Darbā iekārtošanas pakalpojumu sniedzēji maksu par saviem pakalpojumiem, iespējams, drīkstēs iekasēt no darba devējiem, nevis darba ņēmējiem. Šādas izmaiņas paredz Labklājības ministrijā (LM) tapušie grozījumi Komersantu - darbā iekārtošanas pakalpojumu sniedzēju licencēšanas un uzraudzības kārtībā. Ministru kabineta komiteja uzdeva LM noteikumu grozījumus precizēt.
Piegriezīs biznesu
LM Darba departamenta direktore Ineta Tāre uzsver, ka jaunās noteikumu prasības, tajā skaitā aizliegums iekasēt maksu no darba ņēmējiem, ir vērstas arī pret dažādām krimināla rakstura aktivitātēm, kas saistītas ar darbā iekārtošanu ārzemēs. Tā, darbā iekārtošanas pakalpojumu sniedzējiem būs jāiepazīstina potenciālie darba ņēmēji ar darba līguma saturu. ·ādu prasību mērķis ir novērst gadījumus, kad darba ņēmēji, kas aizbraukuši no Latvijas, lai strādātu ārzemēs, tur konstatē, ka piedāvātie darba apstākļi un samaksa atšķiras no tā, kas solīts šeit.
I.Tāre atzina, ka plānotie grozījumi "piegriezīs" biznesu tiem, kas piedāvā darbu ārzemēs, saņemot no darba ņēmējiem samaksu par pakalpojumu. "Viņiem būs jāvienojas ar ārvalstu darba devējiem un jāņem maksa no viņiem," norāda LM Darba departamenta direktore.
Jāuzrauga stingrāk
Daļa ministru uzskata, ka darbā iekārtošanas pakalpojumu sniedzēju uzraudzībai jākļūst ievērojami stingrākai. "Ir ierosināti vairāki kriminālprocesi par gadījumiem, kas varētu būt krāpšana vai pat iespējama cilvēku tirdzniecība. Šādu kriminālprocesu skaits diemžēl pieaug, nevis samazinās. Mēs, protams, vēl nezinām, vai tiesa šos gadījumus novērtēs kā cilvēku tirdzniecību," uzsver iekšlietu ministrs Ivars Godmanis. Viņš uzskata, ka noteikumu grozījumos iekļautais LM ierosinājums ieviest beztermiņa licences darbā iekārtošanas pakalpojumu sniedzējiem kontroles iespējas mazinās, tādēļ noteikumos jāparedz, ka arī turpmāk licences tiks izsniegtas uz noteiktu laiku. Turpretī I. Tāre skaidro, ka pēc Latvijas iestāšanās ES arī jebkurš ES dalībvalstīs reģistrēts darbā iekārtošanas pakalpojumu sniedzējs var darboties Latvijā un vienīgais, ko no viņa var prasīt valsts institūcijas, ir to informēšana par darbības sākšanu Latvijā.
Pašreizējo situāciju par pārlieku liberālu uzskata arī finanšu ministrs Oskars Spurdziņš: "Mums nav prakses, ka latviešu uzņēmēji nelegāli nodarbinātu britus, itāļus vai frančus, bet tur tāda prakse attiecībā uz latviešiem ir." "Krimināla rakstura problēmas jau nav ar tiem darbā iekārtošanas komersantiem, kas ir saņēmuši licences. Problēmas ir ar tiem, kuri vispār nelicencējas, bet sludinās laikrakstos, pret kuriem pēc tam vēršas Ekonomikas policija. Tie ir dažādi kaktu kantori, kuri vispār oficiāli nav deklarējuši vēlmi nodarboties ar šo komercdarbību," sacīja I. Tāre, uzsverot, ka terminētās licences darbā iekārtošanas pakalpojumu sniedzējiem jau vairākus gadus Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas plānā tiek atzīmētas kā šķērslis uzņēmējdarbībai.
Neko nelīdzēšot
Personālvadības risinājumu kompānijas Fontes Latvija padomes priekšsēdētājs Kaspars Kauliņš uzsver, ka viņa pārstāvēto kompāniju plānotās izmaiņas neskar, jo Fontes Latvija klienti ir darba devēji, taču, ja ir cilvēki, kas gatavi maksāt par to, ka viņi tiek iekārtoti darbā, tad "kāpēc to neļaut"? Viņaprāt, valstij nevajadzētu ierobežot darbā iekārtošanas pakalpojumu sniedzēju tiesības saņemt maksu par pakalpojumu no potenciālajiem darba ņēmējiem."Jāsakārto nosacījumi, kā šo pakalpojumu sniedz - jāizstrādā standarti un jārada efektīva uzraudzības sistēma, lai darba ņēmējiem, atbilstoši Patērētāju tiesību aizsardzības likuma prasībām, būtu iespējas celt prasības pret tiem, kuru pakalpojumi neatbilst solītajam," teica K. Kauliņš, uzsverot, ka aizliegums ņemt samaksu par pakalpojumu no darba ņēmējiem diez vai reāli risinās situāciju ar potenciālo darba ņēmēju kļūšanu par krāpnieku vai pat cilvēku tirgoņu upuriem.
