Gan Satiksmes ministrs Uldis Augulis, gan airBaltic vadītājs Bertolds Fliks uzskata, ka par airBaltic un lidostas Rīga finansiālajām domstarpībām abām pusēm vēl ir iespējams vienoties līdz tiesai šās vasaras vidū.

Augulis pauda atzinību par to, ka lidosta Rīga Arņa Luhses vadībā ir iemācījusies sēsties ar airBaltic pie sarunu galda, nevis tikai strīdēties. Neesot pieļaujams, ka konfliktē divas valsts kompānijas. DB jau rakstīja, ka pašreizējās airBaltic prasības apmērs pret lidostu ir pārsniedzis 23 milj. Ls sakarā ar aviokompānijai atceltajām apjoma atlaidēm, kuras turpinot saņemt Īrijas zemo cenu kompānija Ryanair. Savukārt airBaltic ir parādā par lidostas Rīga pakalpojumiem 7-8 milj. Ls. Pagaidām gan netika minēts tas, kādā formā šīs savstarpējās pretenzijas varētu tikt atrisinātas - samaksājot vismaz daļu no parāda, atsakoties no prasības vai kā citādi.

Labrīt!

Šorīt Rīgā galvenokārt mākoņains, gaisa temperatūra +11 grādi.

Latvijā

Šorīt laikraksts Dienas Bizness raksta par Rojas reģionālo ostu, kas savā turpmākajā attīstībā liek cerības uz miljonu investīcijām no NVS kokapstrādes jomā. Piesaistītie privātie līdzekļi būs mērāmi miljonos, kas Latvijas mērogiem varbūt nebūs iespaidīga summa, tomēr Rojai ievērojami resursi, norāda ostas pārvaldnieks Jānis Megnis.

Pēc piena produktu cenu palielinājuma veikalos valstī atkal sākusi uzplaukt piena tirdzniecība māju pagalmos. Eksperti novērojuši, ka arvien vairāk piena un piena produktu patērētājiem tiek piedāvāti tieši, to tirgojot dzīvesvietu tuvumā, māju pagalmos un tirgos. Izskan prognozes, ka šāda tirdzniecība var vērsties plašumā.

Tomēr pagaidām tikai maza daļiņa no Latvijas arhīvos esošajiem dokumentiem ir pieejami digitālā formātā.

Dokumentu digitalizācija visciešākā veidā ir saistīta ar pieejamo finansējumu. Latvijas Nacionālā arhīva (LNA) direktore Māra Sprūdža norāda, ka esošā finansējuma ietvaros neesot viegli nodrošināt nepieciešamos apstākļus nacionālās bagātības uzkrāšanai, saglabāšanai un pieejamībai un domāt arī par attīstību. Salīdzinot ar 2008. gadu, arhīva budžets ir samazinājies no 7,4 milj. Ls līdz 3,4 milj. šogad, bet komunālo pakalpojumu izmaksas pieaugušas par 30%.

Rezultātā visi līdzekļi praktiski tiek izlietoti uzturēšanai, arī pašu ieņēmumi, kaut gan jaunais likums nosaka, ka pašu ieņēmumi jāizmanto attīstībai. LNA struktūrvienības (arhīvu glabātavas) ir 15 arhīvi - Valsts vēstures arhīvs, Valsts arhīvs, Valsts kinofotofonodokumentu arhīvs, Personāla dokumentu valsts arhīvs un 11 zonālie arhīvi. Kopējā arhīvglabātavu platība uz šā gada sākumu ir 34 tūkst.m2. Pavisam LNA glabājas 20,6 milj. glabājamo vienību, tostarp 1,49 milj. fotodokumentu, 47,8 tūkst. stundu skaņas dokumentu, 98,6 tūkst. glabājamo vienību jeb 8,85 tūkst. stundu kinodokumentu, 2,9 tūkst. glabājamo vienību jeb 2,5 tūkst. stundu videodokumentu un 5,6 tūkst. glabājamo vienību jeb 414 GB elektronisko dokumentu.

Labrīt!

Rīgā šorīt apmācies, gaisa temperatūra +9 grādi.

Latvijā

Tuvojoties eiro ieviešanai, Latvijā arvien straujāk sāk rukt skaidras naudas apmērs apgrozībā. Skaitļi liecina, ka kopš gada sākuma skaidras naudas apmērs apgrozībā jau ir samazinājies par 130 miljoniem latu un gada pēdējos mēnešos kritums kļūs arvien straujāks.

