Eiropas Inovācijas un tīklu izpildaģentūra (INEA - Innovation and Networks Executive Agency), triju Baltijas valstu kopuzņēmums RB Rail AS, Igaunijas Republikas Ekonomikas un komunikāciju lietu ministrija, Latvijas Republikas Satiksmes ministrija un Lietuvas Republikas Transporta un komunikācijas ministrija 18. novembrī parakstīja līdzfinansējuma līgumu par kopējo summu 225 milj. eiro, kas paredzēti Rail Baltic/Rail Baltica ātrgaitas dzelzceļa būvniecībai.

Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (Connecting Europe Facility jeb CEF) ieguldījums projektā sasniegs aptuveni 191 milj. eiro, kas ir 85% no visiem attiecināmajiem izdevumiem. Parakstītais līgums papildina Eiropas Savienības līdzfinansējuma līgumu, kas tika parakstīts 2015. gada 23. novembrī.

Igaunijā finansējuma kopējā vērtība ir apmēram 13 milj. eiro (CEF ieguldījums ap 11 milj. eiro).

Lietuvas finansējums sasniedz aptuveni 211,5 milj. eiro (CEF ieguldījums ap 180 milj. eiro).

Latvija piešķirto finansējumu aptuveni 0,6 mij. eiro vērtībā (CEF ieguldījums ap 409 tūkst. eiro) izmantos Rail Baltic/Rail Baltica dzelzceļa infrastruktūras un aeronavigācijas infrastruktūras un pakalpojumu atbilstības novērtējumam saistībā ar Starptautisko lidostu Rīga. Tāpat par atvēlēto naudu plānotajā maršrutā tiks veikti arheoloģiskie pētījumi.

Šajā nedēļā Tallink Group ātrgaitas prāmis Megastar, kas tiek būvēts Meyer Turku kuģu būvētavā, devās pirmajā izmēģinājuma braucienā, informē uzņēmums.

Tas nepieciešams, lai pārbaudītu kuģa tehnisko gatavību, manevrēšanas spējas un daudzas citas kuģim nozīmīgas lietas. Ir plānots, ka Megastar uzsāks kursēt maršrutā Tallina–Helsinki 2017.gada 29.janvārī.

M/S Megastar ir 212 m garš ar 2800 pasažieru vietām, un tā garums un pasažieru kapacitāte ir tikpat liela kā kompānijas lielākajam kruīza prāmim M/S Baltic Queen. M/S Megastar kā degvielu izmantos sašķidrināto dabasgāzi (LNG), tāpat to būs iespējams darbināt ar dīzeli. Izmantojot LNG, prāmja vides rādītāji ievērojami pieaug, neradot sēru un sodrējus, kā arī samazinot slāpekļa un CO2 emisiju. Prāmis būs ar bruto tonnāžu 49 000 t un ekonomisko ātrumu 27 mezgli.

Lietuvas un Latvijas starpsavienojuma uzlabošanas (ELLI) projekta izpilde tiks paātrināta, lai gāzes pārvades jaunas no Lietuvas uz Latvijas gāzes sistēmu no 1.novembra varētu palielināt par vienu trešdaļu - līdz 90 gigavatstundām (GWh) dienā, otrdien paziņoja Lietuvas dabasgāzes pārvades sistēmas operators "Amber Grid".

Par straujāku gāzes pārvades jaudas starp Lietuvu un Latviju palielināšanu vienojušies abu valstu sistēmu operatori "Amber Grid" un "Conexus Baltic Grid".

"Amber Grid" komercdirektors Vītauts Ruolija skaidroja, ka Lietuvas un Latvijas starpsavienojuma jaudas palielināšana arī pirms ELLI projekta pabeigšanas ļaus vairāk gāzes piegādāt no sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināļa Klaipēdā vai Polijas uz Latviju.

Jaudas palielinājum "sniegs lielāku elastību tirgus dalībniekiem piegādāt Lietuvā importēto gāzi uz Latvijas pazemes gāzes krātuvi Inčukalnā, kā arī apmierināt Latvijas, Igaunijas un Somijas vajadzības nākamajā ziemā", mi "Amber Grid" pārstāvis.

Janvāra beigās savā pirmajā braucienā maršrutā Tallina – Helsinki dosies jaunuzbūvētais Tallink Group ātrgaitas prāmis Megastar. Tā interjerā dominē Ziemeļvalstu dizains.

Kuģa projektēšana tika uzsākta 2015. gada janvārī, un Megastar tika būvēts Meyer Turku kuģu būvētavā. Somu zināšanas un prasmes tika izmantotas šī dizaina realizēšanai. Piemēram, gaismas ķermeņi un mēbeles tika veidotas Turku.

Klientu vēlme bija, lai uz prāmja ir mazāk kajīšu un vairāk sēdvietu. No dizaina aspekta tas nozīmē vairāk telpas restorāniem. Uz kuģa šobrīd ir 2 800 sēdvietas un septiņi dažādi restorāni un kafejnīcas.

