Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) ir apkopojusi informāciju par aizvadītajā gadā ārpustiesas kārtībā izskatītajiem strīdiem regulatorā starp sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem un lietotājiem, informē SPRK.

Tie ir strīdi, kas izskatīti padomes sēdē un par kuriem pieņemti lēmumi (nevis atbilžu sniegšana uz sabiedrisko pakalpojumu lietotāju sūdzībām). Kopumā 2016. gadā Regulatora padome izskatīja 10 strīdus. Lielākā daļa tika skatīti enerģētikas nozarē.

Astoņos ierosinātajos strīdos Regulators pieņēma lēmumu pēc būtības, savukārt divos gadījumos izbeidza strīdu izskatīšanas procesu, jo iesniedzēji atsauca savus iesniegumus.

Enerģētikas nozarē dabasgāzes apgādē tika izskatīts viens strīds par sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja atteikumu noslēgt līgumu ar jaunu lietotāju, ja lietotājs nepiekrīt samaksāt pakalpojuma priekšapmaksu. Viens strīds tika izskatīts par sabiedrisko pakalpojumu lietotāja rīcību par konstatēto dabasgāzes lietošanas noteikumu pārkāpumu. Divi strīdi izskatīti saistībā ar sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja atteikumu noslēgt līgumu par dabasgāzes piegādi ar jaunu lietotāju līdz brīdim, kamēr netiks samaksāts parāds par objektā iepriekš patērēto dabasgāzi.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Pagājušajā gadā saņemtas un izskatītas 53 sūdzības par ūdenssaimniecības un sadzīves atkritumu apglabāšanas pakalpojumu sniegšanu, informē Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija.

Salīdzinot ar 2012.gadu, saņemto sūdzību skaits sarucis par 14%. Savu neapmierinātību izteica gan juridiskās personas (22 sūdzības), gan fiziskās personas (31 sūdzība).

No minēto nozaru pakalpojumu lietotāju saņemtajām sūdzībām 4 sūdzības (8%) bija pamatotas. Pateicoties sabiedrisko pakalpojumu lietotāju vērīgumam, trīs gadījumos tika novērstas situācijas, kad ūdenssaimniecības un atkritumu apglabāšanas pakalpojumu sniedzēji lietotājiem piemēroja neapstiprinātus tarifus. Pēc Regulatora aicinājuma, komersanti veica nepieciešamos pasākumus, lai to darbība turpmāk atbilstu normatīvo aktu prasībām.

Regulators saņēma arī informāciju, ka kāds no komersantiem sniedz sabiedriskos pakalpojumus bez licences un šī komersanta sniegto pakalpojumu tarifs nav apstiprināts regulatorā. Pārbaudot informāciju, regulators konstatēja, ka tā ir patiesa. Arī šajā gadījumā komersants nekavējoties rīkojās, lai novērstu neatbilstības normatīvo aktu prasībām.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) padome ir apstiprinājusi peļņas normu jeb kapitāla atdeves likmi tarifu aprēķināšanai dabasgāzes, elektroenerģijas un ūdenssaimniecības jomās. Apstiprinātās kapitāla atdeves likmes ir vēsturiski zemākās, kādas noteiktas līdz šim, informē SPRK .

Dabasgāzes pārvades sistēmas pakalpojuma tarifu projekta aprēķināšanai Regulators apstiprināja kapitāla atdeves likmi 4,68% apmērā, ūdenssaimniecības pakalpojumu tarifu projektu aprēķināšanai – 4,60%. Savukārt elektroenerģijas sadales un pārvades sistēmas pakalpojumu tarifu projektu aprēķināšanai Regulators noteica kapitāla atdeves likmi 4,43% apmērā.

«Līdz ar šo lēmumu komersantiem jaunās, zemākās likmes būs jāpiemēro tiem tarifu projektiem, kurus tie plāno iesniegt Regulatorā un kas stāsies spēkā nākamajā gadā. Vienlaikus vēlos uzsvērt, ka jaunā likme elektroenerģijas jomā tiks piemērota arī AS Augstsprieguma tīkls iesniegtā tarifu projektā, kas šobrīd tiek vērtēts Regulatorā,» norāda Regulatora padomes priekšsēdētājs Rolands Irklis.

Aizvadītajā gadā Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) saņēma un sniedza atbildes uz 27 sūdzībām par ūdenssaimniecības un sadzīves atkritumu apglabāšanas pakalpojumu sniegšanu, informē SPRK. Salīdzinot ar 2013. gadu, sūdzību skaits ir samazinājies par 51%.

