Latvija ar lietotni "Apturi Covid" kļuvusi par vienu no pirmajām valstīm, kas testē Eiropas Komisijas uzdevumā izstrādāto lietotņu pārrobežu savietojamības risinājumu.

Saskaņā ar ieceri, pateicoties šim risinājumam, dažādās valstīs izstrādātas lietotnes varēs savā starpā apmainīties ar informāciju, tādējādi sniedzot iespēju brīdināt iedzīvotājus par saskarsmi ar Covid-19 slimnieku, pat ja saslimušais izmanto citā valstī radītu lietotni.

Eiropas Komisijas lietotņu pārrobežu savietojamības risinājuma izstrādē un testēšanā līdz ar Latviju iesaistījušās arī Čehija, Dānija, Vācija, Īrija un Itālija.

"Šobrīd aktīvi esam iesaistījušies jaunā risinājuma un tā darbībai nepieciešamās digitālās infrastruktūras testēšanā. Apstākļos, kad cilvēki atkal ir atgriezušies ierastajā ikdienas ritmā, ceļo uz ārzemēm un aktīvi apmeklē publiskus pasākumus, paplašināt lietotnes "Apturi Covid" funkcionalitāti un integrēt to starptautiskā savstarpēji savienotu lietotņu ķēdē ir loģisks un akūti nepieciešams solis. Tikai šādi varam nodrošināt, ka, aizbraucot, piemēram, uz Vāciju, lietotnes izmantotājs saņems brīdinājumu, ja būs nonācis saskarsmē ar kādu Vācijas iedzīvotāju, kurš sasirdzis ar šo slimību. Vai, gluži otrādi, – atrodoties tepat, Latvijā, ir bijis kontakts ar kādu ārzemnieku, kurš slimo ar Covid-19," skaidro lietotnes "Apturi Covid" komunikācijas vadītāja Elīna Lidere.

Latvijas kontakta fiksēšanas un brīdināšanas lietotne Apturi Covid pievienojusies Eiropas Komisijas izveidotajam sadarbības pakalpojuma risinājumam, kas 19.oktobrī uzsāka Eiropas Savienības valstu kontakta fiksēšanas lietotņu savstarpējo sadarbību.

Tādējādi iespējams nodrošināt iespēju ātrāk uzzināt par saskari ar Covid-19 saslimušo arī tad, ja tas noticis citā valstī un izmantotas atšķirīgu valstu lietotnes, informē Slimību profilakses un kontroles centra pārstāve Ilze Arāja.

Šobrīd starpvalstu sadarbība tiek nodrošināta starp Vācijas, Itālijas, Īrijas un Latvijas lietotnēm.

Tuvāko nedēļu laikā ir plānota arī vairāku citu Eiropas valstu pievienošanās starpvalstu sadarbībai, lai kopā daudz efektīvāk un ātrāk ierobežotu Covid-19 izplatību visā Eiropā. Šeit pieejams Apturi Covid sadarbības valstu saraksts, kas tiks papildināts līdz ar jaunu sadarbības valstu pievienošanos.

Oktobra sākumā "Apturi Covid" lietotāju daudzums bija sasniedzis 155 000 iedzīvotāju.

"Apturi Covid" aplikācijas izstrādātāji un Slimību profilakses un kontroles centrs sagatavojuši izdrukājamas norādes, ko pulcēšanās vietu organizatori, piemēram, sabiedriskās ēdināšanas, izklaides vietu un veikalu īpašnieki, kā arī privātu pasākumu rīkotāji var izvietot savās telpās vai pasākumu norises vietās.

Ar Autotransporta direkcijas atbalstu norādes tiks izvietotas arī sabiedriskajā transportā visā Latvijā, informē Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC).

"Kā liecina nesenie notikumi, viens Covid-19 inficētais var izraisīt uzliesmojumu gan iestādes apmeklētāju, gan darbinieku vidū, tādējādi apturot iestādes darbu uz vairākām dienām, kamēr tiek gūta pārliecība par savu darbinieku veselības stāvokli un tiek dezinficētas telpas. Tādēļ mūsu visu interesēs ir būt atbildīgiem, apmeklējot sabiedriskas vietas, tai skaitā izklaides pasākumus, ievērot distancēšanos, roku higiēnu un savā telefonā turēt ieslēgtu "Apturi Covid" lietotni," skaidro SPKC Infekcijas slimību un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs.

