#Izbeigts kosmētikas ražotāja SIA Attirance maksātnespējas process un uzņēmums likvidēts.

Pēc kosmētikas ražotāja SIA «Attirance» maksātnespējas procesa izbeigšanas pagājušajā nedēļā, šonedēļ uzņēmums likvidēts, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Pirmdien, 29.janvārī SIA «Attirance» izslēgts no komercreģistra.

SIA «Attirance» izveidots 2003.gadā, un nodarbojās kosmētikas ražošanu. Uzņēmums savas darbības pirmajos gados strauji attīstījās, ik gadu dubultojot savu apgrozījumu, un 2010.gadā tā apgrozījums pārsniedza vienu miljonu eiro. Lielāko apgrozījumu SIA «Attirance» sasniedza 2011.gadā, kad uzņēmuma apgrozījums sasniedza 1,550 miljonus eiro.

Uzņēmuma peļņa tā darbības laikā bijusi svārstīga - no pāris tūkstošiem līdz 274 tūkstošiem eiro, ko uzņēmums nopelnīja pirmskrīzes buma laikā 2007.gadā. Četros no 12 darbības gadiem, par kuriem «Lursoft» pieejami uzņēmuma finanšu rādītāji, SIA «Attirance» arī cietis zaudējumus. Lielākie tie bija 2012.gadā, sasniedzot 370 tūkstošus eiro.

Kosmētikas zīmols Attirance līdz 2012. gada beigām Baltijā plāno atvērt 10 sava zīmola pārstāvniecības veikalus, savukārt Lietuvas tirgū Attirance produkcija pieejama kosmētikas mazumtirgotāja Douglas veikalu tīklā.

«Šobrīd norit piemērotu franšīzes partneru Baltijā meklējumi un izvērtēšana, bet mēs neizslēdzam arī iespēju tuvākajos mēnešos atvērt zīmola flagship veikalu Latvijā,» stāstīja Attirance pārdošanas nodaļas vadītājs Mārtiņš Jaunzems.

Zīmola nostiprināšanās Baltijas valstīs ir viens no galvenajiem uzņēmuma šī gada izvirzītajiem stratēģiskajiem mērķiem, jo kopš 2007. gada, kad tika izstrādāts franšīzes biznesa modelis, uzņēmuma produkcija uz franšīzes pamata tiek izplatīta 43 pasaules valstīs, to skaitā - Itālijā, Francijā, Somijā, Vācijā, Kanādā, Krievijā, NVS valstīs, Turcijā, Libānā, DĀR un Apvienotos Arābu Emirātos.

Ziepju un kosmētisko līdzekļu ražotāja un tirgotāja SIA Attirance apgrozījums pērn sarucis par 24,8% - no 1,312 miljoniem eiro 2013.gadā līdz 986,134 tūkstošiem eiro pērn.

Kā skaidro SIA Attirance vadība, viens no iemesliem straujajam uzņēmuma apgrozījuma kritumam ir sadarbības pārtraukšana ar Krieviju. Pārskata gadu uzņēmums noslēdzis ar 75,765 tūkstošu eiro zaudējumiem, bet nodokļos valsts kopbudžetā pērn samaksājis 84,19 tūkstošus eiro.

Kopš 2008.gada SIA Attirance piedāvā atvērt uzņēmuma veikalus franšīzes partneriem citās valstīs, un, kā savā iesniegtajā gada pārskatā ziņo uzņēmums, šobrīd visā pasaulē atvērti jau 25 franšīzes veikali, kā arī noslēgti 5 Master franšīzes līgumi un 1 ekskluzīvs distribūcijas līgums ar tādām pasaules valstīm, kā Ķīna, Turcija, Maroka, Sauda Arābija, Dienvidkoreja, AAE.

Kas ir labāk – iegādāties kosmētiku fiziskajā veikalā vai internetā? Lai arī daudzi joprojām izvēlas veikt savus pirkumus fiziskajos veikalos, it sevišķi iegādājoties dekoratīvo kosmētiku, jo ir iespēja izmantot testerus pirms produkta iegādes un apskatīt produktu reālajā dzīvē, arvien vairāk cilvēku pērk kosmētiku arī internetā. Kādi ir vērtīgākie ieguvumi kosmētikas iegādei interneta veikalā un fiziskajā veikalā un kur labāk veikt pirkumus?

