2016. gada decembrī Latvijas Banka sadarbībā ar Eiropas Centrālo banku veica eiro zonas banku veiktās kreditēšanas apsekojumu par kreditēšanas attīstības tendencēm 2016. gada 4. ceturksnī un prognozēm 2017. gada 1. ceturksnim, informē centrālā banka.

Apsekojumā piedalījās četras Latvijas kredītiestādes, un atbildes ietvertas eiro zonas banku veiktās kreditēšanas apsekojuma rezultātos. Kredītu pieprasījums Latvijā 2016. gada 4. ceturksnī turpināja augt gan uzņēmumu, gan mājsaimniecību pieprasījums pēc kredītiem. Uzņēmumu pieprasījums pēc kredītiem kopumā palielinājās, un to noteica mazo un vidējo uzņēmumu pieprasījuma pēc kredītiem kāpums (par to ziņoja divas kredītiestādes).

Viena kredītiestāde precizēja, ka audzis uzņēmumu pieprasījums pēc īstermiņa kredītiem. Informācija par pieprasījumu pēc ilgtermiņa kredītiem un kredītiem lielajiem uzņēmumiem bija atšķirīga. Viena kredītiestāde novēroja mazo un vidējo uzņēmumu pieprasījuma pēc kredītiem nelielu pieaugumu un norādīja, ka nedaudz lielāku pieprasījumu veicinājuši uzņēmumu ieguldījumi pamatlīdzekļos.

2016. gada septembrī Latvijas Banka sadarbībā ar Eiropas Centrālo banku (ECB) veica eirozonas banku veiktās kreditēšanas apsekojumu par kreditēšanas attīstības tendencēm 2016. gada 3. ceturksnī un prognozēm 2016. gada 4. ceturksnim, informē Latvijas Banka.

Apsekojumā piedalījās četras Latvijas kredītiestādes, un atbildes tiek ietvertas eirozonas banku veiktās kreditēšanas apsekojuma rezultātos.

3. ceturksnī turpināja augt gan uzņēmumu, gan mājsaimniecību pieprasījums pēc kredītiem. Visstraujāk kāpa uzņēmumu pieprasījums pēc īstermiņa kredītiem un lielo uzņēmumu pieprasījums pēc kredītiem. Trīs no apsekojumā iekļautajām Latvijas kredītiestādēm ziņoja par uzņēmumu pieprasījuma pēc īstermiņa kredītiem kāpumu 3. ceturksnī, divas – par lielo uzņēmumu pieprasījuma pēc kredītiem pieaugumu un viena – par mazo un vidējo uzņēmumu pieprasījuma pēc kredītiem palielināšanos. Vienlaikus viena kredītiestāde informēja, ka 3. ceturksnī uzņēmumu pieprasījums pēc ilgtermiņa kredītiem nedaudz samazinājies. Vērtējot mājsaimniecību pieprasījuma pēc kredītiem pārmaiņas, puse no apsekojumā iekļautajām Latvijas kredītiestādēm norādīja, ka pieaudzis mājsaimniecību pieprasījums pēc kredītiem mājokļa iegādei, bet trīs kredītiestādes ziņoja, ka palielinājies mājsaimniecību pieprasījums pēc patēriņa kredītiem un pārējiem kredītiem.

Nebanku kreditētāju no jauna izsniegto kredītu summa šogad pirmajā pusgadā augusi par 19,3%, otrdien preses konferencē sacīja Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) Uzraudzības departamenta direktora vietnieks Andis Priedītis.

2022.gada pirmajā pusgadā nebanku kreditētāji no jauna izsnieguši aizdevumus 311,37 miljonu eiro apmērā, savukārt 2021.gada pirmajā pusgadā no jauna izsniegto kredītu summa veidoja 260,925 miljonu eiro, bet 2020.gada pirmajā pusgadā - 233,21 miljonu eiro.

