Gripa, kurai šobrīd tiek pievērsta pastiprināta uzmanība, nebūt nav tā bīstamākā un slimnīcās visbiežāk ārstētā slimība.
Līdzīgi kā citviet pasaulē arī Latvijā lielākā iedzīvotāju mirstība saistīta ar sirds un asinsrites slimībām: pērn to dēļ dzīvību zaudējuši 16.5 tūkst. Latvijas iedzīvotāju, liecina Centrālās Statistikas pārvaldes dati. Asinsrites sistēmas slimības izraisījušas 53% no visiem valstī reģistrētajiem nāves gadījumiem. Pagājušajā gadā aptuveni piektdaļā gadījumu nāves cēlonis bija vēzis, bet trešais izplatītākais bojāejas iemesls bija dažādi ārēji cēloņi, piemēram, ievainojumi un saindēšanās.
Slimnīcās biežāk ārstētās diagnozes tūkst. pacientu ārstēšanai tērētie līdzekļi, milj. Ls Nr. 1 Hroniska sirds išēmiskā slimība 16.1 19.2 Nr. 2 Spontānas dzemdības 11.6 3.8 Nr. 3 Psihiski un uzvedības traucējumi alkohola lietošanas dēļ 10.7 2.4 Nr. 4 Stenokardija 10.1 10.9 Nr. 5 Spondiloze 9.3 3.8 Nr. 6 Pneimonija 7.4 3 Nr. 7 Smadzeņu infarkts 7.2 3.9 Nr. 8 Šizofrēnija 6.9 11.2 Nr. 9 Esenciāla hipertensija 6.7 2.4 Nr. 10 Citas cerebrovaskulārās slimības 6 2.1 Nr. 11 Žultsakmeņi 5.5 2.9 Nr. 12 Akūts bronhīts 5.4 nav datu Nr. 13 Ļaundabīgs krūts audzējs 4.8 2.8
Tā nav vienīgā psihiska rakstura diagnoze, kas atrodas biežāk ārstēto diagnožu «desmitniekā» - 6.9 tūkst. gadījumu stacionāri ārstēta šizofrēnija, liecina Veselības norēķinu centra (VEC) dati (iepriekš - Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūra).
Savukārt ar gripu pagājušajā ziemā slimoja 13.5 tūkst. iedzīvotāju, turklāt tā bija sezona, kad tika reģistrēta viszemākā gripas izplatība pēdējo gadu laikā. Zināms, ka šobrīd Latvijā ir 136 laboratoriski apstiprināti gripas slimnieki.
Pagājušajā gadā slimnīcās ārstēti 328.8 tūkst. iedzīvotāju, tā kā daļa stacionāros atradušies vairākkārt, stacionēšanās gadījumu kopējais skaits ir lielāks - 473.4 tūkst. Lielākās specializētās valsts pakalpojumu programmas ir invazīvā kardioloģija (22 milj. Ls), psihiatrija (21.6 milj. Ls) un hematoloģija un onkoloģija (15.5 milj. Ls).
Statistika ļauj secināt, ka valsts var ietekmēt iedzīvotāju veselības situāciju. Piemēram, pērn salīdzinājumā ar 2007. gadu vairāk nekā par piektdaļu samazinājies hipertensijas pacientu skaits, ko VEC speciālisti skaidro ar to, ka valsts kompensējamo medikamentu sistēmā tika iekļauts lielāks šīs slimības ārstēšanai domātu zāļu klāsts.
Vislielākā valsts līdzekļu daļa par pacientu tiek tērēta apdegumu ārstēšanā - vidēji tūkstoš latu vienam cietušajam. Savukārt otra valstij dārgākā nozare ir kardioloģija, kur viena pacienta ārstēšana vidēji izmaksā 855 latus.