Kosmētikas interneta veikalu priekšrocības

Gandrīz ikviens kosmētikas interneta veikals piedāvā ļoti plašu produktu daudzveidību, dažādas akcijas un īpašos piedāvājumus, kas ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc pircēji izvēlas online veikalu. Taču arī fiziskie veikali neatpaliek dažādu akciju rīkošanā, izdevīgu cenu piedāvāšanā un sortimenta papildināšanā. Tad kāda ir būtiskākā priekšrocība kosmētikas iegādei internetā? Tas viennozīmīgi ir iepirkšanās ērtums un arī ātrums. Lai arī daudzi izbauda pastaigas pa veikaliem, bieži šai nodarbei var nepietikt laika. Arī ilgstoša stāvēšana pie veikala plauktiem un produktu pētīšana dažkārt var kļūt par visai nogurdinošu procesu. Tāpēc talkā nāk ērtā iepirkšanās internetā, kas ļauj no mums ērtas vietas un vēlamajā laikā veikt nepieciešamos pirkumus. Ne mazāk svarīgi, ka šis process norit diezgan ātri, it sevišķi, ja zini, kādi produkti ir vajadzīgi – daži klikšķi un preces jau tiek gatavotas nosūtīšanai klientam.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa 24.janvārī nolēmusi izbeigt kosmētikas ražotāja SIA «Attirance» maksātnespējas procesu, jo izpildīts kreditoru prasījumu segšanas plāns, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Uzņēmuma maksātnespējas process tika ierosināts 2016.gada 23.septembrī pēc AS «Capitalia» iesnieguma, jo kosmētikas ražotājs nebija veicis AS «Capitalia» aizdevuma atmaksu līgumā noteiktajā termiņā un bija parādā 26 tūkstošus eiro.

Pēc maksātnespējas procesa pasludināšanas par SIA «Attirance» maksātnespējas procesa administratoru tika iecelts Armands Apsāns.

Tā kā maksātnespējas procesā izpildīti kreditoru prasījumi, tad administrators Armands Apsāns 2018.gada 9.janvārī vērsās tiesā ar pieteikumu par maksātnespējas procesa izbeigšanu, ko tiesa uzskatīja par pamatotu un apmierināja.

Kosmētikas ražotāja SIA Attirance pērn apgrozījusi 1,312 miljonus eiro, kas ir par nepilnu procentu mazāk nekā pirms gada, liecina Lursoft dati.

Pēc 2012.gada 370,267 tūkstošu eiro zaudējumiem pērn uzņēmums atkal strādājis ar peļņu. 2013.gadu kosmētikas ražotājs pabeidzis ar 161,07 tūkstošu eiro peļņu pēc nodokļu nomaksas.

SIA Attirance savu darbību uzsākusi 2003.gadā ar nosaukumu Labo Ziepju Darbnīca, 2008.gadā sākot arī piedāvāt iespēju ārvalstīs uz franšīzes līguma pamata atvērt veikalus ar Attirance nosaukumu. Patlaban zem uzņēmuma nosaukuma darbojas jau 25 franšīzes veikali visā pasaulē, tāpat arī noslēgti 5 Mastes franšīzes līgumi un 1 ekskluzīvs distribūcijas līgums.

Šogad SIA Attirance paredzējusi strādāt pie attīstības, paplašinot realizācijuas tirgu, turpinot darbu pie jaunu kosmētikas produktu recepšu izstrādes, ieviešanas un ražošanas. Uzņēmums iecerējis iegādāties arī jaunas ražošanas iekārtas, kuras tiks izmantotas produktu ražošanai lielākā apjomā, kas ļaus ne tikai apgūt jaunus klientus, bet arī celt apgrozījumu un ražošanas kapacitāti.