Papildu restorāniem un atpūtas telpām, kas pieejamas visiem ceļotājiem, prāmim ir divas premium klases atpūtas zonas – Comfort lounge un Business lounge.

Megastar interjera dizainu veidoja somu interjera dizaina uzņēmums dSign Vertti Kivi & Co.

Oficiāli atklāts Igaunijas un Somijas dabasgāzes starpsavienojums Balticconnector – divvirzienu gāzes cauruļvads, kas savieno abu valstu dabasgāzes infrastruktūras.

Balticconnector ļaus atvērt gāzes tirgu Somijā un savienos Baltijas valstu un Somijas dabasgāzes tīklus.

77 km garais cauruļvada zemūdens posms no Inkoo Somijā līdz Paldiski Igaunijā ir savienots ar 21km garu sauszemes cauruļvadu Somijā un 55 km garu sauszemes cauruļvadu Igaunijā, tādējādi savienojot abu valstu gāzes pārvades sistēmas. Kopējā Balticconnector pārvades jauda ir līdz 72 GWh dienā.

Balticconnector būs daļa no vienotā dabasgāzes tirgus infrastruktūras, kas darbību uzsāks 2020.gada 1.janvārī un kurā apvienojas gāzes pārvades sistēmu operatori Somijā, Latvijā un Igaunijā.

Projekta kopējās izmaksas sasniedz 250 miljonus eiro un lielākā daļa jeb 75% no tām tiek segtas ar Eiropas Savienības Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (Connecting Europe Facility – CEF) līdzfinansējumu.

Piektdien, 1. jūlijā, jaunais LNG ātrgaitas prāmis M/S Megastar tika nokristīts Meyer Turku kuģu būvētavā, informē AS Tallink Grupp un Meyer Turku.

Videi draudzīgo prāmi kristīja bijusī Somijas prezidente Tarja Halonena.

AS Tallink Grupp valdes priekšsēdētājs Janeks Stalmeisters teica, ka kuģa būves process ir jau gandrīz pusceļā.

«Prāmja būvniecība turpinās, un līdz ar to arī notiek darbs pie jauniem un inovatīviem pakalpojumiem un risinājumiem, kas ieviesīs jaunas vēsmas Tallink Shuttle konceptā un tiks atrādīti pasažieriem līdz ar jauno prāmi. Tāpat mēs esam ļoti pagodināti, ka prezidente Tarja Halonen ir prāmja krustmāte. Tas ir apliecinājums speciāli izstrādātiem šī prāmja ārkārtīgi augstajiem videi draudzīgiem risinājumiem. Šajā skatījumā M/S Megastar būs ļoti labs vēstnesis visā nozarē,» piebilda Janeks Stalmeisters.

Aptuveni 70% no Balvu uzņēmuma Asna-G saražotās produkcijas nonāk ārzemēs, dekoratīvie koka elementi īpaši pieprasīti ir Zviedrijā, Somijā, Dānijā un Norvēģijā

Ar namdaru un galdniecības izstrādājumu ražošanu Asna-G nodarbojas jau sešus gadus. Pēc veiksmīgi noslēgta sadarbības līguma ar skandināviem uzņēmums uz ārzemēm eksportē 12 dažāda veida dekoratīvos koka elementus, bet Latvijas tirgum pēc individuāla pasūtījuma ražo masīvkoka izstrādājumus. Asna-G īpašnieks Nauris Pomers atklāj, ka šobrīd uzņēmums mēģina ieiet arī Vācijas tirgū, taču pagaidām tas nav izdevies.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Jau kopš uzņēmuma pirmsākumiem bija skaidrs, ka tas koncentrēsies uz eksportu, atzīst N. Pomers. «Galvenie un maksātspējīgākie pasūtītāji mūsu gadījumā ir skandināvi. Ar šo valstu uzņēmējiem sadarbojamies jau kopš Asna-G dibināšanas. Skandināvi augstu vērtē produkcijas kvalitāti un termiņus, tāpēc esam priecīgi, ka šo gadu laikā esam spējuši veiksmīgi sadarboties un iegūt pasūtītāju uzticību. Pārsvarā mūsu produkcija nonāk Zviedrijā, Somijā, Dānijā un Norvēģijā, pašlaik meklējam iespējas preces eksportēt arī uz Vāciju,» stāsta N. Pomers. Viņš norāda, ka pasūtītāji parasti ir steidzīgi un grib, lai pasūtījums taptu diezgan īsā laikā un būtu kvalitatīvs. «Uzņēmuma darbinieki strādā saspringtā grafikā. Tiklīdz produkcija saražota, tā jāatdod pasūtītājam. Mēģinām nodrošināt gan kvalitāti, gan ievērot noteiktos termiņus,» pauž uzņēmuma īpašnieks.

Baltijas elektroenerģijas tirgū tuvākajos gados konkurence tikai saasināsies, pirmdien vēsta laikraksts Dienas bizness.