Par ūdenssaimniecības pakalpojumiem regulators 2014. gadā saņēma 21 rakstveida sūdzību un piecus elektroniskos sūtījumus. Savukārt par sadzīves atkritumu apglabāšanas pakalpojumiem regulators 2014.gadā ir saņēmis vienu rakstveida sūdzību.

Ūdenssaimniecības nozarē 26% jeb septiņas no saņemtajām sūdzībām saistītas ar jautājumiem par sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja rīcību saistībā ar noslēgtajiem līgumiem. Pārbaudot lietotāju sūdzībās minētos faktus, secināms, ka piecās sūdzībās skartie jautājumi nav Regulatora kompetencē. Ūdenssaimniecības nozarē 19% jeb piecas no saņemtajām sūdzībām saistītas ar jautājumiem par iesniegto ūdenssaimniecības pakalpojumu tarifu projektos iekļauto izmaksu pozīciju pamatotību. Lietotāju sūdzībās minētos faktus Regulators ir izvērtējis un secinājis, ka sabiedrisko pakalpojumu lietotājus neapmierina sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju aprēķinātais tarifs par ūdenssaimniecības pakalpojumiem. Salīdzinot ar 2013.gadu, saņemto sūdzību skaits ir samazinājies par 11 sūdzībām.

Lai mazinātu krāpniecības gadījumus elektronisko sakaru jomā Latvijā, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) izstrādājusi krāpniecības, izmantojot numerāciju, novēršanas noteikumus.

Kā informē SPRK, jaunie noteikumi, kas stājas spēkā šā gada 7.oktobrī, palīdzēs ierobežot krāpniecību, izmantojot numerāciju, lai mazinātu zaudējumus, kas var rasties gan galalietotājiem, gan elektronisko sakaru komersantiem.

Jaunie noteikumi nosaka, kādas pazīmes ir krāpniecībai, kas veikta, izmantojot numerāciju. Vienlaikus noteikumi nosaka termiņus un kārtību, kādā notiek informācijas aprite starp elektronisko sakaru komersantu un regulatoru, kā arī to, kā Regulators konstatē un komersants novērš krāpniecību.

«Šie ir pirmie noteikumi, kas vienkopus raksturo krāpniecību, izmantojot numerāciju, kā arī nosaka kārtību, kādā komersanti, sadarbojoties ar mums, var to konstatēt un novērst. Tā kā krāpniecība elektronisko sakaru jomā ir aktuāla visā Eiropas mērogā, tad ceram, ka tas, ka esam vieni no pirmajiem Eiropā, kuri vienkopus noteikuši regulējumu attiecībā uz krāpniecību, izmantojot numerāciju, ne tikai palīdzēs mums daudz labāk cīnīties ar to un mazināt krāpniecisku gadījumu skaitu, bet būs kā viens no piemēriem, kādā veidā varētu rīkoties arī citas valstis,» skaidro regulatora Elektronisko sakaru un pasta departamenta Ierobežoto resursu nodaļas vadītāja Gundega Rutka.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (Regulators) izskatījusi strīdu starp komersantiem ITH Group un BITE Latvija par noslēgtā elektronisko sakaru pakalpojuma līguma nosacījuma nepildīšanu un sniegtā elektronisko sakaru pakalpojuma būtiskiem trūkumiem. Strīda cēlonis – ārzemēs nozagts mobilais telefons, kurš izmantots krāpniecības nolūkos, kā rezultātā telefona īpašniekam ITH Group jāsamaksā krāpnieku radītais rēķins 2550 eiro apmērā.

Regulatora padome atzīst – BITE Latvija nav pārkāpusi līguma nosacījumus, tomēr ir konstatējusi būtiskus trūkumus BITE Latvija sniegtajos pakalpojumos.

Regulators 2014. gada janvārī saņēma iesniegumu no ITH Group par strīda ierosināšanu ar BITE Latvija, jo operators nav pildījis noslēgtā elektronisko sakaru pakalpojuma līguma nosacījumus saistībā ar ITH Group ārzemēs nozaudētā telefona bloķēšanu.