SIA Attirance, kas agrāk bija pazīstama ar nosaukumu Labo Ziepju darbnīca un nodarbojas ar smaržu un kosmētisko līdzekļu ražošanu, 2012. gadā apgrozīja 930 tūkstošus latu, kas ir par 14% mazāk nekā 2011. gadā, liecina Lursoft dati.

Ražotāja pērno gadu noslēdza ar 290,2 tūkst. Ls zaudējumiem iepretim 75,9 tūkst. Ls peļņai, ko uzņēmums guva 2011. gadā.

Uzņēmuma vadība skaidro, ka pērn zaudējumi radušies, atzīstot šaubīgos debitorus 310,5 tūkst. Ls apmērā, tādēļ kopumā uzskatāms, ka SIA Attirance saimnieciskā darbība aizvadītajā gadā bijusi veiksmīga. Pērn SIA Attirance palielinājusi sortimentu ar 17 jauniem produktiem. Tāpat pagājušajā gadā atvērtais SIA Attirance pirmais SPA salons, kas izveidots ar mērķi turpināt attīstīt Latvijā ražotās Attirances kosmētikas zīmolu arī pasaulē, izveidojot un pārdodot SPA franšīzes konceptu, norāda uzņēmuma vadība.

Zinātnieki ik gadu nāk klajā ar jauniem atklājumiem par dažādu ķīmisko vielu toksisko iedarbību. Arī kosmētikas lauciņā aizliegto vielu saraksts regulāri tiek papildināts ar simtiem jaunu nosaukumu. Tomēr atšķirībā no pārtikas, kur bioloģiskās lauksaimniecības produktus strikti regulē Eiropas Savienības (ES) regula, kosmētikas produktu nozarē Eiropā un arī citviet pasaulē likumi nedefinē, kas ir vai nav dabīga kosmētika, pirmdien raksta laikraksts Diena.

Tirgū pircējam pieejami daudzi kosmētikas līdzekļi, kas tiek pozicionēti kā dabīgi, izgatavoti no augu valsts sastāvdaļām, taču to sastāvā iekļautas vielas, kuras satur no naftas produktiem izgatavotās minerāleļļas vai sintētiskus konservantus un parfīmus, parabēnus vai propilēna glikolu. Norādes – dabīgs vai ekoloģisks – vēl neliecina, ka šī kosmētika ir pilnībā brīva no ķīmiskām vielām. Vienīgais dabiskas, ekoloģiski tīras kosmētikas kvalitātes garants ir atsauce uz starptautiski atzītu sertifikāciju.

MADARA Cosmetics ir pirmais kosmētikas ražotājs Latvijā, kura visi produkti ir pilnībā dabiski, atzīti par ekoloģiskiem un sertificēti pēc starptautiskā Ecocert standarta. Kā atzīst MADARA Cosmetics vadītāja Lotte Tisenkopfa-Iltnere, pieprasījums pēc dabiskās kosmētikas pasaulē strauji audzis, un augusi arī sertificēšanas institūciju kompetence. «Līdz ar to arī prasības kosmētikas produktu sertifikācijā kļuvušas daudzkārt skrupulozākas, nekā tas ir citu nozaru pretendentiem uz ekoloģiska produkta statusu,» norāda L. Tisenkopfa-Iltnere. MADARA Cosmetics jau kopš 2006. gada ir mērķis kļūt par vienu no pazīstamākajiem dabīgās kosmētikas zīmoliem Eiropā.

Latvijas kosmētikas tirgus ir aptuveni 160 miljonus eiro liels, proti - Latvijā gada laikā tiek pārdoti dažādi kosmētikas produkti šādā vērtībā, lieicna Latvijas Kosmētikas ražotāju asociācijas (LAKRA) apkopotie dati liecina.

Līdzīgi kā Eiropā, vadošās produktu kategorijas ir ādas un matu kopšanas līdzekļi, savukārt mazāko īpatsvaru ieņem dekoratīvā kosmētika.

Asociācijā atzīmē, ka kosmētikas noieta apjomi turpina pieaugt visos noieta kanālos, taču visstraujāk pieaugusi e-komercija.