To DB sacīja a/s Latvenergo Elektroenerģijas pārdošanas direktors Dāvis Skulte.

«Salīdzinot ar Skandināvijas valstīm, kurās ir vairāki desmiti elektroenerģijas pārdevēju, konkurence pie mums tirgū ir maza. Taču arī Latvijā ir tendence konkurencei pieaugt tāpat kā pārējās Baltijas valstīs,» tā D. Skulte, piebilstot, lai arī Latvijā aktīvākie elektroenerģijas tirgotāji ir Latvenergo un Enefit, tirgū darbojas arī citi mazāki elektrības pārdevēji, tostarp no Lietuvas un Igaunijas. Tiesa, Baltijas elektroenerģijas tirgū vēl neesot pamanīti ne Krievijas uzņēmumi, ne kāds no skandināvu uzņēmumiem, piemēram, Fortum vai Vatenfall.

Kāda norvēģu ģimene saīsinājusi brīvdienas Bulgārijā un nosūtījusi sūdzībību, jo atklājusi, ka viesnīcu, kur viņiem bija jāuzturas, lielākoties aizņēmuši bulgāri un citi tūristi no Austrumeiropas, vēsta thelocal.no.

Atgriežoties Norvēģijā, ģimene par tūroperatoru Apollo ziņojusi atbildīgajai iestādei, kas valstī izskata šādus strīdus, informējis laikraksts Aftenposten.

«Viesnīcas komplekss bija labs, bet mēs reaģējam uz faktu, ka Apollo nosūtīja mūs uz viesnīcu, kur mitinās tikai bulgāri un Austrumeiropieši,» norādījusi ģimene, piebilstot, ka viņi nekad nebūtu izvēlējušies šādu viesnīcu, ja būtu šo faktu zinājuši iepriekš.

Ģimene akcentējusi, ka izvēlējusies Melnās jūras brīvdienu galamērķi, rēķinoties ar savu 12 gadus veco meitu, taču ātri vien atklājuši, ka šajā vietā trūkst citu bērnu, ar kuriem viņa varētu viegli komunicēt.

Teju katrā pilsētā, kas būvēta pie kādas upes krastiem, uzmanību parasti piesaista dažādas laivas, kuteri un kuģīši, kā arī ostas, kur tas viss bāzējas. Rīgā šādas vietas ir pat vairākas. Viena no tām – Daugavas līcis pie Balasta dambja jeb Āgenskalna līcis.

Laivas un kuģi Āgenskalna līcī nav nekāds pēdējā laika jaunums – tas viss šeit ir bijis jau daudzus gadus, un jautājums ir par to, cik veiksmīgi vai neveiksmīgi šī vieta ir tikusi izmantota, piesaistot gan vietējos iedzīvotājus, gan arī tūristus. Šobrīd līcī saimnieko vairāki uzņēmumi, kuru vadītāji atzīst – pēc vairākiem ne īpaši veiksmīgiem gadiem beidzot atkal ir vērojama aktivitāte, cilvēku interese par šeit notiekošo jeb, vienkārši sakot, ir atgriezusies dzīvība.

Centrālais līča objekts nenoliedzami ir Aagenosta – vieta, kur ir piestātnes, laivas un arī kafejnīca Piķis un zēģele. «Pagaidām to vēl nevar nosaukt par biznesu – tas viss vairāk līdzinās hobijam. Dažādi uzņēmumi šeit jau bāzējas, bet gribas, lai būtu vairāk dažādu aktivitāšu,» saka Aagenostas vadītājs uzņēmējs Jurijs Petuhovs. Nav jau tā, ka ostā nenotiktu nekas. Šogad te ir pilns ar laivām – ostā ir aptuveni 30 dažādu braucamrīku. J. Petuhovs saka – skandināvi apgalvo, ka bizness sākas no 150 laivām ostā, un tas skan ticami. Tāpat nāk cilvēki, kas brauc ar savām laivām, iedzer alu, atpūšas.

A/s Rīgas kuģu būvētava fokusēsies uz mazo un vidēja izmēra kuģu būvniecību, kā arī rietumvalstu kuģu remontu.

To intervijā Dienas Biznesam atklāj smagās mašīnbūves uzņēmuma a/s Rīgas kuģu būvētava (RKB) jaunais stūrmanis – valdes priekšsēdētājs Jānis Skvarnovičs, kurš uzņēmuma vadību pārņēmis sarežģītā situācijā – notiek akcionāru savstarpējais karš, tiek prasīta uzņēmuma maksātnespēja, iepriekšējo gadu tirgus aizvēršanās Krievijā un Ukrainā, sarežģīta situācija ar pasūtījumiem Eiropas kuģu būvētavās, jo lielo kuģu būves pasūtījumi pārcēlušies uz Dienvidaustrumāziju (Ķīnu, Dienvidkoreju), rezultātā tādu būvēšana ES ir kļuvusi par sava veida reliktu. RKB nebūt nav pirmais uzņēmums, kura valdē strādā J. Skvarnovičs, jo viņš ir vadījis ne tikai kolhozu Tukuma rajonā vēl PSRS laikos, bet arī a/s Tukuma piens, a/s Rīgas piena kombināts, a/s Limbažu piens, SIA Forburga, a/s Stats Invest, bijis valdē a/s Austrumu klīniskā universitātes slimnīca un SIA Stats. Ar šādu vadītāja pieredzes bagāžu viņš pauž optimismu par uzņēmuma nākotnes perspektīvu.