Pamatojoties uz šobrīd pieejamo informāciju par Covid-19 norises gaitu un citu valstu pieredzi, turpmāk, ja Covid-19 pacientam jau sākotnēji nebūs bijuši Covid-19 simptomi, izolāciju ar ārsta lēmumu varēs pārtraukt septītajā, nevis četrpadsmitajā dienā pēc Covid-19 laboratoriskās apstiprināšanas, informēja Veselības ministrijas (VM) pārstāve Anna Strapcāne.

Savukārt, ja personai būs slimības pazīmes, par izolācijas pārtraukšanu varēs lemt sākot no četrpadsmitās dienas, ja kopš simptomu izzušanas būs pagājušas vismaz trīs dienas. Šajos gadījumos gala lēmumu pieņem ārsts un pacientam tiks izsniegts apliecinājums, ka stingro izolāciju var pārtraukt.

Vienlaikus, lai samazinātu jebkādus riskus, ilgāk darbā nevarēs atgriezties ārstniecības personas, sociālās aprūpes centru darbinieki, kā arī izglītības iestāžu darbinieki, kas strādā tiešā kontaktā ar citiem cilvēkiem. Viņi pārtraukt stingo izolāciju varēs pēc tādas pašas shēmas kā citi, bet darbā atgriezties nedēļu vēlāk.

Ja nav bijuši slimības simptomi minētās personas darba pienākumu veikšanu varēs sākt - četrpadsmitajā dienā. Savukārt, ja Covid-19 simptomi būs, tad pie darba pienākumu veikšanas varēs atgriezties ne ātrāk kā pēc 21 dienas, ja vismaz trīs dienas nebūs bijuši slimības simptomi. Līdz tam brīdim tiks saglabāta atvērta darbnespējas lapa.

Šodien Veselības ministrijā tiks analizēts šīs nedēļas Covid-19 inficēto pieaugums, tendences, prognozes un atbilstīgi tam tiks piedāvāts valdībai pārskatīt noteiktos ierobežojumus, iepriekš sociālajā tīklā "Twitter" pavēstīja veselības ministre Ilze Viņķele (JV).

"Atgādinu, ka valsts apmaksā Covid-19 testus un aicinu iedzīvotājus aktīvi izmantot šo iespēju," uzsver ministre, vienlaikus arī aicinot lietot aplikāciju "Apturi Covid".

Savukārt Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) norādījis, ka, ņemot vērā Covid-19 izplatības pieaugumu pēdējo dienu laikā, pēc informācijas saņemšanas par situāciju no veselības ministres, tiks lemts par tālāko rīcību.

"Esam gatavi ātri reaģēt un apturēt plašāku izplatību," uzsvēra premjers.

Premjera birojā informēja, ka gadījumā, ja veselības ministre iesniegs priekšlikumus par Covid-19 ierobežojumu pārskatīšanu, kam nepieciešama pārējo ministru piekrišana, Kariņš esot gatavs jau šodien sasaukt valdības ārkārtas sēdi, lai šo jautājumu izvērtētu.

Līdz šim biežāk Covid-19 uzliesmojumi bijuši tieši darba vietās, un, ņemot vērā, ka Latvijā saslimstība ar Covid-19 ir strauji pieaugusi, Veselības ministrija (VM) aicina valsts un pašvaldības iestādes, kā arī privātos uzņēmumus, ja tas ir iespējams, darbu organizēt attālināti.

Lai darba devējiem būtu skaidras norādes, Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) ir atjaunojis ieteikumus darba devējiem. Šobrīd būtiski ir izvērtēt, kuri darbinieki var strādāt attālināti, un atgriezties pie šīs darba formas, ko daudzi īstenoja pavasarī. Otrs virziens - veicināt kolektīva atbildību - nepieļaut slimu darbinieku atrašanos darba vietā un pēc iespējas mazināt darbinieku savstarpējos klātienes kontaktus, informē ministrijas pārstāve Anna Strapcāne.

Lai samazinātu iespējamību Covid-19 izplatībai darba vietās, speciālisti šobrīd aicina atgriezties pie attālinātā darba, piemēram, no mājām. Šī ir forma, ko daudzi izmantoja pavasarī, tāpēc VM mudina atgriezties pie iepriekš izstrādātās kārtības. Turklāt, šo formu vajadzētu izmantot arī dažādu ražošanas uzņēmumu, tirdzniecības un citu līdzīgu vietu administrācijas darbiniekiem.

