Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP) izdevis rīkojumu par Nila Ušakova (S) atstādināšanu no Rīgas domes priekšsēdētāja amata pienākumu pildīšanas, liecina informācija oficiālajā izdevumā «Latvijas Vēstnesis».

Pūces rīkojumā uzskaitīti vairāki Ušakova kā Rīgas mēra un kā pašvaldības SIA «Rīgas satiksme» kapitāla daļu turētāja pārstāvja izdarīti pārkāpumi. Piemēram, sagatavojot pārskatu par Rīgas pilsētas pašvaldības 2017.gada budžeta izpildi, attiecībā uz «Rīgas satiksmes» finanšu datiem esot nepareizi iegrāmatoti 18,43 miljoni eiro. Rezultātā līdzekļi neesot izlietoti saskaņā ar pašvaldības konsolidētajā kopbudžetā paredzēto mērķi.

TIEŠRAIDE: Nila Ušakova preses brīfings

Saistībā ar šo gadījumu Ušakovs esot pārkāpis vairākas Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma, Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma, likuma «Par grāmatvedību», Likuma par budžetu un finanšu vadību, kā arī likuma «Par pašvaldību budžetiem» normas.

Rīgas mēra Nila Ušakova (S) atstādināšana no amata bija pamatota, jo satiksmes joma viņam nerūpēja, šorīt intervijā LNT raidījumā «900 sekundes» teica satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP).

«Ušakovs tika pelnīti atstādināts,» viņš pauda.

Linkaits norādīja, ka, viņaprāt, Ušakovam satiksmes joma nav rūpējusi un viņam nav bijusi izpratne par Rīgas satiksmes infrastruktūras jautājumiem un problēmām šajā jomā. Satiksmes ministrijai par Rīgas infrastruktūru bija lielāka ieinteresētība nekā pašai Rīgas domei.

Satiksmes ministrs arī piebilda, ka bija grūti sarunāt tikšanos ar Rīgas mēru.

Kā ziņots, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP) izdevis rīkojumu par Ušakova atstādināšanu no Rīgas domes priekšsēdētāja amata pienākumu pildīšanas, liecina informācija oficiālajā izdevumā «Latvijas Vēstnesis».

Pūces rīkojumā uzskaitīti vairāki Ušakova kā Rīgas mēra un kā pašvaldības SIA «Rīgas satiksme» kapitāla daļu turētāja pārstāvja izdarīti pārkāpumi.

No Rīgas domes priekšsēdētāja amata atstādinātais Nils Ušakovs (S) gatavojas pārsūdzēt šo lēmumu un ir pārliecināts, ka visi pārmetumi tiesā būs apgāžami.

Ušakovs sociālajos tīklos izplatītā paziņojumā pauž nostāju, ka Pūces lēmums ir politisks. «Rīgas domes vēlēšanās 2017 gadā esošais ministrs Pūce saņēma ap 5000 rīdzinieku balsu. Es saņēmu 105 000. 10 gadu laikā uzvarēt mani godīgā, atklātā un demokrātiskā cīņā viņiem ne reizi neizdevās. Taču tagad ir citi laiki - «tiesiskuma bez robežām» laiki,» ironizējis Ušakovs.

«Saskaņas» politiķa skatījumā, Pūces lēmums esot «absolūti prettiesisks». «Viņa saraksts ar pārkāpumiem ir mēģinājums atrasts nebūtiskus procedūras pārkāpumus. Tajā skaitā arī pārmetums par to, ka atbilde ministram tika nosūtīta pa parasto pastu, nevis elektroniski. Tas viss, protams, tiks apstrīdēts tiesā,» uzsvēris Ušakovs.

Par Latvijas Labāko sekretāri 2012 īpašā godināšanas ceremonijā 7. jūnijā uz Tallink kuģa M/S Romantika klāja atzīta Dace Lāme, kura jau piecus gadus strādā uzņēmumā Cemex.