Iecere dotēt Pasažieru vilcienu no Latvijas dzelzceļa peļņas var apdraudēt kravu pārvadājumus, brīdina Uģis Magonis. Ja valsts dotāciju apjoms būs par mazu, lai segtu VAS Pasažieru vilciens (PV) izdevumus par infrastruktūras maksu, kas tam jāmaksā VAS Latvijas dzelzceļš, iztrūkstošos līdzekļus varētu ņemt no LDz peļņas, paredz Saeimā nonākušie likumdošanas grozījumi.

Visiem kravu pārvadātājiem vajag norādīt - ja nemākiet ledus apstākļos braukt, nebrauciet, intervijā DB pārliecināti pauž Rīgas Brīvostas pārvaldnieks Leonīds Loginovs, noraidot runas par to, ka Rīgas Brīvosta jebkādā mērā būtu vainīga pie šā gada februārī Rīgas jūras līcī iesalušajiem 34 kuģiem.

«Kāds, kas saskatījies filmas par Titāniku, ieraudzījis ledus gabalu, kurš ir 2 cm biezs, to lielo briesmīgo kuģi ir norāvis uz stop, apstājies ledū un tagad bļauj- «velciet mani ārā». Tas, ka viņš varētu uzņemt pilnu gaitu un pabraukt pa to ledu- nē, to viņš nedara, jo viņam tādas instrukcijas nav. Kapteiņi šādos kuģos bieži ir tādi - no kaut kādām Filipīnu salām, kas ledu savā dzīvē nav redzējuši. Visinteresantākais ir, par ko man jāsmejas, kad es viņiem jautāju, kāpēc jūs tagad braucat, viņi atbild, ka citādi Anglijā domna apstāsies. Man, izrādās, par Anglijas domnu jādomā,» tā viņš.

Satiksmes ministrija kā perspektīvāku lidostas Rīga savienojumu redz tramvaju, otrdien informē laikraksts Dienas bizness.

Pēc Rīgas un Pierīgas mobilitātes plāna apstiprināšanas un Valsts prezidenta Valda Zatlera Krievijas vizītes, kurā pārrunāta ātrgaitas dzelzceļa izveide starp Rīgu un Maskavu, atkal aktuāla kļuvusi ideja par pilsētas dzelzceļa izbūvi Rīgā. Prioritārais, pēc Vācijas S-Bahn parauga būvētais, aptuveni 7 kilometrus garais pilsētas dzelzceļa maršruts savienotu Centrālo staciju ar starptautisko lidostu Rīga.

«Šī pašlaik ir vienīgā no sešām potenciālajām pilsētas dzelzceļa līnijām, ko esam apskatījuši un kurā varētu nodrošināt nepieciešamo rentabilitāti.

Trase iet cauri visiem perspektīvajiem pilsētas attīstības rajoniem, ieskaitot Stradiņa slimnīcas rajonu, Torņakalna jauno centru un LU kompleksu, līdz ar to šis maršruts varētu dabūt nepieciešamo pasažieru skaitu,» DB stāstīja viens no pilsētas dzelzceļa projekta autoriem arhitektu biroja NAMS līdzīpašnieks Sergejs Ņikiforovs.

IUB apmierina tikai divas no deviņām RVR pretenzijām par 144 milj. Ls vērto vilcienu konkursa nolikumu.

Pasažieru vilciens (PV) veiks izmaiņas 144 milj. Ls vērtā jaunu pasažieru vilcienu iepirkuma nolikumā, jo Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) ir aizliedzis PV slēgt līgumu bez grozījumu veikšanas konkursa nolikumā. Atbilstoši biroja lēmumam, IUB ir uzdevis PV konkursa nolikumā veikt izmaiņas tikai divās no deviņām Rīgas vagonbūves rūpnīcas (RVR) pretenzijām. Proti, PV ir jāveic grozījumi konkursa nolikumā attiecībā uz jēdzienu «vienota elektrovilcienu un dīzeļvilcienu platforma», kā arī punktā par PV augstajām pilnvarām, ja tiek lauzts līgums. Šobrīd attiecīgais konkursa punkts paredz tiesības PV izbeigt līgumu, ja izpildītājs kavē jebkuru no piegādes grafikā noteiktajiem termiņiem vienības pieņemšanas ekspluatācijā vairāk par 60 dienām un puses nav vienojušās par termiņa pagarinājumu.

Latvijā veselības pakalpojumu tirgus ir kroplīgs, jo veselības aprūpe ir nozare, kurā valstiskā līmenī joprojām filozofiski tiek akceptēta ēnu ekonomika – neformālu maksājumu pieņemšana valsts iestādēs un maksājumu apliecināšanas dokumentu neizsniegšana daudzās – pārsvarā mazās – privātās ārstniecības iestādēs, DB norāda Veselības centra 4 valdes priekšsēdētājs Māris Rēvalds.