2013. gada 16. septembrī ITH Group pārstāvim Barselonā, Spānijas Karalistē, ap plkst. 3:00 naktī tika nozagts mobilā telefona aparāts. Par šo faktu mobilais operators BITE Latvija tika informēts nākamās dienas rītā. Laika posmā no mobilā telefona aparāta zādzības brīža līdz brīdim, kad BITE Latvija automātiskā drošības sistēma bloķēja pakalpojuma sniegšanu, tika konstatēta nelietderīga vai mākslīga noslodze, kuras rezultātā pakalpojumi tika sniegti par kopējo summu 2550,03 eiro. ITH Group, uzsākot strīdu, norādīja, ka BITE Latvija nav bijis iespēja laicīgi informēt par telefona zādzību, un līdz ar to nav bijis iespējams apturēt nozaudētā telefona izmantošanu krāpnieciskos nolūkos.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) pieņēmusi lēmumu atbalstīt starpvalstu kopīgu interešu projektu Klaipēdas-Kiemenai gāzes cauruļvada jaudas palielināšana Lietuvā.

Regulators lēma, ka daļu no projekta izmaksām, proti, 1,897 miljonus eiro no Latvijas puses sedz Latvijas pārvades sistēmas operators AS Latvijas Gāze.

Klaipēdas-Kiemenai gāzes cauruļvada jaudas palielināšanas projekta koordinējošais regulators ir Lietuvas regulators - Nacionālā cenu un enerģijas kontroles komisija. Lietuvas regulators, tāpat kā, Latvijas regulators, atbalsta iecerētā projekta īstenošanu. Regulatoru vienošanās un lēmumi par projekta ieguldījumu izmaksu sadalidod iespēju projekta virzītājam – Lietuvas dabasgāzes pārvades sistēmas operatoram AB „mber Grid projekta īstenošanai pretendēt uz Eiropas Savienības līdzfinansējumu. AB Amber Grid projektā plāno ieguldīt pašu līdzekļus 23,878 miljonu eiro apmērā, Latvijas puses ieguldījums ir 1,897 miljoni eiro.

Lai attīstītu un pilnveidotu regulēšanas vidi Latvijā, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) 2014. gadā ir veicinājusi sadarbību starptautiskā mērogā, sadarbojoties ar Baltijas un citu valstu regulatoriem visās regulējamo sabiedrisko pakalpojumu nozarēs.

Regulators apkopojis būtiskākos 2014.gada notikumus, kas atstājuši pozitīvu ietekmi uz regulējamām nozarēm Latvijā.

2014. gadā Eiropas mērogā pastiprināta uzmanība ir pievērsta ūdenssaimniecības nozares regulēšanas jautājumiem. Šogad ir nodibināta vienota Eiropas Savienības ūdenssaimniecības nozares regulatoru platforma, kuras viens no dibinātājiem ir arī Latvijas Regulators, kā arī nozares attīstības jautājumiem ir pievērsušās tādas organizācijas kā Enerģētikas regulatoru reģionālā asociācija (ERRA) un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD).

Enerģētikas nozarē atzīmējamas aktivitātes, kas saistītas ar Regulas par enerģijas vairumtirgus integritāti un pārredzamību (REMIT) ieviešanu, kura noteiks jaunu kārtību elektroenerģijas un gāzes tirgus dalībnieku reģistrācijai un elektroenerģijas vairumtirgus uzraudzībai Eiropas Savienībā. Visa gada garumā, sadarbībā ar Baltijas un Ziemeļvalstu regulatoriem,

Patēriņa cenu pieaugums Latvijā pēdējos mēnešos ir bijis viens no straujākajiem pēdējo 20 gadu laikā, un inflācijas dinamika šobrīd jau līdzinās 2007. - 2008. gadā pieredzētajam, norāda banku analītiķi.

Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, novembrī patēriņa cenas Latvijā palielinājās par 7,5 % salīdzinājumā ar 2020. gada novembri, savukārt tikai kopš šī gada augusta patēriņa cenas Latvijā ir augušas par 3,7 %. Lai arī patēriņa cenu kāpums šobrīd līdzinās 2006. – 2008. gada periodam, inflācijas iemesli šoreiz ir citi. Šobrīd Latvijas ekonomikā nav vērojamas būtiskas ekonomikas nesabalansētības vai pārmērības, un inflāciju pamatā ir izraisījuši ārējie faktori.

Patēriņa cenas Latvijā šobrīd visvairāk ietekmē naftas cenu kāpums un enerģētikas krīze Eiropā, kas ir izveidojusies dažādu ekonomisku un politisku faktoru, kā arī laikapstākļu rezultātā, norāda bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

Turpinot iesākot darbu pie AS Sadales tīkls (ST) sadales sistēmas pakalpojumutarifu projekta vērtēšanas, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) uzsāk uzklausīšanas procesu, informē SPRK.