Kopumā patērētāju (nebanku) sektora kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji 2022.gada pirmajā pusgadā ar patērētājiem noslēdza 454 040 jaunu darījumu, kas skaitā ir par 24 500 darījumiem jeb 5,7% vairāk nekā 2021.gada pirmajā pusgadā.

Vienlaikus Priedītis atzina, ka patērētāju kreditēju skaits turpina samazināties. 2022.gada 1.janvārī, pēc paša iniciatīvas, patērētāju kreditēšanas tirgu pameta viens komersants, līdz ar to 2022.gada pirmajā pusgadā Latvijā spēkā bija 42 speciālās atļaujas jeb licences patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai. Savukārt tām trim sabiedrībām, kurām speciālā atļauja patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai bija apturēta no 2022.gada 1.janvāra uz laiku līdz sešiem mēnešiem, komersantiem nespējot izpildīt normatīvos noteiktās prasības, licences anulētas 2022.gada 1.jūlijā.

Lielākā daļa (54%) Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem uzskata, ka LR Valsts prezidentam nebūs liela ietekme valdības veidošanas procesā.

To atklāj tirgus, sociālo un mediju pētījumu aģentūras TNS Latvia sadarbībā ar telekompāniju LNT, raidījumu 900 sekundes, 2011.gada septembra beigās veiktais pētījums.

Puse (48%) ekonomiski aktīvo iedzīvotāju uzskata, ka prezidenta ietekme drīzāk nebūs liela, savukārt 6% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju uzskata, ka prezidentam noteikti nebūs liela ietekme valdības veidošanas procesā.

Tomēr 40% Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem tic, ka Valsts prezidentam būs liela ietekme valdības veidošanas procesā. Desmitā daļa (10%) aptaujāto ekonomiski aktīvo iedzīvotāju uzskata, ka noteikti Valsts prezidentam būs liela ietekme, savukārt mazāk kā trešā daļa (30%) ekonomiski aktīvo iedzīvotāju uzskata, ka prezidentam drīzāk būs liela ietekme.

Latvijā šogad septembra beigās reģistrētā bezdarba līmenis bija 7,7% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita, kas ir par 0,5 procentpunktiem mazāk nekā mēnesi iepriekš, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) informācija.

2020.gada septembra beigās NVA bija reģistrēti kopumā 70 306 bezdarbnieki, kas ir par 4707 cilvēkiem mazāk nekā mēnesi iepriekš, kad aģentūrā bija reģistrēti 75 013 bezdarbnieki.

Tostarp visstraujāk reģistrētā bezdarba līmenis septembrī samazinājies Kurzemes reģionā, kamēr lēnākais bezdarba līmeņa kritums bijis Latgalē un Vidzemē.

Zemākais reģistrētā bezdarba līmenis septembra beigās bija Rīgas reģionā - 6,1%, kas ir par 0,5 procentpunktiem mazāk nekā mēnesi iepriekš, bet augstākais reģistrētā bezdarba līmenis saglabājās Latgales reģionā - 15,4%, kas arī ir samazinājums par 0,4 procentpunktiem.Zemgalē reģistrētā be

zdarba līmenis septembrī samazinājies par 0,5 procentpunktiem, mēneša beigās veidojot 7,1% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita, Vidzemē reģistrētā bezdarba līmenis samazinājies par 0,4 procentpunktiem, mēneša beigās veidojot 7,4%, bet Kurzemē reģistrētā bezdarba līmenis samazinājies par 0,7 procentpunktiem, mēneša beigās veidojot 7,9% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita.

Absolūtais vairākums (81%) Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem uzskata, ka Ainars Šlesers, Andris Šķēle un Aivars Lembergs ir oligarhi. Tikai 7 % ekonomiski aktīvo iedzīvotāju uzskata, ka A.Šlesers, A.Šķēle un A. Lembergs nav oligarhi.