Lielākais biroja preču izplatītājs Baltijā Officeday Latvia ar partneru Dienas Bizness, Radio SWH un Tallink atbalstu šogad pirmo reizi rīkoja konkursu Latvijas Labākā sekretāre. Konkurss notika vairākos etapos un titulu ieguva tā dalībniece, kura konkursa mājas lapā savāca lielāko balsu skaitu, saņēma augstāko žūrijas vērtējumu par Radio SWH un Dienas Bizness uzdevumiem, kā arī augstāko procentuālo atbilstību perfektas sekretāres etalonam. Kopumā dalībai konkursā pieteicās 75 asistenti, biroja vadītāji, sekretāri un sekretāres.

Latvijas Labākā sekretāre 2012 D. Lāme pauž prieku par iegūto titulu un atzīst, ka viņas dalība konkursā bija jauka iniciatīva no kolēģu puses, kuri arī iesūtījuši pieteikumu. Stāstot par savu darbu, 2012. gada labākā Latvijas sekretāre atzīmē, ka viņai patīk palīdzēt cilvēkiem, kā arī rūpēties par to, lai viņi darba vidē jūtas mīlēti, cienīti, godāti un motivēti. Šī iemesla dēļ D. Lāme pievērsusies studijām personālvadībā. «Kad atnācu strādāt uz Cemex, man nebija precīza priekšstata par to, ko es gribētu darīt. Tagad zinu, ka ļoti gribētu strādāt personāla daļā - arī tam darbam, ko daru šobrīd, ar to ir saikne,» viņa atzīst.

Rīgas domes Pilsoniskās savienības frakcijas deputāts Jānis Šiliņš pēdējā gada laikā daudzkārt izmantojis pašvaldības dienesta automašīnu, lai naktīs brauktu uz un no Rīgas naktsklubiem. Nosodījumu šādai deputāta rīcībai pauž gan domes vadība, gan viņa pārstāvētās frakcijas vadība un sabiedrība par atklātību Delna, svētdien ziņoja LNT Top 10.

Rīgas domē deputātiem astoņām komitejām ir paredzētas četras automašīnas dažādu darba pienākumu veikšanai. Viens auto pieejams visu diennakti - ārkārtas gadījumiem, piemēram, lai dotos uz kādu notikuma vietu plūdu, ugunsgrēku vai dažādu citu avāriju gadījumos.

Mikroautobusa lietošanu koordinē dežurante, kas reģistrē žurnālā, kurš deputāts, cikos un uz kādu adresi braucis. Deputātu rīcību un motīvus gan neviens nevērtē.

Pētot autotransporta lietošanas laikus raidījuma veidotāji atklājuši, ka itin bieži un ļoti vēlās nakts stundās Rīgas domes autotransports pabijis tādās adresēs kā Skolas ielā 2, Brīvības ielā 211 un Aristīda Briāna ielā 9 - šajās adresēs atrodas galvaspilsētā pazīstami naktsklubi Essential, Godvil, Kefīrs un Piens.

2024.gada martā Latvijas tūristu mītnēs apkalpoti 164,2 tūkst. ārvalstu un vietējo viesu, kas ir par 18,8% vairāk nekā 2023.gada martā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Viesi tūristu mītnēs pavadīja 279,8 tūkst. nakšu, kas ir par 15,4% vairāk, salīdzinot ar pagājušā gada martu.

2024.gada martā no visiem tūristu mītnēs apkalpotajiem viesiem 56% jeb 91,9 tūkst. bija ārvalstu viesi, kas ir par 25,4% vairāk nekā pērn martā, bet par 19,4% mazāk nekā 2019.gada martā pirms pandēmijas un Krievijas uzsāktā kara Ukrainā, kam ir būtiska ietekme uz ārvalstu viesu ierašanos Latvijā. Ārvalstu viesu pavadīto nakšu skaits, salīdzinot ar pagājušā gada martu, palielinājies par 19,8% un bija 162,1 tūkst. Ārvalstu viesu vidējais uzturēšanās ilgums tūristu mītnēs bija 1,76 naktis (pagājušā gada martā - 1,85 naktis).

Visvairāk ārvalstu viesu uzņemts no Lietuvas (16,8 tūkst.), Igaunijas (11,7 tūkst.), Vācijas (7,4 tūkst.), Apvienotās Karalistes (7,1 tūkst.), Somijas (6,4 tūkst.), Polijas (3,7 tūkst.), Spānijas (3,4 tūkst.), Ukrainas (3,2 tūkst.) un ASV (3,2 tūkst.).

