic SIA “Orkla Biscuit Production” un “Orkla Latvija” valdes priekšsēdētājs Toms Didrihsons.

“Šis ir lielākais un nozīmīgākais pārtikas ražotnes objekts “Merks” darbības vēsturē ar kopumā 31 000 kvadrātmetru platību. Esam gandarīti būt izvēlētiem par partneriem, tādējādi turpinot iepriekšējo veiksmīgo sadarbību ar pasūtītāju un Ādažu novada pašvaldību. Mūsu spēcīgā profesionāļu komanda darīs visu, lai realizētu projektu plānotajā laikā un pēc visaugstākās kvalitātes standartiem,” saka “Merks” valdes loceklis un celtniecības direktors Andris Bišmeistars.

Kafejnīcas Kūkotava saimniece Liene Tomsone piekritusi ziedot 80 kilogramus cepumu ar insultu slimajiem, tomēr labdarības biedrība «Dzīves kvalitātes iniciatīva» iepriekš uzņēmēju neinformēja, ka ziedotie cepumi tiks nodoti tālāk tirdzniecībā, kā arī maldīgi tiks nodēvēti par eko ražojumu, izraisot Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) neizpratni.

«Labdarības biedrība «Dzīves kvalitātes iniciatīva» vērsās pie manis ar aicinājumu palīdzēt ar insultu slimajiem cilvēkiem. Tika izveidots grafiks, kad nodosim cepumus un kopā sacepām 80 kilogramus,» stāsta L. Tomsone, kura par to, ka cepumi vēlāk nonākuši tirdzniecībā uzzināja tikai pēc nepatīkama PVD darbinieces zvana.

No PVD pārstāves teiktā Kūkotavas īpašniece atklāja, ka cepumi tiek tirgoti atlaižu kuponu portālā Cherry.lv, un cepumu tirgotājs ir kāds uzņēmums Eko Alianse. Tādējādi Kūkotavas saimniecei tika sagādāti divi pārsteigumi - viens, ka labdarībai paredzētie cepumi tiek tirgoti, un otrs, ka tie maldinoši saukti par eko produktu. «PVD ir ļoti stingri standarti, lai produkcija varētu iegūt eko statusu, un mūsu cepumi nevar būt dēvēti par eko cepumiem,» norāda I. Tomsone.

2019. gada nogalē noslēdzies Lielbritānijas mazumtirdzniecības apvienības (British Retail Consortium – BRC) pārtikas drošības un kvalitātes audits "Orkla Latvija" zefīru ražotnē, kurā saņemts augstākais novērtējums – AA līmenis.

"Pērnā gada nogalē saņēmām sertifikātu ar A līmeņa novērtējumu, bet šogad esam spējuši augt un pierādīt sevi vēl labāk. Sertifikācija atbilstoši BRC standarta prasībām sniedz iespēju demonstrēt uzticama partnera reputāciju, lai sekmētu uzņēmuma tālāku attīstību eksporta tirgos un arī jaunu tirgu apgūšanu," stāsta "Orkla Latvija" valdes priekšsēdētājs Toms Didrihsons.

Pēdējo gadu laikā zefīru un cepumu ražotnēs īstenoti vairāki investīciju projekti, kuru ietvaros ir pilnveidotas ražošanas līnijas, gatavās produkcijas un izejvielu plūsmas process, kā arī veikti uzlabojumi sanitārajos punktos.

BRC pārtikas drošības un kvalitātes standarta sertifikāts ir pasaulē vadošais pārtikas kvalitātes sertifikāts. Šī sertifikāta esamība ir ļoti daudzu Eiropas un pasaules vadošo mazumtirdzniecības veikalu ķēžu prasība sadarbības uzsākšanai un tās turpināšanai, jo tā sniedz pārliecību par pārtikas ražošanas uzņēmuma procesu norises kvalitāti.

Šonedēļ rubrikā Kā top? portāls Db.lv piedāvā aplūkot, kā Krimuldas novada Raganā strādājošajā uzņēmumā «Perfecto» cep veselīgos cepumus bez miltiem «Fity».

SIA «Perfecto» bezmiltu «Fity» cepumu ražošanu uzsāka 2014.gadā, un šo piecu gadu laikā cepumu sortiments ir attīstīts līdz sešu veidu lielam piedāvājumam - mandeļu, ķirbju sēklu, linsēklu, šķiedrvielu un no šā gada klāt nākuši arī čia sēklu un dzērveņu cepumi.

Par jaunu garšu meklējumiem rūpējas saldumu ražotnes īpašniece un ražošanas vadītāja Lāsma Salmiņa. Viņa stāsta, ka vienmēr kaut ko cepusi un gatavojusi jau kopš agras bērnības. Laikā, kad tika dibināta «Perfecto» saldumu ražotne, L.Salmiņa uzsvaru vēlējusies likt uz veselīgāku produktu gatavošanu. Tādēļ arī cepumu ražošanā viņa atturas no kviešu miltu un mākslīgu saldinātāju izmantošanas. Viņa piemetina, ka pati ciena receptes, kurās vispār netiek pievienots cukurs, taču lielāks pieprasījums ir pēc saldākiem produktiem.