To atklāj tirgus, sociālo un mediju pētījumu aģentūras TNS Latvia sadarbībā ar telekompāniju LNT , raidījumu 900 sekundes, veiktā aptauja.

12% aptaujāto nav konkrēta viedokļa šajā jautājumā.

Tāpat absolūtais vairākums (89%) Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā 18 līdz 55 gadiem piekrīt viedoklim, ka oligarhi ietekmē Saeimas, valdības un citu valsts institūciju darbu – 60 % ekonomiski aktīvo iedzīvotāju uzskata, ka noteikti ietekmē un 29 % uzskata, ka oligarhi drīzāk ietekmē Saeimas, valdības un valsts institūciju darbu.

Tikai 7 % ekonomiski aktīvo iedzīvotāju uzskata, ka oligarhi neietekmē Saeimas un citu institūciju darbu – 6% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju uzskata, ka drīzāk neietekmē, 1 % uzskata, ka noteikti neietekmē valsts institūciju darbu.

Latvijā šogad marta beigās reģistrētā bezdarba līmenis saglabājies 8,2% apmērā no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) informācija.

2021.gada marta beigās NVA bija reģistrēti kopumā 74 232 bezdarbnieki, kas ir par 262 cilvēkiem mazāk nekā mēnesi iepriekš, kad aģentūrā bija reģistrēti 74 494 bezdarbnieki.

Zemākais reģistrētā bezdarba līmenis marta beigās joprojām bija Rīgas reģionā - 6,2%, kas ir par 0,1 procentpunktu vairāk nekā mēnesi iepriekš, bet augstākais reģistrētā bezdarba līmenis joprojām bija Latgales reģionā - 16,5%, kas ir tikpat, cik mēnesi iepriekš.

Arī Zemgalē reģistrētā bezdarba līmenis martā nav mainījies, mēneša beigās veidojot 8% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita, Vidzemē reģistrētā bezdarba līmenis samazinājies par 0,2 procentpunktiem, mēneša beigās veidojot 8,1%, bet Kurzemē reģistrētā bezdarba līmenis sarucis par 0,3 procentpunktiem, mēneša beigās veidojot 8,7% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita.

Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), 2023. gadā katrs desmitais pasaulē pārdotais ēvelētais skujkoku dēlis un dēlītis tika ražots Igaunijā. Savukārt Latvija 2023. gadā bija pasaules līdere apšu un bērza dēļu eksportā.

Grīda ir svarīgs ēku elements, un gadsimtiem ilgi Latvijā grīdu ēkas veidoja no tā paša materiāla, kurš ir zemes virsmā - smiltis vai māls. Koka grīdas bija nepieciešamas gadījumos, kad būve tika celta virs zemes virsmas līmeņa, kad tika celta vairāku stāvu ēka, arī tad, ja būve tika celta uz pāļiem - virs ūdeņiem vai purviem. Latviešu zemnieku sētās dominēja vienstāva apbūve, ēku grīdas bija no māla klona, bet koka grīdas segums plašāk ieviesās tikai 19. gadsimtā. Māju priekštelpas, kas aizņēma mājas lielāko daļu un kurā atradās pavards un dzīvoja saime, pamatnes segums līdz pat 19. gadsimta beigām tika veidots no māla klona. Koka seguma grīdas sākumā parādījās tikai no priekštelpas nodalītajā istabā vai kambaros (Augusts Bīlenšteins. Latviešu koka celtnes un iedzīves priekšmeti, Rīga, Jumava, 2021., 79.lpp.).

Lielākā daļa (69%) Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem ir pārliecināti, ka ir sagaidāms pasaules ekonomiskās krīzes otrais vilnis, kas ietekmēs arī Latvijas finanšu stabilitāti.

17% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju uzskata, ka noteikti ir sagaidāms, savukārt puse (52%) ekonomiski aktīvo iedzīvotāju uzskata, ka drīzāk ir sagaidāms ekonomiskās krīzes otrais vilnis.