Pēc darījuma Datakom plāno aktīvāk piedalīties starptautiskos iepirkumos; bez puniem neiztikt, tomēr plinte krūmos netiks mesta

Tā DB intervijā norāda Latvijas IT uzņēmuma Datakom valdes priekšsēdētājs Uldis Semeiks. DB jau rakstīja (26.08.2015.), ka U. Semeiks ir kļuvis par vienīgo uzņēmuma īpašnieku. Atbilstoši Lursoft datiem, Datakom vienīgais īpašnieks ir uzņēmums SIA Datlex, kurš savukārt 100% pieder U. Semeikam. Datakom ir dibināts 1994.gadā. Uzņēmums ir IBM Corporation partneris kompleksu infrastruktūras sistēmu risinājumu, sistēmu pārvaldības jomā un palīdzības dienesta pakalpojumu nodrošināšanā.

Cik ilgi noritēja sarunas ar otru Datakom līdzīpašnieku? Vai sadarbība ir pilnībā pārtraukta?

Izmaiņas parāda Uzņēmumu reģistra dati. Sarunas ilga aptuveni trīs četrus mēnešus. Darījumam iemesli bija vairāki, bet detalizēti ar tiem neiepazīstināšu. Tāpat esam vienojušies par konfidencialitāti, varu pateikt tikai to, ka man ir citāds redzējums par uzņēmuma attīstību. Rezultātā panācām vienošanos.

Savulaik slepeno pazemes bunkuru izmantošanai mūsdienās ir dažādi piemēri, tostarp tajos mēdz piedāvāt arī nakšņošanas pakalpojumus. Taču zem rehabilitācijas centra «Līgatne» esošais padomju laiku slepenais bunkurs šādu iespēju tuvākajā nākotnē nepieļauj, biznesa portālam db.lv pastāstīja SIA «Rehabilitācijas centra «Līgatne»» klientu apkalpošanas daļas vadītāja Ludmila Annuškāne.

«Bunkurā netiks izveidota viesnīca, jo tam ir nepieciešami lieli ieguldījumi, kuru mums nav,» saka L. Annuškāne, kura bunkurā strādājusi arī padomju laikos. Bunkurs kā slepens objekts ir izbūvēts pagājušajā gadsimta astoņdesmitajos gados politiskās un valsts varas elites vajadzībām, valsts vadīšanai atomkara gadījumā.

FOTO: ekskluzīva viesnīca armijas bunkurā

Bunkurs ir cieši saistīts ar Rehabilitācijas centru «Līgatne», kuram šobrīd ir «atveseļošanās» periods, un tieši ieņēmumi no tūrisma plūsmas uz bunkuru palīdzējuši risināt centra finansiālās problēmas. Vēl 2013. gadā Rehabilitācijas centram «Līgatne» ikmēneša izdevumi regulāri bija lielāki nekā ieņēmumi. Līdz ar to izveidojās finansiālas problēmas, kuru rezultātā tas vairs nespēja segt tekošos izdevumus, nodokļu parādus un pieaugošos procentu maksājumus. Kopējais parāds sasniedza 442 428 eiro. Šobrīd visi parādi ir nomaksāti un Rehabilitācijas centrs «Līgatne» kaļ attīstības plānus.

Jau 12 gadus bez rezultātiem, potenciālajiem investoriem vai pircējiem Liepājā tiek piedāvāta viesnīca Kolumbs, biznesa portālam Db.lv pastāstīja SIA «HOTEL KOLUMBS» īpašnieks Ivo Bergmanis.

Biznesa portāls Db.lv novēroja, ka informācija par viesnīcas pārdošanu ievietota kādā krievu nekustamo īpašumu portālā. Db.lv sazinoties ar viesnīcas īpašnieku Ivo Bergmani izdevās noskaidrot, ka sludinājums ārvalstu interneta portālā ievietots apzināti, kā cenu aptauja lai noskaidrotu tirgus cenu un neradītu lieku ažiotāžu Latvijā.

Par 3 miljoniem eiro tiek pārdota viesnīca ar 30 numuriņiem, restorānu un piegulošiem īpašumiem - 6 000 kvadrātmetru platībā.