Noslēgumam tuvojas 2020.gadā uzsāktie “Orkla Biscuit Production” ražotnes būvniecības darbi Ādažos un iecerēts, ka gada nogalē jauna rūpnīca sāks darbu.

Jaunā, vairāk nekā 30 000 m2 plašā ražotne ar 13 ražošanas līnijām specializēsies cepumu un vafeļu ražošanā, un būs lielākā šāda veida ražotne Ziemeļvalstīs un Baltijā. Papildus būvniecībai sekos vēl būtiskas investīcijas jaunās iekārtās un ražošanas līnijās, kopumā veidojot pēdējos gados lielākās investīcijas Latvijas pārtikas ražošanas nozarē, kas radīs ap 300 jaunu darba vietu. Šīs būs vienas no ievērojamākajām “Orkla” investīcijām, kas ir veiktas Latvijas pārtikas nozarē pēdējos gados.

Lai atstātu vēstījumus nākamajām paaudzēm, topošās “Orkla Biscuit Production” ražotnes pamatos 11.maijā tika ierakta īpaša kapsula. Svinīgajā pasākumā piedalījās “Orkla” grupas viceprezidente Ingvilla Berga (Ingvill Tarberg Berg), “Orkla Biscuit Production” valdes priekšsēdētājs Johans Udins (Johan Uddin), Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs, Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja Zane Petre, Ādažu novada domes priekšsēdētājs Māris Sprindžuks, kā arī būvniecības kompānijas “Merks” celtniecības direktora vietnieks Jānis Zilgme.

Spītējot pandēmijas radītajiem apstākļiem, jaunā "Selgas" cepumu un vafeļu ražotnes būvniecība Ādažos norit pēc plāna. Jau nākamgad ar vismaz 250 jaunām darba vietām vairāk nekā 30 000 m2 platībā plānots, ka darbu uzsāks jau septītā "Orkla" uzņēmuma ražotne Latvijā, informē uzņēmums.

Papildus tam 2021. gada aprīlī palielināts uzņēmuma "Orkla Biscuit Production" pamatkapitāls par 10 miljoniem eiro, kopumā veidojot 30 miljonus eiro.

"Esam gandarīti redzēt, ka, neskatoties uz Covid-19 ietekmi, "Selgas" ražotnes būvniecība norit pēc plāna un dažos posmos pat ir izdevies apsteigt laika grafiku. Vienlaikus mēs saglabājam mūsu fokusu uz divām prioritātēm šajā projektā – droša darba organizācija, ievērojot veselības aizsardzības pasākumus, kā arī ražotnes atbilstība mūsdienīgām ilgtspējības prasībām. Ņemot vērā augsto aktivitātes līmeni projektā, esam palielinājuši arī uzņēmuma pamatkapitālu, lai varam turpināt tālākos projekta soļus," skaidro SIA "Orkla Biscuit Production" un SIA "Orkla Latvija" valdes priekšsēdētājs Toms Didrihsons.

2014. gadā NP Foods grupas uzņēmumu — Laima, Staburadze un Gutta — ražotās produkcijas kopējais eksporta apjoms pieauga par 11 %, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Kopējais NP Foods grupas eksporta apgrozījums pērn sasniedza 10 miljonus eiro, liecina uzņēmuma sniegtā informācija.

Ieva Jonsone, SIA NP Foods eksporta direktore, komentē: «Kopumā aizvadītais gads ir bijis atkārtoti labākais NP Foods grupas uzņēmumu produktu eksporta gads kopš 2002. gada. Vērā ņemams eksporta apjomu pieaugums panākts prioritārajos eksporta tirgos — ASV un ES valstīs. Arī šogad plānojam turpināt šo attīstības vektoru, nostiprinot un palielinot klātbūtni esošajos eksporta tirgos ES un Skandināvijas valstīs, prioritāri orientējoties arī uz eksporta īpatsvara palielināšanu ASV, Āzijā un Tuvo Austrumu valstu tirgū, kas nākotnē tiek prognozēts kā viens no perspektīvākajiem tirgiem. Šogad domājam sagaidīt arī pirmos rezultātus no pērn veiktajām iestrādnēm eksporta attīstīšanai uz Latīņamerikas valstīm.»

A/s Laima trešdien uzsākusi lata formas cepumu Selga ražošanu. Kolekcija atveidos pilnu Latvijas latu monētu kolekciju, Db.lv informēja uzņēmuma pārstāve Rita Voronkova.

Monētu kolekcijā būs pieejamas visas lata jubilejas monētas, izņemot pēdējo Latvijas Bankas monētu. Pēdējā monēta nebūs iekļauta kolekcijā, jo speciālā cepumu ražošanas rotora izgatavošana tika uzsākta pirms pēdējās viena lata monētas laišanas apgrozībā, Db.lv skaidroja Aija Ūdre, zīmola Selga vadītāja.