To atklāj tirgus, sociālo un mediju pētījumu aģentūras TNS Latvia sadarbībā ar telekompāniju LNT, raidījumu 900 sekundes, 2011.gada septembrī veiktais pētījums.

Tomēr 17% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju ir pārliecināti par pasaules finanšu stabilitāti un uzskata, ka nebūs otrais ekonomiskās krīzes vilnis, kas ietekmētu arī Latvijas finanšu stabilitāti. 16% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju uzskata, ka drīzāk nebūs otrais krīzes vilnis, savukārt 1% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju ir noteikti pārliecināti, ka nesekos vēl viens ekonomiskās krīzes vilnis.

Reģistrētā bezdarba līmenis valstī aprīlī bija 12,9%, kas ir par 1,2 procentpunktiem vairāk nekā marta aprēķinos. Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) uzskaitē 2012.gada aprīļa sākumā bija 132 158, aprīļa beigās – 127 783 bezdarbnieki, līdz ar ko bezdarbnieku skaits valstī mēneša laikā ir samazinājies par 4 375 cilvēkiem.

Darbā šā gada aprīlī iekārtojās 6 070 NVA reģistrētie bezdarbnieki, informē NVA.

Zemākais bezdarba līmenis 2012.gada aprīlī reģistrēts Rīgas reģionā – 9,0%, augstākais bezdarba līmenis bija Latgales reģionā – 24,1%. Kurzemes reģionā bezdarba līmenis aprīlī bija 13,9%, Zemgales reģionā - 14,4% un Vidzemes reģionā – 15,1%.

Valsts lielākajās pilsētās bezdarba līmenis aprīlī bija: Rīgā – 8,5%, Jelgavā – 9,7%, Ventspilī – 10,8%, Valmierā – 10,6%, Daugavpilī – 12,3%, Jūrmalā – 14,3%, Liepājā – 12,7%, Jēkabpilī – 18,4%, Rēzeknē - 23,4%.

Reģistrētā bezdarba līmenis ir NVA reģistrēto bezdarbnieku īpatsvars procentos ekonomiski aktīvo iedzīvotāju darbspējas vecumā skaitā. Aktualizētu ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaitu NVA saņem no Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) vienu reizi gadā - aprīlī. Līdz šim ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits tika aprēķināts kā pēdējo trīs gadu vidējais skaits. Šogad CSP dati aprēķināti tikai par 2011.gadu un aktualizēti, balstoties uz tautas skaitīšanas rezultātiem. Saskaņā ar 2010.gadā CSP veikto pārrēķinu Latvijā bija 1 133 100 ekonomiski aktīvie iedzīvotāji darbspējas vecumā (no 15 līdz 61 gadam), savukārt 2011.gadā - 988 700. No CSP saņemtie dati liecina, ka ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits pēc tautas skaitīšanas rezultātiem būtiski samazinājies - par 12,7%, tāpēc reģistrētā bezdarba līmeņa īpatsvars procentos, rēķinot to no būtiski mazāka ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaita, palielinājies, lai arī reģistrēto bezdarbnieku skaitam pēdējos divus mēnešus ir tendence samazināties. Līdz ar to reģistrētā bezdarba līmenis valstī 2012.gada aprīļa beigās, ņemot vērā CSP aktualizētos datus par ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaitu, bija 12,9%.

2013. gada 4. ceturksnī ekonomiski aktīvi bija 1,014 miljoni jeb 66,1% Latvijas iedzīvotāju vecuma grupā no 15 līdz 74 gadiem, tostarp 71,3% vīriešu un 61,5% sieviešu.

Ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits ir samazinājies par 2,2%, salīdzinot ar 4. ceturksni gadu iepriekš un par 1,2%, salīdzinot ar 2013. gada 3. ceturksni, liecina Centrālās statistikas pārvaldes veiktā Darbaspēka apsekojuma rezultāti.