Latvijā līdz 2021. gadam notiks vērienīga administratīvi teritoriālā reforma - divu gadu laikā krasi tiks samazināts pašvaldību skaits.

Jau šodien Ministru kabinets plāno izskatīt likumprojektu Administratīvi teritoriālās reformas turpināšanas likums. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) sagatavojusi likumprojekta sākotnējo anotāciju. Tajā secināts, ka no 119 Latvijas pašvaldībām jau 2018. gadā pēc iedzīvotāju skaita 41 pašvaldība neatbilda novadu kritērijiem, bet 52 novados nebija kritērijiem atbilstoša attīstības centra.

2021. gadā pašvaldību vēlēšanas notiks jaunajās administratīvajās teritorijās un Latvijā būs pašvaldības, kuras spēj būt ekonomiski patstāvīgas un izpildīt savas funkcijas no pašu ienākumiem

Sarunā ar Dienas Biznesu vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (Attīstībai/Par) konkrētu «īsināmo» pašvaldību skaitu nemin, taču uzsver, ka 2021. gadā pašvaldību vēlēšanas notiks jaunajās administratīvajās teritorijās un Latvijā būs pašvaldības, kuras spēj būt ekonomiski patstāvīgas un izpildīt savas funkcijas no pašu ienākumiem. Šobrīd Latvijā ir nedaudz vairāk par desmit pašvaldībām, kuras nesaņem finansējumu no Pašvaldību izlīdzināšanas fonda. Iespējams, ka Latvijā nākotnes pašvaldību skaits aprobežosies ar šādu skaitu. Administratīvi teritoriālā reforma būs viena no galvenajām tēmām VARAM dienas kārtībā tuvākā gada laikā, tāpat kā klimata pārmaiņu politikas jautājumi un Rīgas pašvaldībā notiekošais.

Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim (V) darbībā šobrīd palīdz četras sekretāres, kuru darba diena brīvdienās ilgst visu diennakti.

Kā aģentūru LETA informēja Valsts kancelejā, sekretāru amata pienākumi darba dienās tiek pildīti no plkst.17 līdz 8.30, savukārt brīvdienās un svētku dienās no plkst.8.30 līdz nākamās dienas plkst.8.30.

Pašlaik vienas nakts sekretāres pienākumus aizvietošanas kārtībā gan nodrošina esošie Valsts kancelejas darbinieki.

Kopumā dežūru grafiks tiek dalīts starp četrām nakts sekretārēm un nakts sekretāres alga ir 300 lati pirms nodokļu nomaksas.

Nakts sekretāres atrodas tiešā Ministru prezidenta biroja vadītāja pakļautībā un galvenie pienākumi saistīti ar valdības vadītāja korespondences saņemšanu un premjera dokumentu aprites nodrošināšanu, premjera apmeklētāju pieņemšanas organizēšanu, doto uzdevumu izpildi, piemēram, informatīvu materiālu sagatavošanu, kā arī augstāko valsts amatpersonu apziņošanu steidzamos gadījumos, piemēram, ārkārtas valdības sēdes sasaukšana brīvdienās u.tml.

Jaunā sasaukuma Rīgas domes pirmajā sēdē 1. jūlijā par pilsētas mēra kandidātu tiks izvirzīts Nils Ušakovs (Saskaņas centrs). Savukārt Aināram Šleseram tiks vicemēra amats.

Par to vienojusies politisko partiju apvienība Saskaņas centrs (SC) un partija LPP/LC, kas pēc domes vēlēšanām paziņoja par koalīcijas izveidošanu. Jau ziņots, ka 6. jūnijā notikušajās Rīgas domes vēlēšanās jaunajā domes sastāvā iekļuva četras partijas, bet par koalīcijas izveidošanu paziņoja SC, kam domē būs 26 vietas un LPP/LC, kas saņēma 12 deputātu mandātus. Jau iepriekš tika paziņots par to, ka par domes priekšsēdētāju tiks izvirzīts vai nu LPP/LC līderis Ainārs Šlesers vai N.Ušakovs.

