Nodokļi

Ārvalstīs strādājošie valstspiederīgie cenšas panākt būtiskas izmaiņas dāvanu nodoklī

Dienas Bizness,23.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms astoņiem gadiem ieviesto tā dēvēto dāvanu nodokli varētu skart būtiskas izmaiņas, proti, tiek pieļauta iespēja ievērojami palielināt dāvinājuma vērtību, no kura jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN). Tādas izmaiņas, kuras jau labu laiku cenšas panākt ārvalstīs strādājošie valstspiederīgie, kuri daļu no nopelnītā pārskaita mājās palikušajiem, šobrīd pieļauj Finanšu ministrija (FM), svētdien vēstīja raidījums LNT Ziņu TOP 10.

Šobrīd dāvinājuma vērtība, pēc kuras pārsniegšanas ir jāmaksā IIN, ir 1425 eiro gadā vai 118 eiro mēnesī. Šīs dāvanas var būt gan skaidras vai bezskaidru naudas līdzekļi, gan lietas, piemēram, auto, nekustamais īpašums, dārglietas. Nodoklis nav jāmaksā no dāvinātas naudas, kas domāta ārstēšanai vai izglītībai, šie ienākumi tikai jādeklarē. Turklāt nodoklis nav jāmaksā, ja apdāvināšana vai pārskaitījums noticis starp oficiāli reģistrētiem laulātajiem un radiniekiem līdz pat trešajai pakāpei, tajā skaitā starp bērniem un vecākiem vai vecvecākiem, brāļiem, māsām. Tomēr arī te likums prasa atskaitīties, ja dāvanu apmērs pārsniedz 4000 eiro gadā vai vidēji 333 eiro mēnesī. Ja deklarāciju nesniedz, draud sods līdz pat 430 eiro.

Eiropas Latviešu apvienība (ELA) asi kritizē pašreizējo regulējumu un aicina to mainīt. «Regulējums liekas mazākais īsti nesaprotams, varētu teikt arī nesamērīgs. Cik pamatoti ir šādus iztikas pārskaitījumus uz Latviju cilvēkiem, kuri tiek uzskatīti par savējiem, neskatoties uz radniecības formālo pakāpi, aplikt ar nodokli?» vaicā ELA vicepriekšsēde Elīna Pinto. Piemēram, daļa naudas saņēmēju dzīvo laukos ar ierobežotām iespējām tikt līdz bankomātam, pastam vai ir citas problēmas, kuru dēļ sūtījumu saņemšana tiek uzticēta labam kaimiņam vai attālākam radiniekam, kas likuma izpratnē nav radinieks. Turklāt daudziem papildu slogu rada arī prasība deklarēt radinieku sūtīto naudu no ārvalstīm. FM gan daļu stāstu par labiem kaimiņiem uzskata par izdomājumiem, ar kuriem piesedzas, piemēram, personas, kas sākušas maksātnespējas procesus vai izvairās no alimentu nomaksas. «Vai arī maznodrošinātām, trūcīgām personām, lai viņām neparādītos, ka ir iztikas līdzekļi, lai varētu saglabāt trūcīgās un maznodrošinātas personas statusu ilgstošā laikā,» skaidro FM Tiešo nodokļu departamenta direktore Astra Kaļāne.

Vienlaikus FM piekrīt, ka pienācis laiks palielināt griestus summām, no kurām sākot jāatskaitās par dāvanām un arī no kurām jāmaksā nodoklis, kā arī jāpaplašina radu loks, uz kuriem neattiektos prasība maksāt nodokli. Ministrija apsvērtu iespēju palielināt ar nodokli neapliekamo dāvanas apmēru un to pielīdzināt algas neapliekamajam minimumam, kas šobrīd ir 200 eiro. Palielināt varētu arī dāvanas apmēru, līdz kuram personai nav jāatskaitās ieņēmumu dienestam. FM gan tikai šo izmaiņu dēļ likumu neplāno vērt vaļā, bet šos priekšlikumus virzīs, ja politiķi plānos likumu grozīt citu iemeslu dēļ. Tas varētu notikt jau šoruden valsts budžeta apstiprināšanas laikā.

Turklāt izrādās, ka Valsts ieņēmumu dienests (VID) līdz šim nav kontrolējis katru cilvēku par tā saņemto 100 vai pat 400 eiro dāvanu ik mēnesi. VID interesējas par aizdomīgiem darījumiem, kur varētu atklāties aplokšņu algas, piemēram, ja auto vai nekustamā īpašuma iegādes darījums nesaskan ar cilvēka līdz šim uzrādītajiem ienākumiem. Tādus dienestam palīdz izgaismot iekšējās riska vērtēšanas sistēmās, saņemot informāciju no trešajām pusēm. « Protams, mums ir prioritāte tie, kam ir saimnieciskā darbība, kuram jādod informācija par ienākumi, izdevumi un jāsamaksā nodoklis,» saka VID Nodokļu pārvaldes direktora vietniece Ilze Jankova.

VID ieskatā, pašu cilvēku interesēs ir deklarēt dāvinājumus, jo tad būs vieglāk pierādīt kādus lielākus pirkumus. Ja tas nav darīts, cilvēkiem jābūt gataviem sniegt informāciju. Dienestam ir tiesības lūgt skaidrot naudas izcelsmi, aicināt iesniegt deklarāciju. Un sodi sekojot tikai tad, ja cilvēks uz VID aicinājumiem nekādi nereaģē. Šobrīd bailēs no pienākuma deklarēt vai maksāt IIN no naudas summas, kas tiek sūtīta uz dzimteni, daļa ārvalstīs strādājošo vairs neizmanto Latvijas banku pakalpojumus, bet naudu sūta aploksnē, izmantojot starpniekfirmas vai ārvalstu banku izdotas kartes, kurām Latvijas ieņēmumu dienests netiek klāt. Līdz ar pārskaitījumu nonākšanu «ēnu zonā», mazinājušies arī oficiālie Latvijas Bankas dati par ārvalstīs strādājošo valstspiederīgo naudas sūtījumiem uz dzimteni. Pagājušajā un aizpagājušajā gadā sūtījumu apmērs mazinājies īpaši strauji - par 40, 50 miljoniem eiro. Vienlaikus eksperti mierina, ka ārvalstu sūtījumu apjoma samazinājums ekonomikai ne tuvu nav izšķirošs. Turklāt atbildīgo iestāžu pārstāvji uzsver, ka šāda rīcība nemaina pienākumu atsevišķās situācijās maksāt nodokli vai deklarēt dāvinājumus.

Tautiešu pārskaitījumi uz dzimteni likuma izpratnē ir dāvinājumi kopš 2010. gada. Tos aplikt ar IIN sāka, lai cīnītos ar finanšu krīzes laikā uzplaiksnījušo ēnu ekonomiku.

Komentāri

Pievienot komentāru