4. ceturksnī valstī bija nodarbināti 900,2 tūkst. jeb 58,6% iedzīvotāju no 15 līdz 74 gadiem, kas ir par 5,8 tūkstošiem mazāk nekā 3. ceturksnī. Savukārt neliels nodarbināto skaita pieaugums vērojams salīdzinājumā ar 2012. gada 4. ceturksni, kad šajā vecuma grupā bija nodarbināti 892,8 tūkst. jeb 57,2% iedzīvotāju. Tikai 4% no tiem dažādu iemeslu, kā atvaļinājuma, slimības, bērna kopšanas atvaļinājuma vai mācību dēļ nestrādāja. Nodarbināto skaitā ieskaitīts 6,1 tūkst. iedzīvotāju, kuri, saglabājot bezdarbnieka statusu, bija nodarbināti.

Tuvojoties rudens un jaunās apkures sezonai, lielākā daļa (72%) Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem norādījuši, ka ir gatavi apkures sezonas sākumam, tomēr vairāk nekā puse no tiem, kuri apgalvo, ka nav gatavi gaidāmajai apkures sezonai, par iemeslu tam min augsto maksu par apkuri.

Tā liecina tirgus, sociālo un mediju pētījumu aģentūras TNS Latvia sadarbībā ar telekompāniju LNT, raidījumu 900 sekundes, 2011.gada augustā veiktais pētījums.

Trešā daļa (34%) ekonomiski aktīvo iedzīvotāju ir norādījuši, ka noteikti ir gatavi apkures sezonas sākumam, savukārt 38% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju norādījuši, ka drīzāk ir gatavi apkures sezonai.

23% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju norāda, ka nav gatavi apkures sezonas sākumam. 18% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju atzinuši, ka drīzāk nav gatavi apkures sezonai, tomēr 5% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju minējuši, ka noteikti nav gatavi jaunajai apkures sezonai.

Latvijā šogad janvāra beigās reģistrētā bezdarba līmenis sasniedzis 8% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita, kas ir par 0,3 procentpunktiem vairāk nekā mēnesi iepriekš, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) informācija.

2021.gada janvāra beigās NVA bija reģistrēti kopumā 72 612 bezdarbnieki, kas ir par 3007 cilvēkiem vairāk nekā mēnesi iepriekš, kad aģentūrā bija reģistrēti 69 605 bezdarbnieki.

Zemākais reģistrētā bezdarba līmenis janvāra beigās joprojām bija Rīgas reģionā - 6%, kas ir par 0,2 procentpunktiem vairāk nekā mēnesi iepriekš, bet augstākais reģistrētā bezdarba līmenis saglabājās Latgales reģionā - 16%, mēneša laikā uzrādot straujāko pieaugumu starp reģioniem, - par 0,6 procentpunktiem.

Zemgalē reģistrētā bezdarba līmenis janvārī pieaudzis par 0,5 procentpunktiem, mēneša beigās sasniedzot 7,8% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita, Vidzemē reģistrētā bezdarba līmenis kāpis par 0,4 procentpunktiem, mēneša beigās veidojot 8%, kā arī Kurzemē reģistrētā bezdarba līmenis audzis par 0,4 procentpunktiem, mēneša beigās veidojot 8,6% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita.

Latvijā šogad februāra beigās reģistrētā bezdarba līmenis sasniedzis 8,2% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita, kas ir par 0,2 procentpunktiem vairāk nekā mēnesi iepriekš, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) informācija.

2021.gada februāra beigās NVA bija reģistrēti kopumā 74 494 bezdarbnieki, kas ir par 1882 cilvēkiem vairāk nekā mēnesi iepriekš, kad aģentūrā bija reģistrēti 72 612 bezdarbnieki.