Piektdien, 26.februārī, regulators organizēs uzklausīšanas sanāksmi par ST iesniegto tarifu projektu, aicinot izteikt priekšlikumus un komentārus par to.

Sanāksmē, kurā aicināts piedalīties ikviens interesents, AS Sadales tīkls pilnvarotais pārstāvis iepazīstinās ar tarifu projekta būtību un ekonomisko pamatojumu.

Šis ir nozīmīgs tarifa projekts, kurš skar visu Latvijas tautsaimniecību un katru mājsaimniecību, tāpēc Regulators ne tikai organizēs uzklausīšanas sanāksmi, bet arī piedalīsies ST organizētajās tikšanās ar nozaru asociācijām un nevalstiskajām organizācijām.

Pēc priekšlikumu apkopošanas regulators tos rūpīgi izvērtēs - gan priekšlikumus un ieteikumus, kas būs izteikti uzklausīšanas sanāksmes laikā un tiekoties ar nozaru asociācijām, gan tos, kas ir saņemti rakstiski.

Uzņēmējdarbības noskaņojuma jeb konfidences rādītāji 2021.gada novembrī samazinājās gan mazumtirdzniecībā un pakalpojumu sektorā, gan būvniecībā un rūpniecībā, visur sasniedzot negatīvas vērtības, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veikto konjunktūras apsekojumu dati.

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji raksturo vispārējo situāciju nozarē un tiek iegūti, veicot rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru konjunktūras apsekojumus. Ja rādītājs ir virs nulles, ir pozitīva uzņēmējdarbības vide, ja zem nulles - negatīvs uzņēmēju noskaņojums.

Pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem novembrī konfidences rādītājs mazumtirdzniecībā bija mīnus četri, un tas pasliktinās jau ceturto mēnesi pēc kārtas. Salīdzinot ar oktobri, šis rādītājs samazinājies par diviem procentpunktiem. Noskaņojuma rādītāji ir negatīvi visās mazumtirdzniecības apakšnozarēs.

Straujš samazinājums, salīdzinot ar oktobri, bijis nepārtikas preču un degvielas mazumtirdzniecībā, kur konfidences rādītāji noslīdējuši līdz attiecīgi mīnus 14,8 un mīnus 22,2. Pārtikas preču mazumtirdzniecībā uzņēmēju noskaņojums, lai arī negatīvs (mīnus 4,8), salīdzinājumā ar oktobri tomēr ir uzlabojies par 1,8 procentpunktiem. Automobiļu tirdzniecībā uzņēmēju noskaņojums, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, nav būtiski mainījies (mīnus 12,4), bet automobiļu detaļu tirdzniecībā, remontā un apkopē samazinājies par 13,4 procentpunktiem, kopš 2021.gada marta pirmo reizi noslīdot zem nulles (mīnus 9,9).

Dabasgāzes pārvades un Inčukalna pazemes gāzes krātuves uzņēmums «Conexus Baltic Grid» («Conexus») saistībā ar tikko kā apstiprinātajiem tarifiem ir iesūdzējis tiesā Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju (SPRK).

Uzņēmums uzskata, ka tarifu dēļ tas cietīs 3 miljonu eiro zaudējumus, bet regulators norāda, ka uzņēmums pats esot pārrēķinājies, svētdien vēstīja raidījums «LNT Ziņas».

Latvijas gāzes tirgus atvēršanas process bija ilgstošs un sarežģīts, bet, izrādās, joprojām nebija noslīpētas visas nianses. Skaidri nebija pateikts, kuram un cik daudz Inčukalna pazemes gāzes krātuvē jānodrošina gāzes brīdim, kad to visvairāk vajadzēs. Tā kā pēc Eiropas regulām pārvades operators ir atbildīgs par to, lai nodrošinātu drošas sistēmas darbību un nepārtrauktību, «Conexus» pērn uzņēmās iniciatīvu to darīt un rīkoja izsoles. «Tieši šī izsole palīdzēja tam, ka Latvija pagājušā gadā nepieredzēja enerģētikas krīzi, jo tieši šī izsole bija tā, kas ļāva aukstajās dienās, kas bija februārī, martā, nodrošināt pietiekamus dabasgāzes apjomus sistēmā un attiecīgi nodrošināt patērētājus ar siltumu un dabasgāzi,» stāsta «Conexus» valdes priekšsēdētāja Zane Kotāne.