Koalīcijas partneri vienojušies, ka domes izpilddirektors būs Juris Radzevičs (LPP/LC), kurš bijis gan Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs, gan izglītības un zinātnes ministrs, gan ministru prezidenta I.Godmaņa biroja vadītājs. N.Ušakovam būs tikai viens vicemērs – Ainārs Šlesers, kurš atbildēs par pilsētas attīstības jautājumiem.

Ģenerālprokuratūra nolēmusi saukt pie kriminālatbildības vairākas personas par kukuļošanu un dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu saistībā ar 2018.gadā Rīgas domes ieviestajiem braukšanas maksas atvieglojumiem uzņēmuma "Rīgas mikroautobusu satiksme" (RMS) pārvadājumu maršrutos, informēja prokuratūra.

LETA jau rakstīja, ka lietā iesaistīts bijušais Rīgas mērs Nils Ušakovs (S) un viņa toreizējais vietnieks Andris Ameriks, kuri patlaban ir Eiropas Parlamenta deputāti. Tāpat lietā iesaistīts Rīgas domes Satiksmes departamenta kādreizējais vadītājs, bijušais pašvaldībai piederošās "Rīgas satiksmes" valdes loceklis Emīls Jakrins un "Rīgas satiksmes" bijušais vadītājs Leons Bemhens, kā arī Amerika kādreizējais partijas biedrs Aleksandrs Brandavs, kurš 2018.gadā bija RMS patiesais labuma guvējs.

Prokuratūra informēja, ka bijušais RMS pastarpinātais īpašnieks saukts pie kriminālatbildības par materiālu vērtību - kukuļa - lielā apmērā piedāvāšanu divām bijušajām Rīgas domes augstākajām amatpersonām par to, lai tās nodrošinātu, ka Rīgas domē tiek izstrādāti un pieņemti attiecīgie normatīvie akti un lēmumi šādu braukšanas maksas atvieglojumu ieviešanai.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) rosinājis Ģenerālprokuratūrai apsūdzēt bijušo Rīgas mēru Nilu Ušakovu (S), viņa toreizējo vietnieku Andri Ameriku (GKR) un vēl vairākas personas lietā par aptuveni desmit miljonu eiro zaudējumu radīšanu Rīgas pašvaldībai un tās kapitālsabiedrībai.

Trešdien KNAB nodeva Ģenerālprokuratūrai kriminālprocesu, kurā ieguva pietiekamus pierādījumus, ka četras bijušās Rīgas domes un tās kapitālsabiedrības amatpersonas, kā arī viena fiziska persona, mantkārīgu mērķu vadītas, radīja minibusu pasažieru pārvadājumu pilnsabiedrībai ienākumus, kuru daļa bija atmaksājama kā regulārs kukulis skaidrā naudā divām bijušajām Rīgas domes augstākajām amatpersonām, aģentūru LETA informēja KNAB.

Noziedzīgo nodarījumu rezultātā pašvaldībai un tās kapitālsabiedrībai radīts vairāk nekā 10 miljonu eiro mantiskais zaudējums.

KNAB izmeklēšanā iegūtie pierādījumi liecina, ka bijušais Rīgas domes priekšsēdētājs un viņa vietnieks, izmantojot savu kā pašvaldības vadošo amatpersonu dienesta stāvokli, pieprasīja no fiziskas personas - minibusu pasažieru pārvadājumu pilnsabiedrības pastarpinātā īpašnieka - kukuli lielā apmērā.

Premjers Valdis Dombrovskis telšu pilsētiņas iemītnieka Jāņa Brieža dzīvokļa jautājumu uzticējis risināt Rīgas mēram Nilam Ušakovam.

Vēstulē Jānim Briedim premjers norāda, ka palīdzības sniegšana iedzīvotājiem dzīvokļa jautājuma risināšanā ir Rīgas domes kompetencē, tāpēc J. Brieža iesniegums pārsūtīts Ušakovam ar lūgumu izvērtēt radušos situāciju un rast operatīvu risinājumu.