Zemākais reģistrētā bezdarba līmenis februāra beigās joprojām bija Rīgas reģionā - 6,1%, kas ir par 0,1 procentpunktu vairāk nekā mēnesi iepriekš, bet augstākais reģistrētā bezdarba līmenis saglabājās Latgales reģionā - 16,5%, otro mēnesi pēc kārtas uzrādot straujāko pieaugumu starp reģioniem mēneša laikā, - par 0,5 procentpunktiem.

Zemgalē reģistrētā bezdarba līmenis februārī pieaudzis par 0,2 procentpunktiem, mēneša beigās sasniedzot 8% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita, Vidzemē reģistrētā bezdarba līmenis kāpis par 0,3 procentpunktiem, mēneša beigās veidojot 8,3%, bet Kurzemē reģistrētā bezdarba līmenis audzis par 0,4 procentpunktiem, mēneša beigās veidojot 9% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita.

Latvijā janvāra beigās bezdarba līmenis sasniedzis 11,7% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita, kas ir par 0,2 procentpunktiem vairāk, salīdzinot ar decembra beigām, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) apkopotie 29.janvāra operatīvie dati.

NVA reģistrēto bezdarbnieku skaits janvārī pieaudzis par 1918, sasniedzot kopumā 132 214 bezdarbnieku.

Visstraujāk – par 0,7 procentpunktiem – bezdarba līmenis pieaudzis Jēkabpilī, sasniedzot 14,7% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita. Otrs straujākais bezdarba līmeņa pieaugums janvārī vērojams Ventspilī, kur tas pieaudzis par 0,5 procentpunktiem un pašlaik ir 9,8%. Par 0,3 procentpunktiem bezdarba līmenis pieaudzis Valmierā, Daugavpilī un Rēzeknē, kur tas janvāra otrajā pusē ir attiecīgi 10%, 10,4% un 18,2% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita. Jelgavā bezdarba līmenis ir 9%, un tas ir par 0,2 procentpunktiem vairāk nekā decembra beigās. Jūrmalā bezdarba līmenis janvārī pieaudzis par 0,1 procentpunktu, un ir 10,4% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita.

2009. gada 2. ceturksnī Latvijā bija 199.7 tūkstoši darba meklētāju jeb 16.7 % no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem (nodarbinātajiem un darba meklētājiem), liecina Centrālās Statistikas pārvaldes dati.

Darba meklētāju skaits un īpatsvars ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaitā šajā periodā palielinājies gan, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, kad darbu meklēja 76.5 tūkstoši cilvēku, to īpatsvars bija 6.3%, gan, salīdzinot ar šī gada 1. ceturksni, kad bezdarba līmenis bija 13.9 %.

2009 .gada 2. ceturksnī ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits, salīdzinot ar attiecīgo periodu gadu iepriekš, ir samazinājies par 1.6 %. Nedaudz vairāk nekā divas trešdaļas (67.1 %) iedzīvotāju šajā vecuma grupā bija ekonomiski aktīvi – vīriešu vidū šis rādītājs bija 71.8 %, bet sieviešu – 62.9 %.

Ar 1. jūliju tiek palielināti dabas gāzes tarifi mājsaimniecībām, tie pieaugs par 15-18%. Lielākā daļa (70%) Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem uzskata, ka gāzes tarifu palielinājums ietekmēs viņu mājsaimniecības materiālo situāciju.

To atklāj tirgus, sociālo un mediju pētījumu aģentūras TNS Latvia sadarbībā ar telekompāniju LNT, raidījumu 900 sekundes, 2011.gada jūnijā veiktais pētījums.

47% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju uzskata, ka gāzes tarifu kāpums noteikti ietekmēs, savukārt 23% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju uzskata, ka gāzes tarifu kāpums drīzāk ietekmēs viņu mājsaimniecības materiālo situāciju.