«Viesnīca tiek pārdota jau 12 gadus. Jau uzbūvēju ar domu, ka pārdošu,» sacīja I.Bergmanis. Pēc viņa domām, Latvijas biznesa vide neveicina uzņēmējdarbības attīstību. Viņaprāt, arī nodokļu slogs ir par lielu, tāpēc viņš apsver pārcelties uz dzīvi ārvalstīs. «Tā ir eksistence nevis bizness. Ja kaut ko nopelnām, tad veikli ir klāt VID un citas iestādes,» komentēja viesnīcas īpašnieks.

Nodokļi, transports, makroekonomika un atklāta iepirkumu procedūra ir tēmas, pie kurām valdībai piestrādāt šogad iesaka Ārvalstu investoru padome Latvijā (ĀIPL).

Vēl pirms ikgadējās ĀIPL diskusijas ar valsts augstākajām amatpersonām DB tikās ar valdes priekšsēdētāju Latvijā Ahmedu Šarhu un izpilddirektoru Ģirtu Greiškalnu, lai noskaidrotu investoru attieksmi pret Latviju un iespējas piesaistīt ārvalstu kapitālu.

Augstāko atzīmi gūst izstāde par arhitekti Martu Staņu

Latvijas arhitektūras 2010.gada Lielā balva piešķirta izstādei Aiz priekškara. Arhitekte Marta Staņa.

Īpašums

Attīstītāji nolūko Tallinu

Iepirkšanās centru tirgus Baltijā šobrīd ir raksturojams ar vārdu «pilns» vai pat pārpildīts.

Norvēģijas tirgū Scanhouse nokļuva «pavisam netīšām» - kādā reklāmas portālā Scanhouse pārstāvji nosūtīja «spamu» aptuveni 500 māju būvniekiem un attīstītājiem. Uz šo e-pastu 2009. gadā dibinātais uzņēmums saņēma piecas atbildes, no kurām viens māju attīstītājs uzsāka nopietnas sarunas, kuru rezultātā tika slēgts 2,5 milj. eiro apjomīga projekta līgums par 12 koka daudzdzīvokļu māju izbūvi jaunā rajonā Norvēģijas pilsētā Sortlandē, portālam Db.lv stāstīja uzņēmuma līdzīpašnieks Māris Liepiņš.

Sortlandes pilsētiņas jaunā māju rajona attīstītājs jau iepriekš bija sadarbojies ar māju būvnieku no Latvijas, taču pasūtītāju neesot apmierinājis iepriekšējais māju būvnieks, un viņš meklējis citu kā rezultātā, saņemot e-pastu no Scanhouse, attīstītājs lūdzis uzņēmumam rekomendācijas un iespēju aplūkot jau tapušos projektus, kā arī viesojies Scanhouse ražotnē Mārupē, un šīs «iepazīšanās» rezultātā tika slēgts līgums, stāsta uzņēmuma līdzīpašnieks. Patlaban jau paveikta trešā daļa darba šinī projektā, un paredzams, ka pirmie iemītnieki Latvijā ražotajās un Latvijas celtnieku uzstādītajās un iekārtotajās mājās ievāksies šā gada jūnijā.

«Ārzemnieki izpērk zemes. Agrāk neskatījās virsū gabaliem zem 10 ha, gribēja mežus – šobrīd pērk visu no vietas. Pārsvarā tie ir skandināvi, kas iegulda naudu mūsu zemē un ne pārāk aizraujas ar saimniecisko darbību,» intervijā laikrakstam Latvijas Avīze sacījusi Rugāju novada domes priekšsēdētāja Sandra Kapteine.

«Bija gan atkal viens labais stāsts, kad mūsu uzņēmējs atpirka zemi no zviedra, taču tā nav parastā aprite. Īpašumam nonākot tirgū, izsolē, darbojas veikli starpnieki, kas, sekojot zvanam no Rīgas, pārsitīs zemnieka piedāvāto cenu un dabūs kāroto mantu. Palaistā zemes iegādes kreditēšanas programma ir stingri novēlota un ar pārāk maz miljoniem. Ja vecāku mantotā saimniecība vienam otram jaunajam noder par atbalsta punktu, tad tam, kurš grib saimniekot no nulles, ir pilnīgs bezceris. Banka bez ķīlas naudu nedos. Un arī tiem, kas grib paplašināt saimniecību, būs jāknapinās,» viņa skaidrojusi.

Jautāta, kāds no Rugājiem izskatās valdības piedāvātais tautiešu reemigrācijas plāns, S. Kapteine stāstījusi: «Labais stāsts, ka daudzbērnu ģimenes galva, sapelnījis naudu un atgriezies mūsu pusē, ir tikai viens. Pārējie stāsti ir, ka vecāki devušies prom, un ir jau septiņi skolēni, kas izņemti no skolas, aizvesti uz ārzemēm vecākiem līdzi, lai turpinātu mācības mītnes zemē.»