Secinot, ka faktiski pārvadītās enerģijas apjomi neatbilst tarifu projektā iesniegtajam, regulators rosina samazināt pārvades tarifu par 5%.

Tā šodien lēmusi Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija. Pārvades tarifu a/s Augstspriegums tīkls regulators apstiprināja šā gada maijā, nosakot, ka tas stājas spēkā no 2011.gada. Tā pieaugums bija no 5,22 Ls līdz 7,5 Ls/MWh un ietekme uz gala tarifu tika lēsta 3% apmērā.

Tagad regulators pēc astoņu mēnešu operatīvajiem rādītājiem secinājis, ka faktiski pārvadītās elektroenerģijas apjoms pieaug un šāda tendence saglabāsies visa 2010.gada laikā. Tādējādi regulators secināja, ka ir mainījušies tarifus ietekmējošie faktori un ir pamats ierosināt tarifu pārskatīšanu, tos samazinot par apmēram 5%. DB jau rakstīja, ka pirms dažām dienām regulators noraidīja arī a/s Sadales tīklu tarifu projektu, atrodot neatbilstības pieslēgumu ierīkošanas izmaksās. Sadales tīkli prasīja 11% lielu tarifu pieaugumu, kura efekts uz gala tarifu būtu aptuveni 5%. Lai arī pirmos 2010. gada sešus mēnešus a/s Sadales tīkls noslēdzis ar peļņu, visu 2010.gadu uzņēmums plānojis noslēgt ar zaudējumiem. Gan Augstspriegumu tīkls, gan Sadales tīkls jau vairākus gadus noslēdz ar zaudējumiem. To māteskompānijas Latvenergo vadība skaidro, ka pārāk zemo tarifu dēļ ir spiesta savas meitas sabiedrības subsidēt.

Paaugstinātu Latvenergo elektroenerģijas tarifu akceptēšana ir bijusi nepamatota, tādēļ jāveic nekavējoša un padziļināta papildus izpēte, pieaicinot nozares speciālistus un sabiedrības pārstāvjus, secinājis tiesībsargs Juris Jansons, veicot pārbaudes lietu par AS Latvenergo elektroenerģijas tarifiem, ko rosināja Valsts prezidents.

Kā informēja tiesībsarga konsultante komunikācijas jautājumos Ruta Siliņa, tiesībsargam, izpētot normatīvo aktu bāzi, nav radusies viennozīmīga skaidrība, kā veidojas elektroenerģijas gala tarifs.

Tarifos iekļaujamās izmaksas, to aprēķinu metodiku un noteikšanas kārtību nosaka tā pati institūcija, kas pārbauda uzņēmumu sagatavotos tarifu projektus - Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK). Pārbaudot iesniegto tarifu projektus, SPRK raugās, lai tiktu nodrošināta uzņēmējsabiedrību rentabilitāte, savukārt katrs uzņēmums savas rentabilitātes nodrošināšanai un paaugstināšanai centīsies palielināt izmaksas dažādās pozīcijās, piemēram, darba algas, plānotā peļņa u.c. SPRK nav pienākuma pārbaudīt, vai projektētie tarifi nav par augstu, ņemot vērā vidējos Latvijas iedzīvotāju ienākumus un salīdzināt tos ar citu Eiropas Kopienas valstu iedzīvotāju ienākumiem. No minētā izriet, ka SPRK nedarbojoties sabiedrības interesēs, domā tiesībsargs.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) ir apkopojusi informāciju par aizvadītajā gadā iesniegtajām sūdzībām ūdenssaimniecības un sadzīves atkritumu apglabāšanas pakalpojumu jomās.

2016. gadā SPRK saņēma un sniedza atbildes uz 16 sūdzībām par ūdenssaimniecības un sadzīves atkritumu apglabāšanas pakalpojumu sniegšanu. Salīdzinot ar 2015. gadu, sūdzību skaits ir samazinājies, kas ir skaidrojams ar to, ka samazinās problēmsituāciju skaits vai arī pakalpojumu lietotāji un komersanti tās atrisina patstāvīgi, neiesaistot Regulatoru.

Saistībā ar sadzīves atkritumu apsaimniekošanas nozari SPRK 2016.gadā ir saņemts 1 elektroniskais sūtījums, savukārt par ūdenssaimniecības pakalpojumiem – 10 rakstveida sūdzības un 6 elektroniskie sūtījumi.