Savukārt 27% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju uzskata, ka gāzes tarifu kāpums neietekmēs viņu mājsaimniecības materiālo stāvokli – 18% iedzīvotāju uzskata, ka drīzāk neietekmēs un 9% iedzīvotāju uzskata, ka tarifu kāpums dabas gāzei noteikti neietekmēs viņu mājsaimniecības materiālo situāciju.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Divas trešdaļas (69%) Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem uzskata, ka par oligarhiem dēvētās personas - Aivars Lembergs, Ainārs Šlesers un Aandris Šķēle - ietekmē notikumus Latvijas politikā un ekonomikā (23% - noteikti jā; 46% - drīzāk jā).

To atklāj pētījumu aģentūras TNS sadarbībā ar telekompāniju LNT, raidījumu 900 sekundes, maija beigās veiktais pētījums.

Piektā daļa (19%) Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem uzskata, ka par oligarhiem dēvētās personas - A. Lembergs, A.Šlesers un A.Šķēle - šobrīd neietekmē notikumus Latvijas politikā un ekonomikā (3% - noteikti nē; 16% - drīzāk nē).

12% aptaujāto nav konkrēta viedokļa šajā jautājumā.

Ceturtā daļa (26%) Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem uzskata, ka pēdējā gada laikā Latvijas politikā ir radušās jaunas, ietekmīgas personas, kuras varētu dēvēt par oligarhiem (6% - noteikti jā; 20% - drīzāk jā).

87% Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju uzskata, ka valsts institūcijām nebūtu jāatļauj biedrības MMM 2011 KLUBS dibināšana Latvijā. Absolūtais vairākums norāda, ka neapsvērtu iespēju piedalīties finanšu piramīdu darījumos.

Finanšu piramīdu kompānija MMM nolēmusi popularizēt savu darbību Latvijā un dibināt biedrību MMM 2011 KLUBS.

Kompānija MMM savu darbību balsta uz finanšu piramīdas principiem, solot dalībniekiem procentuāli augstus ieguvumus no ieguldītajiem līdzekļiem. Kompānija tiek saistīta ar finanšu krāpniecību, un tās bijušais vadītājs Sergejs Mavrodi ir tiesāts par finanšu mahinācijām. Absolūtais vairākums (87%) Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem uzskata, ka Latvijas valsts institūcijām nebūtu jāatļauj biedrības MMM 2011 KLUBS dibināšana Latvijā (17% - drīzāk nebūtu jāatļauj; 70% - noteikti nebūtu jāatļauj biedrības dibināšana Latvijā). To atklāj tirgus, sociālo un mediju pētījumu aģentūras TNS Latvia sadarbībā ar telekompāniju LNT, raidījumu 900 sekundes, martā veiktais pētījums.

Liela daļa (46%) Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem uzskata, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbība pēdējā gada laikā nav būtiski uzlabojusies. Pretējās domās ir 16% Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju, kuri uzskata - KNAB darbībā pēdējā gada laikā vērojami ievērojami uzlabojumi.

To atklāj pētījumu aģentūras TNS sadarbībā ar telekompānijas LNT raidījumu 900 sekundes jūnijā veiktais pētījums.

11% aptaujāto norādījuši, ka KNAB darbība pēdējā gada laikā noteikti nav uzlabojusies, bet 35% - drīzāk nav uzlabojusies. Savukārt 2% respondentu pauduši, ka tā ir noteikti uzlabojusies, bet 14% - tā «drīzāk» ir uzlabojusies.

Vairāk nekā trešdaļai (38%) Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem nav konkrēta viedokļa šajā jautājumā.

Ceturtā daļa (26%) Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem Jaroslava Streļčenoka darbību KNAB vadītāja amatā vērtē pozitīvi (2% - ļoti pozitīvi; 24% - drīzāk pozitīvi).

Absolūtais vairākums (70%) Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem uzskata, ka koncerta Jaunais vilnis norises pārcelšana negatīvi ietekmēs Jūrmalas pilsētas attīstību.

Savukārt 17% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju uzskata, ka koncerta norises vietas pārcelšana neietekmēs Jūrmalas pilsētas attīstību. To atklāj tirgus, sociālo un mediju pētījumu aģentūras TNS Latvija sadarbībā ar telekompāniju LNT, raidījumu 900 sekundes, februārī veiktais pētījums.