«Kosmētikas industrija, līdzīgi kā daudzas citas, arvien lielāku vērību pievērš produktu tirdzniecībai internetā. Latvijā pēdējā gada laikā kosmētikas tirdzniecība internetā pieaugusi par vairāk nekā 40% un prognozējams, ka turpmāk šis pieaugums varēt saglabāties 20% robežās,» atzīst LAKRA valdes priekšsēdētāja Ieva Plaude-Rēlingere.

Latvijas kosmētikas tirgus apjoms, ņemot vērā demogrāfijas tendences, pēdējos gados neesot būtiski mainījies, un nav sagaidāms, ka tas strauji attistīsies arī nākotnē. Tieši šī iemesla dēļ Latvijas vadošie kosmētikas ražotāji daudz lielāku uzsvaru liek uz eksporta tirgiem, kuros tiek realizēti aptuveni 85% no saražotās produkcijas.

Līdz ar jaunās kosmētikas regulas stāšanos spēkā kosmētikas tirgus Eiropā kļūs par vienu no visregulētākajiem pasaulē; Latvijā, iespējams, pazudīs kāda daļa kosmētikas mājražotāju.

Pēc gada tiek atcelta pašlaik spēkā esošā direktīva par kosmētikas līdzekļiem. Proti, jau pērn stājās spēkā Eiropas Parlamenta un Padomes Regula par kosmētikas līdzekļiem, kas būs jāpiemēro no nākamā gada 11. jūlija, taču ir daži punktus, kurus piemēro agrāk.

Vairums Latvijas lielo kosmētikas ražotāju zina par jaunajām prasībām un ir tām gatavi vai gatavojas, bet mazie uzņēmēji labākajā gadījumā par tādām ir tikai dzirdējuši un vēl nezina, kā to izpilde ietekmēs viņu biznesu, liecina DB aptauja. «Jaunās prasības varētu izslēgt sīkražotāju un mājražotājus no tirgus aprites, jo, rūpīgi iezīstoties ar regulā definētajām prasībām ražotnei, gala produktam un tā dokumentācijai, vienīgais pamatojums regulas striktai adaptēšanai uzņēmumos ir perfekta kosmētikas produkta nodrošināšana tirgū,» pieļauj Baiba Megre-Ansviesule, a/s Spodrība izpilddirektore.

Latvijas iedzīvotāji kosmētikai gadā vidēji tērē 81 eiro, kas ir viens no zemākajiem rādītājiem Eiropā, liecina Latvijas Kosmētikas ražotāju asociācijas apkopotie dati.

Arī salīdzinājumā ar pārējām Baltijas valstīm Latvijas iedzīvotāji kosmētikai atvēl mazāk līdzekļu. Eiropā viens iedzīvotājs gadā kosmētikai tērē aptuveni 134 eiro, rāda COLIPA Market Performance dati. Visvairāk par kosmētiku maksā Šveices iedzīvotāji – divas reizes vairāk nekā vidēji Eiropā.

«Protams, izdevumus par kosmētiku ietekmē produktu cena un iedzīvotāju pirktspēja konkrētajā valstī. Tajā pašā laikā dati rāda, ka citu valstu iedzīvotāji daudz biežāk izvēlas sevi palutināt, iegādājoties dažādus kosmētikas un skaistumkopšanas līdzekļus. Arī Latvijā mēs biežāk varam novērot, ka cilvēki atvēl papildu līdzekļus kosmētikas iegādei, pievēršot lielāku uzmanību tās kvalitātei, produktu sastāvam un izcelsmes valstij. Par to liecina gan kosmētikas tirgus pieaugums, gan arī pirktspējas palielināšanās pēdējos gados,» norāda Ieva Plaude-Rēlingere, Latvijas Kosmētikas ražotāju asociācijas valdes priekšsēdētāja.

Pašmāju kosmētikas zīmols Kivvi spējis savaldzināt ne vienu vien sievieti, šobrīd tas cenšas iegūt arī vīriešu uzmanību.