Ar pilnu atbildību premjers apgalvo, ka valdība dara visu iespējamo, lai ekonomikas atjaunošanās sāktos pēc iespējas ātrāk, taču tas neesot iespējams nedz vienā nedēļā nedz vienā mēnesī.

Dombrovskis arī aicina pārtraukt telšu pilsētiņas akciju, kas zemās temperatūras dēļ var kļūt par tiešu risku ikviena tās dalībnieka veselībai.

Lai gan aizejošās valdības vadītājs Māris Kučinskis (ZZS) uzskata, ka Rīgas domes priekšsēdētājam Nilam Ušakovam (S) būtu jāatkāpjas no amata, tomēr viņš nesteigsies Ministru kabineta darba kārtībā iekļaut Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavoto likumprojektu par Rīgas domes atlaišanu, kamēr to nebūs kārtīgi izvērtējuši juristi.

Šorīt intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam «Rīta panorāma» Kučinskis sacīja, ka vēl nav iepazinies ar visiem VARAM sagatavotā likumprojekta atzinumiem un guvis pārliecību, ka normatīvā akta projekts ir tiesisks un likumīgs. «Mēs šeit nerunājam par ministru vai amatpersonu, kurai ir politiska atbildība. Mēs runājam par sabiedrības ievēlētu pašvaldību. Tādā veidā - ar politiskiem lēmumiem, ar kongresa lēmumiem - vismaz vēl kādi četri, pieci, seši būtu atbrīvojami. Varbūt, ka mana valdība ir pēdējā, kura ievēro tiesiskumu, bet mēs to ievērosim,» norādīja Kučinskis.

Viņš apliecināja, ka VARAM sagatavoto likumprojektu par Rīgas domes atlaišanu neiekļaus Ministru kabineta sēdes darba kārtībā, iekams nebūs saņēmis nepārprotamus juristu atzinumus, ka šis likumprojekts ir tiesisks.

No 4.aprīļa nakts satiksmes maršrutus apkalpos Rīgas mikroautobusu satiksme, informē Rīgas satiksme.

Pasažieriem nakts maršrutu izmantošanā izmaiņu nebūšot - arī turpmāk nakts satiksme tiks nodrošināta ierastajos maršrutos naktīs no piektdienas uz sestdienu un naktīs no sestdienas uz svētdienu, atiešanas laiki, pieturvietas un brauciena cena būs nemainīga, mainīts tikai maršrutā kursējošais transporta veids - minibusi.

Jaunums būs pasažieriem ar īpašām vajadzībām - tā kā tikai daļa minibusu, kas apkalpos nakts satiksmes maršrutus, ir piemēroti minētās pasažieru grupas pārvadāšanai, pasažieriem ar īpašām vajadzībām būs iespēja iepriekš pieteikt sev piemērotu transporta līdzekli attiecīgajā maršrutā un laikā pa tālruni 28655873.

Iekšlietu ministrijas (IeM) ieskatā komandantstundas saglabāšanas gadījumā šo ierobežojumu varētu saīsināt līdz plkst.2 naktī, liecina IeM šodien valdībā iesniegtā prezentācija.

Līdz šim komandantstunda bija spēkā piektdienās un sestdienās laikā no plkst.22 līdz 5.

Galvenie mājsēdes atcelšanas ieguvumi būtu tādi, ka policija efektīvāk nodrošinātu epidemioloģiski svarīgu ierobežojumu kontroli, tādejādi mazinot saslimstību. Tāpat IeM ieskatā sabiedrībai būtu vieglāk uztverami ierobežojumi, kā arī iekšlietu sektoram rastos ietaupījums uz nakts darba izmaksām, norāda IeM.

Atceļot komandantstundu, darbadienu naktīs patruļas nodrošinātu ne mazāk kā līdz šim un tās mēģinātu iesaistīt pēc iespējas vairāk pulcēšanās un citu ierobežojumu kontrolei - transporta līdzekļos, mājsaimniecībās, citās publiski nepieejamās vietās.

Tāpat atceļot mājsēdi, brīvdienu naktīs tiktu nodrošinātas papildu patruļas aptuveni 30% apmērā no mājsēžu laikā nodrošinātajām patruļām.

