Mazajiem investoriem vienmēr būs lielāka rīcības brīvība, kas var būt gan labi, gan slikti.
Mazajiem investoriem dažkārt var rasties sajūta, ka tiem ir grūti konkurēt ar Volstrītas investīciju banku armijām, kurām ir pieeja milzīgam kapitālam, pašai labākajai informācijai un kuru galvenais uzdevums ir domāt par arvien pilnvērtīgākas investīciju stratēģijas pielietošanu. Ne viss gan šajā ziņā ir tik drūmi, un var izcelt arī dažas mazo investoru priekšrocības.
Viena no galvenajām šādām priekšrocībām ir tā, ka mūsdienu pasaulē ir iespēja lēti vai pat pilnībā par velti mācīties no citu pieredzes. Tāpat mazajiem investoriem pretī nākuši paši lielie līdzekļu pārvaldnieki, kuri radījuši daudzus ļoti zemu izmaksu biržā tirgotos fondus. Tas nozīmē, ka investēšana kļūst lētāka un nosacīti vieglāka. Pietiek vien iegādāties kādam biržas indeksam piesaistītu vērtspapīru, lai veiktu uzreiz sabalansētu ieguldījumu un varētu tikt pie peļņas (protams, ja cena dodas pareizajā virzienā).
Daudzu ieguldītāju veiksme slēpjas aiz atslēgas vārda – pacietība. Amatieris-investors var atļauties nedarīt neko, kur profesionāļi dažkārt cieš no «aktivitātes problēmas» – veikto darbību un domu var vienkārši būt pārāk daudz. Investīciju pasaulē tas attiecas uz to, ka uzmanība bieži tiek pievērsta īstermiņa informācijai un rezultātiem. Tā ietekmē, piemēram, tiek atmests agrākais ieguldījumu termiņš, kur nu notiek mētāšanās «iekšā un ārā» no vieniem aktīviem pie otriem.
Behaviouralinvestment.com eksperti teic, ka ir vairākas lietas, kas profesionāļus noved pie destruktīvi biežas tirdzniecības. Viena ir tā, ka tiem ir pieeja salīdzinoši unikālai informācijai un tie nepārtraukti seko līdzi tirgus uzvedībai, kas psiholoģiski spiež tos rīkoties. Vēl viena esot tā, ka dažkārt augstās komisijas esot grūti attaisnot ar ļoti maz veiktajām darbībām. Tādējādi vienmēr esot zināma vēlme rosīties. Profesionāļiem vienmēr arī jācenšas «ķert tirgu», kur uz kārts var būt to bizness (klienti var aiziet citur) un karjera. Arī tas mēdz novest pie īstermiņa domāšanas aizspriedumiem – netiek pieņemti vajadzīgie lēmumi, lai tikai neizskatītos muļķīgi uz pārējo fona. Piemēram, tiek uzpirkti tādi vērtspapīri, kuru cena jau ir ievērojami pieaugusi, lai tikai ieguldījumu portfeļa pozīcijas izskatītos labāk.
Būtībā profesionāļi izmisīgi cenšas pārspēt vai vismaz atkārtot kādu tirgus etalona (piemēram, S&P 500 indeksa) sniegumu. Tas nozīmē dusmīgu investoru, preses un konkurentu kopuma radītu konstantu spiedienu. Ar to savukārt nav jārēķinās ierindas mazajam investoram, kuram tādējādi pat ir iespēja veikt loģiskākas, uz ilgāku termiņu orientētas darbības (citiem vārdiem sakot, mazajam investoram izvairīšanās no krišanas īstermiņa domāšanas slazdos dažkārt teorētiski var būt pat vieglāka). Investori-amatieri var atļauties veikt kādu ieguldījumu (piemēram, ASV S&P 500 akciju indeksam piesaistītā fondā) un tad par to pietiekami ilgi nedomāt. Profesionāļiem ieguldījumu portfeļiem parasti jāseko cieši līdzi. Tādējādi pastāv risks, ka tie ir pārlieku «emocionāli investējušies». Mazajam investoram ne vienmēr ir nepieciešama ikdienišķa sekošana līdzi savu ilgtermiņa ieguldījumu izmaiņām. Protams, to iespējams darīt, lai gan tad jārēķinās, ka tas radīs stresu, kas var novest jau pie nevēlamām darbībām.
Visu rakstu lasiet 24. aprīļa laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.
Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!