Savukārt kāda licencēta darbā iekārtošanas pakalpojumu sniegšanas uzņēmuma vadītāja, kuras pārstāvētais uzņēmums iekārto Latvijas iedzīvotājus darbā Lielbritānijā, uzskata, ka iecerētās izmaiņas var pat vairot to darba ņēmēju skaitu, kas kļūst par krāpnieku upuriem. "Darba devēji no ārzemēm negribēs mums maksāt - viņiem ir pietiekoši lielas iespējas izvēlēties darbaspēku, lai nebūtu nekādas vēlmes maksāt par mazkvalificētiem darbiniekiem, kas strādā rūpnīcās vai lauksaimniecībā. Tagad cilvēki mums maksā līdz 200 Ls un pērk par savu naudu lidmašīnas biļetes, bet viņi vismaz zina, ka darbā iekārtotājs ir licencēta firma un Lielbritānijā viņiem tas darbs būs. Ja mēs nevarēsim ņemt samaksu un ārzemju darba devēji mums to nemaksās, cilvēki darba meklējumos brauks tāpat, uz savu galvu. Bet Lielbritānijā viņus uzmeklēs krāpnieki, kas saņems naudu par reāli neeksistējošu vakanču piedāvāšanu," prognozēja uzņēmēja, kas vēlējās palikt anonīma.
Līdzīgi kā I. Tāre, arī viņa uzsver, ka gadījumos, kad solītais darbs ārzemēs reāli neeksistē vai darba ņēmējs kļūst par cilvēktirdzniecības upuri, tā saucamais pakalpojuma sniedzējs parasti ir anonīma firma.
Krāpšanas problēmas apjomi pilnībā nav apjaušami
Lai arī par krāpšanu, izmantojot darbā iekārtošanas firmu sludinājumus, dzirdēts daudz, statistika par šādiem krāpšanas gadījumiem ir nepilnīga.
Valsts policija neuzskaita datus par krāpšanas gadījumiem, kad iesaistītas darbā iekārtošanas firmas - visi krāpšanas gadījumi tiek skaitīti kopā, tos neizdalot atsevišķi pēc veicējiem, Db norādīja Valsts policijas preses un sabiedrisko attiecību biroja priekšniece Ieva Rekšņa.
Sūdzas vairāk
Tiesa, Rīgas pilsētas Ekonomikas policijas biroja apkopotā informācija liecina, ka Rīgā vien pērn saņemti 130 iesniegumi par pārkāpumiem darbā iekārtošanas jomā, bet aizpērn policijas palīdzību meklējis 71 ar darbā iekārtošanas pakalpojumu sniedzēju darbību neapmierināts rīdzinieks. Viņa arī uzsvēra, ka šādām darbībām ir civiltiesisks raksturs, ir nepieciešams pierādīt noziedzīgo nodarījumu, līdz ar to šie strīdi parasti ir tiesas kompetencē.
Gaida iesniegumus
Šobrīd valsts policija ar nelegālajām darbā iekārtošanas firmām cīnoties, ja ir saņemts iesniegums, kurā minēts konkrēts krāpšanas gadījums. "Diemžēl mums nav tādas kapacitātes, lai paši pēc savas iniciatīvas varētu pārbaudīt, vai sludinājumā rakstītais atbilst īstenībai un vai firma nekrāpjas," atzīst I. Rekšņa.
Arī Labklājības ministrijas Darba departamenta direktore Ineta Tāre pieļauj, ka galvenais iemesls, kādēļ Ekonomikas policija nespēj efektīvi apkarot krāpnieciskos darbā iekārtotājus, ir nepietiekamā kapacitāte.
Konkrēti gadījumi
Patlaban Rīgas pilsētas Ekonomikas policijas biroja attiecīgās nodaļas lietvedībā atrodas kriminālprocess par cilvēku tirdzniecību organizētā grupā, proti par savervēšanu, pārvadāšanu, ekspluatāciju darba tirgū Lielbritānijā 2006. un, iespējams, 2005.gadā, ko izdarīja Lielbritānijas firmas Industrial Staff Management Ltd un tās pārstāvniecības Latvijā amatpersonas un darbinieki. Ar viltu, piedāvājot pastāvīgu darbu ne mazāk kā uz trīs mēnešiem Lielbritānijā ar samaksu 5,25 angļu mārciņas stundā, Industrial Staff Management Ltd (ISM) savervēja Latvijas iedzīvotājus un nogādāja Lielbritānijā nolūkā faktiski ekspluatēt tikai darbam svētku un pirmssvētku dienās. Latvijā parakstītie līgumi personām tika atņemti.ISM maldinošās informācijas rezultātā Latvijas iedzīvotāji Lielbritānijā nonāca beztiesiskā stāvoklī, bez iztikas līdzekļiem un iespējām komunicēt un pārvietoties, respektīvi - atgriezties Latvijā.