SPRK tieši adresētas 14 sūdzības, savukārt 2 sūdzības pārsūtītas no Patērētāju tiesību aizsardzības centra. Kopumā SPRK 2016. gadā ir iesniegtas par 26 sūdzībām mazāk, nekā gadu iepriekš.

Lai izvairītos no domstarpībām starp uzņēmējiem un nodokļu administrāciju par piemērojamo PVN vienotam pakalpojumam, kuru veido vairāki pakalpojumi ar atšķirīgām šī nodokļa likmēm, būtu nepieciešamas izmaiņas PVN nodokļa normu piemērošanas noteikumos.

Šāds secinājums tiek balstīts uz to, ka pašlaik nedz Latvijas PVN likumā, nedz šī likuma normu piemērošanas reglamentējošajos Ministru kabineta noteikumos, nedz metodiskajos materiālos nav sniegtas vadlīnijas attiecībā uz vienota pakalpojuma jēdziena analīzi PVN vajadzībām. Tādējādi vienīgais instruments, uz ko viss balstās, ir Eiropas Savienības Tiesas spriedumi, kas būtībā kalpo kā precedents vienotā pakalpojuma PVN piemērošanai.

Uz šādu situāciju arī norāda Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedums saistībā ar Igaunijas kompānijas Brandikultuur (OÜ Brändikultuur) un Latvijas nodokļu administrācijas strīdu par piemērojamo PVN un tā atmaksu 3070,77 eiro apmērā par 2011. gada vasarā notikušo konferenci Baltic Beach Hotel Jūrmalā. Lietas būtība ir tāda, ka Igaunijas nodokļu maksātājs sniedza citam Igaunijas nodokļu maksātājam konferences organizēšanas un vadības pakalpojumus. Sniegto pakalpojumu ietvarā papildus tika nodrošināti vēl tādi pakalpojumi kā naktsmītnes, restorāna pakalpojumi un konferenču telpu noma. Brandikultuur pieteica atmaksāt Latvijā samaksāto PVN, savukārt VID samaksātā PVN atmaksu Igaunijas nodokļa maksātājam atteica. VID atteikums atmaksāt priekšnodokli bija pamatots ar to, ka papildu sniegtie pakalpojumi ir uzskatāmi par tādiem pakalpojumiem, kuru sniegšanas vieta ir iekšzeme (Latvija), tātad Brandikultuur, pirms pakalpojuma sniegšanas bija jāreģistrējas Latvijas ar PVN apliekamo personu reģistrā. Brandikultuur VID atteikumu pārsūdzēja, kā rezultātā Administratīvajā apgabaltiesā tika apstiprināts, ka gala saņēmēja, cita Igaunijas nodokļa maksātāja, mērķis bija saņemt vienu vienotu pakalpojumu, nevis vairākus atsevišķus.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) padome apstiprinājusi jaunus ūdenssaimniecības pakalpojumu tarifus SIA Rīgas ūdens, informē SPRK.

Sākot ar šī gada 1. jūliju, SIA Rīgas ūdens klientiem maksa par kubikmetra dzeramā ūdens sagatavošanu un piegādi, kā arī par izmantotā ūdens novadīšanu uz attīrīšanas iekārtām un tā attīrīšanu kopā būs 1,28 eiro līdzšinējo 1,025 eiro vietā. Attiecīgi maksa par ūdensapgādes pakalpojumu kubikmetru būs 0,63 līdzšinējo 0,514 eiro vietā, bet maksa par kanalizācijas pakalpojumu 0,65 eiro līdzšinējo 0,511 eiro vietā. Tarifos nav ietverts pievienotās vērtības nodoklis.

Pēc SIA Rīgas ūdens aprēķiniem Rīgas pilsētā mājsaimniecībā vidēji patērē piecus kubikmetrus ūdens mēnesī, tādējādi izmaksas vienai mājsaimniecībai Rīgā vidēji pieaugs par 1,27 eiro mēnesī (1,54 eiro ar PVN). Šobrīd spēkā esošais ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu tarifs Rīgā nav mainīts kopš 2007. gada 1. oktobra, kad tarifus apstiprināja Rīgas pašvaldības regulators.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) šodien izteica brīdinājumu AS Latvijas Gāze (LG) par tās rīcību, liedzot AS Latvenergo piekļuvi gāzes infrastruktūrai, lai energokompānija varētu iegādāties gāzi no Lietuvas.