Pirms dažiem gadiem SIA Kivvi cosmetics sāka ar pieciem zīmola Kivvi produktiem – sejas, acu un roku krēmiem. «Pirmie pieci produkti tika izloloti un izauklēti ilga radīšanas procesa rezultātā,» pirmajās intervijās teica idejas un uzņēmuma līdzīpašniece Agate Kanča. Tagad to klāsts izaudzis līdz trijiem desmitiem, un vēl ir, kur attīstīties, jo sagatavošanā ir nākamās līnijas. Kosmētikas receptūras ir Kivvi uzņēmumā izstrādātas un radītas. Uzņēmuma vadītājai ķīmija ir asinīs – Agates vecāki un vecvecāki bijuši ķīmiķi un biologi. Arī šobrīd uzņēmuma galvenā tehnoloģiju speciāliste ir Agates mamma.

Līdztekus kosmētikas sastāvdaļu tirgošanai SIA bbfactory.lv ir sākusi kosmētikas līdzekļu ražošanu.

Ideja par kosmētikas ražošanu nākot no uzņēmuma klientiem – cilvēki ir pamēģinājuši pagatavot kosmētiku vienu, otru reizi, bet tad saprot, ka tam īsti nav laika, taču vēlme pēc konkrētā produkta nemazinās. Nereti klienti ir izteikuši vēlmi, lai uzņēmums viņiem izgatavo kosmētiku pēc pasūtījuma, bet to uzņēmuma īpašniece Ieva Biedrīte neuzņemas – pārāk sarežģīti un laikietilpīgi katram izstrādāt receptūru. «Pasakot, ka nav gatavas kosmētikas, var palaist garām daudz klientu. Kosmētikas ražošana ir BBfactory turpinājums, papildinājums. Šis ir loģisks, likumsakarīgs nākamais solis,» saka I. Biedrīte.

2017. gadā kosmētikas ražotāji vēl vairāk pievērsīsies dabīgas kosmētikas ražošanai ar dažādiem papildefektiem, piemēram, aizsardzību pret elektromagnētisko lauku iedarbību

Tā uzsver DB aptaujātie kosmētikas ražotāji. Tāpat 2017. gadā gaidāma jaunu zīmolu ienākšana un nostiprināšanās tirgū.

AS Spodrība direktors Raimonds Krampāns norāda, ka 2017. gadā arvien nozīmīgāku vietu ieņems kosmētikas līdzekļi, kuru sastāvā ir dabīgas izcelsmes izejvielas. Patērētāji lielāku uzmanību pievērsīs ne tikai produkta sastāva kvalitātei, bet arī to ētiskai iegūšanai, produkta ražošanas procesam un izcelsmes valstij. «Kaut arī pēdējos gados Latvijā ir strauji pieaudzis dabīgās kosmētikas zīmolu skaits, tomēr šajā segmentā aizvien ir brīva niša, tāpēc mēs šobrīd strādājam pie jaunas dabīgās kosmētikas līnijas, ko plānojam ieviest 2017. gada nogalē. Jaunā līnija būs orientēta galvenokārt uz eksportu, taču nepaliks novārtā arī vietējais tirgus,» atklāj R. Krampāns.

Kosmētikas ražošanas nozare ir viena no perspektīvākajām Latvijā, pārliecināts ir vietējā kosmētikas ražotāja Cosmetic Lab vadītājs Mārtiņš Baklāns.

«Uzskatu, ka kosmētikas ražošanas nozare ir viena no perspektīvākajām Latvijā, jo mums ir gan zinoši speciālisti, gan jauni un ambiciozi uzņēmumu vadītāji, bet asociācija ir tā vieta, kur mācīties citam no cita, kā arī iespēja veidot un attīstīt kopēju redzējumu par Latvijas kosmētikas nozari mūsu valstī un ārzemēs. Uzņēmumiem veiksmīgi attīstoties nākotnē, Latvija var kļūt par vadošo kosmētikas ražošanas valsti Ziemeļeiropā, jo mūsu produkciju novērtē daudzviet pasaulē,» saka M. Baklāns.