Izdejot valsi kuršu vikingu laivā vai izcīnīt jūras kauju, iepazīt kuršu dzīvesziņu var senākajā rakstos precīzi minētajā Latvijas vietā – Grobiņā

Grobiņa šobrīd pretendē uz vietu UNESCO pasaules kultūras mantojuma sarakstā, tā no Liepājas guļamvagona pārtop aktīvās atpūtas centrā ar pamatīgu izziņas piedevu. Idejas virzītāji ir tūrisma klubs Oga (TK Oga) jeb aptuveni 30 aktīvi Grobiņas jaunieši. Sākumā ideja bija izveidot vietu, kur pašiem saturīgi pavadīt laiku, taču infrastruktūras uzturēšanai vajadzēja ienākumus. Tāpēc iesaistīta arī pašvaldība un tūrisma uzņēmēji, lai novadā izveidotu kompleksu aktīvās atpūtas piedāvājumu. Dažādos projektos kopš 2009.gada TK Oga kopā izdevies no ES programmām piesaistīt gandrīz 100 tūkstošus eiro.

Arheoloģija iedvesmo

Skandināvijā patlaban notiek diezgan strauja siltumapgādes tirgus liberalizācija, ko var salīdzināt ar neseno situāciju elektroenerģētikas tirgū, kas padarīs dzīvi siltumenerģijas uzņēmumiem vēl sarežģītāku, Dienas Biznesa Biznesa rīkotajā konferencē Kur slēpjas iespējami lētākais un ilgtspējīgākais siltums sacīja Ludzas Bio Enerģijas valdes loceklis Edgars Vīgants.

Viņš stāsta, ka skandināvi patlaban pārliecinoši iet uz pilnīgu atteikšanos no fosilo kurināmo materiālu izmantošanas. Tas, pēc viņa teiktā, gan nenozīmē, ka šīs valstis vajadzības gadījumā nevarēs izmantot ogles vai citas izejvielas, taču tām būs iespēja būt neatkarīgiem un viņiem būs izvēle, kādus materiālus izmantot.

«Interesanti, ka, lai sasniegtu Eiropas Kopienas noteiktos mērķus, ne tikai Skandināvijā, bet arī Rietumeiropā veido centralizētas situmapgādes sistēmas. Mūsu valstī pagaidām tas nedraud, taču aktivitāte Eiropas valstīs ir saistīta ar to, ka šī sfēra ir mazāk attīstīta un, piemēram, jaunajos rajonos tas ir obligāts priekšnoteikums, lai varētu turpināt būvniecību,» saka kompānijas pārstāvis.

Ārvalstu viesi nelaiž garām iespēju tikt pie kārotām precēm beznodokļu zonās, uzņēmēji pucē spalvas un rada īpašu preču sortimentu veikalu plauktiem, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

2016. gadā par aptuveni 7% ir palielinājies apgrozījums lidostas Rīga beznodokļu tirdzniecības zonas (Duty Free) veikalos. Tāpat par 6% Latvijā ir pieaudzis Tax Free Shopping pirkumu skaits, kuri šobrīd ir iespējami gandrīz 1400 veikalos. Eiropas Savienībā (ES) nav atšķirības starp tax free un duty free jēdzieniem, tie apzīmē tirdzniecību beznodokļu zonās, piemēram, veikalos lidostās, ostās un uz kuģiem, tirdzniecību ar precēm, kam noteikti nodokļu atvieglojumi.

Tā kā 2016. gadā lidostā Rīga tika sasniegts jauns apkalpoto pasažieru rekords (5,4 miljoni), arī Duty Free veikalos par 6,98% ir palielinājies apgrozījums, salīdzinot ar 2015. gadu, un par 14,87 %, salīdzinot ar 2014. gadu. Lidostas Rīga iepirkšanās zonas operatora ATU Duty Free ģenerāldirektors Ersans Arkans (Ersan Arcan) informē, ka pērn lielākos pirkumus veikuši skandināvi, briti un krievu tautības klienti. «Neatņemama preču klāsta sastāvdaļa ir vietējo ražotāju produkcija, jo tas īpaši interesē lidostas Rīga viesus. Salīdzinājumā ar 2015. gadu 2016. gadā vietējo piegādātāju skaits ir palielināts – no astoņiem piegādātājiem 2015.gadā līdz 13 šogad. ATU Duty Free izskata iespējas paplašināt vietējo ražotāju produkcijas klāstu,» saka E. Arkans. 6 darbības gados ATU Duty Free ir izveidojis sadarbību ar vairākiem Latvijas zīmoliem, piemēram, Stenders, Laima, Pure Chocolate, Brīvais Vilnis, Lāči, Skrīveru saldumi, Abavas Vīni, Valmiermuiža, Selga, Madara Cosmetics. Šobrīd notiek pārrunas ar šprotu ražotāju Gamma-A un vairākiem suvenīru piegādātājiem.

Bez snobisma, bet ar pretenziju uz pasaules klasi – tā varētu dēvēt Latvijas restorānu centienus vīna karšu izveidē.