Neliela daļa (4%) aptaujāto Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem uzskata, ka koncerta Jaunais vilnis norises vietas pārcelšana pozitīvi ietekmēs Jūrmalas pilsētas attīstību, bet 9% aptaujāto nav konkrēta viedokļa šajā jautājumā.

Koncerta sarīkošanu Rīgā atbalstītu 50% Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju, no kuriem 19% Jaunā viļņa rīkošanu galvaspilsētā noteikti atbalstītu, bet 31% - drīzāk atbalstītu. Jaunā viļņa rīkošanu Rīgā neatbalstītu 39% Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju, bet 11% aptaujāto nav konkrēta viedokļa šajā jautājumā.

Piektā daļa (20%) Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem kopumā valdības paveikto pirmo 100 dienu laikā novērtē pozitīvi (19% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju valdības paveikto 100 dienu laikā novērtējuši drīzāk pozitīvi un 1% - valdības paveikto novērtējuši ļoti pozitīvi).

To atklāj tirgus, sociālo un mediju pētījumu aģentūras TNS Latvia sadarbībā ar telekompāniju LNT, raidījumu 900 sekundes, janvārī veiktais pētījums.

Pretējās domās ir vairāk nekā puse (55%) Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem, kuri kopumā valdības paveikto 100 dienu laikā novērtējuši negatīvi. Trešdaļa (35%) ekonomiski aktīvo Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem kopumā novērtē drīzāk negatīvi valdības paveikto 100 dienu laikā, savukārt piektā daļa (21%) ekonomiski aktīvo iedzīvotāju novērtē ļoti negatīvi valdības paveikto šajā laika periodā.

Ceturtajai daļai (25%) aptaujāto respondentu nav konkrēta vērtējuma par valdības paveikto šajā laika periodā.

Augustā Latvija atzīmē 20.gadadienu pēc Latvijas neatkarības de facto atjaunošanas. Tomēr tikai 15% Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem atzinuši, ka ir apmierināti ar Latvijā sasniegto pēdējo 20 gadu laikā.

1% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju noteikti ir apmierināti, savukārt 14% drīzāk ir apmierināti ar valstī sasniegto pēdējo 20 gadu laikā.

To atklāj tirgus, sociālo un mediju pētījumu aģentūras TNS Latvia sadarbībā ar telekompāniju LNT, raidījumu 900 sekundes, 2011.gada augustā veiktais pētījums.

Savukārt absolūti lielākā daļa Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju ir neapmierināti ar valstī sasniegto pēc neatkarības atjaunošanas – 34% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju ir drīzāk neapmierināti, tomēr 45% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju ir noteikti neapmierināti ar pēdējo divdesmit gadu laikā sasniegto Latvijā.

6% aptaujāto nav konkrēta viedokļa šajā jautājumā.

Teju puse (47 %) ekonomiski aktīvo iedzīvotāju ir apmierināti ar izglītības kvalitāti skolās, 2 % iedzīvotāju ir pilnībā apmierināti, bet 45 % iedzīvotāju ir drīzāk apmierināti.

Savukārt gandrīz puse (45 %) ekonomiski aktīvo iedzīvotāju nav apmierināti ar izglītības kvalitāti skolās, 35 % ekonomiski aktīvo iedzīvotāju ir drīzāk neapmierināti, bet desmitā daļa (10 %) ekonomiski aktīvo iedzīvotāju ir pilnībā neapmierināti ar skolu izglītības kvalitāti, liecina tirgus, sociālo un mediju pētījumu aģentūras TNS Latvia sadarbībā ar telekompāniju LNT , raidījumu 900 sekundes, 2011. gada augusta beigās veiktais pētījums.

6 % Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem nav konkrēta viedokļa jautājumā par izglītības kvalitāti skolās.