Turpinot epidemioloģisko izmeklēšanu, saistībā ar 29.augustā atklāto Covid-19 gadījumu Olaines veikalā "Maxima X", Zemgales ielā 53, inficēšanās ar jauno koronavīrusu konstatēta vēl trīs veikala darbiniekiem, tādējādi kopumā inficēti četri nodarbinātie, aģentūru LETA informēja Slimību profilakses un kontroles centrā (SPKC).

Kaut veikala apmeklētājiem saslimšanas risks tiek novērtēts kā zems, SPKC aicina minētā veikala apmeklētājus, kuri to apmeklēja no 24.augusta līdz 29.augustam, novērot veselību. Ja tiek novēroti akūtas elpceļu infekcijas slimības simptomi, jāsazinās ar savu ģimenes ārstu un jāveic izmeklēšana uz Covid-19. Epidemioloģiskā izmeklēšana saistībā ar šo gadījumu turpinās.

SPKC norāda, ka veikalā 29.augustā tika veikti dezinfekcijas pasākumi un strādā jauna darbinieku komanda. Ikvienam ir iespēja veikt valsts apmaksātu Covid-19 testu arī tad, ja nav saslimšanas simptomu. Iepriekš ir obligāti jāpierakstās, zvanot uz tālruņa numuru 8303 darba dienās laikā no plkst.8 līdz plkst.20, sestdienās laikā no plkst.9 līdz plkst.15 un svētdienās laikā no plkst.9 līdz plkst.12.

Neraugoties uz Covid-19 pandēmijas radītajiem izaicinājumiem, 2020. gads "LMT" darbībā bijis stabils, uzņēmuma apgrozījums sasniedza 228 miljonus eiro, bet klientu pieslēgumu skaits pieauga līdz 1,32 miljoniem, informē uzņēmums.

"LMT" turpinājis savu tehnoloģisko līderību, attīstot tīklu, kopā ar partneriem izstrādājot jaunus IT risinājumus 5G izmantošanai un iesaistoties ārkārtas situācijas spriedzes mazināšanā gan valstiskā līmenī, gan individuāli katram klientam.

Telekomunikāciju nozarei, gluži tāpat kā daudzām citām nozarēm, 2020. gads bijis izaicinājumiem pilns. Pandēmijas radītie apstākļi veicinājuši izmaiņas gan biznesa, gan iedzīvotāju uzvedības modeļos: pieaugusi e-komercijas nozīme un digitālā transformācija. Covid-19 pandēmija mainījusi arī tehnoloģiju un mobilo pakalpojumu patēriņa paradumus Latvijā: lielākajai daļai iedzīvotāju, pārejot uz darbu un mācībām attālināti, ievērojami pieaudzis datu pārraides patēriņš. Pēdējo trīs gadu laikā mobilā tīkla lietošanas apjoms ir palielinājies trīs reizes, pandēmijas laikā – vēl par trešdaļu, norāda uzņēmums.

Šonedēļ bijis pirmais gadījums, kad atbildīgās iestādes izmantoja lietotni "Apturi Covid" kāda saslimušā kontaktpersonu identificēšanā un apziņošanā, šorīt LTV "Rīta panorāmā" pastāstīja Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Infekcijas slimību un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs.

Perevoščikovs atkārtoti aicināja iedzīvotājus aktīvāk izmantot lietotni, īpaši dodoties sabiedrībā, vienlaikus atgādinot, ka masu pasākumi un to apmeklēšana rada papildus riskus slimībai izplatīties.

Savukārt iebraucēju anketas SPKC izmantot līdz šim nav nācies. Centra pārstāvis gan uzsvēra, ka svarīgākais anketēšanā ir policijai iegūt datus par personām, kas iebraukušas no Covid-19 augsta riska valstīm un kurām jāievēro pašizolācija.

Centra speciālists atzīmēja, ka katrs piektais Covid-19 saslimšanas gadījums Latvijā tiek ievests, un nepatīkamākais, ka šie cilvēki mēdz aplipināt ne vien savu ģimeni, bet arī draugus. Labā ziņa gan esot tā, ka infekcijas izplatīšanās pašlaik ir izsekojama un nenotiek nekontrolēti.

Slimību profilakses un kontroles centram (SPKC) nepietiek resursu paaugstinātas intensitātes darbam Covid-19 straujas izplatības apstākļos, šorīt Latvijas Radio sacīja SPKC direktore Iveta Gavare.