«Lai izveidotu izcilu vīna karti, nepieciešams apsēsts vīnzinis, kam jāstrādā tandēmā ar šefpavāru un saprotošu un naudīgu restorāna īpašnieku. Vīna karte ir ļoti nozīmīgs instruments klientūras pievilināšanā, lojalitātes veicināšanā un, protams, rentabilitātes uzlabošanā,» uzsver Riga Wine&Champagne festivāla un konkursa Baltic Wine List Awards dibinātājs Aigars Nords.

Personības aspekts

Pirms vīna kartes izstrādāšanas jāapzinās, vai tā domāta vīna bāram, kafejnīcai, casual dining vai fine dining restorānam. Tāpat svarīgs faktors ir atrašanās vieta – Rīgā vai kādā lauku nostūrī, kas kļūst aizvien populārāk. Tas ietekmē to, kas būs gala patērētājs. «Līdz ko pieskaramies restorānu lauciņam, prātīgi būtu pārdomāt, kāds ir šefpavāra gatavoto maltīšu rokraksts. Protams, vīns un ēdiens iet roku rokā, līdz ar to lielai daļai vīna kartē atrodamo dzērienu jābūt pakārtotiem ēdienam, ko restorānā pasniedz. Viens no restorāna klientu visbiežāk uzdotajiem jautājumiem ir – kādu vīnu ieteiksiet pie šī ēdiena? Lai gan ir iesaistītas divas lielas personības – šefpavārs un vīnzinis, viņi nevar strādāt katrs savā lauciņā, un es uzskatu, ka pasaulē tas vēl pieklibo,» stāsta restorāna Vincents vadītājs vīnzinis Raimonds Tomsons. Savukārt itāļu restorāna Monterosso līdzīpašnieks, vīna veikala Art-Vino īpašnieks Zandis Klebais akcentē, ka, veidojot restorāna vīna karti, jāņem vērā trīs iesaistīto pušu intereses – uzņēmuma īpašnieka, kurš gribēs pēc iespējas vairāk nopelnīt, klientu, kuri vēlēsies maksāt pēc iespējas mazāk, un vīnziņa, zāles pārziņa vai viesmīļa, kurš vēlēsies būt interesants, parādīt savas zināšanas. «Rīga katrā ziņā nav nedz lielākā, nedz izsmalcinātākā pasaules pilsēta, līdz ar to veidot tādas vīna kartes, kādas ir restorānos Ņujorkā vai Japānā, ir lieki – tas būtu vai nu dārgs hobijs, vai ceļš uz bankrotu. Mūsdienās vīna pasaule ir ārkārtīgi plaša, un tā ar katru gadu kļūst vēl daudzpusīgāka, līdz ar to aptvert visu vienā kartē nav iespējams. Es mudinu specializēties. Piemēram, Monterosso ir pieejama Itālijas stila virtuve, un arī vīna kartē akcents ir uz Itāliju, kas ir tik plaša un vīna reģioniem bagāta valsts, ka pietiktu pozīciju vismaz pieciem restorāniem,» stāsta Z. Klebais. Tai pašā laikā ir jāsaprot, ka ne visiem restorāniem ir vēlme un vajadzība veidot plašu vīna karti. Piemēram, restorāna Gutenbergs terase vadītājs Sandis Solims teic, ka vīna kartes noteikti veido tie restorāni, kuru īpašnieki mīl vīnu un neļauj piegādātājiem izdarīt spiedienu. Viņš atklāj, ka sākumā nedaudz aizrāvies ar sava rakstura parādīšanu vīna kartē, bet restorāna viesus tas neuzrunāja, tāpēc vīna karti nācās pārstrādāt. «Būtiski ir saprast, kādā virzienā restorāns plāno savu attīstību, kāda ir tā virtuves specifika un viesis. Kad ir apzināts pieprasījums un aptuvenā vīzija, var ķerties klāt pie vīna kartes skeleta izveides un tālāk jau parādīt tajā savu īpašo rokrakstu,» pieredzē dalās restorāna Kolonāde. Mūsu stāsti vīnzinis Aigars Ozoliņš, kurš atjaunoto vīna karti viesu vērtējumam nodevis pirms diviem mēnešiem.

Šajā gadā Skonto Group ietilpstošās SIA Cross Timber Systems krustām līmēto masīvkoka paneļu (CLT) ražošanas apjomi palielinājušies, un paredzams, ka šogad kopumā uzņēmums saražos 19,56 tūkstošus kubikmetru šīs produkcijas, informēja uzņēmuma pārstāvji.

Aizvadītajā gadā SIA Cross Timber Systems saražoja 16,46 tūkstošus kubikmetru produkcijas, bet 2017.gadā - 11,15 tūkstošus kubikmetru.

CLT ir industriāli ražoti vairāku slāņu masīvkoka paneļi, kas sastāv no plaknē salīmētiem perpendikulāri novietotiem dēļiem. CLT masīvkoka paneļus izmanto grīdu, sienu un jumta konstrukcijām daudzstāvu būvniecībā, un tos izmanto ne tikai privātmājām un daudzdzīvokļu ēkām, bet arī komerciālām un industriālām celtnēm. Latvijā CLT produktus ražo SIA «Cross Timber Systems» un realizē «Skonto Prefab».