2013. gadā Latvijas viesnīcās un citās tūristu mītnēs apkalpoti 1,8 miljoni viesu, kuri naktsmītnēs pavadījuši 3,8 miljonus nakšu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Salīdzinot ar 2012. gadu, apkalpoto cilvēku skaits pieauga par 11,8%, bet nakšņojumu skaits par 6,4%. Pērn apkalpoto ārvalstu viesu un to nakšņojumu skaits, vērtējot pēdējo desmit gadu periodā, pieaudzis divas reizes.

Salīdzinot ar 2012. gadu, apkalpoto ārvalstu viesu skaits palielinājās par 14%. Visvairāk pieauga viesu skaits no kaimiņvalstīm Baltkrievijas – 36,5% un Krievijas – 33,4%, kā arī Igaunijas – 21,3% un Lietuvas – 17%. Pieauga arī apkalpoto viesu skaits no Spānijas – 20,6%, Nīderlandes – 16,7%, Zviedrijas – 8,4% un Lielbritānijas – 5,4%. Samazinājums vērojams viesu skaitam no Skandināvijas valstīm: Somijas – 14,4%, Dānijas – 7,6% un Norvēģijas – 2,2%.

Viesnīcās un citās tūristu mītnēs šā gada 1. ceturksnī apkalpoti 348,5 tūkstoši viesu, kas ir par 15,7% vairāk nekā pērnā gada 1. ceturksnī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

No visiem apmeklētājiem 66,6% bija ārvalstu viesi un 33,4% – Latvijas iedzīvotāji. Līdzīgs viesu sadalījums bija arī iepriekšējos ceturkšņos. Ārvalstu viesu skaits pieauga par 17,3%, savukārt Latvijas viesu skaits – par 12,6%, salīdzinot ar pērnā gada 1. ceturksni.

No kopējā ārvalstu viesu skaita 83,4% tika uzņemti Rīgā, 7,6% – Jūrmalā un 1,3% – Liepājā. Arī Latvijas ceļotāji visvairāk bija apmetušies Rīgā – 29,7%, Jūrmalā – 10,7% un Liepājā – 8,3%.

Kopējais nakšņojumu skaits šogad 1. ceturksnī bija 691,7 tūkst., kas ir par 3,0% vairāk nekā 2013. gada 1. ceturksnī. Vidējais ārvalstu viesu uzturēšanās ilgums 1. ceturksnī bija 2 naktis.

SIA Baltās naktis ražotās Piparkūkas MARIO starptautiskajā izstādē WORLD FOOD MOSCOW 2009 saņēma Zelta godalgu.

Sākotnēji SIA Baltās Naktis ražoja cieto kviešu miltu makaronus MARIO, bet kopš Latvijas iestājas ES uzņēmums ir pārprofilējies, uzsākot konditorejas izstrādājumu, diētisko un ekstrūzijas produktu ražošanu un tirdzniecību, ieņemot stabilas pozīcijas vietējā tirgū, kā arī eksportējot to uz tādām valstīm kā Lietuva, Igaunija, Zviedrija, Polija, Vācija, Lielbritānija, Īrija, Krievija, Kanāda, ASV.

Patlaban Baltās Naktis ražo vairāk nekā 200 dažādus produkcijas veidus ar tirdzniecības marku MARIO, tostarp prjaņikus, sausbaranciņas, zefīra našķus, dažādus cepumus un ekstrūzijas produktus, tai skaitā veselīgās un diētiskās kliju un graudu sausmaizītes. SIA Baltās Naktis ir vienīgais ekstrūzijas maizīšu, brokastu un uzkodu ražotājs Latvijā. Kopš jaudīgas ražošanas līnijas iegādes firma ir kļuvusi par lielāko sausbaranciņu ražotāju Baltijas valstu teritorijā.

2014. gadā ārvalstu ceļotāju skaits audzis par 7,3% salīdzinājumā ar 2013. gadu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Ārvalstu ceļotāji 6,2 milj. reizes šķērsoja Latvijas robežu, valstī iztērējot 668,5 milj. eiro - par 60,2 milj. eiro jeb 9,9% vairāk nekā gadu iepriekš.