SPRK padomes priekšsēdētājs Rolands Irklis žurnālistiem skaidroja, ka regulatora izteiktais brīdinājums LG nozīmē, ka gāzes koncernam ir jāievēro Enerģētikas likumā un normatīvajos aktos noteiktais par trešo pušu piekļuvi gāzes infrastruktūrai.

«Enerģētikas likums paredz trešo pušu piekļuvi ne tikai gāzes tranzīta plūsmām, bet arī to, ka visiem sistēmas lietotājiem ir vienlīdzīgas tiesības piekļūt dabasgāzes infrastruktūrai. LG nav tiesību liegt šīs tiesības īstenot. Tiesa, likums paredz gadījumus, ka LG var liegt piekļuvi. Ja LG kādam komersantam atsaka piekļuvi, par to ir jābrīdina SPRK un lēmums jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju. LG vēl nav vērsusies regulatorā ar atteikumu, kā arī LG nav atteikusi Latvenergo piekļuvi gāzes infrastruktūrai. Tomēr LG nav ievērojusi procedūras, saskaņā ar kurām šāds atteikums ir dodams,» skaidroja SPRK vadītājs.

Aizvadītajā mēnesī Nord Pool biržā elektroenerģijas cenas pieauga gandrīz visos tirdzniecības apgabalos.

Nord Pool sistēmas cena novembrī kāpa 2,8 reizes pret iepriekšējo mēnesi, sasniedzot vidēji 74,58 EUR/MWh. Baltijas valstīs vidējā cena vienoti bija 105,20 EUR/MWh, kas ir pieaugums par 20% pret oktobri. Ikstundu cenas Baltijā aizvadītajā mēnesī svārstījās no 3,06 EUR/MWh līdz 777,18 EUR/MWh.

Novembrī gaisa temperatūra Ziemeļvalstīs joprojām bija zemāka par normu, un tā ietekmē patērētās elektroenerģijas apjoms pieauga par 13%, salīdzinot ar oktobri, un patēriņš bija par 14% augstāks, salīdzinot ar šo pašu periodu pērn. Nokrišņu daudzums Ziemeļvalstīs aizvadītajā mēnesī samazinājās pret iepriekšējo mēnesi un noslīdēja zem normas līmeņa, kas negatīvi ietekmēja ūdens pieteci un hidrorezervuāru aizpildījuma līmeni, kas samazinājās līdz 4% zem normas. Papildus iepriekšminētajam samazinājās arī vēja staciju izstrāde - par 11% pret iepriekšējo mēnesi.

2015. gadā Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) saņēma un sniedza atbildes uz 42 sūdzībām par ūdenssaimniecības un sadzīves atkritumu apglabāšanas pakalpojumu sniegšanu.

Salīdzinot ar 2014. gadu, sūdzību skaits ir palielinājies, kas ir skaidrojams ar pakalpojumu lietotāju aktīvāku iesaistīšanos tarifu izvērtēšanas procesā, informē SPRK.

Saistībā ar sadzīves atkritumu apsaimniekošanas nozari SPRK 2015.gadā ir saņemta viena sūdzība, savukārt par ūdenssaimniecības pakalpojumiem - 41.

«Sūdzību skaita palielināšanās ir skaidrojama ar ūdenssaimniecības pakalpojumu lietotāju aktīvāku iesaistīšanos ūdenssaimniecības pakalpojumu tarifu izvērtēšanas procesā. Viens no veidiem, kā SPRK informē lietotājus par iesniegtajiem tarifu projektiem, ir uzklausīšanas sanāksmju par tarifu projektiem organizēšana. Uzklausīšanas sanāksmes par tarifu projektiem ir nozīmīga tarifu noteikšanas procesa sastāvdaļa, un tās tiek organizētas tajos novados, uz kuriem attiecas tarifu projekti. Uzklausīšanas sanāksmes līdztekus citiem saziņas veidiem (kā sarakste papīra vai elektroniskā veidā) ir papildus iespēja lietotājiem uzdot jautājumus sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam, saņemt skaidrojumus un izteikt priekšlikumus. Dažos gadījumos par vienu un to pašu ūdenssaimniecības pakalpojuma tarifu projektu tika saņemtas vairākas sūdzības,» norāda SPRK Pašvaldību pakalpojumu un dzelzceļa transporta departamenta direktore Agnese Kozlovska, piebilstot, ka par to liecina arī pieaugošais dalībnieku skaits Regulatora organizētajās uzklausīšanas sanāksmēs.