Amatpersona stāstīja, ka SPKC darba apjoms pēdējās nedēļās ir ļoti pieaudzis, bet kopumā jau pusgadu centrs strādā paaugstinātas slodzes apstākļos.

SPKC tiekot galā ar saviem pienākumiem, jo ir pārprofilējis darbiniekus uz infekcijas slimību kontroli, lai varētu veikt ar Covid-19 inficēto sākotnējo aptaujāšanu, izsekot inficēšanās ķēdes u.tml. Inficēto kontaktpersonu apzināšanā centram palīdzot aplikācija "Apturi Covid".

Gavare cer, ka ar valdības šogad piešķirtajiem 113 351 eiro varēs izveidot SPKC jaunu nodaļu, uzaicināt darbā piecus epiodemiologus, uzlabot informācijas tehnoloģiju lietojumu.

No Gavares teiktā bija noprotams, ka pašlaik iecerēto piecu jauno darbinieku funkcijas pildot "aizlienēti" Veselības ministrijas darbinieki un studenti.

"EXPO 2020" izstāde Dubaijā no 2021. gada oktobra līdz 2022. gada martam tiek plānota kā viens no pirmajiem pasaules mēroga notikumiem pēc Covid-19 pandēmijas.

Lai gan organizatori ir pārliecināti, ka izstāde notiks ar apmeklētājiem, mēs par to nevaram būt pilnībā droši, tādēļ, gatavojoties dalībai, izskatīsim arī scenāriju par iespēju prezentēt Latviju attālināti.

Šogad aprit 85 gadi, kopš Latvija pirmo reizi piedalījās "World EXPO" izstādē Briselē. "World EXPO", tāpat kā olimpiskās spēles, ir viens no būtiskākajiem vispasaules forumiem. Nākamgad tas pulcēs vairāk nekā 190 pasaules valstis un līdz pat 25 miljoniem apmeklētāju, tādēļ par to, vai Latvijai būtu jāpiedalās "EXPO 2020", nevajadzētu šaubīties. "World EXPO" kritiķi parasti uzsver, ka šī izstāde ir kā milzīgs izklaides parks pieaugušajiem un tajā grūti sasniegt izmērāmus biznesa mērķus, tomēr jautājums vairāk ir par to, cik prasmīgi mēs kā valsts – uzņēmēji, zinātnieki, dažādu nozaru eksperti un valsts pārvaldē strādājošie – spēsim izmantot šo skatuvi, kura uzstāda augstas prasības, bet vienlaikus paver milzīgas iespējas."World EXPO" uzņēmējiem ir kā olimpiāde, kurā realizēt savas ambiciozākās ieceres un sasniegt tādu auditoriju, kura ikdienā ir teju nesasniedzama.

29. septembra valdības sēdē tika izskatīts un apstiprināts informatīvais ziņojums “Par vienota valsts tēla izstrādi”, kurš sagatavots, pamatojoties uz 2019. gada 7. maijā apstiprināto valdības deklarāciju.

Saskaņā ar valdības apstiprināto ziņojumu Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai (LIAA) turpmāk būs koordinējošā loma darbā pie vienotā valsts tēla izstrādes.

Prezentējot paveikto vienotā valsts tēla izstrādē, Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs uzsvēra, ka šobrīd joprojām nepastāv vienota un koordinēta pieeja Latvijas valsts ārējās komunikācijas stratēģijai.

“Ir identificēti vairāk nekā 24 esoši, savstarpēji nesaistīti Latvijas identitāti raksturojoši zīmoli, kas rezultātā rada neviennozīmīgu priekšstatu par mūsu valsti un to, ko mēs spējam piedāvāt. Vienota valsts tēla ieviešana ir īpaši nozīmīga Latvijas uzņēmējiem starptautiskajā tirgū, kur produkta izcelsmes valsts atpazīstamība un pozitīvas asociācijas spēj sniegt būtisku pienesumu to konkurētspējas stiprināšanā,” norāda Ekonomikas ministrs.

Turpinot attīstīt vilciena biļešu uzskaites un kontroles sistēmu, “Pasažieru vilciens” no mobilā sakaru operatora “Tele2” iegādājies 234 viedtālruņus konduktoriem kontrolieriem, un turpmāk tie būs primārais visu veidu biļešu validācijas rīks vilcienos.

Saskaņā ar izsludinātā iepirkuma rezultātiem SIA “Tele2” ieguva tiesības piegādāt gan viedtālruņus un to aksesuārus, gan turpmākos divus gadus nodrošinās bezlimita datu pārraidi un balss sakarus, SMS un MMS pakalpojumus visā Latvijas teritorijā.