Kā norāda uzņēmuma pārstāvji, pieprasījums pēc CLT patlaban strauji aug Skandināvijas klientu vidū, kur no šī materiāla tiek būvētas 4, 5 vai 6 stāvu ēkas. Tāpat skandināvi tos izmanto sabiedrisko ēku – skolu, bērnudārzu, slimnīcu, kā arī daudzstāvu dzīvojamo ēku būvniecībā.

Darbaspēka nodokļu sloga apmērs uz vidējo algu Latvijā tikai pavisam nedaudz atpaliek no Somijas un Zviedrijas līmeņa, taču līdz Skandināvijas pilsoņu labklājībai ir tālu, līdztekus mūsu pirktspēja ir tuvāka Rumānijai vai Bulgārijai.

Šādas disonanses sekas ilgtermiņā būs postošas.

Augstākie darbaspēka nodokļi Baltijā

Darbaspēka nodokļu slogs uz vidējo algu Latvijā 2021. gadā bija 40,5%, salīdzinājumam – Igaunijā 38,1%, Lietuvā – 37,6%, liecina OECD dati. Zīmīgi, ka Lietuva ar zemāku slogu ekonomiskajā attīstībā ir apsteigusi Latviju, kura tagad jau ir pēdējā Baltijā. No Igaunijas, kuras darbaspēka nodokļu slogs visu laiku bijis konsekventi zemāks, mūs šķir nepārvarama plaisa ekonomiskajā attīstībā. Latvija bija un ir Ziemeļeiropas pirmajā trijniekā pēc darbaspēka nodokļu smaguma. Ironiski, bet varbūt par laimi mums, Igaunijā un Lietuvā šo nodokļu slogs 2021. gadā ir nedaudz pieaudzis, izlīdzinot konkurētspējas plaisu Baltijā, tomēr Latvija Igauniju apsteidz vairāk nekā par diviem procentpunktiem, bet Lietuvu – pat vairāk nekā par trim procentpunktiem.

Šis domu apkopojums tapa lidmašīnā lidojot no Romas, kad atgriezos no kāda mūsu sadarbības partnera rīkota semināra.

Uz semināru bija ieradušies daudz dažādu cilvēku no daudzām pasaules valstīm, sākot no Eiropas, beidzot ar tādām tālām un eksotiskām valstīm kā Meksika, Malaizija, Etiopija, Izraēla un citām. Semināra dalībnieki dalījās divās daļās. Pirmā bija tie, kuri bija vairāk vai mazāk informēti par Latvijas ekonomikas nedienām, otrā tie, kuriem nebija ne jausmas pat par to, kur tāda Latvija atrodas. Seminārā piedalījās arī mani kolēģi no Igaunijas. Sarunās ar informētajiem citu valstu pārstāvjiem es klausījos, cik ļoti viņi slavināja Igaunijas sasniegumus, cik sajūsmināti viņi bija par veiksmīgo ekonomikas atkopšanos, par Eiro ieviešanu. Nenoliegšu, ka Igauņi, par kuriem vairs nevaram dzirdēt nevienu trekno gadu laikā tik pierasto anekdoti, ir tiešām platu soli mums priekšā, taču tas netiktu tik spilgti pamanīts, ja viņi neieguldītu milzīgas pūles pozitīvajā komunikācijā.

Rīgas krodziniekiem ir arvien vieglāk pārdot dārgākus alkoholiskos dzērienus – publika atļaujas tērēt vairāk ne tikai salīdzinājumā ar krīzes gadiem, bet pat salīdzinot šo vasaru un pavasari. Lētā alus vietā cilvēki izvēlas kokteiļus ar dārgākiem alkoholiskajiem dzērieniem, piemēram, rumu vai viskiju, noskaidrojis laikraksts Neatkarīgā.

«Lētākā alus kausi nu paliek tikai studentu dzīvē,» atzinis viens no Rīgas kroga bārmeņiem, kurš gan vēlējies palikt anonīms.

Viņš stāstījis, ka iepriekšējos divos gados alus kļuva par iecienītāko dzērienu pat tiem, kuri iepriekš to nedzēra – vienkārši cilvēkiem nebija naudas tēriņiem alkoholiskajiem dzērieniem, bija citas prioritātes. Taču pērn jau bija vērojama kustība un vairāk izvēlējās viskijus, konjakus. Šā gada vasara savukārt atnesusi jaunas vēsmas: tīrie dzērieni vairs nav tik ļoti iecienīti, bet topā esot kokteiļi – Mojito (ar rumu) un rums ar kolu. Salīdzinājumam – puslitra alus kauss Vecrīgā maksā ap diviem latiem, kamēr kokteiļa vidējā cena ir vismaz divreiz augstāka.