Latviju visvairāk apmeklēja ārvalstu ceļotāji no Lietuvas - 35,6%, Igaunijas - 19,0%, Krievijas - 10,0% un Zviedrijas - 6,7%.

2014. gadā ārvalstu vairākdienu ceļotāji Latvijā uzturējās vidēji 4,2 diennaktis un iztērēja 516,9 milj. eiro, kas ir par 7,4% vairāk nekā 2013. gadā.

Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, palielinājies vairākdienu ceļotāju skaits no Vācijas par 36,4%, no Polijas - par 35,8%, no Lietuvas - par 26,7% no Igaunijas - par 23,7% un Apvienotās Karalistes - par 22,3%. Lai arī ceļotāju skaits no Krievijas turpināja pieaugt, tomēr pieauguma temps ir samazinājies no 22,0% līdz 4,5%, salīdzinot ar 2013. gadu.

44,0% ārvalstu ceļotāju kā apmeklējuma iemeslus minēja atpūtu, 29,5% draugu vai radinieku apmeklējumu un 21,2% - darījumu kārtošanu. No visiem vairākdienu ceļotājiem 34,4% Latviju apmeklēja pirmo reizi.

Viesnīcās un citās tūristu mītnēs šogad pirmajā ceturksnī apkalpoti 301,3 tūkst. apmeklētāju. Tas ir par 5,9% vairāk nekā 2012. gada atbilstošā laika periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

No visiem apmeklētājiem 65,7% bija ārvalstu viesi un 34,3% – Latvijas iedzīvotāji. Līdzīgs viesu īpatsvara sadalījums bijis arī iepriekš. Ārvalstu viesu skaits pieauga par 9,3%, savukārt Latvijas viesu skaits gandrīz nav mainījies (samazinājums par 0,2%), salīdzinot ar 1. ceturksni gadu iepriekš. 162,5 tūkst. jeb 82,1% no kopējā ārvalstu viesu skaita uzņemti Rīgā, 7,0% – Jūrmalā un 1,5% – Liepājā. Visvairāk Latvijas ceļotāju bija apmetušies Rīgā – 29,8%, Liepājā – 10,0% un Jūrmalā – 8,6%.

Gada pirmajos trijos mēnešos viesnīcās un citās tūristu mītnēs pavadītas kopā 671,6 tūkst. nakšu, kas ir par 9,9% vairāk nekā šajā laika periodā pirms gada. Vidējais uzturēšanās ilgums ārvalstu viesiem bija 2,3 naktis. Salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo periodu, tas ir 5% pieaugums.

2015. gadā Latviju apmeklēja 6,8 miljoni ārvalstu ceļotāju, un to skaits salīdzinājumā ar 2014. gadu audzis par 9,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Pērn ārvalstu ceļotāju izdevumi Latvijā, neieskaitot transporta izdevumus, bija 742,2 miljoni eiro – par 73,7 miljoniem eiro jeb 11% vairāk nekā 2014. gadā.

Visvairāk Latviju apmeklēja ārvalstu ceļotāji no Lietuvas (38,6%), Igaunijas (19,4%), Krievijas (8,3 %) un Zviedrijas (4,9%).

30,3% no ārvalstu ceļotājiem apmeklēja Latviju atpūtas nolūkos, 16,2% viesojās pie draugiem vai radiniekiem, bet 11,7% ieradās darījumu braucienā. Visvairāk ceļotāju (67,5%) ieceļoja Latvijā ar sauszemes transportu, 26,2 % – ar gaisa transportu, 5,1 % – ar jūras transportu un tikai 1,3 %, izmantojot dzelzceļu.

2015. gadā 2 miljoni ārvalstu ceļotāju uzturējās Latvijā ilgāk par vienu dienu, turklāt trešdaļa (33,5%) no tiem apmeklēja Latviju pirmo reizi. Pērn ārvalstu vairākdienu ceļotāji iztērēja 540,8 milj. eiro, kas ir par 4,6% vairāk nekā 2014. gadā. Šie ceļotāji Latvijā uzturējās vidēji 4 diennaktis (2014. gadā – 4,2 diennaktis) un dienā iztērēja vidēji 66,3 eiro (par 0,30 eiro mazāk nekā gadu iepriekš). Visilgāk Latvijā uzturējās vairākdienu ceļotāji no ASV (8,7 naktis), Īrijas (8,6 naktis), Apvienotās Karalistes (6,9 naktis) un Krievijas (6,8 naktis).