Cosmetic Lab, kas ražo ziepes un vannas bumbas, papildinājis Latvijas Kosmētikas ražotāju asociācijā (LAKRA) rindas. Uzņēmumā strādā 17 darbinieki, un uzņēmuma apgrozījums 2016. gadā bija vairāk nekā 320 000 eiro, bet šogad tas plānots jau aptuveni 900 000 eiro apmērā.

Vairāki Latvijas kosmētikas nozares pārstāvji – MADARA Cosmetics, Bio2You, Stenders, Kinetics Nail Systems un Ieva Plaude-Rēlingere – nodibinājuši Latvijas Kosmētikas ražotāju asociāciju (LAKRA), kuras mērķis ir popularizēt mūsdienu Latvijas kosmētikas ražotājus un to produktus Latvijā un ārpus tās robežām. Asociācija strādās ne vien pie Latvijas kā kvalitatīvas kosmētikas ražotājvalsts tēla, akcentējot produktu kvalitāti, bet arī izglītos Latvijas sabiedrību par vietējās kosmētikas pozitīvajām īpašībām.

«LAKRA apvienojušies ražotāji, kuru kopējais apgrozījums ir aptuveni 20 milj. eiro, turklāt gandrīz 70% no saražotās produkcijas asociācijas biedri eksportē. Tas norāda uz šīs nozares konkurētspēju un arī potenciālu, jo Latvijas kosmētikas nozarē šobrīd ir ienākusi jauna uzņēmēju paaudze, kas spēj radīt ne tikai interesantus un kvalitatīvus produktus, bet arī aizraujošu stāstu, kas ir ļoti būtiski, lai iekarotu ārvalstu tirgus,» skaidro LAKRA valdes priekšsēdētāja Ieva Plaude-Rēlingere.

«Mūsu paaudzei ir pilnīgi jauns skatījums uz kosmētikas industriju. Turklāt ir gan vēlme un enerģija, gan ambīcijas savas idejas realizēt ne tikai Latvijas mērogā vien. Esmu pārliecināts, ka Latvijas kosmētikas industriju nākotnē ārvalstīs uztvers ne tikai kā līderi Baltijas mērogā, bet arī kā spēcīgu un kvalitatīvu kosmētikas ražotāju Ziemeļeiropā. Tieši tādēļ mēs esam apvienojuši savus spēkus,» saka MADARA Cosmetics valdes loceklis Uldis Iltners.

Daudzas sievietes joprojām pavasaros iesmaržojas ar Rīgas ceriņiem, ko a/s Dzintars ražo kopš sendienām.

Dzintars ir viens no vecākajiem kosmētikas ražošanas uzņēmumiem Eiropā, stāsta Iļja Gerčikovs, kosmētikas ražotāja a/s Dzintars valdes priekšsēdētājs. Viņš šo kompāniju vada kopš pagājušā gadsimta septiņdesmitajiem gadiem.

Par kompānijas dzimšanas gadu oficiāli tiek uzskatīts 1849. gads, kad tika dibināta Heinriha Ādolfa Brigera ziepju un parfimērijas fabrika, kas ražoja ziepes, sveces un veica nenozīmīga daudzuma smaržu un odekolonu iepildīšanu no Francijas ievestām gatavām kompozīcijām. «Tolaik parfimēriju, ziepes, kosmētiku pārdeva aptiekās, atsevišķu veikalu nebija. Tas bija dārgs prieks, jo tikai XX gadsimta sākumā radās ķīmisko produktu ražotnes un kosmētika kļuva pieejama,» klāsta I. Gerčikovs.

Zīmols «Mara Naturals» kosmētikas produktu ražošanu uzsāka pirms nedaudz vairāk nekā gada, taču tagad piedāvā jau 51 kosmētikas produktu, nesen laidis klajā jaunu produktu līniju un kaļ plānus par sava veikala atvēršanu, biznesa portālam Db.lv pastāstīja SIA «Mara Naturals» līdzīpašnieks Aivars Jermolovičs.