2017. gada novembrī Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums veidoja 2,3 miljardus eiro, kas faktiskajās cenās bija par 11,5% vairāk nekā 2016. gada novembrī, tai skaitā preču eksporta vērtība – par 15,3% un importa vērtība – par 8,3% lielāka, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) operatīvie dati.

Novembrī Latvija eksportēja preces 1,1 miljarda eiro apmērā, bet importēja par 1,2 miljardiem eiro. Ārējās tirdzniecības bilance uzlabojās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā palielinoties līdz 47,8% (2016. gada novembrī – 46,2%).

2017. gada vienpadsmit mēnešos Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās sasniedza 23,26 miljardus eiro – par 2,66 miljardiem eiro jeb 12,9 % vairāk nekā 2016. gada atbilstošajā periodā. Eksporta vērtība veidoja 10,44 miljardus eiro (palielinājums par 1 miljardu eiro jeb 10,2 %), bet importa – 12,83 miljardus eiro (pieaugums par 1,69 miljardiem eiro jeb 15,2 %).

Atbilstoši kalendāri un sezonāli izlīdzinātiem datiem faktiskajās cenās 2017.gada novembrī salīdzinājumā ar 2016.gada novembri eksporta vērtība bija par 14,9 % un importa par 9,6 % lielāka, bet, salīdzinot ar mēnesi iepriekš, eksports pieauga par 5,8 % un imports – par 0,4 %.

Latvija pērn 11 mēnešos eksportēja preces 12,033 miljardu eiro vērtībā, kas ir par 0,7% jeb 88,2 miljoniem eiro vairāk nekā 2019.gada attiecīgajā periodā, bet importēja - par 13,647 miljardiem eiro, kas ir kritums par 6% jeb 870,1 miljonu eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Tādējādi 2020.gada 11 mēnešos Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās veidoja 25,68 miljardus eiro, kas ir par 3% jeb 781,9 miljardiem eiro mazāk nekā 2019.gada attiecīgajā periodā.

Tostarp novembrī Latvija ir eksportējusi preces 1,251 miljarda eiro apmērā, kas ir par 4,6% jeb 60 miljoniem eiro mazāk nekā oktobrī, bet par 9,1% jeb 104,7 miljoniem eiro vairāk nekā 2019.gada novembrī. Savukārt importētas preces novembrī 1,328 miljardu eiro apmērā, kas ir par 4,4% jeb 60,4 miljoniem eiro mazāk nekā pirms mēneša, bet par 4,1% jeb 52,8 miljoniem eiro vairāk nekā 2019.gada novembrī.

Statistikas pārvaldē atzīmēja, ka salīdzinājumā ar 2019.gada novembri ārējās tirdzniecības bilance nedaudz uzlabojās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apmērā palielinoties no 47,4% līdz 48,5%.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (Regulators), izvērtējot SIA Latvijas Mobilais telefons (LMT) sniegtos viesabonešanas pakalpojumus un piemērotās cenu politikas atbilstību Regulai par viesabonēšanas pakalpojumu sniegšanu Eiropas Savienībā, secināja, ka LMT pilnībā nav ievērojis Regulā noteiktās prasības, informē Regulatora pārstāve Ieva Bethere.

Līdz ar to Regulatora padome uzdeva LMT līdz 1.decembrim novērst konstatēto Regulas pārkāpumu.

Saskaņā ar Regulu 2017.gada 15.jūnijā Eiropas Savienībā tiks atcelti viesabonēšanas tarifi un mobilo sakaru lietotāji varēs saņemt pakalpojumus citā Eiropas Savienības valstī par tādiem pašiem tarifiem kā savā valstī (tā dēvētais «roam like at home» princips). Līdz 2017.gada 15.jūnijam ir noteikts pārejas periods, kurā operatoriem atļauts vietējiem tarifiem pievienot nelielu maksimālo viesabonēšanas maksu. SIA LMT šobrīd saviem klientiem piedāvā vairākus tarifu plānus, kas iekļauj viesabonēšanas pakalpojumu, no kuriem vismaz viens neatbilst visām Regulas prasībām, jo nedod iespēju lietotājiem saņemt viesabonēšanas pakalpojumu par Eiropas Savienībā noteikto maksimālo viesabonēšanas maksu.