Rotors ir apaļš cilindrs, uz kura virsmas ir izvietotas cepumu formiņas ar Latvijas bankas izdoto dažādo lata monētu attēliem - kopā 23 monētu attēliem. Katrā formiņā iegravēts kāds no monētu attēliem, ražošanas procesu skaidro A. Ūdre.

Viņa pauda, ka Selga lata cepumu ieviešanā speciāla rotora iegādei kopumā investēti 4,4 tūkstoši latu. Cepumu pamatā ir klasiskā Selga recepte.

Konditorejas un uzkodu ražotāja «Orkla Confectionery & Snacks Latvija» izsludinājusi jaunu iepirkumu konkursu par «Laima» šokolādes fabrikas celtniecību Ādažos, kura plānotā līgumcena ir deviņi miljoni eiro, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Pērn kompānija jau bija izsludinājusi konkursu par jaunas šokolādes fabrikas būvniecību Ādažos, kura paredzamā līgumcena bija 6,5 miljoni eiro, taču konkursa pieteikšanās termiņu pagarināja, precizējot tā pretendentu kvalifikācijas prasības, kā arī kvalitātes kritērijus. Vēlāk iepirkumu konkurss tika pārtraukts.

Kompānijas sabiedrisko attiecību un komunikācijas vadītāja Lineta Mikša skaidroja, ka pērn «Orkla Confectionery & Snacks Latvija» izlēma atcelt izsludināto iepirkumu, ņemot vērā lēmumu par cepumu un vafeļu kompetenču centra būvniecību. «Mēs vēlējāmies aptvert abu projektu kopējo attīstību, lai izmantotu tās iespējas, ko var gūt no infrastruktūras sinerģijām,» skaidroja Mikša. Tas garantēs, ka «Laimas» ražotnes un jaunās cepumu un vafeļu ražotnes projekti tiek izstrādāti atbilstoši vienādiem standartiem.

Ziņojums par akciju sabiedrības Laima obligātā akciju atpirkšanas piedāvājuma rezultātiem un nozīmīgas līdzdalības iegūšanu.

Izpildot Finanšu instrumentu tirgus likuma 79.panta un 61.panta prasības, sniedzu ziņojums par akciju sabiedrības Laima obligātā akciju atpirkšanas piedāvājuma rezultātiem un nozīmīgas līdzdalības iegūšanu.

1. Mērķa sabiedrība

Akciju sabiedrība Laima, reģistrēta LR Uzņēmumu reģistrā 1993.gada 25.novembrī, pārreģistrēta 1996.gada 31.oktobrī un ierakstīta LR Komercreģistrā 2003.gada 19.jūnijā ar reģistrācijas numuru 40003020441, juridiskā adrese:

Sporta iela 2, Rīga, tālruņa numurs: 7080301, faksa numurs: 7080332, e-pasta

adrese: [email protected], interneta mājas lapas adrese: www.laima.lv (turpmāk - Mērķa sabiedrība).

Ar šo AS Staburadze valde paziņo, ka ir saņēmusi sekojošu informāciju no tās akcionāra NR Confectionary AB, kas atspoguļota šīsdienas laikrakstā Dienas Bizness.

AS Laima, AS Staburadzes un AS Gutta īpašnieks NP Confectionary AB gatavojas pirkt vairākus uzņēmumus ārpus Latvijas, investējot ap 300 milj. Eiro divos gados.

NP Confectionary AB izpilddirektors AS Laima padomes priekšsēdētājs Juris Jonaitis atklāj, kas paredz jaunu kompāniju iegādi, kas nodarbojas ar saldumu, dzērienu un ātri un ērti pagatavojamo produktu ražošanu.

Patlaban tiek apzināti uzņēmumi Baltijas valstīs un tām tuvumā esošajos tirgos - Pēterburgā, Maskavā, Polijā, kur NP Confectionary AB jau pieder Lider Artur, kā arī Čehijā, Skandināvijā un interese ir arī par Lielbritāniju. Šobrīd aktīvs darbs notiek ar 12 projektiem un šo uzņēmumu apgrozījums ir, sākot no pieciem līdz 150 miljoniem eiro. J. Jonaitis klāstīja, ka jau tuvākajā laikā noslēgsies viena ātri un ērti pagatavojamas pārtikas uzņēmuma iegādes darījums vienā no kaimiņvalstīm, taču viņš pagaidām neatklāja kompānijas nosaukumu. Savukārt, raksturojot Krievijas tirgu, J. Jonaitis norāda, ka pēdējos gados uzņēmumi ir ļoti strauji attīstījušies un investīcijas tajos, iespējams, ir bijušas daudz intensīvākas nekā Baltijā. Krievijas uzņēmumi ir tehniski un tehnoloģiski daudz labāk aprkoti un produktu kvalitāte ir augstāka nekā Latvijā. „Ir atsevišķas sfēras, kur redzam, ka kompānijas kvalificējas diviem svarīgiem faktoriem - augošs pārtikas tirgus un otrs - mēs varam pievienot savas zināšanas vai gūt labumus, apvienojot jaunos uzņēmumus ar tiem, kas jau mums ir tagad,” tā J. Jonaitis.