Uzņēmuma līdzīpašniekam, kurš kosmētikas ražošanas nozarē darbojas jau deviņus gadus, 2013. un 2014.gada mijā radusies ideja, ka savas zināšanas un pieredze jāiegulda latviskā zīmolā, kas būtu starptautiski labskanīgs un tajā būtu iestrādāts kods, kas saistītos ar Latviju. Tika uzstādīts mērķis,ka zīmolam jābūt individuālam, īpašam, atšķirīgam no tā, kas jau ir tirgus piedāvājumā.

«Lēnām būvējām un likām visu kopā, bet sarežģītākais bija mūsu pašu uzstādītie mērķi. Mēs gribējām atšķirties ar to, ka radīsim maksimāli dabīgu kosmētiku un uzstādījām sev ļoti augstus standartus, kas paša zīmola palaišanu aizkavēja par aptuveni divarpus gadiem. Mums jau bija radīts dizains, etiķetes, bet problēmas sagādāja receptūras. Izvēlējāmies produktus, kurus mēs vēlamies radīt, bet mēs uzstādījām augstāko mērķi – vēlamies izvairīties no sls, parabēniem, alergēniem, krāsvielām,» skaidro uzņēmuma līdzīpašnieks.

Pērn, tirgojot pašu rokām radītu šokolādes dabīgo kosmētiku Latvijas vietējos tirdziņos un vietējos Latvijas ražojumu veikaliņos, uzņēmumam Mai-Šoko izdevies pārdot 5000 – 7000 burciņu, kas pildītas ar dabīgu šokolādi, papildinātu ar vasarās pļavās salasītiem ziediem, augiem un ogām. Lai gan burciņas saturs smaržo un izskatās pēc šokolādes masas, tas nav paredzēts vēdera priekiem, bet gan ādas kopšanai, Db.lv stāstīja Mai-Šoko valdes loceklis Juris Riekstiņš.

«Mai-Šoko kosmētikā šokolāde nav piedeva, bet gan pamata sastāvdaļa – tumšajos skrubjos tiek izmantota kakao masa, kas ir viena no šokolādes pamatizejvielām, bet baltajos skrubjos – kakao sviests. Skrubjiem klāt pievienota vīnogu kauliņu eļļa, kas masu padara mīkstāku. Tāpat skrubjos tiek pievienoti pļavās lasīti pelašķi, nātru sēklas, tepat audzētas lavandas, kumelītes, rožu ziedi vai citas «skrubējamas» piedevas – kafija, krustnagliņas, apelsīnu miziņas, smiltsērkšķi,» stāsta J. Riekstiņš. Viņš stāsta, ka šokolādes kosmētikas ražošanas procesu lielākoties pārņemis viņa tēvs.

Latvijas kosmētikas ražotāji turpina izaugsmi kā vietējā, tā eksporta tirgū; saskaroties ar neveiksmēm, daži cenšas piezemēties uz četrām kājām

Pašmāju kosmētikas ražotāju pulkā pie apvāršņa šogad neviens jaunpienācējs spoži nav iemirdzējies, toties jau esošajiem zīmoliem šis gads nesis vērā ņemamas pārmaiņas. «Var uzskatīt, ka kosmētikas ražošana Latvijā ir nozare ar tradīcijām, un pašreiz industriālā un profesionālā mērogā darbojas vairāki ražošanas uzņēmumi, kuri, cik man zināms, nākotnē raugās ar pozitīvu skatu un paredz turpmāku izaugsmi,» stāsta SIA Madara Cosmetics direktors Uldis Iltners. Viņaprāt, izaugsme katrā atsevišķā uzņēmumā kāpinās arī nozares kopējo līmeni, no kā ieguvēji būs visi tirgus dalībnieki. Latvijā aktivitāte kosmētikas nozarē ir augstāka nekā kaimiņvalstīs, un pašmāju ražotāji ir spējuši veiksmīgi darboties ārvalstu tirgos.