Jaunie viedtālruņi ar tajā uzstādītu īpaši “Pasažieru vilciena” vajadzībām radītu biļešu validācijas lietotni turpmāk būs primārais visu veidu biļešu validācijas rīks papildus jau ieviestajam daudzfunkcionālajam plaukstas izmēra mobilajam kases aparātam, ar kuru galvenokārt tiks nodrošināta biļešu pārdošana vilcienā.

Pasažieru vilciens ieviesis mobilos kases aparātus 

AS “Pasažieru vilciens” sācis izmantot jaunus daudzfunkcionālus plaukstas izmēra mobilos kases...

Ņemot vērā, ka “Pasažieru vilciena” konduktori kontrolieri ik dienas kontaktējas ar vairākiem simtiem cilvēku, visos jaunajos viedtālruņos ir lejupielādēta arī lietotne “Apturi Covid”, lai savlaicīgi fiksētu iespējamo kontaktu ar inficētu personu.

Konduktori kontrolieri pakāpeniski atteiksies no papīra biļešu zīmogošanas, jo turpmāk gan elektroniskās, gan visa veida papīra biļetes, tai skaitā abonementa biļetes, vilcienos tiks validētas ar viedierīci, skenējot uz biļetes uzdrukāto 2D svītrkodu.

Šobrīd vēl turpinās darbs pie biļešu uzskaites un kontroles sistēmas pilnveides projekta noslēdzošās fāzes, lai jaunie mobilie kases aparāti varētu pieņemt maksājumus ar dažādu veidu norēķinu kartēm.

Negatīvās tendences pasaules finanšu tirgos ietekmē arī uzkrājošās dzīvības apdrošināšanas pakalpojumu, taču apdrošināšanas kompāniju pārstāvji norāda, ka šobrīd atbrīvoties no šiem ieguldījumiem nebūtu prātīgi, drīzāk tieši pretēji, un vērts veikt ieguldījumus.

Runājot par atlīdzības izmaksu gadījumā, ja polises īpašnieks miris no koronavīrusa, apdrošinātāji norāda, ka visdrīzāk tā tiks veikta.

Dzīvības apdrošināšana ar uzkrājuma veidošanu apvieno divus elementus – savas dzīvības apdrošināšanu un uzkrājuma veidošanu nākotnei. Veicot regulārus maksājumus, iespējams veidot uzkrājumu savas nākotnes finansiālai nodrošināšanai vai kāda noteikta mērķa vai sapņa īstenošanai, vienlaikus nodrošinot materiālu aizsardzību savai ģimenei personas nāves gadījumā, skaidro Latvijas Apdrošinātāju asociācija (LAA).

Šī apdrošināšanas veida ietvaros ir iespēja veidot uzkrājumu ar garantētu jeb fiksētu peļņu (%) vai arī veidot uzkrājumu, kas piesaistīts ieguldījumu fondiem. Ieguldot līdzekļus fondos, ir iespējams nopelnīt vairāk, vienlaicīgi gan jāapzinās, ka peļņas iespējamība un apmērs ir atkarīgs no izvēlētās ieguldījumu stratēģijas un ieguldījumu fondu darbības rezultātiem.

Pasaules finanšu tirgū pēdējās dienas bijušas trauksmainas. Pēc jaunumiem par to, ka koronavīruss sācis straujāk izplatīties ārpus Ķīnas, spēji zemāk planējusi daudzu riska aktīvu vērtība.

Piemēram, ASV "Dow Jones Industrial Average" akciju indeksa vērtība šo pirmdien saruka vairāk nekā par 1000 punktiem un procentuālā izteiksmē - par 3,6%. Rezumējot - akcijām pats šīs nedēļas sākums bija sliktākais divos gados.

ASV akciju cena straujāk sarūk jau kopš pagājušās nedēļas vidus, un šajā visai nelielajā laika posmā tās ir iespējušas paspēlēt jau visus savus šā gada guvumus. Līdzīgas tendences vērojamas arī citos lielākajos pasaules akciju tirgos. Turklāt šīs otrdienas pēcpusdienā izskatījās, ka cenu kritums turpināsies. Viedokļi par notiekošo tradicionāli ir visai daudz. Finanšu tirgos ne vienmēr tendences nosaka kādi dzelžaini fakti. Patiesībā tie mēdz būt visai emocionāli. Mēdz teikt, ka Volstrītā cenu tendences drīzāk nosaka alkatība un bailes. Vēl pagājušonedēļ DB rakstīja, ka februāris akciju tirgos varētu būt ieskicējis eiforiju.