Rezultātā ir negodīga konkurence, problēmas nozarē un nepamatoti samazinās pakalpojumu maksa. Tāpat valsts nepārdomāti veic investīcijas. Ja privātais sektors, neprasot līdzekļus no valsts budžeta, spēj ne tikai sekmīgi strādāt, bet arī attīstīties, tad valsts medicīnas iestādes attīstībai prasa papildus resursus un daudzas dzīvo parādu jūgā.

Tā kā nekustamā īpašuma tirgus šobrīd ir samērā mazaktīvs, īpašuma tirgus vērtības ir ļoti zemas, savukārt kadastrālā vērtība, kas, iespējams, balstīta uz iepriekšējiem gadiem, kad tirgus bija aktīvs, absolūti neatbilst ne valsts ekonomiskajai situācijai, ne cilvēku maksātspējai, komentējot nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) ietekmi uz kredītņēmējiem, norāda Arco Real Estate valdes loceklis un uzņēmuma Vērtēšanas nodaļas vadītājs Māris Laukalējs.

Nordea veidotajā mājokļu kreditēšanas tirgus apskatā, M. Laukalējs norāda, ka pašreizējā NĪN likme rada absurdu situāciju, proti, ka laikā, kad cilvēkam jau tā ir mazi ienākumi, šis nodoklis tos vēl vairāk samazina un ir pilnīgi neatbilstošs situācijai, kāda patlaban valda tirgū.

Jau rakstīts, ka Tieslietu ministrs Aigars Štokenbergs sarunā ar Latvijas Avīzi norādīja, ka pateicoties finanšu ministrijas noteiktajm NĪN aprēķināšanas veidam, pašvaldības nespēj nodokli salāgot ar iedzīvotāju spējām maksāt. Savukārt valsts nespēj pārbaudīt, kā pašvaldības pilda attīstības plānus un tām uzliktos pienākumus. Tajā brīdī tiek pilnīgi aizmirsts tas, ko sauc par zemes lietderīgu izmantošanu, tāpēc pašvaldībām būtu jādot iespēja pašām noteikt NĪN likmes.

DB aicināja uz diskusiju par tautas nobalsošanu, kas gaidāma šo sestdien. Diskusijā sprieda par to, vai 10. Saeima būtu pelnījusi palikt vai aiziet, un to, ko uzņēmēji sagaida no politiķiem.

Diskusijā piedalījās Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš, NASDAQ OMX Riga valdes priekšsēdētāja Daiga Auziņa-Melalksne, kā arī Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētājs Didzis Šmits un SIA Daiļrade koks valdes priekšsēdētājs Andris Jansons.

«Esmu ļoti kritisks pret to veidu un formu, kādā tika rosināta Saeimas nobalsošana par šī parlamenta atlaišanu,» diskusijā norādīja D. Šmits, atzīstot, ka «šī Saeima ir pelnījusi atlaišanu, jo ir mānījusi savus vēlētājus par ekonomisko situāciju valstī un nav pat uzsākusi diskusiju, kā mainīt situāciju».

ERAF projekta «Kultūras mantojuma satura digitalizācija (1. kārta)» ietvaros 2018. gadā tiek sākta apjomīga Latvijas Nacionālā arhīva kinodokumentu digitalizācija, lai nodrošinātu dokumentu saglabāšanu un izmantošanu. Projektā digitalizēs 37 500 minūtes kinodokumentu - Latvijas kinožurnālus, hronikas, dokumentālos materiālus un filmas, turklāt tiks veikta 15 Latvijas filmu digitalizācija un restaurācija (920 minūtes ekrāna laika).

2017. gadā Latvijas Nacionālā bibliotēka kopā ar sadarbības partneriem – Latvijas Nacionālo arhīvu, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju un Kultūras informācijas sistēmu centru uzsāka īstenot Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) projektu «Kultūras mantojuma satura digitalizācija (1. kārta)». ERAF projektā līdz 2021. gadam digitalizēs teksta dokumentus, kartes, fotogrāfijas, skaņas ierakstus, kinodokumentus, videodokumentus, muzeju priekšmetus, kultūras pieminekļus, veiks arī kultūras norišu un nemateriālā kultūras mantojuma vērtību fiksāciju.

Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvs ir viens no lielākajiem Latvijas kultūrvēsturiskā mantojuma glabātājiem, kurā uzkrāts unikāls un visaptverošs mūsu valsts dzīves dokumentējums kinodokumentos un videodokumentos. Arhīvā glabājas vairāk nekā 90 000 kinolenšu ruļļi – spēlfilmas, dokumentālās filmas, kinožurnāli, kinohronikas un animācijas filmas, kas fiksētas 35mm, 16mm, 8mm kinolentēs; šos darbus radījuši gan profesionāļi, gan amatieri.

«Ja kādreiz Latvijā teicām, ka jābrauc nevis pa ceļa labo, bet labāko pusi, tad tagad mēs esam spiesti izvēlēties seklākās bedres, pa kurām braukt,» saka viens no protesta akcijas rīkotājiem Māris Dimants.

Lai gan uz valsts autoceļa Grobiņa – Ventspils ir veikts bedrīšu remonts un tas skaitās sakārtots, autobraucēju protesta akcija 13. maijā tomēr notiks. Akcijas mērķis nav tikai panākt konkrēta bīstama ceļa posma bedrīšu aizlipināšanu, bet izdarīt spiedienu uz likumdevēju un atbildīgajām amatpersonām, lai panāktu izmaiņas likumdošanā par labu ceļu lietotājiem un nodokļu maksātājiem un prasītu konkrētu ceļu attīstības programmu.

Ministrijas atrunas, ka trūkst naudas ceļu sakārtošanai, neiztur kritiku, uzskata autovadītāji. «Es nevaru aizbraukt uz tehnisko apskati un teikt - ceļu nodokli es samaksāšu tad, kad man būs nauda. Valsts no manis prasa maksāt tūlīt, un mēs prasām samaksāto ieguldīt ceļos. Tūlīt.» uzsver M. Dimants.

Ja darbinieku valsts sektorā kļuvis par 24% mazāk, arī telpu vajadzētu mazāk, izteicās Ventspils mērs Aivars Lembergs par 2011. gada budžeta situāciju sasauktajā preses konferencē.

Viņš norāda, ka tādējādi varētu atrast valsts budžetam tik ļoti trūkstošos līdzekļus, piebilstot, ka arī īres cenas ir kritušās, bet valsts iestādēs telpu nomai paredzētie izdevumi nav samazinājušies. Ja darbinieku kļuvis mazāk, vajadzēja iestādi pārcelt uz citām telpām, bet līdzšinējās izīrēt vai pārdot, uzskata A. Lembergs. Pieļaujot, ka premjeram, iespējams, nav visaptverošu datu par valsts īpašumiem un nomātajām telpām, to izmaksām un peļņu, tādēļ neesot arī kontrolējoša mehānisma.

A. Lembergs iespējamas izmaiņas budžeta situācijā saskata arī apstāklī, ka prognozētās 1% inflācijas vietā, šogad tā būšot 4%, līdz ar to budžeta deficīts būs mazāks, jo ienākumi valstij būs lielāki. Viņš uzsvēra, ka nepieciešamas sarunas ar starptautiskajiem aizdevējiem, lai pieļaujamais budžeta deficīts būtu 6%, bet aizdevumu varētu atdot ilgākā laika posmā.

Pasažieru vilciens (PV) veiks izmaiņas 144 milj. Ls vērtā jaunu pasažieru vilcienu iepirkuma nolikumā, kas vismaz par pusotru mēnesi pagarinās pretendentu iesniegšanas termiņu, tā pirmdien žurnālistiem norādīja PV valdes priekšsēdētājs Nils Freivalds.

Dienas Bizness šodien rakstīja, ka Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) ir aizliedzis PV turpināt 144 milj. Ls vērto jaunu pasažieru vilcienu iepirkumu un slēgt līgumu bez grozījumiem nolikumā.

IUB lēmumā ir virkne prasību, kuras PV ir jāprecizē, lai konkursa procedūra noritētu objektīvi, sacīja N. Freivalds. Šobrīd PV iepazīstas ar IUB lēmumu.

Tas nozīmē, ka PV būs jāveic izmaiņas nolikumā, konkrēti, sadaļā attiecībā uz jēdzienu «vienota elektrovilcienu un dīzeļvilcienu platforma». Līdz šim jau vairākkārt ir pagarināts 34 jaunu elektrovilcienu un septiņu dīzeļvilcienu iegādes konkursa atlases termiņš. Iepriekš bija paredzēts, ka kandidātu atlases pieteikumu izvērtēšana notiks maijā - jūnijā, iepirkumu procedūras rezultātu paziņošana notiktu jūnijā - jūlijā, bet piegādes un uzturēšanas līguma slēgšana - augustā.