Latvijas kosmētikas ražotājs Stenders sadarbībā ar ilggadējiem uzņēmuma franšīzes partneriem Ķīnā noslēdzis darījumu ar Ķīnas investīciju fondu par 100% uzņēmuma daļu pārdošanu. Par uzņēmuma jaunajiem vadītājiem kļūst līdzšinējie partneri un franšīzes īpašnieki Ķīnā Mr. Gang Yang un Mr. Yang Zhao, informē uzņēmuma globālā mārketinga un attīstības vadītāja Baiba Čipa – Ziemele.

Jau vairāk nekā gadu Stenders ir strādājis pie investīciju piesaistes, kas palīdzētu atrisināt finanšu saspīlējumu un ļautu uzņēmumam pilnvērtīgi strādāt, attīstīties un turpināt iepriekšējos gados uzsākto izaugsmi. Pēc gandrīz gadu ilgušām pārrunām sadarbībā ar Stenders ilggadējiem Master franšīzes partneriem Ķīnā darījums ir noslēgts ar CICC Ehealthcare Investment Fund, kas ir daļa no viena no lielākajiem Ķīnas investīciju fondiem.

Šī darījuma rezultātā uzņēmuma dibinātāji Jānis Bērziņš, Zane Stavra un līdzīpašnieki Ieva Eglīte, Ameen Ali Y Yamany un investīciju fonds BaltCap Latvia Venture Capital Fund savas uzņēmuma daļas ir pārdevuši augstākminētajam fondam, kas kopš 2017. gada 29. septembra ir uzņēmuma Stenders vienīgais īpašnieks. Pats fonds uzņēmuma vadībā neiesaistīsies, to darīs līdzšinējie Stenders partneri Ķīnā, tagadējie uzņēmuma valdes locekļi Mr. Gang Yang un Mr. Yang Zhao.

Jaunizveidotās Latvijas Kosmētikas ražotāju asociācijas mērķis ir kopīgiem spēkiem iekarot Eiropas kosmētikas tirgu

Db.lv šopavasar ziņoja, ka Latvijas kosmētikas nozares uzņēmumi – Madara Cosmetics, Bio2You, Stenders, Kinetics Nail Systems un Ieva Plaude-Rēlingere – nodibinājuši Latvijas Kosmētikas ražotāju asociāciju.

Lielākais izaicinājums, vēloties iekarot jaunus tirgus, ir pārliecināt pircēju, ka tik mazā valstī šāda industrija var pastāvēt. «Mums ir stabila bāze, kāpēc attīstījās kosmētikas ražošana. 90. gadu sākumā, sabrūkot Padomju Savienībai, diezgan ievērojama liela daļa no medicīnas vidējā personāla Latvijā pārkvalificējās uz skaistumkopšanu, un pašlaik Latvijas skaistumkopšanas pakalpojumu kvalitāte ir viena no labākajām Eiropā. Es nesaku, ka Francijā vai Londonā nevar dabūt tikpat labus pakalpojumus, bet tā ir ļoti šaura niša, pakalpojumi ir dārgi. Latvijā ir spēcīga skaistumkopšanas pakalpojumu nozare un tas ir pamats tam, ka kosmētikas ražotāji savus produktus var uzreiz pamēģināt pie nozares speciālistiem. Otrs iemesls ir uzņēmums Dzintars. Tā bija PSRS nozīmīgākā fabrika, kas ir atstājusi savu nospiedumu Latvijas ķīmijas nozarē. Mēs gribētu atkārtot to, kas Dzintaram izdevās Padomju Savienībā – mēs to ambiciozi gribētu atkārtot Eiropas Savienībā,» saka I. Plaude-Rēlingere, Latvijas Kosmētikas ražotāju asociācijas valdes priekšsēdētāja. Vaicāta, kuram no uzņēmumiem tas varētu izdoties, viņa norāda, ka katram no asociācijas esošajiem biedriem ir liels potenciāls, turklāt katram tas ir iespējams savā nišā. «Eiropa ir tirgus ar 510 milj. iedzīvotāju. Jāizmanto tas, ka iekšējā Eiropas tirgū nav muitas barjeru, var reģistrēt filiāles un vienotu zīmolu – tas viss ietaupa finanses un dod iespējas tādas valsts uzņēmumiem kā Latvija,» viņa spriež.