Ziņu virsraksti, kas liecina par koronavīrusa izplatību Ķīnā un arī citās Tālo Austrumu zemēs, ir atstājuši savu nospiedumu arī uz finanšu tirgiem.

Akciju tirgi kopš janvāra krituma nu izskatās sāk palēnu atkopšanos, piemēram SP500 indekss ir sasniedzis jaunus vēsturiskos rekordus, un kopš gada sākuma ir sasniedzis 3,73% izaugsmi. Tomēr riski, ja koronavīrusu neizdosies savaldīt, šim gadam varētu arī būt ne līdz galam novērtēti.

Kamēr daļa sabiedrības argumentē, ka koronavīrusa ietekme uz sabiedrības veselību ir pārspīlēta kaut vai salīdzinot to ar mums tik ierasto gripu, arī finanšu tirgu sakarā ir salīdzinoši maz pētījumu, kas ieskicē scenārijus, ko ekonomikai varētu izdarīt šādu vīrusu izplatība, ja veselības organizācijām tos neizdodas savaldīt vai arī neizdodas medijiem paskaidrot kā šī savaldīšana notiks.

Cenšoties ierobežot koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 izplatību, Eiropas valstis noteikušas jaunus ierobežojumus, sevišķi ceļošanai uz Itāliju, kas ir Covid-19 smagāk skartā valsts Eiropā.

Austrija brīdinājusi savus pilsoņus nedoties uz Itāliju, un ceļotāji no Itālijas varēs iebraukt Austrijā vienīgi tad, ja viņiem būs veselības sertifikāts vai ja viņiem piekritīs 14 dienu paškarantīnai pēc robežas šķērsošanas.

Austrijā aizliegti arī pasākumi ar lielu dalībnieku skaitu, un Austrijas universitātes uz laiku pāries uz e-apmācību.

LASI ARĪ: Vīrusa riski var pavērt arī iespējas

Malta pilnībā aizliegusi pasažieru satiksmi ar Itāliju, un aizliegumu iebraukt valstī ceļotājiem no Itālijas ieviesusi arī Serbija.

Eiropas Parlamenta (EP) priekšsēdētājs Dāvids Sasoli pēc Itālijas apmeklējuma nedēļas nogalē pats noteica sev karantīnu.

Eksperimentālajā ražotnē "SpirulinaNord" spēj ražot 3 kg svaigas spirulīnas nedēļā un cer ik pa dažiem mēnešiem šo apjomu dubultot.

Latvijas ziemeļu klimatā uzņēmums var audzēt spirulīnu 12 mēnešus gadā pretēji aptuveni sešu mēnešu sezonai Francijā un deviņu mēnešu sezonai Āfrikā. Baltijā un tuvākajā reģionā neviens neaudzē mikroaļģes biofotoreaktoros. Uzņēmums strādā pie ceturtās fotobioreaktora versijas, kas būs efektīvāka, ražīgāka, aizņems mazāk vietas.

Zinātnē un pētniecībā arī ir savas modes tendences, un, saprotot, ka viņas iepriekš apskatītā tēma – implanti no stikla keramikas – šobrīd īsti nav aktuāla, kā arī to, ka, lai tos komercializētu, ir vajadzīgas desmitgades, "SpirulinaNord" līdzdibinātāja un Rīgas Tehniskās universitātes Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes Vispārīgās ķīmijas tehnoloģijas institūta pētniece Agnese Stunda-Zujeva vēlējās nomainīt pētniecības tēmu. Otra līdzdibinātāja – RTU Ūdens pētniecības zinātniskās laboratorijas vadošā pētniece Kristīne Veģere – zināja, ka mikroaļģes ir modē un būs arvien pieprasītākas, jo tā ir strauji augoša biomasa un ir pat tādas sugas, kas dubulto biomasu reizi dažās stundās.

Eirozonas tautsaimniecības izaugsme pagājušā gada ceturtajā ceturksnī gandrīz stājusies.

Eurostat apkopotie dati liecina, ka tā, salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni, pieaugusi vien par 0,1%. Savukārt gada skatījumā fiksēts pieaugums par 0,9%, ko diez vai var uzskatīt par ko ļoti spožu. Turklāt, ja ņem vērā šā gada trauksmaino sākumu un, ja nenotiek kādi brīnumi, droši vien būs kļuvis sliktāk. Jau pagājušā gada nogalē eirozonas ekonomika auga lēnākajos tempos kopš reģiona parādu krīzes pirms septiņiem gadiem.

Salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni, pilnībā uz zemes, piemēram, nosēdusies Vācijas ekonomika (tā vispār nav augusi). Bija gan arī pa pozitīvai ziņai – nodarbinātība eirozonā ceturtajā ceturksnī turpinājusi augt – gada skatījumā par procentu.

Pirmais ar jauno koronavīrusa slimību "Covid-19" inficējies Latvijas iedzīvotājs sestdien, 29.februārī, ielidojis no Minhenes, pirms tam ceļojot vīrusa skartajā Itālijas reģionā, žurnālistus informēja SPKC Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs.

Lidsabiedrības "airBaltic" lidmašīna ar reisa numuru "BT-226" 29.februārī plkst.15.40 izlidojusi no Minhenes un plkst.17.55 ielidojusi Rīgā. Perevoščikovs skaidroja, ka inficēšanās notikusi Itālijā. Sieviete kopā ar ģimeni ceļojusi no Itālijas uz Minheni Vācijā un tad ar lidmašīnu uz Rīgu.

Persona tikusi izmeklēta ambulatori, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) mediķiem analīzes paņemot cilvēka mājās, rezultātam apstiprinoties.

Sieviete nogādāta Latvijas Infektoloģijas centrā ārstēšanai un izolēšanai. Kopā ar sievieti slimnīcā ievietots arī viņas bērns, kuram gan minētā slimība nav konstatēta.

Speciālisti jau ir ieguvuši visu nepieciešamo informāciju par ceļojumu, kā arī lidmašīnas pasažieriem. Identificētas tuvākās kontaktpersonas, kas sēdējušas tuvu saslimušajai personai.

Akciju cenas ceturtdien kritās Eiropas un Āzijas biržās, ko noteica bažas par lēnu ekonomikas atveseļošanos un otru jaunā koronavīrusa vilni, bet tās pieauga Volstrītā, neraugoties uz to, ka ASV kopš marta vidus bezdarbnieka pabalsta saņemšanai kopumā pieteikušies gandrīz 36,5 miljoni cilvēku.

Eiropas un Āzijas biržās turpinājās kritums, kas bija noticis trešdien pēc ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) vadītāja Džeroma Pauela pesimistiskās prognozes par recesiju un tās potenciālo smagumu, sacīja IG analītiķis Kriss Bošamps.

"Ja FRS vadītājs ir satraukts, tad ir laiks apsēsties un ņemt to vērā," teica Bošamps.

Pauels trešdien brīdināja, ka ekonomikas prognoze ir "ļoti neskaidra", un sacīja, ka ASV varbūt vajadzēs iztērēt ekonomikas atveseļošanai vairāk par Kongresa apstiprinātajiem apmēram trim triljoniem ASV dolāru.

Investoru noskaņojumu pasliktināja arī Pasaules Veselības organizācijas (PVO) brīdinājums, ka jaunais koronavīruss var nekad nepazust. Optimistiska scenārija gadījumā vakcīna pret jauno koronavīrusu varētu būt gatava gada laikā, lēsa Eiropas Medicīnas aģentūra (EMA).

Koronavīruss Ķīnā neveicina ekonomikas izaugsmi, vienlaikus tā radītie riski var pavērt iespēju analogu izstrādājumu ražošanai arī Latvijā un līdz ar to arī iespējas piesaistīt investīcijas.

To, ka Latvijai ir sava veida iespējas izmantot šo situāciju, Latvijas Radio 4 raidījumā "Darbojošās personas" atzina ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro. Viņš uzsvēra, ka koronavīruss Ķīnā jau ir izraisījis daudz problēmu, vienlaikus pastāvot iespējas tiem, kas ražo Latvijā. Proti, tiem uzņēmumiem, kuri agrāk nespēja konkurēt ar lētākajām Āzijā ražotajām precēm, pašlaik ir pavērusies iespēja sekmīgi realizēt preces, kaut arī tās ir dārgākas par analogiem, kuru piegādes var apsīkt.

"Tā varētu būt," uz jautājumu, vai koronavīrusa risks varētu būt pietiekams arguments potenciālajiem investoriem ne tikai pašiem veidot ražotni Ķīnā, bet pat tur jau esošajās rūpnīcās nepasūtīt preces, atbildēja R. Nemiro. Viņš gan aicināja nesteigties ar secinājumiem un situāciju vērtēt apmēram pēc pusgada.