Latvijas alus darītavas vēlas aktualizēt jautājumu par alus tirdziecības atļaušanu naktīs.

To šodien intervijā Latvijas Radio teica alus un bezalkoholisko dzērienu ražotāja a/s Aldaris un Latvijas alus darītāju asociācijas valdes priekšsēdētāja Ināra Šure. Viņa atgādināja, ka ražotāji šādu lūgumu ir izteikuši un cer, ka šī atļauja tiks dota, kompensējot akcīzes nodokļa celšanu.

Aldara sabiedrisko attiecību vadītāja Laura Krastiņa norādīja, ka patlaban pēc budžeta pieņemšanas jāķeras klāt pie ekonomikas sildīšanas. Alus realizācijas atļaušana nakts laikā budžetam dotu papildu 2 miljonus Ls gadā, viņa piebilda. Pašlaik Alkoholisko dzērienu aprites likumā paredzēts aizliegums tirgot alkoholiskos dzērienus no pulksten 22 līdz 8.

No trešdienas pēcpusdienas līdz ceturtdienai Igaunijā slēgti vairāki simti zīmolu "Apotheka", "Benu", "Euroapteek" un "Sudameapteek" aptieku, to tīkliem cenšoties vērst uzmanību uz negatīvo ietekmi, ko radīs plānotā aptieku reforma.

Aptieku tīklus apvienojošā Igaunijas Aptieku asociācija informēja, ka dežurējošās aptiekas tiks atvērtas plkst.20, kad savas durvis slēgs farmaceitiem piederošās aptiekas, kas protesta akcijā nepiedalās.

Ar šo akciju aptieku tīkli protestē pret parlamenta otrdien pieņemto lēmumu neatcelt aptieku reformu, kurai spēkā jāstājas 1.aprīlī.

"Katram lēmumam ir sekas. Tā kā politiķi ir norādījuši, ka Igaunijā pietiek ar 200 aptiekām un 300 aptiekas var slēgt, nekaitējot aptieku pakalpojumu vai medikamentu pieejamībai, viņiem ir jāuzņemas atbildība," paziņojumā plašsaziņas līdzekļiem paudis Aptieku asociācijas vadītājs Timo Daņilovs.

Viņš norādīja, ka pašlaik reformas prasībām neatbilst 56 aptiekas lauku rajonos, bet kopumā apdzīvotās vietās ar mazāk nekā 4000 iedzīvotājiem tādu aptieku skaits sasniedz 74. Daņilovs uzskaitīja vairākas mazpilsētas, kā arī lielākas pilsētas, piemēram, Kohtlu-Jervi un Narvu, kur aptieku pieejamība cietīs no reformas prasībām. Viņš apgalvoja, ka pēc reformas Tallinas centrā palikšot tikai divas aptiekas.

Valsts prezidents Andris Bērziņš var justies laimīgs ar izdarīto izvēli, aicinot zemkopības ministri Laimdotu Straujumu (V) veidot jauno valdību, uzskata politologs Jānis Ikstens.

Viņaprāt, prezidents varot justies laimīgs, jo ir dabūjis tādu Ministru prezidenta amata kandidātu, kādu, iespējams, ir gribējis. Par to liecinot salīdzinoši gludais [premjera kandidāta nosaukšanas] process, saka Ikstens.

Straujuma nav atstājusi strauja un neapdomīga cilvēka iespaidu, tāpēc valdības vadīšana turpināšoties līdzšinējā premjera Valda Dombrovska (V) stilā. Ne darbība ministres amatā, ne arī Zemkopības ministrijas valsts sekretāres amatā nav radījusi revolucionāra cilvēka iespaidu. «Tā nebūs nekāda [Einara] Repšes uguņošana vai [Andra] Šķēles mācīšana,» sprieda politologs.