Koronavīrusa 2019-nCoV riski pamazām kļūst redzami arī ārpus tiešajiem veselības riskiem vietējiem iedzīvotājiem notikuma epicentrā Ķīnā.

Koronavīruss ir radījis negaidītus riskus gan ekonomikā – pārtraucot piegādes ķēdes un aizkavējot piegādes rūpniecībā, atceļot pasākumus, gan arī ceļotājiem. Visas šīs risku kategorijas ir apdrošināmas, bet lielākoties ne Latvijā.

Šobrīd galvenie riski ir saistīti ar masu vispasaules paniku un karantīnas pasākumiem.

Pirmām kārtām tie ir ceļojumu atcelšanas riski – izplatoties koronavīrusam aizvien jauni reģioni var nonākt karantīnā un tikt izolēti. Lidojumi var tikt atcelti arī uz tādām vietām, kur koronavīrusa vēl nav – kā, piemēram, uz Honkongu, Makao vai tamlīdzīgi.

Ceļotāji var nonākt karantīnā – tikt uz nenoteiktu laiku izolēti valstī bez tiesībām no tās izbraukt. Var arī nonākt karantīnā pēc izbraukšanas no valsts – kā, piemēram, iebraucot no Ķīnas Austrālijā un nonākt puscietumam līdzīgās karantīnas nometnēs Ziemassvētku salā netālu no bēdīgi slavenā nelegālo imigrantu aizturēšanas centra vai raktuvju nometnē Darvinas apgabalā.

Finanšu un ekonomikas ziņu virsrakstos joprojām dominē Covid-19.

1. Ziemeļi tomēr var piekāpties

Eiropas lielvaras tomēr mēģinājušas sazīmēt kādu kopēju finansiālu risinājumu, ko likt pretī pandēmijas izaicinājumiem. Francijas un Vācijas vadītāji rosinājuši, ka jāveido 500 miljardu eiro vērts kopējs palīdzības fonds, ko izdotu Eiropas Komisija, bet garantētu un atmaksātu – reģiona valstis (izskatās, ka atkarībā no to ekonomiku "svara"). Faktiski tas būtu reģiona kopēja parāda izmēģinājuma variants, kas ir visai krass un ļoti nozīmīgs pavērsiens, ja ņem vērā to, ka kam tādam asi opozīcijā vienmēr stāvējusi Vācija. Tas būtu arī solis reģiona fiskālās savienības virzienā, kuras neesamību daudzi Eiropas ciešākas integrācijas "ticībnieki" bieži min kā vienu no galvenajām problēmām. Tas gan, visticamāk, nozīmētu vēl lielāku varu kādām pārnacionālām institūcijām, kur nacionālu valstu lēmumu loma potenciāli mazinātos.

"Vitāli svarīgi, lai preču kustība starp valstīm netiktu ierobežota. Lielāko daļu izejvielu un iepakojumu mēs pērkam ārpus Latvijas, un 80% mūsu produkcijas tiek eksportēta. Ja notiks robežu slēgšana preču kustībai, tad tā būs īsta katastrofa," koronavīrusa radītās ārkārtas situācijas ietekmi biznesa portālam db.lv komentē kosmētikas zīmola "Bio2You" vadītāja Rita Stražinska.

Pašlaik darbs uzņēmumā norit tāpat kā iepriekš. Ieviesti daudzi piesardzības principi – visur pieejami roku dezinfekcijas līdzekļi, katram darbiniekam izdalītas sejas maskas. Uzņēmēja ir pateicīga darbiniekiem, ka viņi nāk uz darbu un uzņēmums var turpināt ražošanas procesu.

"Labā ziņa ir tā, ka esam varējuši pārorientēties uz šobrīd pieprasītu produkciju, taču mūsu naudas plūsma ir neprognozējami samazinājusies un arī jaunu pasūtījumu gadījumā ir problemātiski šos pasūtījumus izpildīt, jo trūkst līdzekļu izejvielu iepirkumam. Apgrozāmo līdzekļu pieejamība šobrīd būtu ļoti novērtējama," pauž R.Stražinska.

R.Stražinska cer, ka koronavīruss Covid-19 nav uz palikšanu un visi ierobežojumi būs īslaicīgi, tāpēc par ilgtermiņa ietekmi vēl nevēlas domāt.